Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 2.maijā

AM: Par grozījumiem noteikumos par mobilizācijas plāniem

2.maijā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumos Nr.714 "Noteikumi par mobilizācijas plāniem"".

Noteikumu projekts izstrādāts, lai novērstu Dzīvesvietas deklarēšanas likumam neatbilstošas terminoloģijas lietošanu Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumos Nr.714 "Noteikumi par mobilizācijas plāniem", aizstājot terminu "dzīvesvieta (adrese)" ar terminu "deklarētās dzīvesvietas adrese".

Šobrīd spēkā esošo "Noteikumu par mobilizācijas plāniem" 7.pielikumā ietvertā dokumenta paraugā ir noteikts, ka, aizpildot valsts iestādes (pašvaldības, komercsabiedrības) civilās aizsardzības formējuma mobilizācijas plāna mobilizējamā civilās aizsardzības formējuma štatu sarakstu, fiziskām personām ir jānorāda dzīvesvieta (adrese), kurā tā ir sasniedzama.

Atbilstoši norādītajam esošais tiesiskais regulējums ir pretrunā Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķim, proti, netiek veicināta situācija, ka personas deklarētā dzīvesvietas adrese ir tā adrese, kurā persona ir sasniedzama un dzīvo.

Šādu apsvērumu dēļ ir izstrādāts noteikumu projekts, ar kuru tiek aizstāts termins "dzīvesvieta (adrese)" ar terminu "deklarētās dzīvesvietas adrese", tādējādi nodrošinot Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķa sasniegšanu, proti, veicinot situāciju, ka personas deklarētā dzīvesvietas adrese ir tā adrese, kurā persona ir sasniedzama un dzīvo.

AM: Par kuģu K-10, K-11 un K-12 atsavināšanu

2.maijā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par kuģu K-10, K-11 un K-12 atsavināšanu".

MK rīkojuma projekts paredz, ka NBS kuģi tiks atsavināti, pārdodot tos izsolē. Papildus izsolē būtu jāiekļauj nosacījums, ka nākamais īpašnieks veic atsavināmo kuģu transportēšanu, attīrīšanu un atsārņošanu pirms demontāžas un demontāžu drošā un videi nekaitīgā veidā.

Kuģu bilances vērtība ir 0,00 Ls, uz tiem nav ieroču. Uz kuģiem K-10 un K-11 atrodas 30–50 litru nolietotas eļļas; citu bīstamo atkritumu un ķīmisko vielu nav.

Kuģi ir izslēgti no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku flotiles kuģu reģistra.

KA-10 un KA-11 atrodas Rīgā, Birzes ielā 1c, Jūras spēku Patruļkuģu eskadrā, savukārt KA-12 atrodas Liepājā, Roņu iela 2, 89.piestātnē.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

IeM: Par uzturēšanās atļauju izsniegšanas un noformēšanas kārtību

2.maijā Ministru kabinets pieņēma vairākus grozījumus normatīvajos aktos, kas nosaka uzturēšanās atļauju izsniegšanas un noformēšanas kārtību. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo no 2.aprīļa Latvijā ir ieviestas identifikācijas kartes (eID) un šobrīd šādu dokumentu ir iespējams saņemt arī visiem ārvalstniekiem, kas legāli uzturas Latvijā.

Ja līdz šim ārvalstniekam uzturēšanās atļauja ielīmes veidā tika izsniegta uz derīguma termiņu, kas nepārsniedz pases derīguma termiņu, tad turpmāk ārvalstniekam izsniedzamās termiņuzturēšanās atļaujas eID formā vairs nebūs sasaistītas ar ārvalstnieka ceļošanas dokumenta derīguma termiņu. Ja ārvalstniekam uzturēšanās atļaujas darbības laikā būs jāmaina pase, tad uzturēšanās atļauja joprojām būs derīga, taču pēc jaunās pases saņemšanas
30 dienu laikā par šo dokumentu būs jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informācijas iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā.

Noteikts, ka turpmāk arī ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem būs jāmaksā valsts nodeva par dokumentiem, kas tiks izgatavoti eID formā. Iespēja nemaksāt par uzturēšanās tiesību apliecinošu dokumentu noformēšanu ir saglabāta tikai tiem ārvalstniekiem, kas izvēlēsies saņemt Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību līdzšinējās A5 veidlapas formātā.

Valdībā pieņemti grozījumi, lai vienkāršotu uzturēšanās atļauju noformēšanas administratīvo procedūru, piemēram, atceļot ierobežojumu ilgtermiņa vīzu turētājiem iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, neizceļojot no Latvijas teritorijas. Tāpat, uzaicinot ārvalstnieku darba nolūkā vai reģistrējot viņa uzturēšanās atļauju, darba devējam turpmāk vairs nebūs atkārtoti jāiesniedz ārvalstnieka izglītību un kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ja šādi dokumenti vienreiz jau bijuši iesniegti PMLP.

Grozījumi pieņemti Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā", Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" un Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 "Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība".

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

LM: Par VSAC "Kurzeme" filiāles "Aizvīķi" infrastruktūras uzlabošanu

Pārdalot 24,3 tūkstošus eiro (Ls 17 087), valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) "Kurzeme" filiālē "Aizvīķi" uzlabos infrastruktūru un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošinājumu.

To paredz 2.maijā Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumā un Labklājības ministrijas (LM) pārziņā esošo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitāšu īstenošanas noteikumos.

2011.gadā noslēdzās projektu īstenošana aktivitātes "Darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošana" ietvaros, izveidojoties 17 tūkstošu latu finanšu līdzekļu ietaupījumam. Atbilstoši LM ierosinājumam valdība ir saskaņojusi ietaupījuma novirzīšanu uzlabojumiem valsts sociālās aprūpes centros.

ERAF līdzekļu pārdale uzlabos aprūpes apstākļus 80 VSAC "Kurzeme" Aizvīķu filiāles klientiem – cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Finansējumu novirzīs VSAC "Kurzeme" īstenotajam projektam "Sociālo pakalpojumu infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšana Kurzemes reģionā" papildu darbību veikšanai un papildu rezultātu sasniegšanai filiālē "Aizvīķi".

Līdz šim VSAC "Kurzeme" projekta ietvaros filiālē "Aizvīķi" bija paredzēta ēkas rekonstrukcija, izveidojot jaunas telpas klientu izmitināšanai un nodarbināšanai, ka arī telpas darbiniekiem, iekšējo un ārējo inženiertehnisko tīklu nomaiņa un vides pieejamības uzlabošana, virtuves rekonstrukcija un telpu aprīkošana ar virtuves tehnoloģiskajam iekārtām. Aprīkojums klientu istabām un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai filiālē "Aizvīķi" līdzšinēji projektā nebija paredzēts.

Par papildu finansējumu aprīkos klientu istabas un uzlabos sociālās rehabilitācijas pasākumu nodrošināšanu: paredzēts iegādāt 185 mēbeļu vienības – gultas, skapīšus, krēslus, plauktus, drēbju skapjus, kā arī 20 sociālās rehabilitācijas veikšanai nepieciešamus priekšmetus – vingrošanas paklājus, pretizgulējuma matračus, klientu pārvietošanas ierīci – korseti, funkcionālās gultas gulošiem klientiem, fitnesa trenažieri.

Kopumā 2007.–2013.gada ES fondu plānošanas periodā infrastruktūras pilnveidošanai valsts sociālās aprūpes centros piešķirti 5 919 299 lati, tai skaitā 85% – ERAF finansējums un 15% – valsts budžeta līdzfinansējums. Šo projektu īstenošana turpinās no 2009. līdz 2012.gadam. Visos VSAC kopā pašlaik sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņem vairāk nekā 4,5 tūkstoši cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par Gaujas Nacionālā parka individuālajiem aizsardzības noteikumiem

2.maijā valdība akceptēja Gaujas Nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas kārtību, lai arī turpmāk šajā teritorijā saglabātu bioloģisko daudzveidību, aizsargātu dabas vērtības un nodrošinātu kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanu.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".

Šis noteikumu projekts nosaka Gaujas Nacionālā parka meža apsaimniekošanas plānu izstrādes un apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes, to izveidošanas un lietošanas kārtību, kā arī parka teritorijā esošo dabas pieminekļu aizsardzības prasības.

Tāpat tas precizē parka funkcionālo zonu – dabas rezervāta, daba lieguma, ainavu aizsardzības, kultūrvēsturiskās un neitrālās zonas – robežas. Dabas lieguma zonā plānots iekļaut valsts mežu teritorijas, kas līdz šim atradās kultūrvēsturiskajā zonā. Savukārt lauksaimniecības zemes, kam nav nepieciešami stingri saimnieciskās darbības ierobežojumi, tiks iekļautas ainavu aizsardzības zonā, bet blīvi apbūvētas teritorijas – neitrālajā zonā.

Atbilstoši izstrādātajiem noteikumiem, lai nodrošinātu lašveidīgo zivju sugu aizsardzību, parkā tiks noteikts makšķerēšanas aizliegums no 1.oktobra līdz 31.decembrim.

Gaujas Nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota 1973.gadā. Parks atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē, un tā platība ir 91 786 ha. Tas iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā "Natura 2000".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa 

ZM: Par jauniem noteikumiem koku ciršanai ārpus meža

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi noteikumus "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža", ko 2.maijā apstiprināja valdība.

Noteikumu projekts paredz, ka kokus ārpus meža zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot gadījumus, kad koku ciršanai ārpus meža nepieciešama atļauja. Salīdzinot ar līdz šim spēkā esošo redakciju, ir vairākas teritorijas, kur atļauja vairs nav nepieciešama (piemēram, dabiskas izcelsmes koku rindas, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības josla u.c.), bet ir iekļauts arī jauns, līdz šim nebijis nosacījums, ka koku ciršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja, ja koks ir sasniedzis caurmēru 60% apmērā no īpaši aizsargājama koka caurmēra.

Noteikumi paredz, ka atļauju koku ciršanai ārpus meža turpmāk izsniegs tikai pašvaldība, izņemot aizsargājama koka nociršanai, īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un koku ciršanai aizsargājamo aleju teritorijās, kad atļauju izsniegs Dabas aizsardzības pārvalde.

Ja jānocērt koki būvniecības vai derīgo izrakteņu ieguves procesā, tad kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja, zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par koku ciršanas atļauju. Tas gan neatbrīvo zemes īpašnieku no zaudējumu atlīdzināšanas, ja koku ciršana paredzēta pilsētā vai ciemā.

Noteikumi nosaka vispārīgu atļauju izsniegšanas kārtību, paredzot, ka vietējā pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var konkrētāk noteikt iesniegumu iesniegšanas un koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, dažādu ekspertu piesaistīšanu izvērtēšanā vai koku ciršanas komisijas izveidošanu, noteikt gadījumus, kad koku ciršanai ir nepieciešama sabiedriskā apspriešana, un piemērojamo sabiedriskās apspriešanas procedūru, kā arī risināt citus konkrētai pašvaldībai specifiskus jautājumus, kas saistīti ar koku ciršanu ārpus meža.

Vienlaikus noteikumi arī nosaka vienotu metodiku zaudējumu aprēķināšanai par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā, kā arī gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība nav jāmaksā.

ZM: Par apvienotajiem meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumiem

2.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi". Noteikumi nosaka meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un jaunaudžu kopšanas nosacījumus un kritērijus, lai veicinātu augstražīgu, bioloģiski noturīgu mežaudžu izaudzēšanu, nodrošinot tautsaimniecību ar nepieciešamajiem koksnes resursiem un vienlaikus saglabājot vides ekoloģisko līdzsvaru, kā arī uzlabojot meža estētiskās īpašības un palielinot CO₂ piesaisti. Noteikumi meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem vienkāršos normatīvajos aktos par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu, plantāciju mežiem un meža reproduktīvā materiāla izmantošanu meža atjaunošanā un ieaudzēšanā noteikto prasību ievērošanu, jo tiesiskais regulējums par šiem jautājumiem ietverts vienos noteikumos.

Ja īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka atšķirīgas prasības meža atjaunošanai, spēkā būs prasības, ko nosaka atbilstošie īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti. Nosacījumi paredz, ka meža ieaudzēšana sējot vai stādot jāveic atbilstoši teritorijas plānojumam un nevar būt pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos un Meliorācijas likumā noteiktajām prasībām. Meža ieaudzēšanai plānoto platību izvērtējuma atbilstība teritorijas plānojumam bez ekonomiskās situācijas izvērtējuma dod arī papildu garantiju, lai mežs netiktu ieaudzēts bioloģiski vērtīgajos zālājos, tiktu aizsargātas ainavas, īpaši aizsargājamās sugas un biotopi. Noteikumi nosaka meža atjaunošanas termiņus visiem meža tipiem, kā arī dažiem meža tipiem mainīts meža atjaunošanas termiņš.

Normatīvais akts nosaka, ka atjaunotajai vai ieaudzētajai mežaudzei jāatbilst koptas mežaudzes kritērijiem ne vēlāk kā desmitajā kalendārajā gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu vai ieaudzētu, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir skuju koki, un ne vēlāk kā piektajā kalendārajā gadā, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir lapu koki. Šāda prasība meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam uzliek pienākumu kopt atjaunoto vai ieaudzēto mežaudzi noteiktā laikā pēc tās atjaunošanas vai ieaudzēšanas, vienlaikus dodot iespēju izvēlēties optimālu mežaudzes kopšanas laiku konkrētajā platībā, lai veidotu augstražīgas, bioloģiski noturīgas mežaudzes un palielinātu iegūstamo kokmateriālu preces vērtību.

Tāpat noteikumi paredz, ka meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas, atjaunoto un ieaudzēto jaunaudžu kopšanas pārbaudes Valsts meža dienests (VMD) veic izlases veidā. Tā tiek samazināts administratīvais slogs VMD darbiniekiem un meža īpašniekiem uzlikta lielāka atbildība par izpildīto darbu un iesniedzamās informācijas kvalitāti.

Lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu, īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes noteikumos ietverti papildu nosacījumi, kas nosaka teritorijas, kurās ieaudzētās mežaudzes nereģistrē par plantāciju mežiem.

Noteikumu projektā precizēti plantāciju meža reģistrēšanas nosacījumi, nosakot, cik vecas dabiski ieaudzētas mežaudzes vai mežaudzes, kas ieaudzētas sējot vai stādot, var reģistrēt par plantāciju mežu.

Savukārt, lai samazinātu administratīvo slogu, kā arī ievērojot plantāciju meža audzēšanas mērķi un nosacījumus, noteikumos nav paredzēts, ka koku ciršanai saņemams apliecinājums, bet ietverts nosacījums, ka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu, pirms sāk koku ciršanu plantāciju mežā, bet ne biežāk kā reizi gadā par koku ciršanu paziņot Valsts meža dienestam.

Noteikumos ietverti arī nosacījumi, kuros noteiktas prasības meža atjaunošanai un ieaudzēšanai piemērotam meža reproduktīvam materiālam.

Šobrīd prasības par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu ir ietvertas trijos atsevišķos MK noteikumos. Saskaņā ar grozījumiem Meža likumā, lai vienkāršotu prasību ievērošanu, tās noteiktas vienos MK noteikumos.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicē­šanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par vienotiem noteikumiem aizsargjoslām ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

2.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos noteikumus "Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs".

Normatīvie akti, kas līdz šim noteica aizsargjoslu ekspluatācijas metodiku ap meliorācijas būvēm un ierīcēm lauksaimniecībā izmantojamā zemē un meža zemē, noteica aizsargjoslu ap valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm, bet neregulēja aizsargjoslu ap valsts nozīmes meliorācijas sistēmām.

Tāpat esošais regulējums neparedzēja aizsargjoslu ap pašvaldības meliorācijas sistēmām, kas palika trešo personu valdījumā, pašvaldībām apsaimniekošanā pārņemot valsts meliorācijas sistēmas.

Regulējums arī joprojām noteica, ka aizsargjoslas stāvokli atbilstoši kompetencei kontrolē Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes un Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde, kas vairs neatbilst reālajai situācijai, jo šīs funkcijas ir pārņēmusi VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi". Regulācijā arī jāprecizē aizsargjoslas robeža aizsargdambja sausās nogāzes pakājē, ja aizsargdambis veido ūdensnotekas vai ūdenstilpes krastu, jo šo regulējumu iespējams dažādi interpretēt. Un vienotā normatīvajā aktā jāiekļauj aizsargjoslu uzturēšanas mehānismi, koku ciršana aizsargjoslā, aizsargjoslas apzīmēšana dabā un tamlīdzīgas svarīgas darbības, kas regulē rīcību ekspluatācijas aizsargjoslās lauksaimniecībā izmantojamā zemē un meža zemē.

Tādēļ tika izveidoti jauni Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs", kas turpmāk regulēs:

1) aizsargjoslu valsts, valsts nozīmes, pašvaldības un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm;

2) aizsargjoslas robežas ap ūdensnotekām lauksaimniecības zemē un meža zemē;

3) aizsargjoslas robežas ap aizsargdambi;

4) aizsargjoslas robežu liela diametra kolektoram;

5) aizsargjoslas robežas poldera nosusināšanas sistēmas būvēm, hidrometriskajiem posteņiem;

6) kompetentās personas un institūcijas, kas kontrolē aizsargjoslas stāvokli;

7) aizsargjoslu uzturēšanas mehānismu;

8) koku ciršanu aizsargjoslā meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves būvniecības gadījumā;

9) kārtību, kādā izveido, maina un likvidē aizsargjoslu, nosaka aizsargjoslas robežas un īpašuma tiesību aprobežojumus ieraksta zemesgrāmatā;

10) kārtību aizsargjoslas apzīmēšanai dabā.

Noteikumi stāsies spēkā 1.jūnijā.

ZM: Par šā gada valsts atbalstu meža nozares attīstībai

2.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai 2012.gadā". Noteikumu projekts sagatavots, lai veicinātu meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

2012.gadā kopējais valsts atbalsta apmērs meža nozares attīstībai ir 99 916 lati. No valsts budžeta līdzekļiem šogad paredzēts atbalstīt projektu īstenošanu, tostarp meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" un "Meža dienas 2012" nodrošināšanu. Tāpat plānots atbalstīt jau iesāktā ilgtermiņa zinātniskā izpētes projekta "Latvijas meža resursu ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas izmantošanas un prognozēšanas modeļu izstrāde" uzdevumu izpildi, ko veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava".

Noteikumi paredz zinātniskās izpētes un attīstības projektu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegšanas, vērtēšanas, līgumu slēgšanas un finansēšanas kārtību valsts atbalstam meža nozares attīstībai.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa