Par taisnīgiem nosacījumiem lauksaimniekiem

Zemkopības ministrija:

8.maijā Briselē notika Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sēde, kuras laikā izskatīja priekšlikumu EP un Padomes regulai, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.73/2009 attiecībā uz tiešo maksājumu piemērošanu lauksaimniekiem 2013.gadā.

Komitejas sēdē izskatīja arī Latvijas iesniegto priekšlikumu atļaut jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no nacionālā finansējuma piemaksāt pie tiešajiem maksājumiem 2013.gadā. Pateicoties arī deputātes Sandras Kalnietes iniciatīvai un darbībai Eiropas Parlamentā, sēdes laikā vairākums deputātu atbalstīja šo priekšlikumu. 8.maijā pieņemtie grozījumi tiešo maksājumu regulā tiks skatīti kādā no tuvākajām EP plenārsēdēm, kā arī tiks sāktas diskusijas vienošanās panākšanai starp Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju.

Lai 2013.gadā saglabātu tiešo maksājumu apjomu 2012.gada līmenī un izvairītos no krasa lauksaimnieku ienākumu samazinājuma, jānosaka pielāgošanās mehānisms, paredzot iespēju no valsts budžeta piešķirt pārejas nacionālo atbalstu lauksaimnieku ienākumu stabilitātes saglabāšanai.

Zemkopības ministrija turpina aicināt un organizēt EP deputātu vizītes Latvijā, lai klātienē stāstītu un iepazīstinātu ar Latvijas situāciju, lai pamatotu lauku attīstības politikas finansējumu.

Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome:

8.maijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, Eiropas Komisijas kompetences komisāram Hoakinam Almunjam, Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Dačanam Čološam un Eiropas reģionālās politikas komisāram Johannesam Hānam.

Vēstulē uzsvērts, ka gan lauksaimniecības tiešo maksājumu izlīdzināšana, gan Kohēzijas fonds ir ļoti svarīgi instrumenti Latvijas nākotnes attīstībai. Šajā kontekstā Eiropas Komisijas amatpersonām tiek prasīts meklēt labākus politikas risinājumus, lai Latvijai nodrošinātu taisnīgus nosacījumus.

LTRK un LOSP uzstāj uz vienlīdzīgu attieksmi un godīgas konkurences principiem, nodrošinot godīgu tiešo maksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk, t.i., jau sākot ar 2014.gadu. Eiropas Komisijas piedāvātais tiešo maksājumu izlīdzināšanas variants nav pieņemams, jo tas Latvijai paredz ievērojami zemāku tiešo maksājumu līmeni par hektāru nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) – 2013.gadā tikai 35% un sākot no 2017.gada – tikai 54%. Eiropas Komisijas piedāvājums ir pretrunā ar godīgas konkurences principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās versijas preambulā.

Zems tiešo maksājumu līmenis Latvijā izraisa negatīvas sekas lauksaimniecības attīstībā. ES vienotajā tirgū konkurences apstākļi tiek kropļoti un jebkura Latvijā ražota lauksaimniecības produkta konkurētspēja tiek apzināti vājināta nevienlīdzīgu tiešo maksājumu politikas dēļ. Latvijas lauksaimnieki pakāpeniski tiek izstumti no tirgus. Tāpat negatīva ietekme ir Latvijas darba tirgū, jo zems tiešo maksājumu līmenis samazina iespējas nodrošināt lauksaimniecībā strādājošajiem pieņemamu darba samaksu, kā rezultātā kvalificēts darbaspēks aizbrauc uz citām dalībvalstīm. Latvijas lauksaimniekiem ir mazākas iespējas nekā citu dalībvalstu lauksaimniekiem ieguldīt ražošanas attīstībā un līdzfinansēt investīciju projektus, jo zems tiešo maksājumu līmenis uz 1 ha nozīmē arī mazāku ienākumu atbalstu un finansējuma apjomu attīstībai.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata: "Pieņemot svarīgus lēmumus par ES nākotni, Eiropas Komisijai beidzot ir jāsaprot, ka mēs visi esam vienotā tirgū un līdz ar to arī maksājumiem ir jābūt vienlīdzīgiem, pretējā gadījumā atsevišķu valstu lauksaimnieki tiek apzināti izstumti no ES vienotā tirgus, jo nespēj konkurēt ar citu valstu saražoto produkciju, kura tiek mērķtiecīgi subsidēta ar lielākiem tiešajiem maksājumiem. Latvijai ir regulāri jāatgādina Eiropas Komisijai, ka tiešo maksājumu un kohēzijas politikai ir jābūt taisnīgai."

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: "Kohēzijas politikas mērķis vienmēr bijis ekonomiskās attīstības atšķirību samazināšana starp dažādiem ES reģioniem, valstīm, tādēļ absolūti nav izprotams pavērsiens pielīdzināt Kohēzijas fonda piešķīrumu dalībvalsts iekšzemes kopproduktam. Sperot šādu soli, tiks panākts pretējs efekts – Latvija kā priekšzīmīga starptautisko aizdevēju prasību pildītāja un drastiska valsts budžeta tēriņu samazinātāja tiks "ieprogrammēta" ekonomiskai atpalicībai."

LTRK un LOSP aicina Eiropas Komisiju apsvērt godīgu kohēzijas finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā, norādot, ka Eiropas Komisijas piedāvātais nosacījums, nosakot noteiktu kohēzijas fondu apjomu jeb griestus (vienādu visām dalībvalstīm) no iekšzemes kopprodukta, negatīvi ietekmēs tās dalībvalstis, kuras visvairāk skārusi finanšu krīze un kuras ir centušās samazināt budžeta deficītu, ievērojot taupības pasākumus. Tādējādi tās dalībvalstis, kas sekmīgi īstenojušas taupības pasākumus, tiks sodītas, jo nākamajā plānošanas periodā saņems mazāku apjomu kohēzijas finansējuma.

Krista Garkalne, LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste