Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 27.maijā

— Ikmēneša interviju ar jums uzsākot, vispirms jautājums — kā jūs vērtējat tikko notikušo oficiālo vizīti Lietuvas Republikā? Vai ir cerības, ka beidzot tiks atrisināts abu valstu jūras robežas sasāpējušais jautājums, vai tika runāts arī par negludumiem Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma nosacījumu izpildē?

— Vizītes laikā es un arī pārējie Saeimas delegācijas deputāti — Modris Lujāns, Romualds Ražuks un Osvalds Zvejsalnieks — tikāmies gan ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi, gan ar Lietuvas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, gan ar parlamenta Eiropas lietu komisijas locekļiem, gan ar Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbības grupas locekļiem. Galvenokārt tika pārrunāti jautājumi, kas attiecas uz NATO un Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos. Pamatvilcienos mūsu viedokļi sakrita. Lietuvieši gan izteica nelielu neizpratni par to, ka netiek oficiāli akceptēts viedoklis, ka Lietuva pašlaik ceļā uz NATO ir salīdzinoši visaugstākajā pakāpē, un tomēr tā neesot jutusi pārējo Baltijas valstu atbalstu. Taču, apspriežot šo jautājumu, mēs secinājām, ka neatkarīgi no tā, kādi būs turpmākie rezultāti NATO un Eiropas Savienības paplašināšanā saistībā ar Baltijas valstīm, jebkuras Baltijas valsts panākums būtu vērtējams kā mūsu kopīgs panākums.

Laikam gan var uzskatīt, ka Latvijas un Lietuvas jūras robežas jautājumā, vismaz abu valstu parlamentu līmenī, nevarētu būt nekādu šaubu par to, ka beidzot sarunas par jūras robežu no konfrontācijas rakstura līmeņa nonākušas konstruktīvā ietvarā. Acīmredzot tiks atrasts abām pusēm pieņemams risinājums. Tādu cerību izteicām gan mēs, gan Lietuvas parlamenta locekļi.

Runājām arī par Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma nosacījumu ievērošanu, turklāt tieši pašreizējās situācijas kontekstā. Jāsaka, ka ne vienai, ne otrai pusei nekādu īpašu iebildumu nebija. Tātad vismaz abu valstu augstāko amatpersonu redzējumā ir savstarpēja sapratne, neraugoties uz dažkārtējiem negludumiem konkrēto līgumsaistību izpildē.

— Latvijā pašlaik lauksaimniecības produkcijas iekšējā tirgus aizsardzības problēma ir kļuvusi sevišķi aktuāla. Vai Saeimai, jūsuprāt, izdosies novērst zemnieku neapmierinātības radikālās izpausmes, līdz ar to daudzmaz saglabājot parlamenta prestižu lauku ļaužu skatījumā?

— Tieši patlaban Saeimā notiek diskusijas par likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai". Iesniegtie priekšlikumi ir ļoti dažādi, taču es domāju, ka galarezultātā parlaments pieņems optimālo lēmumu atbilstoši reālajam stāvoklim. Ņemot vērā gan iekšējā tirgus situāciju, gan arī tās prasības, kuras mums ir jāievēro saskaņā ar starptautiskajiem nosacījumiem. Domāju, ka pārējais būs atkarīgs no zemnieku organizāciju viedokļiem, no viņu godaprāta un situācijas analīzes. Protesta akcijas rīkojot, ir rūpīgi jāizvērtē, kādi mērķi būtu sasniedzami un cik tas viss izmaksās valstij kopumā.

— Pēc trim nedēļām — 17.jūnijā — Saeimā notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. Vai tās, jūsuprāt, ieilgs, proti, cik drīz Saeima varēs doties vasaras brīvdienās?

— Nupat, pirms desmit minūtēm, notika Saeimas Prezidija un frakciju padomes kopīga sēde, kurā vienojāmies par to, ka pavasara sesija noslēgsies 22.jūnijā, bet rudens sesija sāksies 23.augustā.

Neatkarīgi no tā, vai šodienas plenārsēdē tiks pieņemts Valsts prezidenta ievēlēšanas likums, mēs vienojāmies arī par to, ka 17.jūnijā, pēdējā Saeimas pavasara sesijas kārtējā sēdē, tiks uzsākta balsošanas procedūra. Prognozēt, vai prezidenta vēlēšanas beigsies jau pirmajā kārtā un pirmajā balsošanas dienā, manuprāt, vēl ir pāragri. Es personīgi neesmu pārliecināts par to.

— Sabiedrībā jūtamas diezgan lielas šaubas par balsošanas aizklātumu, un līdz ar to rodas priekšstati par deputātu pērkamību un dažādām aizkulišu kombinācijām pirms Valsts prezidenta ievēlēšanas. Kā jūs raugāties uz šiem aizspriedumiem? Vai patiešām varam būt pārliecināti, ka Valsts prezidentu ievēlēs, gluži aizklāti balsojot, saskaņā ar Satversmes 36.pantu?