Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 15.maijā

AM: Par Valsts rīcības plānu militārās aviācijas nelaimes gadījumu seku novēršanai

15.maijā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par Valsts rīcības plānu militārās aviācijas nelaimes gadījumu seku novēršanai”.

Rīkojuma projekta mērķis ir noteikt vienotu kārtību militārās aviācijas nelaimes gadījumu seku novēršanai un iesaistīto valsts institūciju atbildības sadalījumu nelaimes gadījuma identificēšanā, institūciju apziņošanā un citos jautājumos.

Projekts paredz, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc militārās aviācijas nelaimes gadījuma izveido Militārās aviācijas nelaimes gadījuma informācijas centru, kura uzdevumi ir apkopot informāciju par nelaimes gadījuma seku novēršanas procesu, sekot līdzi šā plāna izpildei, darboties kā vadošajam informācijas sniedzējam sabiedrībai un pildīt kontaktpunkta pienākumus cietušajiem un tuviniekiem.

Ja militārās aviācijas nelaimes gadījums noticis uz sauszemes vai iekšējos ūdeņos Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC) atbildības teritorijā, nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa meklēšanu ARCC vadībā veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar NBS un citām atbildīgajām iestādēm. Savukārt, ja militārās aviācijas nelaimes gadījums noticis militārajā lidlaukā vai poligonā, meklēšanu saskaņā ar teritorijas ārkārtas situāciju rīcības plānu veic NBS sadarbībā ar VUGD. Tas pats attiecas uz glābšanas darbu veikšanu – uz sauszemes un iekšējos ūdeņos ARCC atbildības teritorijā glābšanas darbus vada VUGD, bet militārajā poligonā – NBS.

Paredzēts, ka institūcijas, kuras pirmās ierodas notikuma vietā, sniedz pirmo palīdzību cietušajiem. Valsts policija organizē nelaimes gadījumā cietušā militārā gaisa kuģa atrašanās vietas perimetra ierobežošanu, un NBS pārņem uzdevuma veikšanu pēc attiecīga NBS personāla ierašanās negadījuma vietā.

NBS nelaimes gadījumā cietušā militārā gaisa kuģa atrašanās vietā uzsāk aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

ĀM: Par Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes izveidi

15.maijā Ministru kabinets apstiprināja Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes izveidi. Padomes priekšsēdētājs būs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, un priekšsēdētāja vietnieks – ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Padomē strādās arī satiksmes ministrs un zemkopības ministrs, Valsts prezidenta un Ministru prezidenta biroju pārstāvji, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs.

Padomes galvenais mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmēju organizāciju sadarbību sekmīgas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un īstenošanā Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas celšanai un eksportspējas stiprināšanai. Padomes izveidi pamato Valdības rīcības plāns, kas paredz izslēgt sadrumstalotību ārējās ekonomiskās politikas atbalsta pasākumos informācijas apmaiņas, kā arī lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesā.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa

EM: Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības un Publisko personu komercdarbības koncepciju

Ministru kabinetam (MK) 15.maijā atbalstot Ekonomikas ministrijas sagatavotās koncepcijas “Publisko personu komercdarbības koncepcija” un “Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija”, panākts būtisks progress valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas īstenošanā.

“Valsts uzņēmumu pārvaldība ir viena no jomām, kur Latvija saņēmusi pamatotu kritiku gan no starptautiskām organizācijām, gan arī pašmāju uzņēmēju organizācijām. Valsts uzņēmumu pārvaldībai būtu jākalpo kā labai praksei, bet diemžēl līdz šim esam atpalikuši arī no saviem tuvākajiem kaimiņiem, kuri jau patlaban bauda labākas valsts kapitālu daļu pārvaldības sniegtās iespējas. Tāpēc šodienas MK lēmums savā ziņā ir vēsturisks, jo esam spēruši lielu soli tuvāk labai, efektīvai un profesionālai valsts kapitāla daļu pārvaldībai. Valdības lēmums apliecina, ka šī koalīcija ir gatava īstenot arī līdz šim nepamatoti ilgi atliktas reformas, kas ir būtiskas visas ekonomikas konkurētspējai un sabiedrības uzticības atjaunošanai valsts pārvaldei un politiķiem,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ekonomikas ministrijas piedāvātā reforma paredz, ka atbilstoši Publisko personu komercdarbības koncepcijai līdz gada beigām tiks veikts izvērtējums, kādos gadījumos ir pamatota valsts līdzdalība komercdarbībā, bet saskaņā ar Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju tiks veidots daļēji centralizēts valsts uzņēmumu pārvaldības modelis, šīs funkcijas centralizējot vienā iestādē. Centralizētās pārvaldības institūcija (CPI) MK pārraudzībā savu darbu sāks no 2013.gada 1.janvāra, un tās funkcijās būs kapitāla daļu pārvaldība un atsavināšana, korporatīvās pārvaldības principu ieviešana, uzņēmumu finanšu mērķu noteikšanas uzraudzība, valdības konsultēšana, informācijas atklātības nodrošināšana par uzņēmumu darbības un valsts aktīvu izmantošanas efektivitāti, kā arī izvirzīto mērķu sasniegšanas izvērtēšana. CPI būs kapitāla daļu turētāja uzņēmumos, kuri darbojas tirgus apstākļos un peļņas gūšana ir pamatmērķis, savukārt nozaru ministrijas turpinās pārvaldīt uzņēmumus, kuriem ir izteikti nozares politikas mērķi un kuri saņem valsts dotāciju. Neatkarīgi no kapitāla daļas turētāja notiks cieša sadarbība starp CPI un nozares ministriju kapitālsabiedrības mērķu noteikšanā un sabiedrības pārvaldīšanā. Jāņem vērā, ka pirms kapitāla daļu nodošanas CPI tiks veikts izvērtējums par to, kuras no esošajām kapitālsabiedrībām būtu pārveidojamas par tiešās pārvaldes iestādēm, kā arī kādos gadījumos valsts kapitāla līdzdalība uzņēmumā nemaz nav pamatota un nepieciešama.

Reforma paredz uzlabojumus arī dividenžu politikā, nosakot, ka minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 25%, bet katrai kapitālsabiedrībai tiek veikts individuāls izvērtējums par dividenžu apmēru atbilstoši tās darbībai, rezultātiem un attīstības plāniem. Būtisks jauninājums attieksies uz informācijas atklātības prasībām, nodrošinot, ka sabiedrībai ir iespējas iepazīties ar valsts kapitālsabiedrību rezultātiem, finanšu rādītājiem, pārvaldības struktūru, protams, ievērojot komercnoslēpuma ievērošanas prasības.

Pēc 15.maija pozitīvā MK lēmuma Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām nozaru ministrijām vēl līdz maija beigām sāks kapitālsabiedrību novērtējumu un reformas ieviešanai nepieciešamās normatīvās bāzes izstrādi. Plānots, ka Ministru kabinetā nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos tiks pieņemti līdz vasaras beigām, bet septembrī tos sāktu skatīt Saeima. Līdz gada beigām plānots pabeigt kapitālsabiedrību izvērtēšanu un arī izraudzīties CPI vadītāju, lai no 2013.gada CPI sāktu darbu un tiktu uzsākta pakāpeniska kapitāla daļu turētāja maiņa no ministrijām uz CPI, tādējādi ieviešot daļēji centralizēto pārvaldības modeli.

Valstij pilnībā (100% līdzdalība) pieder 67 kapitālsabiedrības, 5 kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 75 kapitālsabiedrībās – valsts līdzdalība ir mazāka par 50%, savukārt 26 kapitālsabiedrībās valstij ir netieša ietekme (valsts kapitālsabiedrību meitas sabiedrības). Saskaņā ar Valsts kases informāciju 2010.gadā ieņēmumi valsts budžetā no dividendēm veidojuši 108,1 miljonu latu, bet 2011.gadā – 115,5 miljonus latu.

Daiga Grūbe,
ekonomikas ministra preses sekretāre

EM: Par grozījumiem kompetenču centru atbalsta programmā

15.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi kompetenču centru atbalsta programmā, ieviešot daļu no Finanšu ministrijas rosinātajām izmaiņām programmā, lai padarītu to skaidrāku un caurspīdīgāku, kā arī novērstu iepriekš konstatētos riskus.

Apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.361 “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.1.1.apakšaktivitāti “Kompetences centri”” paredz precizēt iepirkuma veikšanas principus un noteikt kārtību, kādā tiek kompensētas faktiskās izmaksas (izņemot peļņu), ja projekta īstenošanā iesaistās kompetences centra sadarbības partneris ar tā valdījumā vai īpašumā esošo mantu vai cilvēkresursiem.

Vienlaikus līdz ar grozījumiem tiks atļauta zinātniskās literatūras iegāde, kuras nepieciešamība ir pamatojama ar konkrētā pētījuma mērķa sasniegšanu. Zinātniskās literatūras iegāde ļaus efektīvāk izmantot ierobežotos programmas līdzekļus, jo būs iespējams pārņemt pasaules pieredzi un kvalitatīvāk sagatavoties pētījumu veikšanai.

23.aprīlī daļēji tika atjaunota kompetences centru atbalsta programmas darbība, atjaunojot maksājumu veikšanu finansējuma saņēmējiem attiecībā uz tiem pētījumiem, kuri ir uzsākti līdz programmas apturēšanas brīdim, t.i., līdz 2011.gada 22.decembrim.

Izstrādātie un 15.maijā apstiprinātie grozījumi atbalsta programmā novērsīs neatbilstoši veiktu iepirkumu risku un daļēji novērsīs kompetences centru ilgtspējas nenodrošināšanas risku un dubultā finansējuma risku.

Lai novērstu pārējos programmas darbībā konstatētos riskus (ilgtspējas nodrošināšana, kas jau daļēji tiek novērsta ar šiem grozījumiem; dubultā finansējuma risks, kas arī daļēji tiek novērsts jau ar šiem grozījumiem), aktivitātes mērķu nesasniegšanas risks un nesaskaņota komercdarbības atbalsts risks) un kompetences centri varētu uzsākt jaunus pētījumus, līdz ar to pilnībā atjaunojot atbalsta programmas īstenošanu, Ekonomikas ministrija jūnijā izstrādās un iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā vēl vienu MK noteikumu Nr.361 grozījumu projektu.

EM: Par grozījumiem Enerģētikas likumā

Ministru kabineta sēdē 15.maijā tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem tiek atcelts ierobežojums dalībai naftas produktu drošības rezervju izveides konkursos iesniegt piedāvājumu tikai licencētiem nozares komersantiem.

Paplašinot potenciālo dalībnieku loku konkursā par naftas produktu drošības rezervju izveidi, tiek prognozēts, ka Ekonomikas ministrija kā pasūtītājs konkursos varētu saņemt vairāk pieteikumu, kas savā starpā konkurēs gan ar finanšu, gan ar tehnisko piedāvājumu.

Plašāks pretendentu loks un lielāka konkurence konkursos varētu veicināt, ka tiek iesniegti piedāvājumi ar zemāku cenu par naftas produktu drošības rezervju izveidi. Līdz ar to arī samazinātos kopējā ietekme uz degvielas mazumtirdzniecības cenu.

Šobrīd spēkā esošā Enerģētikas likuma redakcija nosaka, ka piedalīties atklātos konkursos par naftas produktu drošības rezervju izveidi ir tiesības tikai degvielas tirgū esošiem komersantiem, kas saņēmuši kādu no speciālajām licencēm vai atļaujām darbībām ar naftas produktiem, ierobežojot citu komersantu iespēju kļūt par pretendentiem šajos konkursos.

Analizējot līdz šim organizēto atklāto konkursu par naftas produktu drošības rezervju izveidi rezultātus, secināms, ka konkursos iesniegto piedāvājumu skaits nav pietiekams, lai drošības rezerves neradītu nedz pārāk lielu administratīvo slogu komersantiem, nedz pārāk lielu ietekmi uz degvielas gala cenu.

Šodien MK skatītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka piedāvājumus konkursos varēs iesniegt arī nelicencēti komersanti, ievērojot konkursa nolikumā noteiktās prasības, t.sk. attiecībā uz komersanta praktisko spēju sniegt naftas rezervju nodrošināšanas pakalpojumu.

Likumprojekts vēl jāakceptē Saeimā.

EM: Par jaunu Ēku energoefektivitātes likumprojektu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu likumprojektu “Ēku energoefektivitātes likums”, kas 15.maijā tika apstiprināts Ministru kabineta sēdē. Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu, kā arī uzlabojot ēku energoefektivitāti.

Pēc jaunā Ēku energoefektivitātes likuma apstiprināšanas Saeimā tas aizstās šobrīd spēkā esošo 2008.gada 13.marta tāda paša nosaukuma likumu, pamatā saglabājot esošo regulējumu un papildinot ar pārstrādātās Direktīvas par ēku energoefektivitāti ieviestajiem jauninājumiem.

2010.gada 19.maija Direktīva par ēku energoefektivitāti ir viens no instrumentiem, kas pieņemts, lai īstenotu Eiropas Savienības energoefektivitātes mērķus. Enerģijas patēriņš ēkās sastāda 40% no kopējās enerģijas bilances un rada slogu gan patērētājiem, gan valsts ekonomikai kopumā, jo liela daļa – divas trešdaļas – energoresursu tiek importēti. Vienlaikus ēku sektorā iespējams sasniegt lielu enerģijas ietaupījumu, piemēram, pagājušajā gadsimtā pēc tipveida projektiem būvētajās daudzdzīvokļu ēkās, tās renovējot, iespējams ietaupīt no 30 līdz 70% energoresursu.

Lai nodrošinātu likuma mērķa sasniegšanu, likumprojektā noteikts regulējums ēku minimālajām energoefektivitātes prasībām; noteikti gadījumi, kad veicama ēku energosertificēšana; definētas prasības apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei; noteiktas prasības neatkarīgajiem ekspertiem (tostarp energoauditoriem) un to uzraudzībai, kā arī paredzētas potenciālo īrnieku vai ēkas pircēju tiesības iepazīties ar ēkas energosertifikātu.

Viens no Ēku energoefektivitātes likuma svarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt ēku energosertificēšanu, kas būtu veicama šādos gadījumos:

• projektējamai ēkai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu,

• ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu,

• ekspluatējamai valstij vai pašvaldībai piederošai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus (no 2015.gada 9.jūlija – 250 kvadrātmetrus).

Attiecībā uz jaunu ēku projektēšanu paredzēts nosacījums projektēšanas gaitā izvērtēt iespēju ēkas energoapgādei izmantot centralizētas vai decentralizētas sistēmas, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, koģenerāciju vai siltumsūkņus.

Likuma prasības, tāpat kā uz ēkām, attiecināmas arī uz ēku daļām (arī dzīvokļiem), kurām ir individuāla energonesēja (piemēram, gāzes) vai siltumenerģijas (ar siltuma skaitītāju) uzskaite. Attiecībā uz daudzdzīvokļu ēkām, kurās dzīvokļiem ir kopīga siltumapgādes sistēma, likumprojekts paredz, ka šādām ēkām jābūt izdotam ēkas energoefektivitātes sertifikātam līdz 2015.gada 31.decembrim.

Jauns nosacījums paredzēts ēkas īpašniekam – sludinājumā par ēkas vai ēkas daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu būs jānorāda ēkas vai ēkas daļas energoefektivitātes rādītāji, ja likumā noteiktajos gadījumos ēkai ir jāveic energosertifikācija.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu

15.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN) un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), paredzot samazināt minēto nodokļu pamatlikmes.

Grozījumi likumā par IIN laikposmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim paredz pakāpenisku IIN pamatlikmes samazināšanu – 2013.gadā no 25% uz 24%, 2014.gadā no 24% uz 22%, savukārt 2015.gadā no 22% uz 20%. Paredzēts, ka grozījumi stātos spēkā ar attiecīgā gada 1.janvāri.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiktu samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas.

Fiskālā gada ietekme, samazinot IIN standartlikmi 2013.gadā par 1%, būtu 30,5 miljoni latu, par 2% 2014.gadā papildus 64,9 miljoni latu, bet 2015.gadā, samazinot par 2%, fiskālā gada ietekme palielinātos par 69,3 miljoniem latu.

Savukārt, lai tuvinātu PVN likmes kaimiņvalstīs piemērotajām likmēm (Latvijā – 22%, Lietuvā – 21%, Igaunijā – 20%), kas sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem (tādējādi lielākie ieguvēji būtu iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem), grozījumi paredz ar šā gada 1.jūliju noteikt PVN standartlikmi 21% apmērā.

Grozījumi arī paredz likumu papildināt ar punktiem, kas nosaka, ja preču piegāde vai pakalpojuma sniegšana ir notikusi līdz šā gada 30.jūnijam, bet rēķins vēl nav izrakstīts, šim darījumam piemēro PVN, kas šādai preču piegādei vai pakalpojumam bija piemērojams līdz 2012.gada 30.jūnijam. Arī darījumiem, par kuriem apmaksa tikusi veikta šo darījumu starpniecības aģentam līdz šā gada 30.jūnijam, preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs piemēro PVN, kas šādiem darījumiem bija piemērojams līdz šā gada 30.jūnijam.

Fiskālā gada ietekme, samazinot PVN standartlikmi par 1%, 2012.gada otrajā pusgadā paredzama 16,5 miljonu latu apmērā, savukārt 2013.gadā un turpmākajos gados ~40,5 miljonu latu apmērā.

Plānots, ka potenciālo ieņēmumu samazinājumu varētu nosegt, galvenokārt tālāka PVN administrēšanas uzlabošanas pasākumu īstenošana, kas mazinātu izvairīšanās no PVN samaksas un krāpniecības apjomus, kā arī izaugsmes efekti no Latvijas uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanās.

Kā jau iepriekš ziņots, FM nākusi klajā ar šādu rosinājumu, jo Latvijas ekonomika ir augusi straujāk un šā gada nodokļu, tai skaitā PVN, ieņēmumu rezultāti un prognozes šim un turpmākajiem gadiem liecina par to, ka ieņēmumu plāns tiks pārpildīts, radot fiskālo iespēju realizēt papildu ieņēmumu vai izdevumu pasākumus.

Grozījumus likumos vēl skatīs un par tiem lems Saeima.

Lai aizsargātu un sekmētu patērētāju pirktspēju PVN likmes samazināšanas laikā, MK sēdes pārtraukumā ir parakstīts Latvijas Republikas Ministru kabineta un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas Sadarbības memorands.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par finansējumu ugunsdzēsības depo ēkas jumta nomaiņai

15.maijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piešķirt Iekšlietu ministrijai (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam) 16 219 latus.

Minētie līdzekļi paredzēti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Limbažu daļas ugunsdzēsības depo ēkas jumta seguma nomaiņas izdevumu segšanai.

Jumta renovācijas darbi tiks veikti, lai nodrošinātu VUGD funkciju un uzdevumu izpildi, tajā skaitā dienesta darbiniekiem darbam piemērotus apstākļus, kā arī novērstu ugunsdzēsības depo tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

SM: Par jaunu sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju zaudējumu kompensēšanu

Lai sabalansētu pasažieru pārvadātāju izmaksas un valsts budžetā pieejamos līdzekļus, valdībā pieņemta jauna sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju zaudējumu kompensēšanas kārtība.

Tā paredz, ka pārvadātāju aprēķinātā viena kilometra pašizmaksa tiks koriģēta ar koeficientiem, kas raksturo maršrutu tīkla un pārvadātāju īpatnības – grants ceļu īpatsvars, maršrutu tīkla daļa reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes pārvadājumos, vidējais reisa garums, vidējā svērtā autobusu ietilpība, autobusu vecums, nobraukuma īpatsvars republikas pilsētu administratīvajā teritorijā un nobraukums maršrutu tīklā. Netiks kompensēta tā izmaksu daļa, kas vairāk kā par 5% pirmajā gadā un 3% nākamajos gados pārsniegs vidējo svērto viena kilometra pašizmaksu.

Satiksmes ministrijas sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība” 15.maijā atbalstīti valdībā.

Minēto grozījumu mērķis ir ierobežot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju izmaksu pieaugumu un motivēt pārvadātājus, kuru viena kilometra pašizmaksa ievērojami pārsniedz vidējo, pārskatīt izdevumu apjomu. 2011.gadā starp pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālajā starppilsētu maršrutu tīklā, pastāvēja lielas izmaksu atšķirības – viena kilometra pašizmaksa bija robežās no 0,47 līdz 0,87 Ls/km.

To, ka ir jābūt iepriekš noteiktiem pārredzamiem parametriem kompensācijas mehānismu aprēķināšanai par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, paredz Eiropas Savienības regula. Līdz šim šādi parametri nebija noteikti un kompensējamo zaudējumu apmērs tika rēķināts kā starpība starp sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā gūtajiem faktiskajiem ieņēmumiem un ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītajiem faktiskajiem izdevumiem, pieskaitot valsts garantētu peļņas procentu.

2012.gadā zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem no valsts budžeta piešķirti 46,46 miljoni latu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn, kad šim mērķim bija piešķirti 51,36 miljoni latu. Līdz ar to 2012.gadam piešķirtais valsts budžeta finansējums sedz tikai 74% no sabiedriskā transporta sniedzēju šogad prognozētajiem zaudējumiem.

Arī līdz šim veikti vairāki pasākumi, lai sabalansētu pārvadātāju izdevumus ar valsts budžetā pieejamajiem līdzekļiem, tostarp pārskatīti autobusu un vilcienu maršruti, lai novērstu situāciju, ka vienlaikus vai ar nelielu laika intervālu vienā virzienā dodas gan autobuss, gan vilciens, tāpat samazinātas pakalpojumu sniedzēju izmaksas.

Jaunā kārtība tiks attiecināta gan uz sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem, kas piešķirti tieši, gan arī – konkursa ceļā. Lēšams, ka Latvijā darbojas 50 līdz 60 pārvadātāju uzņēmumi, uz kuriem attieksies izstrādātie noteikumi.

SM: Par vairāku ostu formalitāšu aptveršanu vienos noteikumos

Vairākas formalitātes, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no tās, aptvers vienotos noteikumos.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie Ministru kabineta “Noteikumi par ostu formalitātēm”, kas 15.maijā tika pieņemti valdībā.

Noteikumi vienkopus aptvers regulējumu par tādām formalitātēm kā paziņošana par kuģa ienākšanu ostā un iziešana no tās, ziņošana par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām, informēšana par kuģa atkritumiem, aizsardzības informācijas ziņošana, paziņošana par personām, kas uzkļuvušas un uzturas uz kuģa nelegāli, ziņošana saskaņā ar 1965.gada Konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu, robežpārbaudes, muitas kontroli un kravu veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās.

Iekļaujot vairākas ostu formalitātes vienotos MK noteikumos, lielā mērā būs atrisināta tiesiskā regulējuma sadrumstalotības un nepārskatāmības problēma.

Papildus tam ar MK noteikumu projektu “Noteikumi par ostu formalitātēm” tiks pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20.oktobra Direktīvas 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK, prasības.

Būtiskākie noteikumos paredzētie jauninājumi salīdzinājumā ar spēkā esošo sistēmu ir pienākums paziņošanai par kuģa atkritumiem izmantot jaunas formas veidlapu, pienākums izdarīt atbilstošu atzīmi nacionālajā SafeSeaNet sistēmā, ja no kuģa paredzēts izkraut vai kuģī iekraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, kā arī pienākums atbilstoši pilnvarotam ostas pārvaldes darbiniekam nedot atļauju kuģim iziet no ostas, ja atbilstošu atļauju nacionālajā SafeSeaNet sistēmā vēl nav devušas attiecīgās kontroles iestādes.

SM: Par grozījumiem Pasta likumā

15.maijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Pasta likumā, nosakot izdot papildu pārejas noteikumus universālā pasta pakalpojuma (UP) sniegšanas nodrošināšanai.

Apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” ļaus izstrādāt papildu noteikumus pārejas periodā – līdz 2013.gada 31.decembrim, kas nepieciešams, lai nodrošinātu priekšnosacījumus nepārtrauktai UP sniegšanai pēc pasta pakalpojumu tirgus atvēršanas no 2013.gada 1.janvāra.

Pieņemtās izmaiņas precizē Pasta likuma 31.panta pirmo daļu, nosakot pārejas periodā MK izdot noteikumus par UP finansēšanas un kompensācijas mehānismu. Tajos būs jānosaka kompensācijas fonda administrēšanas un pārvaldības kārtība, kā arī fonda izveides princips un kārtība, kādā tajā tiek veiktas iemaksas.
Pārejas periodā būs arī jāizstrādā jauni noteikumi, kuros jānosaka, ka iemaksas kompensāciju fondā jāveic valsts nodevas veidā un par fonda pārvaldību divas atbildīgās iestādes ir Satiksmes ministrija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Jaunais regulējums arī paredz līdz 2014.gada 31.decembrim neattiecināt UP saistības uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un šo pakalpojumu sniegšanas radītos zaudējumus UP komersantiem kompensēt no valsts budžeta.

Pilnīga pasta pakalpojumu liberalizācija paredz pasta pakalpojumu tirgus atvēršanu no 2013.gada 1.janvāra, atceļot tarifu ierobežojumus pasta sūtījumiem svarā līdz 50 gramiem, ko paredz Eiropas Padomes un Parlamenta direktīva 2008/6/EK.

Likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimā.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par finansējumu Dundagas un Alūksnes novadamstihiju radīto postījumu novēršanai

15.maijā valdība nolēma piešķirt Dundagas novadam 10 979 latus un Alūksnes novadam 1073 latus, lai novērstu dabas stihiju radītos postījumus un kompensētu zaudējumus. To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta rīkojuma projekti “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, ko valdība akceptēja 15.maija sēdē.

2011.gada 27.decembrī Alūksnes novada Liepzaros spēcīga vētra nodarīja postījumus Jaunannas Mūzikas un mākslas skolai. Savukārt Dundagas novadā šā gada 12.janvāra intensīvās lietusgāzes izraisīja ēku, pašvaldības ceļu un teritoriju applūšanu.

Saskaņā ar kārtību, kādā piešķir un izlieto līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, abas pašvaldības papildus nodrošinās 30% no kopējiem izdevumiem, kas nepieciešami dabas stihiju radīto postījumu novēršanai. Dundagas novads nodrošinās 4705 latu līdzfinansējumu, bet Alūksnes novads – 460 latu līdzfinansējumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par augu augšanas veicinātāju un netipisku mēslošanas līdzekļu reģistrācijas nosacījumiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.530 “Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi”, ko 15.maijā apstiprināja valdība.

Noteikumu grozījumi precizē augu augšanas veicinātāja reģistrācijas nosacījumu, kas ļaus reģistrēt augu augšanas veicinātāju ar zinātniskās institūcijas izsniegtu testēšanas pārskatu bioloģiski aktīviem savienojumiem.
Grozījumi arī nosaka netipiska mēslošanas līdzekļa un augu augšanas veicinātāja pagaidu reģistrācijas nosacījumus, kas ļaus veikt netipiska mēslošanas līdzekļa un augu augšanas veicinātāja pagaidu reģistrāciju un šo produktu ražošanu līdz efektivitātes izmēģinājumu rezultātu saņemšanai.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par valsts nodevu par netipiska mēslošanas līdzekļa un augu augšanas veicinātāja reģistrāciju

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 30.janvāra noteikumos Nr.83 “Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu mēslošanas līdzekļa ievešanai vai tirdzniecībai, kā arī tās maksāšanas kārtību”, ko 15.maijā apstiprināja valdība.

Grozījumi veikti tādēļ, lai precizētu valsts nodevu par netipiska mēslošanas līdzekļa un augu augšanas veicinātāja reģistrāciju un noteiktu tiem pagaidu reģistrāciju, kā arī lai novērstu netipiska mēslošanas līdzekļa un augu augšanas veicinātāja reģistrācijas dublēšanos.

Turpmāk noteikumi noteiks, ka par J (netipisko mēslošanas līdzekļu un augu augšanas veicinātāja) identifikācijas grupā iekļauta mēslošanas līdzekļa pagaidu reģistrāciju vai reģistrāciju būs jāmaksā 100 latus, bet par citā grupā reģistrēta mēslošanas līdzekļa pārreģistrāciju J identifikācijas grupā valsts nodeva jāmaksā nebūs. Arī valsts nodeva par netipiska mēslošanas līdzekļa vai augu augšanas veicinātāja reģistrāciju nebūs jāmaksā, ja tā jau būs bijusi samaksāta par netipiska mēslošanas līdzekļa vai augu augšanas veicinātāja pagaidu reģistrāciju.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā ‘Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa