Zemkopības ministrija: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumu

Zemkopības ministrija ierosina no 2013.gada summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai un Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, neiekļaut ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā. Tas sekmētu Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas pieaugumu attiecībā pret Igaunijas un Lietuvas lauksaimniekiem, jo šajās valstīs atbalsta maksājumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Līdz 2009.gada 31.decembrim saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 22.punktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netika apliktas summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

2010.gadā stājās spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas noteica, ka no ar iedzīvotāju nodokli neapliekamo ienākumu veidiem tika izslēgts valsts un ES atbalsts. Līdz ar to no 2010.gada tās tiek iekļautas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā.

Toties saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.panta ceturtās daļas 2.punktu lauksaimniecībai tiek piemērots nodokļa atvieglojums, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, to var samazināt par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Līdz ar to atbalsta summas lauksaimniekiem, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, ar uzņēmumu ienākuma nodokli netiek apliktas. Tādējādi pašreiz veidojas nevienlīdzība starp divām nodokļu maksātāju grupām, kas rada lielu spriedzi lauksaimnieku vidū.

Valsts un ES atbalsta maksājumi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ne Igaunijā, ne Lietuvā. Jāņem vērā, ka arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 25 procentu apmērā Latvijā ir visaugstākā. Igaunijā tā ir 21 procents, bet Lietuvā – 15 procenti. Turklāt Lietuvā un Igaunijā atbalsta maksājumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šādas nodokļa piemērošanas un nodokļa likmju atšķirības ievērojami samazina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju Baltijas valstīs.

Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa