Valsts kanceleja: Par profesionālu un modernu valsts pārvaldi

Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja Eva Upīte:

Virzība uz rezultātu sasniegšanu, būtiska efektivitātes uzlabošana, spēja elastīgi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un operatīvi reaģēt uz problēmām un krīzēm – tie visi ir izaicinājumi, kam jārod risinājumi, lai veidotu modernu valsts pārvaldi Latvijā. Jāpiekrīt Valsts kontrolieres I.Sudrabas izteiktajai domai, ka valsts pārvaldes galvenā vērtībā ir motivēts, atbildīgs darbinieks. Taču, faktiski, šāds ierēdnis ir nevis ķirsis uz tortes vai putukrējuma garnējums, bet gan stabilas mājas pamats, kas nodrošina valsts attīstību. Cilvēki ir un būs valsts un arī valsts pārvaldes lielākā vērtība.

Turpinot domu par motivētu un atbildīgu ierēdņu darbu valsts pārvaldē, ir jāpieliek punkts pretvalstiskai attieksmei un negāciju kurbulēšanai pret šiem cilvēkiem. Publiski paustā attieksme, ka valsts pārvaldes darbinieku lielākā daļa ir bezatbildīgi, viņiem neinteresē rezultāts un attīstība, turpina darbināt centrifūgu, kas visus talantīgos, spējīgos un motivētos cilvēkus agri vai vēlu izmet no valsts darba un iemet privātajā sektorā.

Mēs šobrīd noraugāmies uz krusta gājienu, kur talantīgākie juristi pāriet darbā uz privātām kompānijām, politikas plānotāji aizbēg darbā uz citām valstīm, motivētākos komunikāciju speciālistus aizvilina PR aģentūras un tā tālāk. Šādu krusta gājienu veicina pretvalstiska attieksme un to vērtību degradēšana, kas ir svarīgākās, strādājot valsts darbā.

Žēl, ka mēs daudz runājam par negācijām, bet neprotam vai negribam ne ar pušplēstu vārdu pieminēt vērtības, kuras vēlamies redzēt atbildīgos ierēdņos. Darbs valsts pārvaldē nekad nebūs peļņas darbs, jo pašos pamatos tas ir misijas darbs, kas balstās uz vēlmi veidot Latviju par labāku valsti mūsu bērniem. Tā vietā, lai skaļi runātu par vērtībām, tiek turpināts audzēt mītus par bezatbildīgiem, slinkiem ierēdņiem, kas darba laikā guļ vai sēž interneta portālos un komentē rakstus. Domāju, ka šāda attieksme dziļi aizvainos policistus, kas dzenas pakaļ noziedzniekiem, vai ministrijas darbiniekus, kas aizstāv valsts intereses Eiropas Savienības instancēs, kā arī citus valsts pārvaldē nodarbinātos, kuru darbs mums visiem ir svarīgs un nozīmīgs.

Kāpēc tik maz dzirdam par ierēdņiem, kas, misijas apziņas vadīti, milzīgā stresā un spriedzē palīdzēja izglābt valsti no bankrota un nostādīt atpakaļ uz attīstības ceļa, noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu? Ir pierādīts, ka faktiski šāds darbs ir savas veselības ziedošana valsts labā, piemēram, Polijā būtiski pieauga ierēdņu saslimšana ar vēzi pēc tam, kad noslēdzās šīs valsts prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē vēl stāv priekšā 2015.gadā, taču, ja mēs masveidā turpināsim kultivēt negatīvo ierēdņa tēlu, vai Latvija, līdzīgi kā Polija, varēs lepoties ar veiksmīgi novadītu prezidentūra Eiropas Savienības Padomē?!

Diemžēl negatīvā attieksme pret valsts pārvaldē nodarbinātajiem veicinās to, ka atbildīgākie un motivētākie ierēdņi uzrakstīs atlūgumus un turpinās masveidā pamest darbu valsts pārvaldē.

To, ka valsts pārvaldes darbības uzlabošanā ir vēl daudz darāmā, piekrītam, jo kopējā situācija valstī nepārtraukti atspoguļojas arī uz valsts pārvaldes darbu, kurai ir jāspēj strauji reaģēt uz notikumiem, kā arī pielāgot savu darbību esošajai situācijai.

Taču, lai runātu par mazu un efektīvu valsts pārvaldi, mums ir jāsakārto cilvēkresursu jautājumi, kurus Valsts kanceleja ir izvirzījusi par 2012.gada prioritāti, līdz ar to pašlaik tiek diskutēts par civildienesta turpmāko modeli, kā arī cilvēkresursu attīstību valsts pārvaldē.

Tāpat ir izstrādāta jauna valsts pārvaldē nodarbināto novērtēšanas sistēma, tā būs balstīta uz individuālo mērķu noteikšanu, kā arī nodarbināto vērtēšana notiks, atskatoties uz sasniegtajiem mērķiem, šo tiesību aktu projektu plānojam virzīt izskatīšanai valdībā tuvākajās nedēļās.

Tiek rasti risinājumi iestādes darbības efektivitātes uzlabošanai, ir izveidots iestādes vadītājiem monitoringa instruments – Iekšējās kontroles sistēma, lai analizētu iestādes darbības vājos punktus, kā arī palīdzētu esošos resursus izmantot maksimāli efektīvi, pagājušonedēļ valdības sēdē šie Ministru kabineta noteikumi guva atbalstu.

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām pārskata dažādus procesus, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Administratīvā sloga mazināšanas ietvaros plānots šogad rast risinājumu iesniedzamo pārskatu skaita samazināšanā, novēršot dublējošas informācijas pieprasīšanu, līdz ar to atbrīvojot resursus citu nozīmīgu funkciju veikšanai, kā arī pārskatīt arhīvos nododamo dokumentu apjomu un intelektuālā īpašuma reģistrācijas kārtību.

Ja ir neefektīva valsts pārvalde, arī valsts kopumā nevar būt efektīva. Tādēļ visas valsts interesēs ir sekmēt profesionāla civildienesta saglabāšanu un konkurētspējīgas motivācijas sistēmas izveidi, kas ilgtermiņā noteikti atmaksāsies.