Likumprojekts

Likums "Par lauksaimniecības pašpārvaldi"

Saeimas dok.nr.668; likumprojekts nr.240

Saeimas deputātu grupas

(A.Kalniņš, L.Bojārs, A.Mūrniece, J.Leja, J.Čevers)

1999.gada 25.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

1.pants. Vispārējie noteikumi

1.1. Šis likums nosaka un regulē lauksaimniecības produkcijas ražotāju apvienošanos pēc teritoriālā principa un piedalīšanos Latvijas lauksaimniecības nozares vadīšanā.

1.2. Lauksaimniecības pašpārvalde šī likuma izpratnē ir demokrātiski un brīvi ievēlētu pagastu un rajonu lauksaimniecības produkcijas ražotāju apvienošanās un piedalīšanās valsts lauksaimniecības nozares pārvaldīšanā, cieši sadarbojoties ar Zemkopības ministriju, Ministru kabinetu un citām valsts institūcijām.

1.3. Lauksaimniecības pašpārvaldes organizācija ir pagastu lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija, kurai nav juridiskās personas statuss, un tā nav politiska organizācija.

2.pants. Lauksaimniecības pašpārvaldes orgānu veidošana

2.1. Lauksaimniecības pašpārvaldes organizāciju (LPO) veido pagastu lauksaimniecības produkcijas ražotāji, uz brīvprātības un demokrātiskiem principiem apvienojoties pēc teritoriālā iedalījuma.

2.2. LPO dibinātāji var būt kā fiziskās, tā arī juridiskās personas, kuru ražošanas objekti atrodas konkrētā pagasta teitorijā, paredzot, ka katram dibinātājam ir viena balss, neatkarīgi no organizācijas locekļa pārstāvētā ražošanas apjoma.

2.3. Pagasta LPO dibinātāju un biedru skaits nedrīkst būt mazāks par 10.

2.4. Pagasta LPO dibina pagasta zemnieki, produkcijas ražotāji kopsapulcē, kuras gaita tiek protokolēta, fiksējot visu dalībnieku uzvārdus. Sapulces noslēgumā protokolu paraksta sapulces vadītājs, protokolētājs un visi sapulces dalībnieki.

2.5. Pagasta LPO ievēlē valdi 5—7 cilvēku sastāvā, kura savas sēdes notur pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

2.6. Pagasta LPO valdes sēdēs apspriežamos jautājumus plāno iepriekš un tos izziņo, izliekot redzamā vietā pagasta pārvaldes ēkā paziņojumu par gaidāmo valdes sēdi ne vēlāk kā 5 dienas pirms sēdes. Valdes sēžu gaita tiek protokolēta.

2.7. Pagasta LPO ievēlē delegātus rajona LPO dibināšanas, kā arī kārtējai vai ārkārtas konferencei pēc normas — viens delegāts no 3—5 pagastu pašpārvaldes organizācijas biedriem.

2.8. Rajonu LPO sasauc rajona konferences ne retāk kā divas reizes gadā.

2.9. Rajona LPO savā konferencē ievēlē valdi 7—9 cilvēku sastāvā.

2.10. Rajonu LPO ievēlē rajonu LPO valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Rajona LPO valdes priekšsēdētājs ir Latvijas LPO Centrālās padomes loceklis un Ministru kabineta Lauksaimniecības konsultatīvās padomes loceklis.

2.11. Rajonu LPO valde savas sēdes notur pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

2.12. Konferencēs ievēlētie rajonu LPO valdes priekšsēdētāji veido Latvijas LPO Centrālo padomi, kas ir visu rajonu augstākā lemjošā lauksaimniecības pašpārvaldes institūcija Latvijā.

2.13. Latvijas LPO Centrālā padome no savu biedru vidus ievēlē Centrālo valdi 9—11 cilvēku sastāvā, valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

2.14. Rajonu LPO ir tiesīga lemt par savas valdes priekšsēdētāja pārvēlēšanu un atsaukšanu no līdzdarbības Centrālajā padomē, ja trīs ceturtdaļas no rajona LPO valdes locekļiem pieprasa ārkārtas konferences sasaukšanu un rajona ārkārtas konferencē vairāk nekā puse delegātu pieprasa valdes priekšsēdētāja atkāpšanos.

2.15. Latvijas LPO Centrālās valdes locekļu atalgojums pielīdzināms II kategorijas valsts ierēdņa algai, bet Centrālās valdes priekšsēdētājs ir Zemkopības ministrijas departamenta direktora statusā.

2.16. Latvijas LPO Centrālā valde ir tiesīga kontrolēt rajonu lauksaimniecības departamentus, rajona lauksaimniecības biedrību apvienības, pagastu lauksaimniecības konsultantus un pagastu lauksaimniecības biedrības šī likuma, kā arī citu ar lauksaimniecību saistīto likumu izpildē.

3.pants. Attiecības ar Zemkopības ministriju

3.1. Zemkopības ministrija nodod Lauksaimniecības Centrālajai valdei daļu no atsevišķu Zemkopības ministrijas departamentu funkcijām, bet rajonu LPO — rajonu lauksaimniecības departamentu funkcijas.

3.2. Latvijas LPO Centrālās valdes locekļi vienlaicīgi ir Ministru kabineta Lauksaimniecības konsultatīvās padomes locekļi.

3.3. Latvijas LPO Centrālās valdes locekļi ir atalgotas amatpersonas, kuras ir tiesīgas apvienot darbu Centrālajā valdē ar pamatdarbu savā lauksaimniecības ražošanas uzņēmumā, zemnieku saimniecībā, un tie saņem atalgojumu no Zemkopības ministrijai paredzētā valsts budžeta.

3.4. Pagastu lauksaimniecības konsultantu ieceļ ar pagasta LPO valdes lēmumu pēc rajona Zemkopības departamenta ierosinājuma.

3.5. Rajonu lauksaimniecības departamenta direktoru ieceļ ar rajona LPO valdes lēmumu pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma.

4.pants. Lauksaimniecības pašpārvaldes institūciju tiesības

4.1. Latvijas LPO Centrālā valde ir visu lauksaimnieku — ražotāju tiesiskais pilnvarotais pārstāvis sarunām ar Zemkopības ministriju, valdību par visiem jautājumiem, kas skar lauksaimniecības ražotāju intereses.

4.2. LPO priekšsēdētājs bez speciāla pilnvarojuma pārstāv Latvijas zemnieku, produkcijas ražotāju, intereses visās valsts pārvaldes institūcijās un sadarbojoties ar ārvalstu partneriem.

4.3. LPO Centrālās valdes locekļi piedalās Zemkopības ministrijas kolēģijas sēdēs, ņem dalību dažādu lauksaimniecības un lauku attīstības programmu un projektu izstrādāšanā, palīdz izstrādāt un izskata likumprojektus un citu normatīvo aktu projektus, kas skar lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses.

4.4. Latvijas LPO Centrālā valde kopīgi ar Zemkopības ministriju izstrādā lauksaimniecības produkcijas iepirkumu kvotas, iepirkumu termiņus, cenas, subsīdiju lielumu sadalījumu, kā arī priekšlikumus lauksaimniecības produkcijas un pārtikas preču importa un eksporta muitas tarifiem un iesniedz LPO padomei apstiprināšanai.

5.pants. Zinātniskā darbība

5.1. Latvijas LPO Centrālā valde un rajona organizāciju valdes piedalās valsts lauksaimniecības attīstības koncepcijas izstrādāšanā, pieņemto projektu koriģēšanā un izpildes kontrolē.

5.2. Latvijas LPO Centrālā valde un rajonu organizāciju valdes dod slēdzienu par lauksaimnieciska rakstura zinātniski pētniecisko iestāžu tematisko un perspektīvo plānu efektivitāti un atbilstību valsts lauksaimniecības attīstības koncepcijai.

5.3. Latvijas LPO Centrālā valde savās sēdēs noklausās zinātniski pētniecisko iestāžu vadītāju pārskatus un iesniedz Zemkopības ministrijai priekšlikumus minēto iestāžu darbības pilnveidošanai.

5.4. Latvijas LPO Centrālā valde izskata visus jautājumus, kas saistīti ar lauksaimniecības produkcijas, pārtikas preču importa un eksporta licencēšanu, kontrolē to izsniegšanu un sniedz Zemkopības ministrijai priekšlikumus lauksaimniecības produkcijas un pārtikas preču vairumtirdzniecības kvalitātes kontroles pilnveidošanai un regulēšanai.

6.pants. Lauksaimniecības pašpārvaldes budžets

6.1. Latvijas LPO Centrālās valdes darbība tiek finansēta no Zemkopības ministrijas budžeta.

6.2. Latvijas LPO Centrālā valde piedalās un akceptē valsts budžeta izstrādāšanā lauksaimniecības nozarē.

6.3. Rajonu LP valdes savai darbībai izmanto rajonu lauksaimniecības departamenta telpas, biroja tehniku un sakaru ierīces.

6.4. Rajonu LPO valdes iegūst savā pakļautībā vienu lauksaimniecības departamenta algotā personāla štata vienību, kura tiek izmantota no pamatdarba atbrīvotā valdes priekšsēdētāja vietnieka atalgošanā.

6.5. Savas darbības nodrošināšanai Latvijas LPO Centrālā valde un rajonu organizāciju valdes izmanto biedru maksas, kā arī ziedojumus un sponsorējumus konkrētiem projektiem no Lauku attīstības atbalsta fonda pēc Centrālās valdes apstiprinātas tāmes.

7.pants. Lauksaimniecības pašpārvaldes biedrību rajonu valdes un ražošana

7.1. Latvijas LPO Centrālā valde un rajonu LPO valdes maksimāli veicina un kopīgi ar Zemkopības ministriju kontrolē iepriekš apstiprinātās lauksaimniecības attīstības koncepcijas un programmu īstenošanu.

7.2. Latvijas LPO Centrālā valde un rajonu LPO valdes veicina zemnieku apvienošanos ražošanas kooperatīvos augstas kvalitātes konkurētspējīgas produkcijas ražošanai, kā arī zinātniski pamatotas lauksaimniecības nozaru struktūras un materiāli tehniskās bāzes izveidošanu, zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanu augkopībā un lopkopībā.

7.3. Latvijas LPO Centrālā valde izskata un dod atsauksmi visiem ar Hipotēku un zemes bankas, kā arī citu banku ilgtermiņa aizdevumu kreditētiem projektiem jaunu lauksaimniecības ražošanas uzņēmumu un cehu celtniecībai, kā arī esošo rekonstrukcijai, zinātnisko, tehnisko un citu perspektīvo ilgtermiņa lauksaimniecisko ražošanas pasākumu finansēšanai.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likums "Par lauksaimniecības pašpārvaldi" vajadzīgs, lai lauksaimniecības pašpārvaldes sistēma veicinātu visas agrārās nozares ražošanas pilnveidošanu un tās atbilstību ES valstu praksei.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Lauksaimniecības pašpārvaldes sistēma praktizēta kā nozares apakšsistēma, kas veicinās lauksaimniecības ražošanas intensifikāciju, modernizāciju un konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likuma pieņemšana neradīs valsts budžetā neparedzētus izdevumus.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Būs nepieciešami papildu normatīvie akti, kā arī grozījumi citos normatīvajos aktos, kas pašlaik tiek izstrādāti.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likums nav pretrunā ar Latvijas starptautisko likumdošanu.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta uz esošo institūciju bāzes.