(Ministru kabineta
2012.gada 10.maija
rīkojums Nr.216)

Koncepcijas "Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada" kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Koncepcija "Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada" (turpmāk – koncepcija) ir izstrādāta saskaņā ar Ministru prezidenta 2011.gada 4.aprīļa rīkojuma Nr.127 "Par darba grupu ciparu apraides uzlabošanai" 2.punktu. Koncepcijā ir sagatavoti konceptuāli priekšlikumi, lai nodrošinātu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 12.punktā dotā uzdevuma izpildi – līdz 2012.gada 31.decembrim Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu, kas paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem no 2014.gada 1.janvāra elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās attiecīgo plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšanu, vai nodrošinās programmu zemes apraidi ciparformātā, izmantojot pašu tehniskos resursus. Koncepcijā ietvertie priekšlikumi būs izmantojami, izstrādājot nepieciešamo normatīvo regulējumu televīzijas programmu izplatīšanai, sākot ar 2014.gadu.

2. Koncepcijā piedāvātie risinājumu varianti nacionālo un reģionālo bez maksas pieejamo programmu izplatīšanai un nosacītas piekļuves pakalpojumu nodrošināšanai

1.variants – tiek saglabāts līdzīgs modelis tam, kāds eksistē pašlaik, pieļaujot iespēju par vairākiem televīzijas programmu apraides komersantiem.

Tiek saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir ietvertas nacionālās televīzijas programmas (gan nacionālo sabiedrisko, gan nacionālo komerciālo televīziju programmas), kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. Šajā tīklā būtu ietveramas arī reģionālās televīzijas programmas.

Minimālā iespējamā teritorijas daļa, kurā viena tīkla ietvaros var pārraidīt atsevišķu televīzijas programmu, ir viena vienfrekvences tīkla zona (single frequency network – SFN). Latvija ir sadalīta astoņās šādās vienfrekvences zonās, kas pēc teritorijas ir aptuveni vienādas.

Jānodrošina, lai nacionālā statusa televīzijām (TV3 un LNT) būtu vēlme saglabāt šo statusu. To iespējams veicināt, piemēram, tiesību aktos skaidri definējot nacionālo televīziju maksājumu veidošanās nosacījumus attiecībā pret zemes ciparu televīzijas komersantiem, tādējādi nodrošinot veicamo maksājumu apmēra pamatotību.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 72.panta piektā daļa nosaka – par elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu izplatīšanu cipar­formātā apstiprinātais komersants iekasē maksu, kuras aprēķināšanas metodiku un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets (minētā likuma 72.panta piektā daļa piemērojama no 2014.gada 1.janvāra).

Līdz ar to iepriekš minētajiem maksas aprēķina un samaksas pamatotības un caurskatāmības principiem jābūt iestrādātiem attiecīgajā maksas aprēķināšanas metodikā un samaksas kārtībā, ciparu televīzijas komersantu atlases konkursa nolikumā precīzi definējot maksimāli iespējamo no televīzijām saņemamo maksājumu apmēru.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 42.panta pirmā daļa nosaka – reklāmai atvēlētais laiks raidstundā sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir divas reizes mazāks nekā pārējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Nākotnē būtu jāveicina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu atteikšanās no dalības reklāmas tirgū, turpmāk saņemot finansējumu tikai no valsts budžeta.

Ja televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada nodrošinātu viens komersants, tad galvenās tā darbības priekšrocības būtu iespēja piedāvāt plašāku televīzijas programmu klāstu galalietotājiem.

Ja zemes ciparu televīzijas apraidi nodrošinātu vairāki komersanti, tiktu veicināta savstarpējā konkurence platformas ietvaros, bet samazinātos televīzijas programmu skaits, ko katrs no komersantiem var piedāvāt. Tādējādi tiktu mazināta zemes ciparu televīzijas konkurētspēja salīdzinājumā ar kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju. Turklāt var prognozēt, ka daļa vairāku komersantu piedāvāto programmu skatītāju pieprasījuma dēļ atkārtosies. Šādas programmas tiktu raidītas vairākkārt, nelietderīgi izmantojot frekvenču spektru. No ierobežotā frekvenču resursa efektīvas izmantošanas viedokļa programmu vairākkārtēja raidīšana nav pieļaujama.

Secinājumi.

Nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jāmaksā abiem (vai vairākiem) komersantiem, lai galalietotājam neatkarīgi no izvēlētā pakal­pojuma sniedzēja ir pieejamas nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas.

Pastāv pārejas perioda risks, t.i., pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanas risks.

Šajā variantā atbalstāms modelis, kurā televīzijas programmu izplatīšanai no 2014.gada atklāta konkursa rezultātā izvēlēts viens komersants.

2.variants – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs) nodrošina bez maksas pieejamo un maksas televīzijas programmu raidīšanu, nosacītas piekļuves jeb maksas televīzijas programmu pakalpojumu nodrošina konkursa rezultātā izvēlēts komersants vai vairāki komersanti.

 Ņemot vērā, ka 2.variants maksas televīzijas programmu izplatīšanā paredz divus apakšvariantus, turpmāk analizēta katra apakšvarianta izvēles riski un ieguvumi.

2.1.apakšvariants

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nodrošina galalietotājiem bez mak­sas pieejamo programmu izplatīšanu un maksas televīzijas programmu raidīšanu, bet nosacītas piekļuves pakalpojumu nodrošina konkursa rezultātā izvēlēts viens komersants.

Tiek saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir ietvertas nacionālās televīzijas programmas (gan sabiedriskās, gan nacionālo komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas), kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. Šajā tīklā būtu ietveramas arī reģionālās televīzijas programmas, kuru programmas atbilst Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteiktajiem programmu veidošanas kritērijiem, kā arī jāparedz frekvenču spektra resurss sabiedriskā un citu nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu tehnoloģiskai attīstībai (HDTV – augstas izšķirtspējas, 3D – trīsdimensiju u.c.).

Tādējādi Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs pilnībā nodrošina sabiedrisko un citu bezmaksas programmu nepastarpinātu izplatīšanu. Varianta ietvaros tas būtībā uzskatāms par valsts deleģējumu, t.i., Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pienākums ir nodrošināt sabiedrisko un nacionālo komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu raidīšanu, tieši sadarbojoties ar elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Noteikto funkciju veikšanai Latvijas Valsts radio un televīzijas centram tiek piešķirtas lietošanas tiesības radiofrekvenču spektram, kas paredzēts zemes ciparu televīzijas programmu raidīšanai.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nodrošina raidošo tīklu izveidošanu saskaņā ar normatīvos aktos noteikto teritoriālo pārklājumu galalietotājiem bez maksas pieejamo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu raidīšanai, savukārt nosacītās piekļuves programmu izplatīšanai – saskaņā ar komersanta pasūtījumu.

Īstenojot šo risinājuma variantu, tāpat kā 1.variantā jānodrošina, lai komerciālajām televīzijām būtu vēlme saglabāt nacionālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa statusu.

Nosacītas piekļuves televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu nodrošina cits komersants. Pretendentu atlase notiek, rīkojot konkursu.

Secinājumi.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs pilnībā nodrošina galalietotājiem bez maksas pieejamo televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu, t.i., tiek saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir ietvertas nacionālās televīzijas programmas (gan sabiedriskās, gan nacionālo komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas), kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. Šajā tīklā būtu ietveramas arī reģionālās televīzijas programmas, kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā jānosaka Latvijas Valsts radio un televīzijas centram pienākums nodrošināt bezmaksas televīzijas programmu uztveršanas traucējumu pieteikšanu.

Komersants, kurš tiks izvēlēts nosacītā pakalpojuma sniegšanai, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra tīklus izmantos par maksu saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu nosacījumiem. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs veic sākotnējos aprēķinus, un konkursa nolikumā ir iekļauta informācija par maksas apjomu, kas jāveic komersantam. Konkursa rezultātā izvēlētais komersants apņemas slēgt ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru līgumus atbilstoši konkursa nolikumā minētajiem maksas nosacījumiem par konkursā noteikto pakalpojumu līmeni un apjomu.

Kopsavilkums.

Ieguvumi:

1. Tiek aizsargātas valsts intereses, jo Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (100 % valsts kapitālsabiedrība) ir veicis investīcijas raidošo tīklu izbū­vē, tai skaitā arī 2., 3., 4. un 5.tīkla izbūvē, kuri no 2014.gada tiks izmantoti nosacītas piekļuves pakalpojuma sniegšanai. Šajā gadījumā tiek garantēti fiksēti maksājumi visā tīklu izmantošanas periodā par izmantojamiem tīkliem neatkarīgi no komersanta piesaistīto galalietotāju skaita, raidāmo maksas televīzijas programmu skaita, faktiskajiem ieņēmumiem no pakalpojuma lietotājiem un citiem biznesa riskiem.

2. Konkurence pastāv nosacītas piekļuves jeb maksas televīzijas pakal­pojumu tirgū, nevis vienas tehnoloģiskās platformas (zemes apraide cipar­formātā) ietvaros. Tas nozīmē, ka zemes apraide¹, kurai ir ierobežots resurss (lielākais programmu skaits 40–50), var piedalīties tirgū un konkurēt ar kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas platformām, kuras spēj piedāvāt lielāku programmu skaitu. Ja zemes apraidē piedāvājamo programmu skaits tiks samazināts, tas nozīmēs šī tirgus zaudēšanu un attiecīgi Latvijas Valsts radio un televīzijas centra zaudējumus, jo netiks izmantoti izbūvētie raidošie tīkli.

3. Vienkārša un saprotama klientu apkalpošana.

4. Varianta ietvaros komersants var brīvi rīkoties ar Latvijas tirgū pieejamām televīzijas programmām, elastīgi tās komplektēt un slēgt līgumus ar tiem programmu piegādātājiem un par tām programmām, kas vislabāk apmierinās skatītāju intereses, kā arī radīs peļņu komersantam.

5. Tiek nodrošināta pieejamā frekvenču resursa efektīva izmantošana, kas ir ciparu televīzijas ieviešanas procesa mērķis. Nenotiek vienu un to pašu programmu raidīšanas atkārtošana ierobežotā frekvenču resursa ietvaros.

6. Varianta īstenošana nav saistīta ar būtiskiem grozījumiem šobrīd esošajā normatīvo aktu regulējumā.

Riski:

1. Darba grupa, izvērtējot visu variantu riskus, šo modeli atbalstīja tālākai virzībai tieši sabalansēto nosacījumu dēļ, kuri nerada riskus ieviešanas un pakalpojuma sniegšanas procesā.

2. Ja komersants vienlaikus darbojas vairākās tehnoloģiskās platformās, var veidoties situācija, ka kādai no tām tiek dota priekšroka un otra netiek attīstīta, proti, komersants var lietot savu infrastruktūru (kabeļtelevīziju, IP TV, satelīttelevīziju) pilnvērtīgi, bet neizmantot nomātos Latvijas Valsts radio un televīzijas centra raidošos tīklus.

3. Pastāv risks, ka, izvēloties vienu komersantu, netiks veikta pietiekami aktīva pakalpojuma satura veidošana un teritoriālā pārklājuma nodrošināšana.

4. Ja par maksas televīzijas programmu pakalpojuma sniedzēju kļūst komersants, kurš jau darbojas kādā citā maksas televīzijas platformā, var veidoties konkurencei bīstama situācija, proti, koncentrācija maksas televīzijas mazumtirdzniecības tirgū.

2.2. apakšvariants

Galalietotājam bez maksas pieejamo televīzijas programmu izplatīšana tiek organizēta 2.1.apakšvariantā minētajā veidā.

Pārējo frekvenču spektru, kas Nacionālajā frekvenču plānā noteikts zemes ciparu televīzijai, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs izmanto maksas televīzijas programmu izplatīšanai, nodrošinot katram izvēlētajam komersantam iespēju izmantot visas programmas maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanai.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs veic papildu investīcijas nosacītās piekļuves sistēmu un programmu komplektēšanas iekārtu iegādei galvasstacijā.

Konkursa rezultātā tiek izvēlēti divi vai vairāki komersanti. Tie savstarpēji vienojas par retranslējamo programmu skaitu un saturu, kā arī atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam katrs atsevišķi pieprasa no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes retranslācijas atļaujas.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izvērtē piedāvātās televīzijas programmas un apstiprina kopējo sarakstu ar televīzijas pro­grammām, kuras Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs raidīs zemes ciparu tehnoloģijā un kuru izplatīšanu galalietotājiem no­drošinās izvēlētie komersanti.

Izvēlētie divi vai vairāki komersanti Latvijas Valsts radio un televīzijas centra tīklus izmanto par maksu saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu nosacījumiem. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs veic sākotnējos ap­rēķinus, un konkursa nolikumā ir iekļauta informācija par maksas apjomu, kas jāveic komersantiem. Apmaksu par konkursa nolikumā noteikto kopējo Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pakalpojumu komersanti veic vienlīdzīgās daļās atbilstoši to skaitam. Komersanti apņemas slēgt ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru līgumus atbilstoši konkursa nolikumā minētajiem maksas nosacījumiem par konkursā noteikto pakalpojumu līmeni un apjomu neatkarīgi no tā, cik programmu faktiski izmanto, no galalietotāju daudzuma vai citiem komercdarbības apstākļiem.

Īstenojot šo risinājuma variantu, tāpat kā 1.variantā jānodrošina, lai televīzijām būtu vēlme saglabāt nacionālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa statusu.

Secinājumi.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs pilnībā nodrošina galalietotājiem bez maksas pieejamo televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu, t.i., tiek saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir ietvertas nacionālās TV programmas (gan sabiedriskās, gan nacionālo komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas), kas Lat­vijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. Šajā tīklā būtu ietveramas arī reģionālās televīzijas programmas, kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas.

Stājoties spēkā grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, galalietotājiem tiek paredzēta iespēja bezmaksas televīzijas programmu uztveršanas traucējumu gadījumā pieteikt problēmu Latvijas Valsts radio un televīzijas centram.

Rodoties nosacītās piekļuves jeb maksas televīzijas programmu uztveršanas traucējumiem, galalietotāji piesaka problēmu pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar klientu noslēgtā līguma nosacījumiem.

Komersanti, kuri tiks izvēlēti nosacītā pakalpojuma sniegšanai, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra tīklus izmantos par maksu saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu nosacījumiem, maksājot par maksas televīzijas programmu tehnisko izplatīšanu līdz galalietotāju uztvērējiekārtām. Komersanti tīklus lieto saskaņā ar paritātes principiem, sedzot maksu par Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pakalpojumu vienādās daļās.

Komersanti, kuri izvēlēti nosacītā jeb maksas pakalpojuma sniegšanai, nodrošina licences līgumu slēgšanu ar televīzijas programmu veidotājiem vai izplatītājiem.

Pēc nosacītās piekļuves pakalpojuma sniedzēju – komersantu – savstarpēji saskaņota pieprasījuma Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs var izvērst esošo tīklu pārklājumu, tādējādi nodrošinot plašāku raidītā signāla uztveršanu.

Komersanti, ņemot vērā programmu veidošanas principus, savstarpēji vienojas par maksas televīzijas programmu sarakstu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apstiprina komersantu iesniegto maksas televīzijas programmu sarakstu, kuras tiks izplatītas zemes ciparu televīzijas sistēmā, un izsniedz komersantiem retran­slācijas atļaujas.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs veic investīcijas tīklu vadības un nosacītās piekļuves sistēmā, kā arī programmu komplektēšanas un vadības sistēmā – galvasstacijā.

Noteikto funkciju veikšanai Latvijas Valsts radio un televīzijas centram tiek piešķirtas lietošanas tiesības radiofrekvenču spektram, kas paredzēts zemes ciparu televīzijas programmu raidīšanai.

Konkursa rezultātā izvēlētie komersanti slēdz līgumu ar Latvijas Valsts ra­dio un televīzijas centru par raidošo tīklu izmantošanu saskaņā ar konkursa nolikumā minētajiem finanšu nosacījumiem un noteikto termiņu.

Kopsavilkums.

Ieguvumi:

1. Apkalpošanas kvalitātes nodrošināšana konkurences apstākļos.

2. Katram komersantam samazinās maksājumi par tīkla izmantošanu, jo kopējā maksa tiek sadalīta starp komersantiem vienādās daļās.

3. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izveido skaidrus programmu veidošanas kritērijus, kas noteiktu to programmu izvēli, kuras skatītāji vēlētos pirkt. Komersanti tādējādi sastāda savu programmu, kuru apstiprina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

4. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs uztur kodēšanas sistēmu, bet katram komersantam ir terminālis, ar kuru tas administrē savu klientu viedkartes.

Riski:

1. Likumā jānosaka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes regulējošā loma, kā arī tās īstenošanas un kontroles mehānisms, nosakot maksas televīzijas programmu sastāvu visās maksas televīzijas platformās (tātad arī kabeļtelevīzijas, satelīttelevīzijas, interneta protokola televīzijas platformās), lai nodrošinātu vienlīdzīgus darbības nosacījumus.

2. Konkurence vienas platformas ietvaros vājina kopumā platformas konkurētspēju ar maksas televīzijas programmu izplatītājiem citās tehno­loģiskajās platformās.

3. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, nosakot (apstiprinot) raidāmās maksas televīzijas programmas, iesaistās maksas televīzijas programmu tirgū. Konkurences padome norāda, ka nav pieļaujama tik nopietna Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes iejaukšanās brīvā tirgus attiecību regulēšanā, nosakot pakalpojumu un tā apjomu. Pašlaik Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā šāda kompetence Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei nav paredzēta un nav izvērtēta šādas kompetences ieviešanas atbilstība brīvā tirgus principiem.

4. Šāds modelis, kas paredz neierobežotu skaitu komersantu, kuri izplata 40 Na­cionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātās un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra tīklos raidītās maksas televīzijas programmas, var radīt risku zemes apraides attīstībai kopumā, jo komersanti var nespēt vienoties par programmu skaitu un saturu. Šādā gadījumā zemes ciparu televīzijas sistēmai pastāv risks zaudēt konkurētspēju ar citām tehnoloģiskajām platformām un tādējādi tiks zaudētas arī raidošo tīklu izbūvē veiktās investīcijas.

5. Sarežģīta klientu apkalpošana, jo katram komersantam saskaņā ar likuma prasībām ir jānodrošina klientu apkalpošanas serviss. Klientiem tas var radīt apjukumu un apgrūtināt pakalpojuma lietošanu. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs neapkalpo komersantu klientus.

6. Sākot ar 2014.gadu, paredzama strauja bezvadu (mobilā) platjoslas interneta attīstība, plānošanas periodā paredzama arī interneta televīzijas pakalpojumu attīstība, kas būs pieejami visā valsts teritorijā un veidos tiešu konkurenci, tostarp zemes ciparu apraidei. Varianta īstenošana samazina zemes ciparu televīzijas konkurētspēju, bet būtu nepieciešama pretēja darbība – zemes ciparu televīzijas konkurētspējas stiprināšana.

7. Konkursā izvēlēto komersantu vienošanās par raidāmo maksas televīzijas programmu sarakstu ir jāvērtē saistībā ar Konkurences likuma 11.panta otro punktu (vienošanās par realizējamo apjomu) un trešo punktu (tirgus sadale, ņemot vērā piegādātāju).

3.variants – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nodrošina ciparu televīzijas programmu izplatīšanu un nosacītas piekļuves pakalpojuma sniegšanu.

3.variants paredz, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs pēc 2013.gada 31.decembra veic ne tikai elektronisko tīklu nodrošināšanu, bet sniedz arī televīzijas nosacītas piekļuves pakalpojumu, t.i.,

• sešu tīklu apkalpošanu (ņemot vērā septītā izplatīšanas tīkla aptveršanas zonas ierobežojumu līdz 2015.gada 17.jūnijam un paredzamo ciparu dividendes atvēlēšanu mobilajiem sakariem 2014.gadā);

• programmu izplatīšanu.

Apkalpojamajos tīklos ietilpst gan bezmaksas, gan maksas televīzijas programmu nodrošināšana.

Tieša citu tirgus dalībnieku iesaiste tirgū nav paredzama.

Līdzīgi kā iepriekšējos variantos tiek saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir ietvertas nacionālās televīzijas programmas (gan nacionālās sabiedriskās, gan nacionālās komerciālās televīzijas programmas), kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. Tīklā būtu ietveramas arī reģionālās televīzijas programmas.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā ir izveidoti funkcionējoši televīzijas programmu raidīšanas ciparformātā raidošie tīkli, taču Latvijas Valsts radio un televīzijas centra rīcībā pagaidām nav pārējo nepieciešamo elementu un struktūru klientu apkalpošanai un pakalpojumu nodrošināšanai. Lai patstāvīgi nodrošinātu pakalpojumu piegādi galalietotājiem visā Latvijā un līdz ar to lai tiktu īstenots Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pilnīgas ekskluzivitātes modelis, ir nepietiekami tehniskie līdzekļi, tāpēc jāveic lielas investīcijas un pastāv personāla kapacitātes trūkums. Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, iespējamie ārpakalpojumi (galalietotāju servisa nodrošināšanai) var sadārdzināt maksas pakalpojuma cenas. Līgumus par noteiktu pakalpojumu piegādi Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs slēdz atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām.

 Secinājumi.

Modelis nav piemērots televīzijas programmu zemes ciparu apraides organizēšanai pēc 2014.gada 1.janvāra, jo Latvijas Valsts radio un televīzijas centram ir jāveic lielas investīcijas. Modeļa īstenošana būtu izskatāma tad, ja nav iespējama 1. vai 2.varianta īstenošana.

4.variants – esošā komersanta tiesību saglabāšana.

4.variants ir līdzīgs 1.variantam, un arī šis modelis paredz, ka pēc 2013.gada 31.decembra Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs turpina elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu un neuzņemas citu funkciju veikšanu saistībā ar zemes ciparu televīzijas izplatīšanu, bet programmu izplatīšanu nodrošina esošais komersants.

Esošais komersants, kas līdz 2013.gada 31.decembrim nodrošina izplatīšanas pakalpojumu, izmantojot Latvijas Valsts radio un televīzijas centra elektronisko sakaru tīklu, ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību ''Lattelecom''. Jautājums par sabiedrības ar ierobežotu atbildību ''Lattelecom'' pilnvaru termiņa pagarināšanu (līdz 2018.gada 31.decembrim) ir jau vairākkārt izskatīts, taču nav guvis atbalstu tiesisku apsvērumu dēļ.

Esošā komersanta tiesību saglabāšanu kā iespējamo turpmākās darbības variantu var pamatot ar to, ka komersants ir veicis nozīmīgas investīcijas pakalpojuma nodrošināšanai. Arī citu valstu pieredze rāda, ka šādas tiesības komersantiem tieši lielo kapitālieguldījumu dēļ tiek piešķirtas vismaz uz
10 gadiem. Lai nodrošinātu minētās rīcības iespējamību, būtu nepieciešams pārskatīt esošo normatīvo regulējumu ne tikai attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas termiņu, bet arī uz citiem pasākumiem, kas veicinātu par apraidi saistītās  maksas samazināšanos.

Secinājumi.

Pagarinot termiņu, tiktu nodrošināts nepārtraukts un kvalitatīvs apraides pakalpojums, taču pastāv risks, ka, pagarinot tiesības bez konkursa, to varētu uzskatīt par konkursa nosacījumu maiņu un līdz ar to tikt ierosināts tiesvedības process par konkursa rezultātu. Saglabājot esošās tiesības komersantam, nerīkojot konkursu, nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas saskaņojumu valsts atbalsta pasākumam, kas ir laikietilpīgs process un pastāv risks piemērot augstāku maksu par programmu izplatīšanu, jo no bezmaksas programmu izplatīšanas ķēdes netiek izslēgts posms, kuram nav pievienotās vērtības.

Tādējādi šis modelis nav piemērotākais televīzijas programmu zemes ciparu apraides organizēšanai pēc 2014.gada 1.janvāra un būtu izskatāms tad, ja nav iespējama iepriekšējo variantu īstenošana, vienlaikus veicot pasākumus, kas samazinātu maksu par programmu izplatīšanu jau pirms 2014.gada sākuma.

3. Koncepcijā piedāvātais risinājums vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto programmu izplatīšanai

Jāprecizē Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma regulējums attiecībā uz vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pašu veidoto programmu izplatīšanu, izmantojot savus tehniskos līdzekļus, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, ņemot vērā frekvenču resursu efektīvu izmantošanu, kā arī jāparedz regulējums vairāku vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanai vienā ģeogrāfiskā vietā:

1. Nosakot, ka jauniem vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem apraides tiesības jāsaņem konkursa kārtībā.

2. Paredzot nosacījumus, kas nodrošinātu vairāku vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības iespēju vienā ģeogrāfiskajā vietā.

3. Paredzot nosacījumus, kā vietējais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis savu programmu raidīšanai izmanto elektronisko sakaru komersanta pakalpojumu.

4. Paredzot nosacījumu, ka maksu par cita vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotās programmas izplatīšanu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto metodiku.

5. Precizējot retranslācijas un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto televīzijas programmu raidīšanas nosacījumus.

6. Paredzot nosacījumu, ka vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu aptvertajai teritorijai jāatbilst apraides atļaujā norādītajai teritorijai.

4. Politikas dokumenta īstenošanai nepieciešamais finansē­jums un paredzētie finansēšanas avoti

Risinājumu variantu īstenošanai nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.

¹ Analizējot šā brīža tirgus pieprasījumu, SIA ''Lattelecom'' ir secinājusi, ka ~60 % zemes ciparu televīzijas abonentu abonē pakas ar 40 programmām, bet pamata paku ar 22 programmām abonē ievērojami mazāks abonentu skaits.

Satiksmes ministrs A.Ronis