Atzinība zinātnes pieredzei un cerībai

Papildus 1.lpp.

informācijai

86 gadus veco, bet joprojām stalto Pāvilu Zariņu sveic Vitālijs Gavrilovs

Divu akadēmiķu rokasspiediens — no Jāņa Stradiņa balvu saņem Uldis Viesturs

Akadēmiķis Viktors Hausmanis sveic jauno vēsturnieku Valdi Bērziņu

Akadēmiķis Juris Ekmanis un jaunais zinātnieks Ivo Odītis

Foto: Arnis Blumbergs, "LV

Vitālais Vitālijs Gavrilovs vidū starp abām jaunajām zinātniecēm Ilzi Irbi

(pa kreisi) un Daci Leveiku;

pēc balvu pasniegšanas: Vitālijs Gavrilovs, Jānis Stradiņš, Tatjana Koķe un Arturs Balklavs–Grīnhofs;

Jānis Stradiņš cildina Lindu Dumpi

Vakar, 27. maijā, kultūras muzejā "Dauderi" pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības "Aldaris" 1999. gada balvas. Klātesošos uzrunāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš. Pēc tam akciju sabiedrības "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs dalījās pārdomās par zinātnes un ražošanas mūžīgo saistību — tās ir divas puses, kas viena bez otras nevar iztikt. Un tāpēc ir likumsakarīgi, ka ražotāji atbalsta zinātni. Jo tā savukārt dod jaunas ierosmes un palīdz atrast jaunas tehnoloģijas ražošanai. Vēl jo lielāks prieks un gandarījums, ka zinātnē ar saviem pētījumiem ienāk jauna paaudze, kas turpinās iesākto šīs valsts labā. Vitālijs Gavrilovs izteica dziļu pateicību žūrijai, kas ilgi un pacietīgi strādājusi, lai izvērtētu pieteikumus un izraudzītos apbalvojamos.

Pēcpusdienā zinātnieki sanāca kopā vēlreiz, lai Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā iepazītos ar izstādi "Alus un veselība" un piedalītos diskusijā par miestiņa darīšanas un baudīšanas tradīcijām Latvijā un sabiedrības veselību. Tika atgādinātas arī tautas garamantu gudrības un dainas. Kaut vai šī:

Brandavīna dzērājam

Kājas ellē karājas;

Alutiņa dzērājam —

Dvēselīte debesīs.

Galasecinājums šai domu apmaiņai bija vienprātīgs: alutiņš ir labs, ja tiek lietots ar mēru. To var pateikt arī citādi: dzerot uz citu veselību, nesabeidz savējo.

"LV" informācija

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

Jānis Stradiņš:

"Pie viena zelta mirkļa"

Un es gribētu teikt tā, ka šodien Dauderu pilī mēs reāli aizsākam jaunu tradīciju, kurai pamati likti pērn, parakstot Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības "Aldaris" sadarbības līgumu. Tātad ir iedibināta "Aldara" un Zinātņu akadēmijas gada balvas zinātnē. Tās papildina "Aldara" Operas balvu, un šo balvu iedibināšana apliecina, ka katras kultūras pamatā līdzās mūzikai, līdzās mākslai, līdzās rakstniecībai ir arī zinātne. Bet zinātne ir divsejaina kā Jānuss — tā baro gan kultūru, gan civilizāciju. Zinātne rada jaunas intelektuālas vērtības un ļauj saprast pasauli. Bet zinātne rada arī jaunas tehnoloģijas un veido ražošanu. Un laimīga ir tā sabiedrība, kura saprot zinātnes vērtību. Laimīga ir tā sabiedrība, kur zinātnes vērtību saprot arī ražotāji, šajā gadījumā — maka turētāji, kas līdz ar kļūst to ne tikai par alus nesējiem sabiedrībā, bet arī par kultūras nesējiem sabiedrībā. Un es šeit gribētu pieminēt gan Karlsberga fondu Dānijā, kura paspārnē ir atradusi savu vietu Dānijas Karaliskā Zinātņu akadēmija, gan "Aldari" Latvijā, kas kļūst par nozīmīgu mecenātisma centru. Vitālais prezidents Vitālijs Gavrilovs ir mūsu Zinātņu akadēmijas pirmais goda mecenāts. Un ar šo vārdu ir pateikts daudz. Izcelt es gribētu trīs momentus. Pirmais: mēs pulcējamies Dauderos, kas ir celta kā Waldschlösschen — alusbrūža pils — un ko 1937. gadā dāvināja Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Un te pirms kara veidojās divas lielas iniciatīvas — "Tēvzemes balva" un "Draudzīgais aicinājums".

Otrais: šajā Rīgas daļā — Mīlgrāvī — kādreiz darbojās Augusts Dombrovskis, Burtnieku nams, "Ziemeļblāzma", Krišjāņa Barona Dainu skapis. Plašs kultūras mecenātisms. Un tagad Sarkandaugavā, turpat līdzās, tie papildina ainu.

Un trešais: "Aldaris" dibina balvas zinātnei, varētu teikt, bada laikos, nevis vispārēja pacēluma brīdī, bet saimnieciskas depresijas apstākļos zināmā mērā, kad kaimiņvalstī ir krīze, kad ir bijusi slapja vasara un vēss rudens, kad alus nav dzerts tik daudz, kā firmai gribētos, laikā, kad zinātnei un izglītībai hroniski pietrūkst naudas. Un te nu vietā būtu angļu sakāmvārds: "A friend it need, is a friend indeed."

Paldies!

Mēs pateicamies "Aldara" cilvēkiem un prezidentam Gavrilovam par ierosmi. Mēs pateicamies māksliniekam, mūsu Zinātņu akadēmijas goda loceklim Jānim Strupuļa kungam par skaistās medaļas un nozīmītes radīšanu. Mēs pateicamies žūrijai, kas ir veikusi tiešām darbu atlasi no plaša klāsta. Un rezultātā, kā mēs redzēsim, "Aldara" zelta balvas saņems divi izcili Latvijas biotehnologi, četras sudraba balvas saņems jauni, daudzsološi zinātnieki, un saņems goda diplomus izcila etnogrāfe un izcils Latvijas astronoms.

Un es te tikai gribētu teikt, ka tā nav nejaušība, ka pirmie zelta balvas laureāti ir biotehnologi, bet turpmāk to saņems arī citu zinātņu pārstāvji. Bet pašreiz laureāti pārstāv to nozari, kas Latvijai šajos laikos varbūt ir vissvarīgākā, ar ko mēs visātrāk — ar pārtikas ražošanu —, varam ieiet Eiropā.

Šodien mēs visi saprotam, ka Latvijā lielā mērā izšķiras Latvijas lauksaimniecības liktenis Saeimā, ar rītdienas akcijām arī. Un varbūt savā ziņā arī pārtikas ražošanas liktenis.

Zinātne un darbs — tās ir divas sfēras, kas dod mūsu dzīvei kvalitāti. Un es gribētu izteikt pārliecību, Gavrilova kungs, ka jūsu balva reizē būs arī kvalitātes balva un varbūt mazākā mērogā, nekā jūs allaž saņemat, bet kādu ir arī tiesīgi saņemt mūsu zinātnieki. Un es gribētu arī teikt to, ka šī paaudžu un nozaru saistība rāda — zinātne Latvijā neizgaist, beidzoties XX gadsimtam, bet ka tā iesoļos arī nākamajā tūkstošgadē. Un jūs vienmēr sakāt savu lozungu: "Skaists mirklis ir zelta vērts!". Un šeit mēs tiešām esam pie viena zelta mirkļa. Un gribētu arī nobeigt ar vārdiem: "Alutiņi, vecais brāli, tu par mani vecākais."

Lai nu, teiksim, uz alus, bet ne tikai uz alus — arī uz valsts un uz visu pārējo tiek balstīta mūsu zinātnes nākotne. Tātad ne tikai uz šķidra pamata, bet arī uz cieta pamata. Pagaidām gan uz šķidra pamata. Paldies, jums Gavrilova kungs!

Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre Tatjana Koķe:

"Vajadzībā pēc izglītības, pēc zinātnes"

— Ja Gavrilova kungs teica, ka viņa sirds neritmiski strādā, tad es varu droši sacīt: mana sirds ir papēžos. Man ir ārkārtīgi liels gods šodien uzrunāt zinātnieku saimi un to progresīvo ražotāju saimi, kas atbalsta zinātni. Man šķiet, ka ikvienam cilvēkam jau piedzimstot ir vajadzība pēc drošības — lai viņam ir droši. Un viņam ir vajadzība pēc noteiktas brīvības. Tas ir tas, ar ko viņš nāk piedzimstot. Vēlāk viņam noteikti veidojas vajadzība pēc izglītības. Un izglītības vajadzību jau lielā mērā nostiprina tie ārējie apstākļi, kādos cilvēks dzīvo, — tās ir skolas, tās ir augstskolas, tā ir zinātne. Ja runājam par audzināšanu,— es pārstāvu audzināšanas zinātni un lepojos ar to —, tad ārējos apstākļus lielā mērā nosaka paraugs, kam cilvēks var sekot. Ja Latvijā būs šis paraugs zinātnē, ja būs jaunajai paaudzei, uz ko skatīties un redzēt to, ka zinātnieki ir novērtēti, tad, es domāju, Latvijas pastāvēšana netiks apdraudēta. Un tas bija, ir un būs mūsu kopējais uzdevums — noturēt šo vajadzību pēc izglītības, pēc zinātnes. Protams, laiki ir grūti, par to tiek daudz runāts, tiek diskutēts, vai mums vajadzīga akadēmiskā zinātne vai lietišķā zinātne, — tie būs darba jautājumi. Es tiešām ceru uz lielu sapratni un uz patiesu sadarbību ar kolēģiem. Es apzinos visas grūtības, kas mūs gaida ceļā. Bet, vienīgi strādājot kopā un izvirzot konstruktīvu mērķi, var to sasniegt. Es pievienojos apsveikumiem un vēlreiz pateicos mecenātiem, kas šodien palīdz zinātnei.

Latvijas Zinātņu akadēmijas un akcijas sabiedrības "Aldaris" 1999.gada balvas zinātnē piešķiršanas 1999.gada 14.maija ekspertu komisijas protokola Nr.1 izraksts

Pamatojoties uz Nolikumu par Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības "Aldaris" 1999.gada balvas zinātnē piešķiršanu un balsošanas rezultātiem, ekspertu komisija nolēma:

1. Piešķirt Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības "Aldaris" 1999.gada balvas zinātnē:

Dr.habil.sc.ing. Pāvilam Zariņam par mūža ieguldījumu pārtikas tehnoloģijas attīstīšanā;

Dr.habil.sc.ing. Uldim Viesturam par darbu kopu biotehnoloģisko procesu izstrādāšanā un ieviešanā.

2. Piešķirt LZA un akciju sabiedrības "Aldaris" 1999.gada balvas zinātnē jaunajiem zinātniekiem:

Ivo Odītim

— par darbu "Meta modeļu izmantošana informācijas sistēmu izstrādei IS Tehnoloģijas vidē";

Dacei Leveikai

— par darbu "Ksilozes reduktāzes, ksilīta dehidrogenāzes, ksilulokināzes gēnu integrācija "Saccaromyces cerevisiae" hromosomālajā DNS";

Ilzei Irbei

— par darbu "Koksnes struktūras un sastāva izmaiņas brūnās trupes sēņu iedarbības rezultātā";

Valdim Bērziņam

— par darbu "Keramikas darināšana un lietošana Sārnates neolīta apmetnē".

3. Ar Goda diplomu apbalvot:

Dr.habil.hist. Lindu Dumpi — par monogrāfiju "Latviešu tradicionālā piensaimniecība";

LZA korespondētājlocekli Arturu Balklavu–Grīnhofu — par ievērojamiem nopelniem astronomijas attīstībā un ilglaicīgu zinātnes popularizēšanu Latvijā.

Ekspertu komisijas līdzpriekšsēdētāji: J.Stradiņš, V.Gavrilovs

Ekspertu komisijas locekļi: R.Bārenis, A.Caune,

J.Ekmanis, V.Hausmanis, R.Valters

 

 

 

"