Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija: Par ES valstu izaugsmes un nodarbinātības iespējām

7.maijā pēc Polijas iniciatīvas notika augsta līmeņa politikas veidotāju diskusija par Eiropas Savienības (ES) valstu izaugsmes iespējām un iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanu, īstenojot šābrīža taupības pasākumus. No Baltijas valstīm šajā pasākumā bija uzaicināts un piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Diskusijā piedalījās arī reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns, nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors, Eiropas Parlamenta Reģionālo lietu komitejas priekšsēdētāja Danuta Hībnere, kā arī ES ministri, kas atbildīgi par ekonomikas un teritoriālās attīstības jautājumiem.

Konference jau sākotnēji tika iecerēta, lai veicinātu kvalitatīvu diskusiju par turpmāko ES budžetu, tai skaitā par Kohēzijas politikas lomu Eiropas reģionu līdzsvarotas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Latvijai un Polijai ir līdzīgs redzējums par to, ka ES kohēzijas politikai ir jābūt vairāk teritoriāli orientētai, kas nozīmē teritoriālo atšķirību un dažādo izaugsmes iespēju atzīšanu, sniedzot kompleksu atbalstu problēmu risināšanai atbilstoši konkrētu teritoriju īpašajām vajadzībām.

Sociālo lietu komisārs L.Andors diskusijas laikā informēja klātesošos par Eiropas Komisijas izstrādātajiem priekšlikumiem, kā palielināt pieprasījumu darbaspēka tirgū. Kā uzsvēra L.Andors, EK šobrīd ir identificējusi trīs nozares ar vislielāko potenciālu jaunu darba vietu radīšanai: iekļaujoši zaļā ekonomika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un veselības aprūpe. Latvijā divas no minētājām nozarēm ir tiešā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā.

Savukārt Polija vērsa klātesošo uzmanību uz kohēzijas politikas radītajiem ieguvumiem ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs, bet arī ES donorvalstīs. Par to liecina veiktais neatkarīgais pētījums par kohēzijas politikas ietekmi Čehijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā. Šobrīd donorvalstis ir norūpējušās par ES piešķirtā finansējuma efektīvu izlietojumu, turpretim ES saņēmējvalstis – par nepietiekamo ES atbalsta apjomu lauksaimniekiem un vienādu nosacījumu radīšanu konkurences aspektā.

Diskusijas dalībnieki vienojās, ka šobrīd ir būtiski skaidrot un apzināt katras ES dalībvalsts ieguvumus līdzsvarotas reģionālās politikas plānošanā un īstenošanā, vienlaikus palīdzot un stimulējot vietējo uzņēmējdarbību un līdz ar to veicinot jaunu darba vietu rašanos. Ir jāapzinās, ka kohēzijas politika ir atbalsts ne tikai jauno dalībvalstu uzņēmējiem un darba devējiem, bet arī donorvalstīm – gan tieši caur uzņēmumu pasūtījumiem, gan netieši – palielinot to eksportu uz jaunajām dalībvalstīm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs informēja konferences dalībniekus par Latvijas iesākto darbu pie Latgales rīcības plāna izstrādes.

Ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa