Likumprojekts

Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums

Saeimas dok.nr.626; likumprojekts nr.229

Zemkopības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1999. gada 11. maija sēdē

akceptēts (prot.Nr.25, 15.§) un 13. maijā

iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa.Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis un darbības sfēra

(1) Šī likuma mērķis ir radīt tiesisko pamatu sēklu un stādāmo materiālu apritei un noteikt kārtību, kādā tiek veikta to audzēšana, sagatavošana, saiņošana, tirdzniecība un sēklu kvalitātes kontrole.

(2) Par sēklām un stādāmo materiālu (turpmāk — sēklas) uzskatāmas veģetatīvas un ģeneratīvas izcelsmes augu daļas, ko izmanto augu pavairošanai vai augkopības produkcijas ieguvei.

II nodaļa. Sēklkopības finansēšana un realizēšana

2. pants. Sēklkopības realizēšana

Sēklkopības realizēšanai zemkopības ministrs:

1) valsts agrārās politikas ietvaros izstrādā valsts sēklaudzēšanas politiku;

2) veic uzraudzību pār sēklu sertifikāciju un sēklu tirdzniecības kontroli;

3) apstiprina cenrādi par sēklu sertifikāciju, šķirņu iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā un citām darbībām, kas saistītas ar sēklu tirdzniecību, izņemot sēklu tirdzniecības kontroli.

3. pants. Sēklkopības finansēšana

(1) Sēklkopību finansē no sēklu audzētāju, sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju — fizisko un juridisko personu — līdzekļiem, kā arī no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Sēklkopību kontrolējošās valsts institūcijas — Sēklu valsts inspekciju un Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centru — finansē no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

 

III nodaļa. Sēklu audzēšanas, sagatavošanas,

saiņošanas un tirdzniecības prasības

4. pants. Sēklu audzētāju, sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

(1) Sagatavot, saiņot un tirgot savā vai citā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ražotas sēklas ir tiesīga fiziskā vai juridiskā persona, kuras valdījumā atrodas nepieciešamās piemērotās telpas un iekārtas, ja tā ir reģistrēta Sēklu valsts inspekcijā.

(2) Audzēt sēklas kartupeļus ir tiesīga fiziskā vai juridiskā persona, kuras valdījumā ir sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumiem atbilstoši sēklaudzēšanas lauki, ja tā ir reģistrēta Sēklu valsts inspekcijā.

(3) Sēklu valsts inspekcija reģistrē visus sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus, kā arī sēklas kartupeļu audzētājus Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

(4) Anulēt reģistrāciju var pēc paša audzētāja, sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja rakstiska iesnieguma vai tad, ja tiek konstatēts, ka nav izpildīti sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumi.

5. pants. Sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumi

Ministru kabinets apstiprina sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumus katrai kultūraugu grupai, nosakot tajos:

1) sēklaudzēšanas laukiem — šķirnes tīrību, veselīgumu, telpisko izolāciju un citas sēklu kvalitāti ietekmējošas normatīvās prasības;

2) sēklām — sēklu tīrību, dīgtspēju, veselīgumu un citas kvalitāti raksturojošas īpašības;

3) sēklu kategoriju sistēmu dažādu augu sugu sēklām;

4) saiņojuma lielumu un veidu, kā arī etiķetes saturu un veidu;

5) sēklu audzētāju, sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtību Sēklu valsts inspekcijā.

6. pants. Sēklu audzētāju, sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju pienākumi

(1) Nodrošināt sēklu nesajaukšanos un kvalitātes saglabāšanos visā to audzēšanas, sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības periodā.

(2) Kārtot dokumentāciju saskaņā ar sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumiem.

(3) Kārtot dokumentāciju par audzēšanai, sagatavošanai, saiņošanai un tirdzniecībai piegādāto sēklu izcelsmi, šķirni, kategoriju, kvalitāti un daudzumu.

(4) Uzglabāt visu ar sēklu audzēšanu, sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību saistīto dokumentāciju un pierakstus sešus gadus.

(5) Sēklu saiņotājam nodrošināt iesaiņojumā esošās sēklu kvalitātes atbilstību etiķetei vai marķējumam un kvalitāti apstiprinošam dokumentam.

 

IV nodaļa. Sēklu sertifikācija

un pēcpārbaude kontrollauciņos

7. pants. Sēklu sertifikācija

(1) Sēklu sertifikācija ir šķirņu identifikācija, audzēšanas apstākļu un sēklu kvalitatīvo īpašību pārbaude, kas ietver lauku apskati un sēklu kvalitātes novērtēšanu, ko apstiprina ar atbilstošu dokumentu.

(2) Sēklas drīkst sertificēt, ja:

1) šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā;

2) šķirnei saimnieciskās īpašības tiek novērtētas Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrā (ar Zemkopības ministrijas atļauju vienam gadam);

3) šķirne ir reģistrēta vai iekļauta katalogā citā valstī, bet Latvijā, pamatojoties uz noslēgtu līgumu, veic šķirnes uzturēšanu un pavairošanu, un tās sēklas paredzētas tikai eksportam;

4) lauks, kurā sēklas audzē, atbilst sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumu prasībām;

5) sēklu kvalitāte atbilst sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumu prasībām;

6) ir nokārtoti ar sēklu sertificēšanu saistītie maksājumi.

8. pants. Lauku apskate

Pēc sēklaudzētāju pieteikuma Sēklu valsts inspekcija pārbauda šķirnes sējumu atbilstību sertificētu sēklu iegūšanai — veic lauku apskati saskaņā ar sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumiem.

9. pants. Sēklu kvalitātes novērtēšana

(1) Pēc sēklaudzētāju pieteikuma Sēklu valsts inspekcija novērtē sēklu partiju kvalitāti saskaņā ar sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumiem un izsniedz sēklas sertifikātu.

(2) Ja sēklas neatbilst pieteiktajai kategorijai atbilstošām prasībām, Sēklu valsts inspekcija pazemina sēklu kategoriju līdz tai kategorijai, kuras prasībām sēklas atbilst, vai motivē sēklas sertifikāta izsniegšanas atteikumu.

10. pants. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

(1) Sēklu pēcpārbaudi kontrollauciņos — sertificētu sēklu šķirnes tipiskuma un šķirnes tīrības pārbaudi, izsējot laukā, — pēc zemkopības ministra apstiprinātas metodikas sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos veic Sēklu valsts inspekcija.

(2) Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka no sēklu partijām kāda neatbilst sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumos noteiktajām prasībām, Sēklu valsts inspekcija anulē iepriekš izsniegto sēklu sertifikātu.

V nodaļa. Augu šķirņu katalogi

11. pants. Latvijas augu šķirņu katalogs

(1) Latvijas augu šķirņu katalogs ir augu šķirņu saraksts.

(2) Priekšlikumus šķirņu iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā sagatavo Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome.

(3) Latvijas augu šķirņu katalogu apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs publicē katalogu izmantošanai nākamajā gadā.

(4) Šķirni Latvijas augu šķirņu katalogā iekļauj pēc selekcionāra tiesību īpašnieka vai viņa pilnvarotās personas pieteikuma, pamatojoties uz Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrā veikto saimniecisko īpašību novērtēšanu, ja šķirne atzīta par prasībām atbilstošu.

(5) Latvijas augu šķirņu katalogā šķirnes iekļauj uz desmit gadiem. Šo laikposmu var pagarināt, ja šķirne tiek audzēta ievērojamos apjomos un ir saglabātas šķirnes atšķirības, viendabības un stabilitātes īpašības.

(6) Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautās šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona nodrošina sēklaudzētājus ar sēklu izejmateriālu un kārto dokumentāciju par ražošanā lietoto materiālu un metodēm. Dokumentāciju uzglabā sešus gadus.

12. pants. Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūru kopējais katalogs

(1) Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūru kopējais katalogs ir Eiropas Savienības publicētais lauksaimniecības kultūru šķirņu saraksts.

(2) Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūru kopējā katalogā iekļautās šķirnes, kuras nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā, Latvijā nedrīkst pavairot un sertificēt. Tās drīkst pārdot tikai galējam lietotājam — fiziskajai vai juridiskajai personai, kura iegūto ražu neizmanto sēklu ieguvei.

VI nodaļa. Sēklu tirdzniecība

13. pants. Sēklu pārdošana

(1) Pārdot drīkst sēklas, kas sertificētas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pārdot dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumus ir tiesības pēc atļaujas saņemšanas Zemkopības ministrijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

14. pants. Sēklu iesaiņojums un etiķete

(1) Sēklas nodod tirdzniecībai noslēgtos, aizzīmogotos iesaiņojumos ar nenomaināmu etiķeti tā, lai tos nevarētu atvērt bez to sabojāšanas.

(2) Sēklu iesaiņojumu etiķetē un aizzīmogo sēklu saiņotājs Sēklu valsts inspekcijas uzraudzībā.

(3) Pēc galējā lietotāja pieprasījuma ir tiesības pārdot sertificētas sēklas bez iesaiņojuma. Galējais lietotājs nedrīkst iegūto ražu izmantot sēklu ieguvei.

15. pants. Sēklu apstrāde ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām

(1) Sēklas apstrādā ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām, tās iesaiņo, transportē un pārdod tikai saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ministru kabinets nosaka, kuras augu sugu un kategoriju sēklas drīkst pārdot tikai, ievērojot papildu prasības par to fizikālu vai ķīmisku apstrādi.

16. pants. Izņēmuma gadījumi sēklu tirdzniecībā

Ja apgāde ar sertificētām sēklām Latvijā nav nodrošināta, Ministru kabinets var atļaut uz laiku — līdz vienam gadam — pazemināt vietējām vajadzībām paredzēto sēklu kvalitātes prasības. Šādos gadījumos saskaņā ar sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumiem jāievēro papildu prasība par cita veida etiķeti sēklu iesaiņojumam.

17. pants. Sēklu eksports un imports

(1) Sēklas eksportēt un importēt atļauts fiziskajām un juridiskajām personām, kuras reģistrētas Sēklu valsts inspekcijā.

(2) Sēklu kvalitāti apstiprinošus dokumentus eksportējamām sēklām izsniedz Sēklu valsts inspekcija.

(3) Sēklu importētājs ir atbildīgs par ievesto sēklu kvalitāti un atbilstību Latvijas sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumiem.

(4) Sēklas ir tiesības importēt:

1) sēklaudzēšanai, ja tās ir sertificētas un šķirne iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā un par to ir nokārtoti visi nepieciešamie dokumenti un maksājumi;

2) pārdošanai galējam lietotājam, ja tās ir sertificētas un šķirne iekļauta Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūru šķirņu kopējā vai citu valstu katalogā un par to ir nokārtoti visi nepieciešamie dokumenti un maksājumi;

3) ja tās ir paredzētas izmēģinājumu, pārbaudes, zinātniskiem vai izstādes mērķiem;

4) ja tās ir paredzētas šķirošanai, pārfasēšanai vai cita veida apstrādei un eksportam, ko apstiprina attiecīgs līgums.

(5) Importētām sēklām jābūt Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas sertifikātam. Ja tāda nav, importētājs par to ziņo Sēklu valsts inspekcijai, kas izskata importēto sēklu sertifikātu atbilstību Latvijas sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumiem. Ja nepieciešams, Sēklu valsts inspekcija noņem sēklu paraugu un izsniedz atbilstošu sēklu kvalitāti apstiprinošu dokumentu.

(6) Sēklu valsts inspekcijai ir tiesības bez maksas noņemt kontroles paraugus no importētajām sēklām. Ja importētās sēklas neatbilst dokumentā norādītajai kvalitātei, tā izsniedz jaunu sēklu kvalitāti apstiprinošu dokumentu.

(7) Sēklu valsts inspekcijai pēc lēmuma saskaņošanas ar Valsts augu aizsardzības dienestu ir tiesības pieprasīt, lai importētājs importētās sēklas iznīcinātu vai nosūtītu atpakaļ piegādātājam, ja to izmantošana var radīt kaitējumu apkārtējai videi vai izraisīt bīstamu augu slimību vai kaitēkļu izplatīšanos.

 

VII nodaļa. Likuma izpildes kontrole

un atbildība par likuma pārkāpšanu

18. pants. Likuma izpildes kontrole

(1) Šī likuma izpildi kontrolē Sēklu valsts inspekcija.

(2) Sēklu valsts inspekcijas amatpersonas, veicot likuma kontroli, ir tiesīgas apmeklēt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) un tirdzniecības vietas to darbības laikā un tur:

1) apskatīt ar šī likuma darbību saistītos dokumentus un pierakstus;

2) bez samaksas noņemt kontroles paraugus sēklu kvalitātes un veselīguma noteikšanai.

(3) Ja Sēklu valsts inspekcija atklāj šī likuma pārkāpumus, tā var apturēt vai aizliegt konkrētas sēklu partijas tirdzniecību.

(4) Ja Sēklu valsts inspekcija oficiāli noņemtā sēklu kontroles parauga analīzes rezultātā konstatē, ka sēklu īpašības neatbilst dokumentos uzrādītajām, tā var apturēt vai aizliegt konkrētas sēklu partijas tirdzniecību.

(5) Ja pārbaudē atklātos trūkumus sēklu audzēšanā, sagatavošanā, saiņošanā un tirdzniecībā ir iespējams novērst, jānorāda termiņi to novēršanai.

(6) Ja atkārtotā pārbaudē konstatēts, ka trūkumi novērsti, tad apturēto darbību var atļaut turpināt.

(7) Ja likums tiek pārkāpts atkārtoti, Sēklu valsts inspekcijai ir tiesības anulēt reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

19. pants. Informācijas sniegšanas kārtība

Fiziskās un juridiskās personas, kuras nodarbojas ar sēklu audzēšanu, sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību, pēc Zemkopības ministrijas un Sēklu valsts inspekcijas pieprasījuma iesniedz nepieciešamo informāciju un nodrošina iespēju veikt pārbaudes.

20. pants. Atbildība par šī likuma pārkāpšanu

Par šī likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

Pārejas noteikumi

1. Līdz likuma 6. pantā paredzēto katras kultūraugu grupas sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumu apstiprināšanai tiek piemēroti ar Lauksaimniecības ministrijas 1993. gada 26. maija pavēli Nr.278 apstiprinātie lauksaimniecības kultūru sēklaudzēšanas noteikumi un nozares standarti sēklu kvalitātes noteikšanai.

2. Līdz Latvijas augu šķirņu kataloga ieviešanai tiek piemērots audzēšanai Latvijas Republikā ieteicamo un perspektīvo šķirņu saraksts, kuru saskaņā ar likumu "Par augu šķirņu aizsardzību" apstiprina Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome.

3. Likums stājas spēkā 1999. gada 1. jūlijā.

 

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs?

Spēkā esošā tiesību normu sistēma regulē attiecības par augu šķirņu aizsardzību: likums "Par augu šķirņu aizsardzību" (pieņemts 1993. gada 6. aprīlī), Ministru kabineta 1995. gada 31. marta noteikumi Nr.80 "Noteikumi par selekcionāru tiesību aizsardzības valsts nodevu", MK 1997. gada 29. aprīļa noteikumi Nr.162 "LR Nacionālās augu šķirņu padomes nolikums". Tomēr šie normatīvie akti nenosaka tiesisko pamatu sēklu apritei.

Lai varētu sēt Latvijā pasaules līmenim atbilstošu sēklas materiālu un eksportēt to, jāpilnveido sēklu audzēšanas, saiņošanas un sēklu kvalitātes kontroles sistēma, kurai jāatbilst ES direktīvu un noteikumu prasībām un kura ļautu izsniegt Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) un OECD sertifikātus. Jau pašreiz ir ārzemju firmas, kuras ir gatavas slēgt līgumus par daudzgadīgo zālāju sēklu ražošanu eksportam, bet, kamēr Latvija nepiedalās OECD šķirņu programmās, sēklu cenas ir par 25%–40% zemākas. To ražošana vairs neatmaksājas.

Lai sekmīgi darbotos Eiropas un pasaules tirgū, nepieciešama Latvijas līdzdalība Starptautiskajā sēklu kontroles asociācijā (ISTA) un OECD šķirņu sēklu programmās.

Tāpēc nepieciešams radīt tiesisko pamatu sēklu apritei un noteikt kārtību, kādā tiek veikta sēklu audzēšana, sagatavošana, saiņošana, tirdzniecība, kā arī šķirņu un sēklu kvalitātes kontrole.

Šis likumprojekts aizsargā arī sēklu pircēja intereses, nodrošinot sēklu kvalitātes kontroli un tirdzniecības kārtību, kā arī nosaka atbildību par likuma neievērošanu.

2. Kā likumprojekts var ietekmēt tautsaimniecības attīstību?

Sēklu audzēšanas, sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības, kā arī šķirņu un sēklu kontroles un sertifikācijas sistēmas sakārtošana saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām palielinās Latvijas sēklu konkurētspēju un līdz ar to sēklu eksporta attīstību. Nav prognozējama nodarbinātības palielināšanās un investīciju pieplūde.

Vai likumprojekts var ietekmēt apkārtējo vidi?

Likumprojekts paredz noteiktu kārtību sēklu audzēšanas, saiņošanas un tirdzniecības kontrolē, kura ierobežo arī karantīnas nezāļu vai kultūraugiem bīstamo slimību izplatīšanos.

3. Kā likumprojekts var ietekmēt valsts budžetu?

Likums neprasa esošā valsts budžetā neparedzētus izdevumus. Likuma izpildi kontrolēs jau esošā institūcija — Sēklu valsts inspekcija.

Sēklkopības sistēmas sakārtošana ļaus tālāk attīstīt sēklu audzēšanu, sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību, kā arī sēklu eksportu, kas palielinātu valsts budžeta ieņēmumus.

Likuma pieņemšana nepalielinās valsts budžeta izdevumus nākotnē.

4. Kā likumprojekts var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Būs jāizdara grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību". Šajā sakarā 1998. gada 20. oktobrī Ministru kabineta sēdē jau akceptēts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" (prot.nr.57, 11.§).

Likumprojekts nosaka šādu MK noteikumu pieņemšanu:

— sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumi graudaugiem, kartupeļiem, dārzeņiem, cukurbietēm un lopbarības bietēm, lopbarības augiem, eļļas augiem un šķiedraugiem;

— sēklu audzētāju, sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtība.

Likumprojekts nosaka Latvijas augu šķirņu kataloga un tā grozījumu apstiprināšanu Ministru kabinetā.

Likumprojekts paredz arī zemkopības ministra apstiprinātu metodiku sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos.

5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Padomes direktīvām 66/402/EEC, 66/403/EEC, 70/457/EEC, 66/401/EEC, 69/208/EEC, 72418/EEC un Eiropas Padomes noteikumiem nr.2100/94, kas nosaka prasības sēklu kvalitātei un tirdzniecībai dažādām lauksaimniecības kultūraugu sēklām.

Likumprojekts atbilst minētajām EP direktīvu un noteikumu prasībām.

EP direktīvās un noteikumos ietverti arī sēklaudzēšanas un tirdzniecības normatīvi. Likumprojektā paredzēts šos normatīvus iekļaut Latvijas sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumos, kuri tiks apstiprināti Ministru kabinetā.

Likumprojekts nav pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām un citām starptautiskām saistībām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta izpildi no valsts puses kontrolē Zemkopības ministrijas pakļautībā esoša institūcija — Sēklu valsts inspekcija.

Izstrādātie sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumi graudaugiem, kartupeļiem, dārzeņiem, cukurbietēm un lopbarības bietēm, kurus apstiprinās Ministru kabinets (6. pants), iesniegti ieinteresētajām institūcijām apspriešanai.

Izstrādāta metodika sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos (11. pants).

Lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumi, kā arī sēklu audzētāju, sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtība, Latvijas augu šķirņu katalogs vēl tiek izstrādāts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis