Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 27.maijā

Turpinājums

no 1.lpp.

— Teikšu, ka balsojumu aizklātība tiks nodrošināta pilnā mērā, pirmkārt, tāpēc vien, ka būs balsošanas kabīnes. Otrkārt, visu sešu Saeimas frakciju deputāti ir pārstāvēti balsu skaitīšanas komisijā, līdz ar to iespējama balsošanas procedūras savstarpēja uzraudzība. Tātad nevarētu būt nekādu šaubu par balsošanas likumību un godīgumu no aizklātās balsošanas principu viedokļa. Katrā ziņā, protams, pilnīgi jāuzticas katra deputāta sirdsapziņai, vienlaikus pakļaujoties savas frakcijas iekšējai disciplīnai. Šī balsošana tad arī parādīs, kāda būs katras partijas un katra deputāta individuālā nostāja. Domāju, ka nekādu manipulāciju balsošanas laikā nevarētu būt, jo ir pilnīgs aizklātuma nodrošinājums, piemēram, jau minētās kabīnes.

— Tāpēc acīmredzot neviens nekad nevarēs uzzināt, kā katrs deputāts ir balsojis?

— Jā, un tas ir aizklātās balsošanas pamatprincips. Ikvienam deputātam ir tiesības atklāt vai neatklāt savu gribu vai vēlmi.

— Vai jums nešķiet, ka pēdējā laikā sabiedrībā ir radīta pārmērīga ažiotāža sakarā ar gaidāmo Valsts prezidenta ievēlēšanu? Latvijā tāpat kā, piemēram, Vācijā Valsts prezidents, protams, uzskatāms par nācijas morālo simbolu un viņa galvenais pienākums ir cienīgi reprezentēt savu valsti, taču tajā pašā laikā viņam atbilstoši konstitūcijai ir diezgan maz reālu pilnvaru.

— Jā, Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam galvenokārt jāveic reprezentatīvās nācijas pārstāvības funkcijas. Tomēr viņam paredzētas arī funkcijas, kas attiecīgā situācijā varētu jūtami ietekmēt politiskos un ekonomiskos procesus valstī. Varu minēt kaut vai to, ka Valsts prezidents uzaicina kādu no iespējamajiem kandidātiem sastādīt Ministru kabinetu. Valdības veidošanas gaitā Valsts prezidenta loma ir visai liela. Turklāt viņš var prasīt Saeimas pieņemtā likuma otrreizēju caurlūkošanu, ja tas, viņaprāt, neatbilst valsts interesēm. Valsts prezidentam ir arī likumdošanas iniciatīvas, kuras pašreizējais prezidents, tiesa, maz izmantoja. Taču tas nenozīmē, ka viņa pēctecis šajā amatā to nevarētu darīt ar lielāku aktivitāti. Tātad Valsts prezidentam tomēr ir diezgan lielas iespējas ietekmēt valstī notiekošos procesus un tās nevajadzētu arī par zemu novērtēt.

— Kā jūs vērtējat Saeimas maijā paveikto, un kādi galvenie uzdevumi tai paredzami jūnijā līdz pavasara sesijas beigām?

— Maijā, manuprāt, visvairāk uzmanības veltīts jautājumiem, kas skar muitas nodokļus un tarifus, un iekšējā tirgus aizsardzībai. Jūnijā, droši vien turpināsies diskusijas par to, vai pieņemt trešajā lasījumā valsts valodas likumu, kas kļuvis par politiski ļoti asu un sarežģītu jautājumu. Priekšplānā, protams, būs arī Valsts prezidenta ievēlēšana. Domāju, ka tie ir tie svarīgākie maijā paveiktie un jūnijā prognozējamie darbi.

— Nupat nesekmīgi beidzās mēģinājums izteikt neuzticību valdībai, kad trīs ceturtdaļas no Saeimas deputātiem faktiski atbalstīja pašreizējo Ministru kabinetu. Vai tas neliecina, ka Viļa Krištopana vadītās valdības pozīcijas tagad, pēc pusgada, ir kļuvušas stabilākas?

— Domāju, ka valdības pozīcijas pašlaik ir pietiekami stabilas, nākamais nopietnākais pārbaudījums tai būs budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošana. Kā zināms, valdībā jau sākts apspriest izdevumu daļas samazināšanu, kas nepavisam nebūs viegls lēmums.

Skaidrs, ka grozījumi likumā par valsts budžetu būs nepieciešami. Vēl nezinām, vai tie tiks izdarīti vasarā vai rudenī. Domāju, ka līdz tam valdība būs stabila. Ja vien tai izdosies pārvarēt sarežģījumus sakarā ar budžeta izpildi, šī stabilitāte varētu būt ilgstoša.

— Vai varam uzskatīt, ka sociāldemokrāti arī jau ir tā sauktajā valdošajā koalīcijā?

— Var uzskatīt, ka faktiski sociāldemokrāti jau ir valdošajā koalīcijā. Bet juridiski šis statuss vēl nav skaidri noteikts. Patlaban ir tikai Ministru prezidenta un sociāldemokrātu līgumsaistības. Acīmredzot par to, kā šīs saistības tālāk tiks nostiprinātas, lems koalīcijas padomes izveidotā darba grupa, kas strādās pie koalīcijas līguma papildināšanas. Paredzu, ka tas varētu notikt jūnija sākumā, jo ar nepacietību tiek gaidīts sociāldemokrātu apvienošanās kongress, kas notiks 29.maijā. Tajā pašā dienā, starp citu, notiks arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK kongress, kurā arī tiks izskatīti visai nozīmīgi jautājumi.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors