Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":

Diāna Hamkova, Valentija Liholaja. Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi un to izraisītās sekas

Krimināllikumā (KL) ir ietvertas vairākas normas, kurās paredzēta atbildība par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem – tie veido aptuveni vienu ceturto daļu no visiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Veicot šo krimināltiesību normu satura analīzi, jāsecina, ka norāde uz noziedzīgā nodarījuma vardarbīgo raksturu tiek izteikta, izmantojot dažādus likumdošanas tehnikas paņēmienus un terminoloģiju. Pirmkārt, noziedzīgu nodarījumu, kas klasificējami kā vardarbīgi, sastāvi tiek aprakstīti, panta dispozīcijā tieši ietverot terminu "vardarbība vai tās piedraudējums", vai tikai "draudi", kas veido vai nu pamatsastāvu, vai arī norādīts kā kvalificējoša pazīme. Turklāt vardarbība un/vai draudi var būt gan kā vienīgais, gan arī kā alternatīvais kriminālatbildības nosacījums. Tā, piemēram, KL 176.panta pirmajā daļā tieši norādīts, ka laupīšanas sastāvs veidojas tikai tad, ja svešas kustamas mantas nolaupīšana ir bijusi saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. KL 159. un 160.panta pirmajā daļā vardarbība un draudi ir alternatīvi (līdz ar bezpalīdzības stāvokļa izmantošanu) obligātas izvarošanas un vardarbīgas dzimumtieksmes apmierināšanas pretdabiskā veidā pamatsastāva pazīmes, savukārt ķīlnieku sagrābšanas (KL 154.panta pirmā daļa) pamatsastāva pazīme ir draudi noslepkavot, nodarīt miesas bojājumus vai turpmāk aizturēt šo personu, bet izspiešanas sastāvā (KL 183.pants) vardarbības draudi ir norādīti kopā ar vēl triju veidu draudiem.

Sannija Matule. Likuma jubilejas svinības gada garumā

Lai gan viens no komercdarbības tiesiskā regulējuma stūrakmeņiem – Komerclikums – ir pieņemts pirms divpadsmit gadiem, kad Latvijas ekonomika un arī tiesību sistēma krietni atšķīrās no šābrīža situācijas un pamatnostādnēm, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina ir pārliecināta: "Komerclikuma pamats jeb mugurkauls ir perfekts, aktuāls un noderīgs vēl joprojām." Tā kā minētais likums ir spēkā jau desmit gadus, šo faktu izlemts neatstāt bez ievērības, iespējams, tādējādi Tieslietu ministrijai iedibinot jaunu tradīciju – jubileju atzīmēšanu arī nozīmīgiem nozares likumiem. Komerclikums, kas Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts 2000.gada 13.aprīlī, spēkā stājās vien nepilnus divus gadus vēlāk, 2002.gada 1.janvārī. Līdz ar to tieši šā gada sākumā arī apritēja likuma spēkā esamības pirmā desmitgade. Pārskatot publikācijas, kurās savulaik atspoguļota Komerclikuma izstrādes gaita, redzams, ka dažādu grūtību nav trūcis, tostarp pat fakts, ka pieņemto likumu vajadzējis labot, vēl pirms tas vispār stājies spēkā. "Jurista Vārda" rakstu arhīvs glabā liecības arī par to, piemēram, 2001.gada 22.maijā, uzrunājot lasītājus, Komerclikuma projekta autoru grupas vadītājs Aigars Strupišs norāda: "Trīs gadus pēc projekta izstrādāšanas un gadu pēc pieņemšanas, vēl nestājoties spēkā, Komerclikums tiks grozīts. Iemesli ir dažādi."

"Jurista Vārda" redakcija www.juristavards.lv