Par Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministra vizīti Latvijā

15.maijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministru Mihaelu Georgu Linku, kurš Latvijā bija ieradies iepazīšanās vizītē Foto: Ārlietu ministrija

Tiekoties ar ārlietu ministru

Sarunas laikā tika pārrunāta turpmākā Eiropas nākotne, aktuālākie ekonomiskie un finanšu jautājumi. Ministri bija vienisprātis, ka Eiropas ekonomiskā izaugsme nav finansējama ar jauniem parādiem. Ir jāatrod veids, kā var tikt veicināta gudra izaugsme. M.G.Links uzsvēra, ka Vācija augsti novērtē Latvijas paveikto. Latvijas piemērs parāda, kā konsolidācija un finanšu disciplīnas politikas ievērošana spēj sekmēt atgriešanos pie valsts ekonomiskās izaugsmes.

Pārrunājot aktuālākos eirozonas attīstības un stabilizācijas jautājumus, E.Rinkēvičs atzina, ka Latvijai ir labas izredzes izpildīt eirozonai nepieciešamos kritērijus. Svarīgs ir Vācijas atbalsts, lai esošā situācija eirozonā neapgrūtinātu eiro ieviešanu valstī, kas to vēlas un izpilda visus kritērijus. E.Rinkēvičs arī uzsvēra, cik Latvijai ir būtiski nākamajā Eiropas Savienības budžetā panākt taisnīgu tiešmaksājumu sistēmu un Kohēzijas politikas finansējuma saglabāšanu vismaz līdzšinējā līmenī.

Ministri atzinīgi novērtēja līdzšinējo Latvijas un Vācijas divpusējo sadarbību, kā arī abu valstu kopīgo dialogu Eiropas līmenī. Sarunas noslēgumā E.Rinkēvičs uzaicināja M.G.Linku piedalīties septembrī plānotajā Rīgas Konferencē.

M.G.Links ir Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs kopš janvāra. Viņš ir arī Vācijas Bundestāga deputāts, kā arī pilnvarotais Vācijas un Francijas sadarbības jautājumos.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Stingras fiskālās disciplīnas ievērošana Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir būtisks priekšnoteikums ES stabilitātei un izaugsmei, tādēļ Latvija ir apņēmības pilna pēc iespējas īsākā termiņā ratificēt šo starpvalstu līgumu. Tāpat ir būtiski, lai arī pārējās ES dalībvalstis apņemas nedzīvot pāri saviem līdzekļiem, atturoties no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra 15.maijā, tiekoties ar Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas valsts ministru Mihaelu Georgu Linku.

S.Āboltiņa norādīja, ka Starpvalstu līgums par Ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ir guvis atbildīgās Saeimas Ārlietu komisijas konceptuālu atbalstu un drīzumā to pirmajā lasījumā skatīs arī Saeima. Ņemot vērā, ka ar šo līgumu starptautiskai institūcijai tiek deleģēta daļa valsts institūciju kompetences, Saeimā šā līguma ratificēšanai nepieciešamas divas trešdaļas klātesošo deputātu balsu.

M.Links pauda gandarījumu par Latvijas apņemšanos nekavēties ar šā līguma ratifikāciju, atzīstot, ka tajā ietverto principu īstenošana ir izšķiroši svarīga turpmākai Eiropas Savienības attīstībai.

Latvija ir daudz mācījusies no krīzes un nopietni gatavojas, lai 2014.gadā būtu gatava eiro ieviešanai, kā arī pilnvērtīgi spētu vadīt ES prezidentūru 2015.gada pirmajā pusgadā. Savukārt tuvākā perspektīvā ir būtiski panākt mūsu valstij pieņemamu risinājumu ES daudzgadu budžetā – Latvija iestājas par taisnīgu tiešmaksājumu sistēmu un Kohēzijas politikas finansējuma saglabāšanu vismaz līdzšinējā līmenī, Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvim pauda S.Āboltiņa.

Pārrunājot abu valstu attiecības, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka tās ir tradicionāli ļoti labas visos līmeņos. Kā īpašu veiksmīgu S.Āboltiņa raksturoja sadarbību starp Saeimu un Bundestāgu, kas ir izveidojusies gan parlamentu priekšsēdētāju, gan nozaru komisiju un deputātu sadraudzības grupu ietvaros.

Vācija ir viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomiskās sadarbības partneriem, un laikā, kad Latvijas tautsaimniecība ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa, mūsu valsts vienlaikus strādā pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kas ir būtisks faktors investīciju piesaistei. Kā vienu no aktuālajām problēmām S.Āboltiņa minēja ilgos saimniecisko strīdu izskatīšanas termiņus Latvijas tiesās. Šīs problēmas risināšanai jau nākamnedēļ Saeimā gaidāma konference, kurā iesaistītās puses meklēs risinājumus, lai novērstu tiesu sēžu atlikšanu iesaistīto pušu kavējumu dēļ.

Pārrunājot sadarbību kultūrā un izglītībā, S.Āboltiņa kā ļoti nozīmīgu uzsvēra Gētes institūta darbu, kā arī pauda gandarījumu, ka ar katru gadu Latvijas augstskolās pieaug vācu studentu skaits. Savukārt Rīgas kļūšana par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā ir lieliska iespēja jauniem sadarbības projektiem kultūras jomā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimas preses dienests