Otrdien, 8.maijā, atzīmējot nacisma sagrāvi un pieminot Otrā pasaules kara upurus un kritušos karavīrus

Vakar, 8.maijā, ziedu nolikšanā Rīgas Brāļu kapos, kopā ar pārējiem Latvijas cilvēkiem, Saeimas deputātiem un valsts amatpersonām, piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ieroču šķiru karavīri. Latvijā, tāpat kā visur Eiropā un pasaulē, tika atzīmēta Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena Foto: Toms Norde, Valsts kanceleja

Valsts prezidents Andris Bērziņš:

Šogad maijā aprit jau 67.gadskārta, kopš beidzies Otrais pasaules karš – viens no dramatiskākajiem un traģiskākajiem notikumiem 20.gadsimta vēsturē. Daudzi miljoni cilvēku gāja bojā cīņās ar nacistisko režīmu un tā sabiedrotajiem. Pārsvarā tie bija jauni cilvēki, kuri vēl nebija nodzīvojuši pusi cilvēka mūžam atvēlētā laika, kurus mājās gaidīja sievas, draudzenes, mazi bērni un vecāki.

Šī bija kārtējā un smagākā vēstures liecība tam, ka karš ir postošākais un bezjēdzīgākais konfliktu risināšanas veids cilvēces attīstībā. Tomēr šie upuri nebija veltīgi, jo nu jau vairāk nekā sešas desmitgades pasaulei ir izdevies izvairīties no tik liela mēroga militāriem konfliktiem un satricinājumiem.

Cilvēce ir sapratusi kara šausmas un nekad vairs nevēlas pieļaut šādu traģēdiju atkārtošanos. Ne velti sakāmvārds teic, ka karš posta, bet miers baro.

8.maijā, atceroties Otrā pasaules kara beigas un pieminot tā upurus, šajā dienā teiksim paldies cilvēkiem, kuri izcīnīja šo uzvaru un deva iespēju atvērt jaunu lappusi pasaules vēsturē. Novēlu Jums un Jūsu ģimenes locekļiem labu veselību, daudz spēka un enerģijas iecerēto plānu īstenošanā dzīvē.

Vakar, 8.maijā: ziedu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos, kurā kopā ar pārējiem Latvijas cilvēkiem, Saeimas deputātiem (attēlā pa kreisi) un valsts amatpersonām piedalījās arī (attēlā pa labi no labās) Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube. Latvijā, tāpat kā citur Eiropā un pasaulē, tika atzīmēta Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Valsts prezidents: Par nacisma un komunisma upuru kopīgu piemiņu

Lai 8.maijs, kas Eiropā un ASV jau kopš 1945.gada tiek atzīmēta kā Sabiedroto uzvaras pār nacionālsociālistisko Vāciju atceres diena, Latvijā netiktu izmantots sabiedrības grupu konfrontēšanai, bet gan veicinātu izlīgumu starp dažādās pusēs karojošajiem un visiem, kam šīs dienas pieminēšana ir nozīmīga un svēta, Valsts prezidents Andris Bērziņš izsaka aicinājumu 130.latviešu strēlnieku korpusa¹ veterānu biedrībai un Latvijas nacionālo karavīru apvienībai, kā arī citām kara veterānu organizācijām – Latviešu strēlnieku apvienībai un "Daugavas Vanagiem":

"Latvijas valsts un ikviena godprātīga politiķa morāls pienākums pret savu tautu ir pagātnes pāridarījumu sajūtas mazināšana un sociālā izlīguma veicināšana. Tādēļ tieši 8.maijs ir atbilstoša diena, lai izteiktu aicinājumu visiem Latvijas kara veterāniem pulcēties vienotā piemiņas pasākumā un kopīgi pieminēt visus nacisma un komunisma upurus Otrajā pasaules karā. Un tieši Rīgas Brāļu kapi, kur atdusas dažādās frontēs un dažādos karos kritušie karavīri, ir vienlīdz simboliska vieta kopīgai piemiņai, kas mūs vienotu, nevis turpinātu šķelt divās karojošās pusēs.

Šogad aprit 67 gadi, kopš beidzies Otrais pasaules karš. Tomēr Latvijas valsts traģēdija, kad mūsu tautieši tika ierauti divu lielvaru slaktiņā un kad bojā gāja desmitiem tūkstošu jaunu cilvēku, kad tauta pret pašas gribu tika sadalīta divās karojošās pusēs, kad brālis tika nostādīts pret brāli, joprojām tiek izmantota pretrunu sēšanai un tautas dalīšanai. Ir saprotams, kādēļ izveidojusies šāda savstarpēji pretrunīga situācija. Daudzi Latvijas pilsoņi, kas Otrā pasaules kara laikā karoja Sarkanās armijas rindās, kļuva par Latvijas PSR nomenklatūras un represīvo iestāžu darbiniekiem. Vienlaikus neapstrīdams ir fakts, ka Sarkanās armijas rindās kara pēdējos gados nokļuva vairāk nekā 57 tūkstoši mobilizēto Latvijas iedzīvotāju. Daudzi tika iesaistīti 130.latviešu strēlnieku korpusa vienībās un piedalījās Kurzemes kaujās. Tieši tur notika smagas sadursmes ar Vācijas karaspēka vienībām, kuru sastāvā karoja arī iesauktie latviešu puiši.² Tas kara traģēdijas piemiņu dara daudz sāpīgāku un smagāku, jo abās frontes pusēs karoja brāļi, draugi, kaimiņi, skolasbiedri. Tomēr ikvienam no mums ir dārga savu tuvinieku piemiņa, neatkarīgi no tā, kādā frontes pusē mūsu tēvi vai vectēvi ir karojuši.

Kopš 1995.gada, kad 8.maijs Latvijā tiek atzīmēts kā Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, šajā nozīmīgajā datumā mūsu valstī notiek vairāki piemiņas pasākumi. Dažādās pusēs karojošajiem tie ir atšķirīgi gan laika, gan vietas ziņā. Bet Latvijas valsts oficiālais 8.maija atceres rituāls ik gadus notiek Rīgas Brāļu kapos. Tajā piedalās valsts augstākās amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku vadība un ārvalstu vēstnieki. Tomēr ir pamats apgalvot, ka šis piemiņas rituāls tā īsti nekalpo savam galvenajam uzdevumam – atgādināt cilvēkiem par nacisma traģēdijām un mācīt to, ka mūsu nākotne, cilvēku attiecības un valsts politika jāveido tā, lai līdzīgi notikumi nekad vairs neatkārtotos. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka pirms oficiālā atceres pasākuma pie Svētās uguns un Mātes Latvijas ziedus noliek 130.latviešu strēlnieku korpusa veterānu organizācija. Abi piemiņas pasākumi Brāļu kapos notiek atšķirīgos laikos, un to dalībnieki nesatiekas. Savukārt Lestenes karavīru kapos tajā pašā laikā latviešu leģionārus atceras viņu karabiedri un tuvinieki.

8.maijam jākalpo ne tikai piemiņai, bet arī daudz tālejošākam mērķim – sociālā sabiedrības izlīguma veicināšanai, jo, pretējā gadījumā, vairāk nekā pusgadsimtu ilgā laika posmā pēc cilvēces lielākās traģēdijas mēs nebūsim apguvuši nopietnāko no mācībām, kas izriet no Otrā pasaules kara un visiem iepriekš notikušajiem kariem. Mēs nebūsim darījuši visu iespējamo, lai konfrontācijai, naidam un atriebībai, ko uz totalitāru lielvaru ideoloģijas pamatiem joprojām vēlas reanimēt atsevišķi radikālie grupējumi, mūsu sabiedrībā vairs nebūtu dzirdīgu ausu un kaismīgu piekritēju."

Valsts prezidenta preses dienests

1 130.latviešu strēlnieku korpusa personālsastāvu veidoja PSRS–Vācijas kara sākumā uz Padomju Savienību devušies bēgļi (viņu vidū arī padomju kolaboracionisti), Krievijā dzīvojušie latvieši un piespiedu kārtā Sarkanajā armijā 1944. un 1945.gādā mobilizētie Latvijas iedzīvotāji. Kopskaitā Sarkanās armijas vienību rindās karoja 80 000–100 000 cilvēku jeb 4–5% no pirmsokupācijas Latvijas iedzīvotāju skaita. Vairāk nekā puse jeb apmēram 2,5–3% no visa iedzīvotāju kopskaita krita kaujās pret nacionālsociālistiskās Vācijas karaspēku. 130.latviešu strēlnieku korpuss ir devis lielu ieguldījumu nacisma sagrāvē. Korpusā karojošos nevar uzskatīt par militāro vienību, kuras sastāvā esošie viennozīmīgi atbalstīja padomju varu. No viņu vidus nāca arī cilvēki, kas protestēja pret padomju okupācijas politiku, iesaistījās pretošanās kustībā, arī tika nogalināti vai nonāca padomju ieslodzījuma vietās.

2 Vācijas bruņoto spēku rindās karoja ap 110 000–115 000 Latvijas iedzīvotāju (apmēram 6–8% no kopskaita), absolūti lielākā daļa no viņiem – mobilizētie. Kauju laukos dzīvību zaudēja ap 30 000–50 000 karavīru jeb ap 2,5% no iedzīvotāju kopskaita. Karam beidzoties, Rietumu sabiedroto gūstā nonāca ap 25 000, bet gandrīz 50 000 karavīru nokļuva padomju gūstā un ilgāku vai īsāku laiku bija ieslodzīti PSRS filtrācijas un Gulaga nometnēs. Daudzi tajās gāja bojā un mājās neatgriezās.