Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 22.gadadienā

Piektdien, 4.maijā, ar Saeimas svinīgo sēdi, kurā runu teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (skat. Saeimas bloku), un ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, kurā kopā ar tautu un ārvalstu diplomātiem piedalījās Saeimas deputāti, valsts augstākās amatpersonas — tostarp (attēlā no kreisās) Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis —, kā arī ar daudziem citiem pasākumiem Rīgas parkos un kultūras iestādēs tika atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 22.gadadiena Foto: VPK

Piektdien, 4.maijā, ar svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju, kurā kopā ar tautu piedalījās Saeimas deputāti, valdības pārstāvji, bijušie atjaunotās Latvijas Republikas Valsts prezidenti, 1990.–1993.gada Augstākās padomes deputāti, kā arī ārvalstu diplomāti, pie Brīvības pieminekļa Rīgā tika atzīmēta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 22.gadadiena Foto: Toms Norde, Valsts kanceleja; Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Saeimas priekšsēdētāja:

"Brīvības dzirnakmens ir jānes katru dienu, visu mūžu – tā ir dārgākā un vienlaikus smagākā nasta. Katram patriotam, ikvienam no mums kopš 1990.gada 4.maija ir jāturpina to nest, brīvību nedrīkst nomest, zem tās nedrīkst saļimt, nedz arī par tās smagumu gausties," Saeimas svinīgajā sēdē 4.maijā, uzrunājot klātesošos, atgādināja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. (Pilns runas teksts — šā laikraksta laidiena Saeimas blokā, 18.,55.lpp.)

Tāpat kā neatkarības atgūšanas laikā, arī joprojām katra svarīga lēmuma pieņemšanā izšķiroša nozīme ir politisko spēku saliedētībai, iedzīvotāju gribai līdzdarboties un ikkatra cilvēka valstiskuma apziņai, uzskata Saeimas priekšsēdētāja.

Atgādinot, ka šogad aprit 90 gadi kopš Saeimas pirmās sēdes sanākšanas, S.Āboltiņa savā runā atsauca atmiņā Latvijas Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes toreizējo vēlējumu jaunajam parlamentam: "Jūs esat no tautas raidīti darīt svarīgu darbu. Es esmu pārliecināts, ka jūs to darīsiet nesavtīgi, pēc labākās apziņas, pēc labākās pārliecības par godu un par svētību mūsu dārgajai tēvijai."

11.Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šī valstsvīra dotā ceļamaize bija trāpīga ne tikai tālajā 1922.gadā – arī šodien ikviens Latvijas pilsonis no sirds cer, ka viņa ievēlētie deputāti savu darbu darīs pēc labākās apziņas, nesavtīgi, neaptraipot savu godu un sabiedrības labumu stādīs augstāk par savu personīgo: "Būtu pašā laikā, ja ik reizi pirms svarīga balsojuma, kad tieši katra atsevišķa balss var izšķirt Latvijas likteni, mēs pārdomātu savu izvēli un būtu uzticīgi valstij un Satversmē paustajām vērtībām."

Latvijas Republikas dibinātājiem nebija šaubu, ka jaunajai valstij ir jābūt parlamentārai republikai, norādīja S.Āboltiņa, citējot tālaika spožā politiķa Arveda Berga brīdinājumu, ka "parlamentārisms ir mums vajadzīgā valdības forma", taču "esam izraudzījuši viskomplicētāko valsts varas iemiesojumu".

S.Āboltiņa norādīja, ka derīgākais un piemērotākais ceļš ne vienmēr ir vieglākais ceļš: parlamentārisms "nepiedāvā gatavas atbildes un nenorāda uz vienu gudro, kurš zina visas pareizās izvēles. Nevis viens vadonis izlemj valstij svarīgos jautājumus, bet gan tas ir uzticēts tautai un tautas pārstāvjiem". Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka deputātiem pašiem ir jāapliecina, ka parlamentārisms ir efektīva un Latvijai piemērota valsts pārvaldīšanas forma. To var pierādīt kopīgā darbā, ar gudriem un pamatotiem lēmumiem, sadarbojoties ar vēlētājiem, nevalstiskajām organizācijām un nozares ekspertiem.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka 4.maija deklarācija atjaunoja tās idejas un vērtības, kas 1922.gadā tika ieliktas Satversmē un līdz ar to – mūsu valsts pamatos. Pieminot deviņdesmit gadus kopš Satversmes spēkā stāšanās, S.Āboltiņa minēja tiesību zinātnieka profesora Vasilija Sinaiska vārdus, ka konstitūcija ir visu pilsoņu līgums, savā ziņā pat piemineklis, kura tuvumā norimst visas kaislības. Viņš uzsvēris, ka konstitūcija ir tas visiem obligātais miera minimums, bez kura nav iespējama ne tiesiskas valsts, ne kultūras attīstība.

"Latvijas Republikas Satversme šajā laikā patiešām ir kļuvusi par pieminekli mūsu tautas neatkarības centieniem un vēlmei dzīvot brīvā, demokrātiskā un tiesiskā valstī. Ciešā saistībā ar citām Eiropas tautām un balstoties uz vienkāršām vērtībām – valsts varas padotību likumam, cilvēktiesībām un taisnīgumu," pauda Saeimas priekšsēdētāja. 

Svinot 4.maija svētkus un Satversmes 90 gadus, S.Āboltiņa aicināja atkal no jauna apzināties pašiem savus pamatus – to, ka mūsu valsts ir veidota, lai latviešu tauta, piesaistot visu tautību Latvijas pilsoņus, varētu demokrātiski pati sevi pārvaldīt. Mūsu valsts ir vienīgā vieta, kur sargāt, kopt un attīstīt latviešu valodu un savu kultūru.

Ministru prezidents:

3.maijā Ministru kabinetā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un pirmais atjaunotās Latvijas Republikas premjers Ivars Godmanis piedalījās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas gadadienai veltītā pasākumā, kura ietvaros notika mākslinieka Jāņa Ziņģīša personālizstādes "Latvijas sajūta" atklāšana.

V.Dombrovskis sveica nozīmīgajos valsts svētkos, uzsverot, ka divdesmit divos atjaunotās Latvijas brīvvalsts gados ir paveikts daudz, tomēr daudz vēl ir jāpaveic: "Pirms divdesmit diviem gadiem ļoti svarīga bija katra Latvijas iedzīvotāja iesaistīšanās valstī notiekošajos procesos. Arī tagad es aicinu apzināties, ka Latvija ir mūsu zeme un mūsu vienīgā valsts. Mums pašiem ir jābūt saimniekiem savā zemē. Latvijas nākotne ir atkarīga no katra Latvijas iedzīvotāja ticības sev, savai ģimenei, savai valstij."

Savās atmiņās par 1990.gada maija notikumiem dalījās I.Godmanis, norādot, ka Latvija pārsniegusi brīvvalsts laika neatkarības periodu un tas uzliek vēl lielāku atbildību par valsts kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un tautas labklājības vairošanu.

Klātesošajiem bija iespēja noskatīties fragmentu no Jura Podnieka filmas "Krustceļš", pēc kura režisore un Jura Podnieka studijas vadītāja Antra Cilinska dalījās atmiņās par filmas uzņemšanu un to, kā režisors Juris Podnieks aicināja kinooperatoru Gvido Zvaigzni filmēt 1990.gada 4.maija notikumus, sakot: "Filmē tad, kad jūti, ka pakrūtē kņudina."

Atkājot izstādi, mākslinieks J.Ziņģītis runā uzsvēra, ka mākslā pārāk maz tiek runāts par to, kas notiek Latvijā: "Es gribēju pateikt, ko es jūtu šeit un tagad bez sarežģītām intelektuālām konstrukcijām, samākslotības. Es vēlējos izteikt to, ko es jūtu, dzīvojot Latvijā."

J.Ziņģīša personālizstāde Ministru kabineta telpās apskatāma no 3.maija līdz 30.jūnijam, apmeklētājiem tiek piedāvātas 15 autora gleznas. Interesenti ir aicināti apmeklēt izstādi un Ministru kabinetu, piesakoties Komunikācijas departamentā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs 4.maijā viesojās Krāslavā, lai sveiktu pierobežas iedzīvotājus Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 22.gadadienā.

E.Sprūdžs, sveicot ikvienu Krāslavas iedzīvotāju, atzīmēja: "Svinēt Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, nozīmē pateikt paldies brīvībai par visu to, kas mums ir – Latvijas dabu un tās ikgadējo atjaunošanos pēc bargas ziemas, sauli, jūru un mežiem, kā arī iespējām labi pavadīt laiku kopā draugiem, ģimeni, kaimiņiem – saviem novadniekiem. Un tieši to jūs šodien darāt un darāt no sirds – jūsu acis mirdz, jūsu sejās ir smaidi, un tieši jūs esat labākais apliecinājums tam, ka vērtīgākās lietas dzīvē netiek pirktas par naudu – dzīvība, veselība, mīlestība, ģimene, draugi, mūsu zeme un valsts brīvība."

Lai Latvijas neatkarība varētu tikt atjaunota, savu roku un sirds degsmi pielika daudzi cilvēki. 4.maijā katru gadu mums ir jāatceras pateikt paldies tiem, kuri aktīvi iestājās par Latviju kā neatkarīgu valsti, darbojoties Latvijas Tautas frontē, piedaloties tautas manifestācijās, veidojot sabiedrisko domu reģionos. Latvijas brīvība nav pašsaprotama, pasaulē ir daudz tautu, kurām nav savas valsts, un mums ir jānovērtē Latvijai un mums katram dotā iespēja dzīvot brīvā valstī.

"Ja mēs jautājam paši sev, kas atšķir 18.novembra svētkus – Latvijas dzimšanas dienu no 4.maija – Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas, tad, manuprāt, to ietver viens vārds "atjaunošana". Ikviens atjaunošanas process notiek caur grūtībām, caur sevis pārvarēšanas sāpēm, caur vērtību izsvēršanu, atskaldot visu lieko nost – paliek tikai pats būtiskākais, caur ko notiek atjaunošanās cilvēkā, zemē, valstī. Tomēr Latvijas atjaunošanas process nav apstājies, tas ir nepārtraukts darbs, kas nekad nebūs pabeigts," uzsvēra ministrs.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 22.gadadienā E.Sprūdžs vēlēja: "Lai mums pietiek spēka un gudrības strādāt savai valstij un mīlestības mīlēt mūsu zemi!"

Saeimas preses dienests;

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments;

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa