Zemkopības ministre: Aizstāvot taisnīgus tiešos maksājumus zemniekiem

Vakar, 15.maijā, zemkopības ministre Laimdota Straujuma Briselē tikās ar Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāju Žozefu Dolu. Attēlā no kreisās: zemkopības ministre Laimdota Straujuma, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns, valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš un Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Žozefs Dols  Foto: Eiropas Tautas partijas grupas Preses centrs

15.maijā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Briselē tikās ar Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāju Žozefu Dolu, lai skaidrotu Latvijas prasības no 2014.gada ieviest taisnīgākus tiešos maksājumus pamatotību. Tautas partiju grupa Eiropas Parlamentā ir lielākā un ietekmīgākā deputātu frakcija, savukārt Ž.Dols ir ietekmīga augsta ranga amatpersona Eiropas politikā.

“Tikšanās ar Ž.Dolu notika ļoti pozitīvā gaisotnē, viņš pauda izpratni par situāciju Latvijā, kur lauksaimnieki saņem viszemākos tiešos maksājumus Eiropas Savienībā. Ž.Dols apliecināja, ka ir gatavs aizstāvēt Latvijas un pārējo Baltijas valstu lauksaimnieku intereses, un piekrita Latvijas viedoklim, ka tik netaisnīga tiešo maksājumu sadales sistēma nedrīkst turpināties. Arī turpmāk nodrošināšu Latvijas Ministru prezidentu, finanšu ministru, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātus ar visu nepieciešamo informāciju par līdzšinējo netaisnīgo tiešo maksājumu sistēmu un pamatojumu to mainīt ar mērķi beidzot nodrošināt visu dalībvalstu lauksaimniekiem līdzvērtīgus konkurences apstākļus, lai mūsu politiķi varētu situāciju skaidrot tālāk citu Eiropas Savienības dalībvalstu politķiem,” pēc tikšanās ar Ž.Dolu sacīja L.Straujuma.

Savukārt 15.maijā Briselē notikušajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē jautājumā par nākotnes tiešo maksājumu sistēmu un tā sauktās obligātās zaļās komponentes ievērošanu zemkopības ministre norādīja, ka jānodrošina iespēja dalībvalstīm no plaša lauksaimniecības prakšu saraksta izvēlēties tām aktuālākos un konkrētajā reģionā atbilstošākos pasākumus, kas nodrošina konkrētās valsts vides problēmu risināšanu. Pašreizējie Eiropas Komisijas rosinātie zaļās komponentes nosacījumi ir nesamērīgi, un tos nekādi nevar saukt par videi draudzīgas lauksaimnieciskās prakses izvēli stimulējošiem instrumentiem. Turklāt tie prasītu ievērojamu administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan dalībvalstu administrējošām institūcijām.

Lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, ir jānosaka minimālais tiešo maksājumu līmenis vismaz 80 procentu apmērā (ap 214 eiro par hektāru) no ES vidējā, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa