Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 8.maijā

MK: Par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs

No 1.jūlija ministrijās, aģentūrās un citās valsts iestādēs tiks ieviesta iekšējās kontroles sistēma. To paredz noteikumu projektus "Iekšējās kontroles sistēma tiešās pārvaldes iestādēs", ko 8.maijā izskatīja valdības sēdē.

Iekšējās kontroles sistēma ir monitoringa rīks iestāžu vadītājiem, lai uzlabotu institūcijas sniegtos pakalpojumus un risinātu sabiedrībā aktuālas problēmas. "Laikā, kad valsts pārvaldei ir elastīgi jāpiemērojas ekonomiskās un sociālās vides pārmaiņām, kā arī jauninājumiem tehnoloģiju jomā, aktuāla ir publiskās pārvaldes darbības izvērtēšana – jāpārliecinās, vai visas darbības, ko veic ierēdņi, ir efektīvas, lai risinātu aktuālās problēmas un sasniegtu izvirzītos mērķus. Iekšējās kontroles sistēma būs rīks iestāžu vadītājiem, lai identificētu vājās vietas un pārstrukturizētu resursus uz rezultātu sasniegšanu," uzsver Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja Eva Upīte.

Līdz jūnijam Valsts kanceleja, Finanšu ministrija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izstrādās vadlīnijas iestāžu vadītājiem, kā izmantot iekšējās kontroles sistēmu valsts iestāžu efektivitātes uzlabošanai. Vadlīnijas aptvers ieteikumus finanšu vadības, labas pārvaldības principu un korupcijas risku jomā.

Zanda Šadre, Ministru kabineta preses sekretāre

AM: Par speciālo atļauju izsniegšanu komercdarbībai ar ES Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm

8.maijā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Kārtība, kādā izsniedz speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm".

Noteikumu projekta mērķis ir precizēt normatīvā akta regulējumu atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumam, lai nodrošinātu komersantiem iespēju saņemt speciālo atļauju (licenci) arī gadījumos, kad tie neplāno veikt komercdarbību ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta sadaļās ML1, ML2, ML3 un ML4 minētajām precēm.

Turpmāk ir paredzēts pārbaudīt tikai tos komersanta dalībniekus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir lielāka par 10%, līdz ar to samazinot administratīvo slogu.

Lai nepalielinātu administratīvo slogu komersantam un Aizsardzības ministrija varētu pārbaudīt licencēto komersantu iesniegtās informācijas atbilstību Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.panta ceturtajā daļā noteiktajām prasībām, noteikumu projekts papildināts ar regulējumu par psihiatra un narkologa atzinuma par personu veselības stāvokli iesniegšanas un derīguma termiņiem. Šādas prasības ir nepieciešamas, jo saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 8.punktu dati par fiziskās personas veselību ir kvalificēti kā sensitīvi dati un šādu informāciju ārstniecības iestādes Aizsardzības ministrijai nesniedz. Atzinumi par personu veselības stāvokli ir derīgi iesniegšanai 90 dienas no tā izsniegšanas datuma, kā arī kārtējā veselības pārbaude personām jāveic ne vēlāk kā reizi piecos gados, izņemot gadījumus, ja atzinumā norādīts cits datums. 

AM: Par pienākumu rezerves karavīriem norādīt deklarēto dzīvesvietu

8.maijā Ministru kabinetā apstiprināti Aizsardzības ministrijas sagatavotie noteikumu projekti "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumos Nr.837 "Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām"" un "Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumos Nr.779 "Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem"".

Šobrīd spēkā esošajos MK noteikumos "Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām" ir noteikts, ka, aizpildot pieprasījuma par mobilizācijas gatavības pārbaudes vai mobilizācijas mācību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzību vai sastādot lēmumu par šo zaudējumu atlīdzināšanu, fiziskām personām ir jānorāda adrese, kurā tā ir sasniedzama. Savukārt "Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem" paredz, ka, rezerves uzskaites struktūrvienības no Iedzīvotāju reģistra pieprasa ziņas par rezervistu un rezerves karavīru dzīvesvietas adresi.

