Vēlreiz — par lauku ekonomikas aizsardzību

Vakar, 27.maijā, zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs preses konferencē informēja, ka likumprojekts par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā pēc Saeimas deputātu balsojuma tapis par likumu. Tas nozīmē, ka uz 200 dienām tiek noteikta papildu ievedmuita cūkgaļai 70 procentu apjomā, bet ne mazāk kā 34 santīmu apmērā par katru ievesto svaigi atdzesētas vai saldētas cūkgaļas kilogramu. Vietējiem ražotājiem pēdējos 11 mēnešos cūkgaļas imports radījis 2,9 miljonu latu zaudējumu, tādēļ iespējams, ka šie nosacījumi labvēlīgi ietekmēs pašmāju ražotājus.

Saeimā akceptēti arī iespējamie aizsardzības pasākumi dažādu cūkgaļas izstrādājumu, piemēram, desu, gaļas konservu u.c. importam. Ministrs pauda viedokli, ka tomēr nevajdzēja saistīt šīs divas lietas — cūkgaļu un tās izstrādājumus, jo tas var radīt nopietnus sarežģījumus sarunās ar Eiropas Savienību (ES). Šobrīd Zemkopības ministrijas rīcībā nav objektīvu datu par to, ka importētie cūkgaļas izstrādājumi radītu būtiskas problēmas mūsu iekšējā tirgū. Latvijai ir pozitīva gaļas izstrādājumu eksporta bilance, tāpēc, tiekoties ar Eiropas Savienības ekspertiem, būs grūti argumentēt, kāpēc tirgus aizsardzības pasākumos tiek iekļauts jautājums par cūkgaļas izstrādājumu importa ierobežošanu.

Labi, ka tika atbalstīts priekšlikums, ka papildu ievedmuita ir jāpiemēo visām valstīm, arī Lietuvai un Igaunijai, — sacīja P.Salkazanovs. Sākotnēji izskanēja viedoklis, ka šo ierobežojumu varētu neattiecināt uz abām kaimiņvalstīm. Savukārt tas nozīmētu zināmu diskrimināciju attiecībā pret pārējām valstīm, radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī būtu pretrunā ar starptautiskiem līgumiem.

Cūkgaļas imports Latvijā notiek galvenokārt no trijām vietām: Igaunijas, Polijas un Eiropas Savienības valstīm. Trešdien, 26.maijā, Briselē pirmo reizi starp Latviju un Eiropas Komisiju notika savstarpējas konsultācijas par tirgus aizsardzības pasākumiem. Latvijas delegācija šīs sarunas uzskata par veiksmīgām, to turpinājums būs 15.un 16.jūnijā Rīgā. Tomēr, lai aktivizētu uzsākto dialogu ar Eiropas Komisiju, Latvijai ir jāsagatavo papildu informācija — šobrīd mūsu statistika nesakrīt ar Eiropas Savienības ziņām par to, cik daudz no visas importētās gaļas ir Eiropas Savienības valstu cūkgaļa. Mums ir svarīgi pierādīt, ka Latvijai problēmas rada tieši citu valstu subsidētais eksports. Eiropas Komisija informēja, ka kopš aizvadītā gada decembra zemniekiem ir samazinātas eksporta subsīdijas. Pēc Eiropas Savienības aprēķiniem, maijā cūkgaļas importam no Eiropas Savienības valstīm ir jābūt ievērojami mazākam nekā iepriekš. Savukārt Latvijas Statistikas dati rāda, ka jau aprīlī cūkgaļas imports no Eiropas Savienības bijis krietni lielāks nekā no citām valstīm, šajā mēnesī tas jau pārsniedz Igaunijas un Polijas importu. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks Jānis Kinna informēja, ka no 17. līdz 26.maijam caur Grenctāles robežpunktu Latvijā ievestas 348 tonnas gaļas, bet caur Ainažu robežpunktu — 157 tonnas gaļas, tātad jau 500 tonnas desmit dienu laikā (aprīlī tika ievestas 800 tonnas).

Iespējams, ka konsultācijas ar Poliju par iekšējā tirgus aizsardzību varētu sākt jūnijā.

Zemnieku protesta akciju rīcības komiteja bija paziņojusi: ja Saeima pozitīvi nobalsos par pagaidu pasākumiem cūkgaļas importa ierobežošanā, tad tiks atceltas paredzētās protesta akcijas robežpunktu tuvumā. Tas ir noticis — deputāti nobalsoja tā, kā to vēlējās lauksaimnieki, bet akcijas tomēr būs. Daudzviet zemnieki uzskata, ka vairs nav iespējams apturēt iecerētos protesta pasākumus. Savu atbalstu zemniekiem izteikuši arī Autopārvadātāju asociācijas pārstāvji, solot, ka vairāk nekā 3000 automašīnu vadītāju varētu piebiedroties akcijas dalībniekiem. Zemnieku protesta akciju pieteikumam galvenokārt divi mērķi — "iekustināt" valdību (tas jau ir noticis) un pašiem sev pierādīt, ka spēj būt vienoti. Zemkopības ministrs sacīja, ka ir sācies veiksmīgs valdības dialogs ar zemniekiem par lauksaimniecības sakārtošanu valstī un tas ir jāturpina.

Nenoliedzami, iekšējā tirgus sakārtošanā liela nozīme ir tam, kā savus pienākumus veic Valsts veterinārais dienests. Jāzeps Rimeicāns, Valsts veterinārā dienesta direktors, informēja, ka no 1999.gada janvāra katrai importētās putnu gaļas kravai tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi uz hormonu klātbūtni. Līdz šim pārbaudēs hormoni nav konstatēti.

Šā gada februārī, lai optimizētu finansu resursu izmantošanu un paaugstinātu laboratorisko izmeklējumu efektivitāti, ir izveidots dienesta reģionālais laboratoriju tīkls.

Februārī tika apturēts olu imports no diviem Lietuvas uzņēmumiem — olu nomazgājumos bija konstatētas salmonellas. Vakar J.Rimeicāns parakstīja rīkojumu par olu importa aizliegumu vēl diviem Lietuvas olu ražotājuzņēmumiem.

Februārī un martā tika apturēts maltās gaļas imports Latvijā. Pašlaik Valsts veterinārā dienesta speciālisti veic ātri bojājošos produktu uzglabāšanas un realizācijas apstākļu atbilstības kontroli Latvijas tirgos un tirdzniecības vietās. Pārbaudes materiāli tiks apkopoti līdz 11.jūnijam.

Šodien, 28.jūnijā, Latvijā ieradīsies Eiropas Komisijas eksperti, lai novērtētu Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumu un zvejas kuģu atbilstību Eiropas Savienības prasībām. Eksperti arī izvērtēs Valsts veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzību un kontroli.

Pašlaik tiek kārtoti dokumenti, lai akciju sabiedrība "Ķekava" varētu eksportēt putnu gaļu uz Eiropas Savienību.

Zemkopības ministrs ir parakstījis pagaidu instrukciju, kas nosaka īpašas sanitāri higiēniskās prasības gaļas, gaļas pusfabrikātu un gaļas izstrādājumu pārvadāšanā un uzglabāšanā noliktavā.

Šonedēļ (25. un 26 maijā) zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs bija darba vizītē Zviedrijā. Pēc atgriešanās P.Salkazanovs pastāstīja, ka, strādājot Jelgavas pašvaldībā, viņam izveidojusies veiksmīga sadarbība ar zviedriem pašvaldību līmenī, bet šoreiz tā izvērsta valstiskā līmenī.

Ministrs vizītes laikā tikās ar Zviedrijas lauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības ministri Margaretu Vinbergu. Viens no sarunu tematiem — Eiropas Savienības naudas administrēšana un kontroles sistēma.

— Pašlaik mēs Zemkopības ministrijā veidojam struktūru, kādā veidā administrēt "Sapard" finanses, tie ir Eiropas Savienības pirmiestāšanās sturukturālā fonda līdzekļi. Eiropas Savienība stingri kontrolēs, kā šī nauda tiks izmantota. Zviedru kolēģe dalījās pieredzē, kā šai sistēmai būtu jāstrādā, kā arī izteica vēlmi palīdzēt mums šīs kontroles sistēmas ieviešanā.

Otrs svarīgs jautājums — par Latvijas nacionālo interešu formulēšanu sarunās ar Eiropas Savienību. Zemkopības ministrijai sadarbībā ar lauksaimniecības nozaru asociācijām ir jāformulē nacionālās intereses visās nozarēs. Tā kā zviedri nesen šo procedūru jau veikuši, viņu ieteikumi un padomi mums lieti noderēs.

Vienojāmies, ka zviedri mums palīdzēs ieviest kuģu reģistru, kā to prasa Eiropas Savienība. Apspriedām arī jautājumu par celulozes rūpnīcas celtniecības projektu Latvijā. Pie šī projekta intensīvi strādā zviedri, somi un, protams, mūsu valsts. Sagatavojām dokumentus, iesniedzām tos zviedru pusei, kā arī Latvijas vēstniecībai Zviedrijā. Paredzams, ka celulozes rūpnīca nodrošinātu darbavietas 12 tūkstošiem strādājošo.

Pašlaik ir sākušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. P.Salkazanova vizīte sakrita ar pirmo dienu, kad varēja balsot par Eiropas Parlamenta deputātiem ar pasta starpniecību. P.Salkazanovs un M.Vinberga piedalījās šajā balsošanā, tādējādi nokļūstot Zviedrijas preses uzmanības lokā. Starp citu, pašreizējā zviedru lauksaimniecības vadītāja Margareta Vinberga tiek minēta kā viena no iespējamām kandidātēm Eiropas komisāra postenim. Šī sadarbība, kas veidojas starp abu valstu lauksaimniecības ministrijām, turpmāk varētu attīstīties jau Eiropas Komisijas līmenī.

M.Vinberga pieņēma P.Salkazanova uzaicinājumu ierasties Rīgā atbildes vizītē.

Dagnija Muceniece —

īpaši "Latvijas Vēstnesim"