Saeimas 2012. gada 10. maija sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 28.laidienā („LV”, Nr.74, 15.05.2012.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

[Turpinās debates par lēmuma projektu „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. – Red.]

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Šodien, apspriežot koncepciju – tās pieņemšanu vai nepieņemšanu, vēlos minēt, ka 7 gadus esmu strādājis NATO Parlamentārās Asamblejas delegācijā (no 2004.gada līdz 2011.gadam) un pārstāvējis Latviju, un man nav sveši tie politiskie jautājumi, kuri saistīti ar kolektīvo aizsardzību. Un, lemjot politiskus jautājumus, nekādā gadījumā nedrīkst ieslīgt detaļās un neredzēt visu spēles laukumu. Diemžēl jāsaka: vai nu apzināti, vai neapzināti tas tiek darīts sistemātiski. Arī šeit, Saeimā. Ja to darītu „Saskaņas Centra” pārstāvji, tad es vēl saprastu.

Ja runājam par koncepcijas pieņemšanas vai nepieņemšanas politiskajām sekām, tad es vēlos minēt, ka pirmdien Nacionālās apvienības valdes sēdē bija Aizsardzības ministrijas pārstāvji, bija parlamentārais sekretārs; bija ilga, nopietna saruna un tika tieši uzsvērta šī politiskā nepieciešamība šajā laikā, pirms Vašingtonas... es atvainojos, pirms Čikāgas samita, pieņemt šo koncepciju.

Ja runā par 2 procentiem, tad netēlosim naivos, jo tie, kas šeit uzstājās kā eksperti, ļoti labi zina, kā šie 2 procenti sadalās un ir sadalījušies pēdējos padsmit gadus. Arī pat pirms iestāšanās NATO. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Ļoti slikti!”) Ļoti labi zina, kā tie sadalījās. Tie skar ne tikai aizsardzību, ne tikai bruņotos spēkus, bet tie skar arī mūsu drošību. Un, ja mēs vēlamies šos 2 procentus veltīt tikai bruņotajiem spēkiem, tad ir vajadzīgs nopietns un pamatīgs darbs un nevajag šeit torpedēt politiskus lēmumus, kuru dēļ ir atkarīga gaisa patrulēšana nākotnē. Manuprāt, tā ir rīkošanās pret mūsu politiskajiem mērķiem un pret kolektīvo aizsardzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A.Pabriks (aizsardzības ministrs).

Nenoliedzami, jebkuras demokrātijas sastāvdaļa ir dialogs, un, nenoliedzami, jebkuras demokrātijas sastāvdaļa ir sarunas. Bet, manuprāt, ir arī ļoti svarīgi, lai šo sarunu laikā mēs spētu ne tikai sarunāties, bet spētu arī viens otru sadzirdēt. Un daļā no šiem jautājumiem, kas izskanēja no iepriekšējiem runātājiem... starp kritiskajiem jautājumiem es patiesībā atcerējos daudzas lietas, kuras mēs iepriekš tomēr esam pārrunājuši un par kurām mēs esam informējuši. Un tomēr, neieslīgstot pārāk daudz detaļās, es gribētu par dažām no tām atgādināt.

Nu, pirmām kārtām par diskusijām ar ekspertiem, pirmām kārtām par to, cik daudz ir debatēts jeb diskutēts par šiem jautājumiem. Jā, vienmēr, protams, var diskutēt par to vairāk. Nenoliedzami var diskutēt vairāk, bet mums ir bijušas vismaz trīs lielas diskusijas par šo koncepciju Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā; tur ir piedalījies arī Krēsliņa kungs. Mums ir bijušas vismaz trīs lielas diskusijas valsts iekšienē, dažādos reģionos, par šo tēmu, un es domāju, ka, protams, jebkurš, kuram šīs tēmas ir tuvas un interesantas, spēj atrast laiku, lai izlasītu šo koncepciju un tajā iedziļinātos, un tad jau jautājums par to, cik katra viedoklis ir pieņemams vai nav pieņemams, ir beigu beigās atkarīgs no šīs diskusijas iznākuma, un tas, ka viens vai otrs viedoklis nav pilnībā atspoguļots, nebūt nenozīmē, ka šis dokuments ir nepareizs, jo diemžēl viedokļi un pozīcijas ir dažādas.

Otrām kārtām, ja mēs runājam par to, ka koncepcijā varbūt trūkst detaļu, mums ir jāsaprot, ka ir atšķirība starp Valsts aizsardzības koncepciju un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu. Un tieši tāpēc, lai šīs detaļas būtu īstenotas pēc iespējas tuvākā laikā, mums ir svarīgi šo koncepciju pieņemt, jo mēs nevaram atļauties ne politiski, ne militāri, ne no drošības viedokļa koncepcijā likt iekšā tās detaļas, kas ir ieliktas dokumentos, kuri seko pēc tam... Un šis nav mans pārmetums, teiksim, jautātājiem, jo tas ir leģitīms jautājums, bet ir skaidrs, ka, rakstot šādu konceptuālu dokumentu, šādā konceptuālā dokumentā mēs neliksim iekšā potenciālo, hipotētisko ienaidnieku, mēs neliksim iekšā kaut kādus ciparus vai apjomus mūsu aizsardzībai, kas mums ir vajadzīgi. Tie būs daudzos citos dokumentos, un tie eksperti, tie politiķi, kuriem ir attiecīgās pielaides... nacionālās drošības pielaides, varēs ar tiem iepazīties, ja viņi nokļūs attiecīgajā amatā, bet, teiksim tā, šī informācija nav tā, kas ir paredzēta, teiksim, visai... plašākai publikai, tā nav paredzēta arī debatēm, diskusijām Latvijas Saeimā, un es uzskatu, ka tas ir normāli.

Un nu par dažiem tādiem emocionāliem izteikumiem – par to, ka mūsu karavīriem varbūt trūkst drēbju pakaramo vai viņiem varbūt nav dzīves apstākļi pietiekami labi, vai ka mums ir tikai viena vai divas lidmašīnas vai tikai trīs tanki. Ziniet, ja jūsu priekšā tuvākajā vai tālākajā nākotnē nostāsies kāds aizsardzības ministrs, kurš argumentēs, ka mums vajadzētu pirkt tankus vai vajadzētu pirkt lidmašīnas, tad gan es aicinātu Latvijas parlamentu šādu koncepciju un šādus plānus neapstiprināt, jo tas būs vai nu populisms, vai korupcija, vai neprofesionalitāte, jo tādai valstij kā Latvija tanki un lidmašīnas nav vajadzīgi. Mēs netaisāmies nevienam uzbrukt ar šādiem ieročiem, bet mums ir jābūt pietiekamām spējām, lai mēs šāda tipa ieročus kā tanki, piemēram, spētu neitralizēt; šādi ieroči mums ir un būs, un tas, vai tie būs pietiekami moderni, ir atkarīgs tieši no tā, vai jūs šo koncepciju aizstāvēsiet. Es personīgi uzskatu, ka šie publiskie, populistiskie pārmetumi, kāpēc Latvijai, piemēram, nav tanku, patiesībā ir vērsti uz Latvijas valsts diskreditāciju, jo mēs domājam tādos terminos kā, teiksim, „Pirmais pasaules karš”, „Otrais pasaules karš” – nu, ja valstī nav 1000 tanku, tad valsts neko nevar izdarīt. Nevajag mums šos dzelzs gabalus! Tie maksā dārgi, un tiem nav nekāda pielietojuma. Mums vajag labus karavīrus, mums vajag modernās tehnoloģijas.

Kas attiecas uz dažādām iespējām Latvijā izvietot ekselences centrus, – jā, Igaunijā ir šis kiberekselences centrs, par ko mēs esam ļoti priecīgi, un Latvija šeit piedalās. Jā, lietuvieši nopietni strādā pie enerģētikas ekselences centra, kas ir ļoti labi. Mums, latviešiem, arī ir idejas un ir iespējas īstenot šāda ekselences centra vai centru izveidi mūsu valstī. Es negribu šeit iedziļināties detaļās, tieši par kurām tēmām, bet mēs spēsim šādu ekselences centru piedāvāt. Un viens no tiem ir tāds, kur mums varbūt ir kvalifikācijas, kādas ir tikai kādām 7–8 valstīm pasaulē. Bet mēs to spēsim izdarīt tikai tad, ja mums tiešām būs šie līdzekļi, jo pateikt, ka mēs veidosim ekselences centru un pēc tam, kā Seržanta kungs teica, palikt uz 1 procentu lielu budžetu no IKP – tā būtu lieka karsta gaisa pūšana balonā. Tam vienkārši nav nozīmes! Nav nozīmes runāt par to, ko mēs nevaram fiziski izdarīt, pat ja mums ir idejas.

Un visbeidzot. Es tomēr uzskatu, ka... es esmu priecīgs, ka Saeimā, parlamentā, ir šī interese par aizsardzības koncepciju, jo tā lielā mērā ir ļoti līdzīga arī nozīmes ziņā ārlietu koncepcijai. Bet es aicinu šeit, ja kādam šķiet, ka viņš varbūt nav tam veltījis pietiekami daudz laika, tomēr veltīt šo laiku un pēc 4 gadiem, kad mēs nāksim atkal ar jaunu koncepciju jaunā Saeimā, jo tīri strukturāli katrai Saeimai ir jāapstiprina sava aizsardzības koncepcija... tad es būtu ļoti priecīgs redzēt būtiskāku, vēl dziļāku, ilgāku diskusiju, ja es arī tad vēl būšu aizsardzības ministrs. Ja ne, tad varbūt piedalīšos citādā veidā.

Paldies. Un vēlreiz: es ceru ne tikai uz pozīcijas, bet arī uz opozīcijas atbalstu, jo – atkal es uzsveru! – tas ir nacionālas dabas jautājums, tas nav šķeļošs jautājums. Un ne jau tāpēc, ka mums pietrūktu balsu, bet tāpēc, ka, manuprāt, mums vajag arī šeit parādīt attieksmi, jo nav nozīmes balsot „pret” kaut ko tādu, kas ir svarīgs katram no mums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kaut kā ļoti sadrūmuši mēs izskatām šo tik svarīgo, vitāli svarīgo, mūsu valstij dokumentu, kurš uz vairākiem gadiem noteiks mūsu valsts drošības, militārās aizsardzības pamatprincipus.

Šeit es gribu atcerēties pirms gadiem septiņiem notikušu apspriedi, kur tika izskatīts Gruzijas Republikas līdzīgs dokuments, un Latvijas pārstāve NATO, kas pārstāvēja Aizsardzības ministriju NATO mītnē, ļoti simpātiska dāma, kas arī šodien velta visus savus spēkus un talantus mūsu aizsardzības spēku stiprināšanai, uzprasīja Gruzijas pulkvedim: „Bet kam Gruzijai tanki?” Un tur tad to tanku skaits bija 100 vai vairāk. Nu, militāristi bija galīgi samulsuši un sāka stāstīt civilajiem no ārlietu ministrijām, ko militāristi dara ar tankiem, kā viņi braukā ar tiem tankiem, šauj un tā tālāk.

Bet šis jautājums, es domāju, apspriežot attiecīgo Gruzijas dokumentu pirms gadiem septiņiem un ņemot vērā, ka pēc tam diemžēl notika tas, kas notika – 2008.gada augusta karš –, kur bija redzams, ka Gruzijas tanku skaitam absolūti nebija izšķirošas nozīmes konflikta iznākumā... Izšķiroša bija pasaules sabiedrības un Eiropas valstu ātrā reakcija, lai apturētu šo incidentu.

Vai Baltijas valstis... vai Latvija un Baltijas valstis ir vispār aizstāvamas tīri militāri? Diez vai. Ja ņemtu vērā Pirmā vai Otrā pasaules kara karošanas taktiku, tad diez vai mēs varētu nodrošināt tādu cilvēku, ieroču un aizsardzības blīvumu, kas varētu apstādināt iespējamo pretinieku. Bet tāpēc jau mēs esam iesaistījušies NATO kolektīvajā aizsardzības sistēmā, kas paredz savstarpēju atbalstu militāras agresijas gadījumā.

Kā izskatās un kāda ir atšķirība starp iepriekšējo un pašreizējo aizsardzības koncepciju no Reformu partijas viedokļa? Tur ir sperti vairāki ļoti svarīgi soļi uz priekšu, pirmām kārtām jau samazinot štābos esošo tā saucamo militāro ierēdņu ar uzplečiem skaitu, jo notikusi ir liela, vērienīga Aizsardzības ministrijas aparāta un Nacionālo bruņoto spēku integrācija. No vienas puses, it kā jābūt civilai kontrolei pār bruņotajiem spēkiem, tātad Aizsardzības ministrijai jābūt civilai. No otras puses, ja tikai civilie strādā Aizsardzības ministrijā, tad tiek pazaudēta šī militārā pieredze, militārā izpratne, un tas nedod vēlamo rezultātu. Tāpēc tika apvienotas attiecīgās nodaļas, lai izvairītos no funkciju dublēšanas.

Es gribu uzsvērt vēlreiz šo proporcionalitāti: 10 procentu – štābiem, 40 – attīstībai, 50 – uzturēšanai. Pieļaujamais procentu sadalījums ir šāds: 20, 40 un 40. Tātad, pateicoties šīm reformām aizsardzības resorā, mums izdevās samazināt birokrātijas uzturēšanai atvēlēto līdzekļu daudzumu un palielināt uzturēšanai, tātad arī karavīru labklājībai un drošībai, veltītos līdzekļus.

Šī koncepcija ir nākamais lielais solis uz priekšu. Šeit tiešām nav runa par pozīciju un opozīciju. Un es domāju, ka arī no Reformu partijas viedokļa pārmaiņu ziņā tas ir liels solis uz priekšu, lai mēs varētu vadīt mūsu aizsardzības, drošības un Nacionālo bruņoto spēku attīstības politiku tuvākos četrus gadus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamais ministra kungs! Pirmām kārtām, es ne ar vienu vārdu neesmu teicis, ka Latvijai nepieciešami tanki... un daudz. Mums pilnīgi pietiek ar pāris tankiem, lai mācītu karavīrus no tiem nebaidīties. (Zālē smiekli.) Viena tanka izmaksas ir apmēram no 10 līdz 20 miljoniem ASV dolāru. Viens prettanku granātmetējs izmaksā līdz 10 tūkstošiem dolāru. Tātad mēs varam parēķināt, cik mums ir vajadzīgs prettanku granātmetēju, lai tiktu galā ar tiem tankiem.

Otrs. Pabrika kungs, jūs te minējāt par valsts aizsardzības plānu. Ko tad gribēja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, aicinot dažādus ierēdņus uz komisijas sēdēm? Mēs gribējām tikai vienu – lai mums rastos vienota izpratne. Lai mēs saprastu to, ko diemžēl daudzi klerki Aizsardzības ministrijā nesaprot, – ka mēs varam runāt par kopējo aizsardzības plānu NATO ietvaros. Un līdz ar to Latvijai ir jādomā par pavisam citiem plāniem, par krīzes pārvarēšanas plāniem, par to prognozēm. Bet, ja Aizsardzības politikas departamenta direktors komisijas sēdē pasaka: „Ziniet, mēs neesam spējīgi paredzēt kaut kādas krīzes!” –, tādā gadījumā, atvainojiet, viņam jāiet pensijā, lai neieņem attiecīgo amatu! Vairāk jau man nav ko piebilst.

Mēs visi esam ieinteresēti, lai Latvija būtu droša valsts, lai aizsardzības potenciāls būtu pietiekoši liels. Bet tas ir atkarīgs tikai no mums visiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Varētu runāt arī komisijas vārdā, bet... lai nebūtu pārmetumu...

Daudz izskanēja saistībā ar procedūru – steiga vai kā savādāk... Atcerēsimies, ka likums nosaka, ka katra jauna Saeima noteiktā laikā apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju! Diemžēl vai par laimi (kā mēs vērtējam Zatlera kunga, tagad mūsu kolēģa, rīkojumu Nr.2), iepriekšējā Saeima šo darbu nespēja paveikt. Līdz ar to šinī Saeimā šis darbs, protams, tika veikts ātrāk, ja varētu tā teikt. Bet tajā pašā laikā jāsaka, ka mūsu komisija, kas ir atbildīgā komisija par šo jomu, vairākkārt uzklausīja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus. Bija gan diskusija par šo te „trepīti”, sasniedzot 2 procentu finansējumu mūsu aizsardzības jomai, gan diskusija, ko rosināja pats Krēsliņa kungs, kura, protams, nenoslēdzās ar vienojošu lēmumu, jo Aizsardzības ministrija un NBS pārstāvji palika pie sava viedokļa, protams, bet Krēsliņa kungs palika pie savējā, taču nevar teikt, ka nebija diskusiju.

Jāsaka gan, ka mūsu komisija aizvakar, skatot šo jautājumu, tomēr pieņēma arī, varētu teikt, lēmumu un aicinājumu Aizsardzības ministrijai jau pēc trim gadiem vai, visticamāk, pēc četriem gadiem, sākot darbu pie jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas, jau tajā pašā mirklī iesaistīt tieši Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, lai jau tajā brīdī, kad ministrijas un NBS iekšienē tiek izstrādāti pirmie uzmetumi, komisija jau būtu informēta un spētu dot savu ieguldījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams Latkovska kungam? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts 10 deputātu – Elksniņa, Urbanoviča, Meļņikova, Zemļinska, Kabanova, Potapkina. Rubika, Ņikiforova, Jakimova un Nikonova pieprasījums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā”. Tātad šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Iesniedzēji nav lūguši to atzīt par steidzamu un nav lūguši arī vārdu motivācijai.

Vēl vēlos jūs informēt, ka pagājušajā nedēļā tika uzdoti divi deputātu jautājumi.

Tātad tika uzdots deputātu Auguļa, Vējoņa, Bērziņa, Grigules un Reiznieces-Ozolas jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ir saņemta arī vēstule, ka jautājuma atbildētāji nevar ierasties Saeimā sakarā ar darba pienākumu veikšanu. Tātad atbilžu sniegšanas sēde notiks nākamnedēļ.

Tāpat tika saņemts deputātu Zariņa, Potapkina, Urbanoviča, Mirska, Ādamsona, Dolgopolova un citu deputātu jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par informāciju saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Arī šajā gadījumā ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un arī šeit ir saņemta ministres atbilde, ka viņa diemžēl nevar šodien Saeimā ierasties. Tātad atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Ir saņemti arī divi jauni jautājumi. Ir saņemts deputātu Reiznieces-Ozolas, Vējoņa, Līdakas, Seržanta un Auguļa jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim un ekonomikas ministram Pavļutam „Par sašķidrinātās gāzes termināļa projektu virzību”. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam un ekonomikas ministram.

Ir saņemts arī deputātu Cileviča, Kabanova, Rubika, Ņikiforova, Ādamsona un citu deputātu jautājums iekšlietu ministram Kozlovskim „Par drošības policijas darbību”. Jautājums tiks nodots iekšlietu ministram.

Pirms es dodu vārdu paziņojumiem deputātiem, kas ir pieteikušies, es vēlos atgādināt, ka pirmdien, 14.maijā, notiks ikgadējais Saeimas un nevalstisko organizāciju forums „Stabilitāte, partnerība, attīstība”, kurā jūs visi tiekat laipni aicināti piedalīties, jo tiešām tas ir ikgadējs pasākums, kurā nevalstiskās organizācijas ierodas apmēram 100 pārstāvju skaitā. Un es tiešām būtu ļoti pateicīga, ja arī deputāti izrādītu interesi par tām tēmām, kas ir pieteiktas, un piedalītos šajās diskusijās. Tātad pirmdien pulksten 10.00 būs foruma darba atklāšana Sarkanajā zālē, pēc tam – darbs trijos blokos.

Tagad vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Labdien, kolēģi! Informēju jūs, ka Sociālo un darba lietu komisijas sēde būs pulksten 10.40.

Paldies.

Gaidīsim jūs komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Tagad vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi, kuri ir deputātu grupā sadarbībai ar Vācijas parlamentu! Informēju, ka pirmdien, 14.maijā, ir tikšanās ar mūsu vēstnieku Vācijā Ilgvaru Kļavu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Valērijs Agešins... nav zālē, Ina Druviete... nav, Jānis Dūklavs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Klaužs... nav, Ivans Klementjevs... nav, Valdis Liepiņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Aleksejs Loskutovs... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 10.maija sēdi pasludinu par slēgtu.