Pašreizējais tiesiskais regulējums ir pretrunā Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķim, proti, netiek veicināta situācija, ka personas deklarētā dzīvesvietas adrese ir tā adrese, kurā persona ir sasniedzama un dzīvo.

Šādu apsvērumu dēļ termini "pastāvīgā dzīvesvieta" un "adrese" tiek aizstāti ar terminu "deklarētā dzīvesvieta", tādējādi nodrošinot Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķa sasniegšanu, proti, veicinot situāciju, ka personas deklarētā dzīvesvietas adrese ir tā adrese, kurā persona ir sasniedzama un dzīvo.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

ĀM: Par materiālās palīdzības nodrošināšanu ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākušai personai

8.maijā Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākušai personai".

Šie noteikumi nosaka, kā tiek nodrošināta materiālā palīdzība personām, kam ir Latvijas pase un kas ārvalstīs ir nonākušas ārkārtas situācijā, kā arī kārtību, kādā šīs personas piešķirtos naudas līdzekļus atmaksā valstij.

Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis ārkārtas situāciju skaits, kad pēc palīdzības vēršas personas, kuras nevar atgriezties Latvijā, jo ārvalstīs palikušas bez finanšu līdzekļiem. Tāpēc ir izstrādāta kārtība, kādā šīm personām, kas nevar segt ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus, finanšu līdzekļi var tikt piešķirti no valsts budžeta.

Materiālo palīdzību būs iespējams saņemt, ja no personas neatkarīgu apstākļu dēļ ir iestājušies apstākļi, kas apdraud personas dzīvību, veselību vai drošību ārvalstī, un personai nav pieejami citi finansēšanas avoti, lai segtu ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus.

Materiālā palīdzība tiks nodrošināta no Ārlietu ministrijas budžeta, kurā šim mērķim šogad tiks paredzēti 25 000 latu. Vienai personai piešķiramā summa nevarēs pārsniegt 2000 latu. Aizdevums būs jāatmaksā trīs mēnešu laikā, un tā neatmaksāšanas gadījumā pret personu tiks piemērota bezstrīdus piespiedu izpilde.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2012.gada 1.jūnijā.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

EM: Par makroekonomisko situāciju valstī

8.maija Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrija iepazīstināja ministrus ar ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī, kas sadarbībā ar Finanšu ministriju tiek gatavots reizi ceturksnī. Ziņojumā ir raksturota ārējā vide, analizēta situācija reālajā un finanšu sektorā, aplūkotas tendences darba tirgū, iekļauta informācija par inflācijas procesiem valstī, kā arī sniegtas ekonomikas attīstības prognozes.

Statistikas dati liecina, ka situācija Latvijas tautsaimniecībā ir labāka, nekā tika prognozēts iepriekš. Neraugoties uz aizvadītā gada nogalē pieaugošo nenoteiktību ārējos tirgos un izaugsmes palēnināšanos vairumā Eiropas Savienības valstu, Latvijas tautsaimniecībā turpinās izaugsme. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2011.gada 4.ceturksnī par 5,7% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni un 2011.gadā kopumā pieauga par 5,5%, kas bija viens no straujākajiem izaugsmes tempiem ES.

Pozitīvas tendences vērojamas arī 2012.gada pirmajos mēnešos. Latvijas preču eksports turpina augt un joprojām ir galvenais izaugsmes dzinulis. 2012.gada divos mēnešos preču eksporta apjoms, salīdzinot ar 2011.gada janvāri–februāri, ir pieaudzis par 14,6%.

Saglabājoties eksporta iespējām, kā arī augot pieprasījumam iekšējā tirgū, apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms 2012.gada trīs mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada atbilstošo periodu, ir palielinājies par 16,4%. Lielāko ieguldījumu nozares izaugsmē joprojām dod kokapstrāde un metālapstāde. Ražošanas apjoms ievērojami ir palielinājies arī tādās nozarēs kā ķīmiskā rūpniecība, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, nemetālisko minerālu ražošana.

2012.gada trijos mēnešos vērojams arī būtisks kravu pārvadājumu apjoma kāpums dzelzceļā un ostās. Turklāt ienākumu pieaugums no eksporta pozitīvi ietekmē ne tikai uz eksportu orientētās nozares, bet arī nozares, kas galvenokārt darbojas iekšējā tirgū. Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums 2012.gada janvārī–martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 12%, kas liecina, ka gada sākumā turpina palielināties privātais patēriņš.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc Latvijas izaugsmes riski galvenokārt saistīti ar attīstības perspektīvām galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Lai arī 2011.gadā tautsaimniecības izaugsme bija straujāka, nekā prognozēts iepriekš, un 2012.gads sācies ar pozitīvām tendencēm tautsaimniecībā, joprojām saglabājas ārējās vides riski. Tomēr kopumā 2012.gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme var būt vismaz 3%. Līdz ar izaugsmi arī darba tirgū situācija turpinās uzlaboties – nodarbināto skaits palielināsies, savukārt darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā jeb bezdarba līmenis varētu samazināties par 2 procentpunktiem, un vidēji gadā tas varētu būt 13,4%.

Ekonomikas ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par valsts budžeta virssaistību iespējām ES fondu aktivitātēs

Lai nodrošinātu iespēju pilnībā izmantot Latvijai piešķirto Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu 2007.–2013.gada plānošanas periodā, 8.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums par valsts budžeta virssaistību iespējām ES fondu aktivitātēs, īstenojot papildu projektus šobrīd Latvijai prioritārās jomās.

Lai Latvija Eiropas Komisijai (EK) varētu pieprasīt ES fondu atmaksas par visu Latvijai atvēlēto ES fondu piešķīrumu 2007.–2013.gada periodā 3,18 miljardu latu apmērā, lēmums par virssaistību uzņemšanos ir jāpieņem laikus, jo vidēji ES fondu projektu īstenošana ilgst divus gadus. Tā tiktu novērsts risks, ka, tuvojoties esošā ES fondu perioda beigām, neatliek pietiekami daudz laika, lai īstenotu jaunus ES fondu projektus atbrīvotā ES finansējuma apmērā, kas radies nepabeigtu, neatbilstoši īstenotu un lauztu projektu līgumu dēļ.

Galvenie kritēriji virssaistību noteikšanai ir Latgales reģiona rīcības plānā 2012.–2013.gadam noteikto pasākumu ieviešana, EK iniciatīva par jauniešu nodarbinātības veicināšanu, kā arī MK pieņemtie lēmumi par papildu finansējuma nodrošināšu ceļu infrastruktūras sakārtošanai.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums, apkopojot un izanalizējot nozaru ministriju priekšlikumus atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, paredz kopējo virssaistību apmēru 2007.–2013.gada periodā 256,2 miljonu latu apmērā.

FM priekšlikumā lielākais virssaistību apjoms paredzēts nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, profesionālās izglītības mācību aprīkojuma un infrastruktūras modernizācijai, transporta sistēmas attīstībai un daudzdzīvokļu māju siltināšanai, kā arī zinātnes un inovāciju atbalsta aktivitātēm.

Minēto virssaistību apjomu atbildīgās nozaru ministrijas ir gatavas uzņemties līdz 2013.gada beigām, lielāko daļu līgumu slēdzot šā gada beigās un 2013.gada vidū. Savukārt indikatīvi lielākais maksājumu apjoms ES fondu finansējuma saņēmējiem paredzēts 2013.gadā (~99,1 miljons latu) un 2014.gadā (107,9 miljoni latu).

2004.–2006.gada plānošanas periodā Latvija jau ir izmantojusi iespēju uzņemties virssaistības, lai saņemtu no EK 100% pieejamo ES struktūrfondu finansējumu. Tā piemēram, 2006.gadā MK apstiprināja rīkojumus par virssaistību uzņemšanos Eiropas Lauku fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Zivsaimniecības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, ne vairāk kā par 12% pārsniedzot katra fonda ietvaros īstenoto pasākumu kopējo finansējuma apjomu, savukārt  Eiropas Sociālā fonda ietvaros – ne vairāk par 7%. Rezultātā perioda beigās Latvija EK bija deklarējusi izdevumus par 105,0% no kopējā ES fondu piešķīruma.

Gan iepriekšējā plānošanas periodā, gan esošajā plānošanas periodā virssaistības izmanto arī lielākā daļa citu ES dalībvalstu. Abos plānošanas periodos aptuvenais virssaistību apmērs dalībvalstīm ir no 5% līdz 20% no kopējā ES fondu piešķīruma.

Pieņemot, ka uzņemtās virssaistības esošajā ES fondu periodā lauztos līgumus nosedz pilnā apmērā, tiek prognozēts, ka virssaistības neietekmēs plānotos valsts budžeta izdevumus, kā arī valsts budžeta bilanci 2013.–2015.gadā. Finanšu ministrija arī izvērtējusi riskus un, pieņemot, ka uzņemtās virssaistības nosedz lauztos līgumus 50% apmērā un pilnībā tiek apgūti 2013.–2015.gadā budžeta bāzes izdevumos plānotie izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības apguvei, prognozē, ka virssaistības varētu palielināt valsts budžeta izdevumus 2012.gadā par ~6,8 miljoniem latu, 2013.gadā par ~48 miljoniem latu, 2014.gadā par ~51,6 miljoniem latu, bet 2015.gadā par ~21,8 miljoniem latu.

Lai mazinātu riskus radīt papildu budžeta deficītu 2012.–2015.gadam un virssaistības tiktu uzņemtas iepriekš paredzētajiem mērķiem, MK uzdeva katrai ministrijai noteikt maksimāli iespējamo virssaistību apjomu, kā arī vairākām aktivitātēm noteikt nosacījumus par virssaistību uzņemšanos. Finanšu ministrija arī apņēmusies reizi ceturksnī izvērtēt uzņemto virssaistību apmēru un potenciālo ietekmi uz valsts budžeta deficītu, nepieciešamības gadījumā informējot MK un sniedzot priekšlikumus par risku mazināšanu.

Lai nodrošinātu, ka papildu saistības rodas tikai projektiem augstā gatavības pakāpē, MK uzdeva iestādēm nodrošināt, ka virssaistības tiek uzņemas tikai tad, ja ES fonda projekta ietvaros atbalstāmās darbības tiek uzsāktas vai turpinātas ne vēlāk kā pirmajā ceturksnī un izdevumi projekta ietvaros tiek veikti pirmajā pusgadā pēc līguma noslēgšanas vai tā grozījumu veikšanas.

MK arī lēma atkārtoti tuvākajā laikā skatīt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas piedāvājumu uzņemties virssaistības pilsētvides aktivitātē ~18 miljonu latu apmērā (papildus 256,2 miljoniem latu).

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna izpildi 2012.gada pirmajā ceturksnī

8.maijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.–2013.gadam, svītrojot izpildītus uzdevumus vai pagarinot atsevišķu uzdevumu izpildes termiņus.

Tāpat MK izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna izpildi no 2012.gada 1.janvāra līdz 31.martam, kā arī par plānotajiem uzdevumiem turpmākajam periodam. Plānā ir noteikti rīcības virzieni un politikas rezultāti nosprausto prioritāšu ietvaros – ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes reformas.

Būtiskākie pirmajā ceturksnī paveiktie uzdevumi:

• 2012.gada budžets ir sagatavots ar budžeta deficītu 2,1% apmērā, līdz ar to ir īstenots valdības iepriekš uzstādītais fiskālās politikas mērķis – vispārējās valdības budžeta deficītam nepārsniegt 2,5% no IKP;

• ir izstrādāta normatīvā bāze skaidras un prognozējamas fiskālās politikas veidošanai – izstrādāts Fiskālās disciplīnas likumprojekts un grozījums Latvijas Republikas Satversmē, kas ir izskatīti MK un iesniegti Saeimā tālākai virzībai;

• ir sagatavots un MK sēdē apstiprināts Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam prioritāšu pamatojuma ziņojums;

• ir izstrādāta Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" īstenošanas uzraudzības ziņojuma sagatavošanas metodoloģija;

• ir panākta vienošanās, ka Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas dokumentu sagatavošana nākamajam periodam tiks balstīta uz Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020.gadam kā vidēja termiņa plānošanas dokumentu;

• ir pieņemts Valsts tiesību aizsardzības iestāžu rīcības plāns 2012.gadam, lai aktivizētu cīņu pret akcīzes preču kontrabandu un to nelegālu tirdzniecību Latvijā;

• ir izstrādāta un valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināta Koncepcija normatīvo aktu sakārtošanai eiro ieviešanai, kā arī ir atjaunota Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija;

• ir turpināts Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošanas process;

• ir sagatavots precizētais informatīvais ziņojums par ES līdzfinansēto valsts galveno un valsts reģionālo autoceļu sakārtoto posmu uzturēšanu 2012. un 2013.gadā;

• MK ir apstiprināts informatīvais ziņojums par īstenotajiem valsts informācijas sistēmu attīstības projektiem un par priekšlikumiem valsts informācijas sistēmu attīstībai;

• ir turpināts īstenot veselības jomas pasākumus, veicinot dienas stacionāra pakalpojumu pieejamību, paredzot iespēju trūcīgām personām saņemt apmaksātus dienas stacionāra pakalpojumus, kā arī no 2012.gada ir paplašināts mājas aprūpē sniegto pakalpojumu klāsts;

• pateicoties Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2011.gadam ietvaros īstenotajiem pasākumiem, Latvijai ir nodrošināta 21.vieta Pasaules Bankas Doing Business 2012.gada novērtējumā;

• ir īstenots Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns 2010.–2011.gadam;

• ir atjaunots aktīvais nodarbinātības pasākums "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi", kurā uz 2012.gada 16.aprīli ir iesaistīti 9082 bezdarbnieki;

• ir izstrādāti un VSS izsludināti grozījumi MK noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, paredzot ieviest divus jaunus aktīvās nodarbinātības politikas pasākumus un precizēt vairākus esošos.

Nākamajā pārskata periodā kā galvenie Latvijas ekonomiskās izaugsmes, sociālās drošības un publiskās pārvaldes reformas jomā veicamie uzdevumi ir atzīmēti:

• turpināt nodrošināt atbilstošu, efektīvu un caurskatāmu ES fondu vadību un apguvi;

• Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārdošanas stratēģijas īstenošanas procesā parakstīt līgumus ar potenciālajiem Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pircējiem par daļu no piedāvātajām paketēm;

• izstrādāt vienotas attīstības finanšu institūcijas izveides plānu;

• virzīt un izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" un ar to saistītos grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā;

• turpināt primārās veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu;

• īstenot augstākās izglītības atbalsta pasākumus atbilstoši ar MK rīkojumu apstiprinātajam Pasākumu plānam par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam;

• īstenot Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2012.gadam paredzētos pasākumus;

• izstrādāt attīstības plānošanas dokumentu un vienošanos ar nozaru ekspertiem par vēlamo attīstības modeli cilvēkresursu attīstības jomā;

• sagatavot un iesniegt izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu par Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam sākotnējo redakciju;

• turpināt Sociālās drošības tīkla stratēģijas darbību 2012.gadā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par ES fondu papildu finansējuma ieguldīšanu profesionālās izglītības un zinātnes attīstības aktivitātēs

Ministru kabinets 8.maijā atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas plānu papildus ieguldīt 62 miljonus latu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma profesionālās izglītības un zinātnes attīstības aktivitātēs. Ar šo lēmumu tiek pieteikts līdz šim lielākais un mērķtiecīgākais ieguldījums Latvijas profesionālās izglītības attīstībā.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau iepriekš norādījis, ka, papildus saņemot 31 miljonu latu finansējumu aktivitātes "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" projektiem, Latvijā būs iespēja pilnībā modernizēt un nostiprināt līdz pat desmit Eiropas līmeņa profesionālās izglītības centrus. To mērķis būs nodrošināt augsta līmeņa un darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālo izglītību, kā arī celt tās prestižu.

Kopā profesionālās izglītības iestāžu modernizācijā tiks ieguldīti aptuveni 100 miljoni latu Eiropas Savienības fondu finansējuma, kas būtiski sildīs Latvijas ekonomiku.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto argumentāciju par papildu finansējuma nepieciešamību nozarei. Minētā valdības lēmuma pieņemšanai IZM laikus bija veikusi nozares vajadzību analīzi un pamatojusi papildu atbalsta nepieciešamību IZM īstenotajiem pasākumiem jauniešu bezdarba mazināšanai, iesāktās profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas un modernizācijas pabeigšanai, kā arī zinātnisko institūciju un komersantu sadarbības sekmēšanai uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstībai.

Skaidrojot un pamatoti argumentējot profesionālās izglītības reformas un skolu infrastruktūras modernizācijas būtisko lomu jaunatnes bezdarba mazināšanā, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstībā, IZM ir panākusi Eiropas Komisijas un valdības atbalstu tik ievērojamam papildu finansējuma piešķīrumam tieši profesionālajā izglītībā.

Tāpat saskaņā ar jauniešu bezdarba mazināšanas rīcības plānu saņemts EK un valdības atbalsts papildu finansējuma piešķiršanai 4,3 miljonu latu apmērā aktivitātē "Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai". Līdz ar to, jau sākot ar 2012.gada rudeni, būs iespēja uzņemt daudz lielāku audzēkņu skaitu gadu un pusotru gadu ilgajās profesionālās izglītības programmās, iesaistot apmācībās arī bezdarbniekus ar zemu izglītības līmeni, rezultātā sniedzot atbalstu papildu 2000 jauniešiem, kuriem nav attiecīgas profesionālas kvalifikācijas, lai konkurētu darba tirgū.

Savukārt 2 miljoni latu no plānotajām virssaistībām tiks ieguldīti aktivitātē "Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā", lai jau 2013.gadā atjaunotu karjeras izglītības pasākumu ieviešanu visā Latvijā.

Zinātnes atbalstam uzņemto virssaistību 15 miljoni latu tiks ieguldīti, lai organizētu aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" projektu iesniegumu atlases otro kārtu, kā rezultātā plānots finansēt apmēram 50 jaunu papildu projektu, kas paredz komerciāla rakstura praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanu, lai veicinātu nepieciešamo tehnoloģiju pārnesi, līdz ar to veicot ieguldījumus tautsaimniecības attīstībā.

Savukārt 5 miljoni lati no plānotajām virssaistībām paredzēti apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" projektu iesniegumu atlases trešās kārtas īstenošanai. Tās mērķis ir attīstīt pētniecības infrastruktūru, tādējādi veicinot komercdarbību pētniecības pakalpojumu sektorā un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā, lai Latvijas uzņēmēji varētu uzsākt augstākas eksportspējas produktu ražošanu. IZM paredzētais papildu finansējums infrastruktūras izveidei pavērs iespējas pētniecības rezultātu komercializācijai un arī piesaistīs privātā sektora finansējumu pētniecībai.

Lai veidotu jaunas darba vietas jaunajiem zinātniekiem, gandrīz 4,5 miljonus latus IZM papildus plāno ieguldīt aktivitātē "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei", kā rezultātā jauno zinātnieku atbalstam otrās projektu atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums veido gandrīz 10 miljonus latu.

Reinis Tukišs, izglītības un zinātnes ministra padomnieks

SM: Par papildu finansējumu tranzītielu sakārtošanai

8.maijā valdība pieņēmusi lēmumu par valsts budžeta virssaistībām 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātēs. Šis lēmums ļaus īstenot visus atbilstošos tranzītielu sakārtošanas projektus.

Ņemot vērā autoceļu nozares prioritāti un pērn novembrī valdībā lemto, ir jānodrošina papildu finansējums ceļu infrastruktūras sakārtošanai, tāpēc Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošajai Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātei "Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās" valdība lēmusi papildus piešķirt 23,89 miljonus latu, savukārt Kohēzijas fonda aktivitātei "TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi" papildus paredzēti 35,04 miljoni latu.

Paredzēts, ka minētās valsts budžeta virssaistības tiks nodrošinātas no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai" plānotā valsts budžeta finansējuma.

Veicot pārdali SM aktivitāšu ietvaros, finansējums tiktu piešķirts visiem aktivitātes "Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās" trešajā atlases kārtā iesniegtajiem projektiem, kas atbilst administratīvajiem un atbilstības vērtēšanas kritērijiem, projektu iesniedzējiem veicot nepieciešamos precizējumus, kā arī kvalitātes kritērijos nav saņēmuši mazāk par 10 punktiem. Tas nozīmē, ka pašvaldības, kuru projekti šobrīd noraidīti finansējuma trūkuma dēļ, var gatavoties projektu īstenošanai.

Valdības izvirzītie nosacījumi paredz, ka minētās virssaistības iespējams uzņemties tikai gadījumā, ja ES fonda projekta ietvaros atbalstāmās darbības, kuras vēl nav uzsāktas, tiks uzsāktas vai turpinātas ne vēlāk kā pirmajā ceturksnī pēc šī valdības lēmuma un maksājumi finansējuma saņēmējam vai izdevumi projekta ietvaros tiks uzsākti vai veikti pirmajā pusgadā pēc līguma noslēgšanas vai tā grozījumu veikšanas.

Ja ES fonda prioritātes ietvaros kādā no aktivitātēm ir uzņemtas virssaistības un kādā šīs prioritātes projektā ir konstatēta neatbilstība vai tiek lauzts līgums, atbrīvotais finansējums neatbilstoši veikto izdevumu apmērā nevar tikt novirzīts citu ES fonda projektu īstenošanai.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par ārējo robežu precizēšanu 29 dabas liegumiem

Lai uzlabotu dabas liegumu teritoriju robežu precizitāti un vienkāršotu to izmantošanu plānošanā, mērniecībā un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija precizējusi 29 dabas liegumu ārējās robežas atbilstoši aktuālākajām zemes īpašumu un meža nogabalu robežām.

To nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 "Noteikumi par dabas liegumiem"", ko valdība akceptēja 8.maija sēdē.

Tāpat noteikumu projekts precizē visu dabas liegumu robežpunktu koordinātu pierakstu atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumiem Nr.879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi".

Robežas precizētas dabas liegumiem: Lielupes palienes pļavas, Dzelves–Kroņa purvs, Avotu mežs, Baltais purvs, Cieceres ezera sala , Indzera ezera salas, Karateri, Kāla ezera salas, Kārķu purvs, Klāņu purvs, Korneti–Peļļi, Ķirbas purvs, Lielā Baltezera salas, Lielpurvs, Lielsalas purvs, Lieluikas un Mazuikas ezers, Līvbērzes liekņa, Medumu ezera salas, Melnsalas purvs, Nagļu un Ansiņu purvs, Rožu purvs, Rušonu ezera salas, Sproģi, Sventes ezera salas, Tīšezers, Tetersalas purvs, Ventas un Šķerveļa ieleja, Zvirgzdenes ezera salas, Barkavas ozolu audze, Gargodes purvs, Vidzemes akmeņainā jūrmala.

VARAM: Par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm

8.maijā valdība akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu sarakstu, kā arī precizētās atsevišķas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu koordinātas.

To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm".

Noteikumu projektā ir noteiktas 27 valsts nozīmes atradnes: divas ģipšakmens, divas kaļķakmens, astoņas māla, septiņas dolomīta, trīs kvarca smilts un piecas smilts–grants un smilts atradnes. To platība ir no 37 ha līdz 724 ha.

Tāpat tiek precizētas vairāku valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu koordinātas – "Auce", "Apriķi", "Kuprava", "Nīcgale", "Usma", "Venta", "Cīruļi" un "Skudras".

Saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm" valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne ir Ministru kabineta noteikta atradne, kura atrodas Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras krājumi nodrošina valsts vai vairāku tās reģionu vajadzības pēc attiecīgā derīgā izrakteņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa