• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tā latvietis bēga no kolhoziem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.1999., Nr. 174/176 https://www.vestnesis.lv/ta/id/24787

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Un Konstantīns Raudive atgriežas bērnības zemē

Vēl šajā numurā

28.05.1999., Nr. 174/176

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tā latvietis bēga no kolhoziem

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

1949.gada pavasarī, pēc 25.marta lielās deportācijas akcijas, kad uz Sibīrijas "mūža nometinājumu" aizdzina vairāk nekā 42 tūkstošus cilvēku, galvenokārt lauku iedzīvotājus, arī Latvijā, tāpat kā savlaik citās PSRS republikās, tika īstenota tā sauktā vienlaidu kolektivizācija. Tādējādi Latvijai tradicionālās individuālās zemnieku saimniecības likvidēja. Viņu zemi, lopus, lauksaimniecības inventāru un citu mantu sabiedriskoja un nodeva kolhoziem, bet pašus zemniekus pārvērta par beztiesīgiem kolhozniekiem, kas izpildīja citu pavēles un kuru pienākumus stingri regulēja lauksaimniecības arteļa statūti.

"Vienlaidu" kolektivizācijas laikā nodibinātie kolhozi ilgu laiku palika vājas un trūcīgas saimniecības, kuras saviem biedriem par izstrādes dienu nevarēja neko samaksāt ne naudā, ne graudā.

Šī un daudzu citu, ar kolektivizāciju saistīto iemeslu dēļ daudzi kolhoznieki bija spiesti pamest laukus un doties uz pilsētām, mežrūpniecības saimniecībām vai citiem uzņēmumiem. Daudzkārt kolhoznieki mēģināja pārcelties no vājām kolektīvajām saimniecībām uz citām, turīgākajām. Īpaši plaši šī parādība bija novērojama Latgales kolhozos.

Pēc PSRS valdības norādījuma Latvijas PSR Ministru padome 1953. gada rudenī uzsāka plašu kampaņu, lai tos kolhozniekus, kuri bija atstājuši savas sākotnējās kolektīvās saimniecības, atkal sameklētu un piespiestu atgriezties agrākajās darba vietās. Tomēr šiem klaji administratīvajiem pasākumiem īpašu panākumu nebija. Vienā otrā gadījumā kāda uzņēmuma vai kolhoza vadība patiešām atbrīvoja no darba"nelikumīgi" pieņemtos kolhozniekus, tomēr biežāk gan šādu "dezertieru" atgriešana beidzās bez jūtamiem panākumiem. Darba spēka trūkums tolaik bija it visur.

Daudzu kolhoznieku cenšanās aiziet no vājām, trūcīgām saimniecībām un varas iestāžu mēģinājumi viņus administratīvā ceļā nosūtīt atpakaļ liecina vien to, ka "vienlaidu" kolektivizācija latviešu zemniecībai patiešām tika uzspiesta no augšas, pret tās gribu, ka tā daudzi kolhozi saviem biedriem nevarēja nodrošināt ne pārtikušu dzīvi, ne pienācīgus darba un sadzīves apstākļus.

Izvilkums no LK(b)P CK sekretāra J.Kalnbērziņa runas Rīgas apgabala kolhozu priekšsēdētāju apspriedē 1950.gada 16.oktobrī

(..) Kā pacelt darba disciplīnu? Neviens nav pateicis, kādai jābūt disciplīnai un neviens šajā sanāksmē nav teicis, kā panākt disciplīnas pacelšanu. Sarunā ar Maskavas ekskursantiem, kuri zināja pastāstīt, kā Maskavas apgabalā, apvienojot 14 sādžas, taisa jaunu pilsētu, kurā būs visas ērtības un labierīcības, un to var panākt ar augstu disciplīnu. Ja tur nokavē 10 minūtes darbā, tad kolhozniekiem ir lielas nepatikšanas, bet ja tas atkārtojas, tad jau atskaita viņam no darba dienām.

Pie mums tas citādi, stāsta, ka kolhoznieka dēls bez atļaujas aizbrauca pelnīt maizi citur, bet vecāki atsakās turpināt darbu kolhozā un dēls ierodas kolhozā kā uz "daču"* (*vasarnīcu).

Šajā lietā jāieved kārtība. Ja kāds grib atstāt kolhozu bez valdes atļaujas, viņš to nevar darīt, bet ja viņš aiziet, viņš uzskatāms kā dezertieris, kuru nevar pieņemt arī citā darba vietā, un viņa vecāki, kuri negrib labprātīgi strādāt kolhozā, izslēdzami no kolhoznieku saraksta. (..)

....................................................

LVA, 611.f., 3.apr., 146.l., 26., 27. lp. Oriģināls

 

Latvijas PSR Ministru padomes 1953.gada 9.septembra lēmums par kolhoznieku patvaļīgu aiziešanu no kolhoziem

Latvijas PSR Ministru padome

Lēmums Nr.919 1953.gada 9.septembrī

Par kolhoznieku nelikumīgu pieņemšanu darbos Dobeles rajona kolhozā "Nākotne" un Ogres rajona kolhozā "Lāčplēsis", kas patvaļīgi aizgājuši no Maltas rajona Maļenkova vārdā nosauktā kolhoza

Latvijas PSR Ministru padome atzīmē, ka, zaudējot atbildības sajūtu par lietu stāvokli kolhozos, Dobeles rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs biedrs Prokofjevs un Ogres rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs biedrs Stiprais pretēji tiešiem Latvijas PSR Ministru padomes norādījumiem pieļāvuši no Maltas rajona Maļenkova vārdā nosauktā kolhoza patvaļīgi aizgājušajiem kolhozniekiem ilgāk uzturēties un strādāt Dobeles rajona kolhozā "Nākotne" un Ogres rajona kolhozā "Lāčplēsis", pie tam kolhozā "Lāčplēsis" šie kolhoznieki atrodas vēl līdz šim.

Dobeles rajona kolhoza "Nākotne" priekšsēdētājs b.Tomsons un Ogres rajona kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājs b.Kauliņš rupji pārkāpuši Lauksaimniecības arteļa statūtus, nodarbojoties ar kolhoznieku, kas patvarīgi aizgājuši no Maltas rajona Maļenkova vārdā nosauktā kolhoza, vervēšanu kolhoza darbos, tas noveda pie Maļenkova vārdā nosauktā kolhoza darbu dezorganizācijas un ietekmēs izstrādes dienas apmaksas līmeni kolhozos "Nākotne" un "Lāčplēsis", jo šajos kolhozos darbaspēka resursi vēl nav pilnīgi izmantoti un ir daļa kolhoznieku, kas nepietiekami piedalījušies sabiedriskajā ražošanā.

Piešķirot lielu nozīmi lauksaimniecības arteļa statūtu ievērošanai, Latvijas PSR Ministru padome nolemj:

1. Par Ogres rajona kolhozā "Lāčplēsis" un Dobeles rajona kolhozā "Nākotne" pielaistajiem rupjiem lauksaimniecības arteļa statūtu pārkāpumiem un par to, ka nekas netika darīts, lai tos novērstu, Ogres rajona izpildu komitejas priekšsēdētājam b.Stiprajam un Dobeles rajona izpildu komitejas priekšsēdētājam b.Prokofjevam izteikt stingro rājienu un brīdināt, ka viņi tiks stingrāk sodīti, ja negādās par pieļauto kļūdu likvidēšanu.

Uzlikt par pienākumu biedram Prokofjevam un biedram Stiprajam minēto kolhozu kopsapulcēs apspriest jautājumus par kolhozu priekšsēdētāju b.Tomsona un b. Kauliņa nepareizo rīcību.

2. Uzdot Latvijas PSR prokuroram b.Lipinam izskatīt jautājumu par Dobeles rajona kolhoza "Nākotne" priekšsēdētāja b.Tomsona un Ogres rajona kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētāja b. Kauliņa kriminālatbildību par Lauksaimniecības arteļa statūtu rupjiem pārkāpumiem, pieņemot darbā kolhozniekus, kas patvarīgi aizgājuši no citiem kolhoziem.

3. Uzlikt par pienākumu visām rajonu izpildu komitejām mēneša laikā pārbaudīt visus kolhozus, kas iesaista kolhoza darbos svešu algotu darbaspēku, un novērst gadījumus, kad kolhoza darbos nelikumīgi pieņemtu personas, kas patvarīgi aizgājušas no citu rajonu kolhoziem.

4. Uzdot Latvijas PSR Iekšlietu ministrijai (b.Zujānam) pastiprināt kontroli pār pasu režīma ievērošanu kolhozos.

5. Uzlikt par pienākumu rajonu izpildu komitejām līdz 1953.gada 10.oktobrim iesniegt pārskatus par šā lēmuma izpildi.

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks

M.Plūdonis

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieks

J.Kačens

....................................................

LVA, 270.f., 2.apr., 1902.l.,84.,85.lp. Oriģināls.

 

Līvānu rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums par kolhoznieku patvarīgu aiziešanu no kolhoziem

Lēmums Nr.452 1953.gada 15.oktobrī

Par kolhoznieku patvarīgas aiziešanas faktiem no kolhoziem

un par kolhoznieku nelikumīgas pieņemšanas faktiem citos kolhozos

Saskaņā ar veikto pārbaudi, izpildot Latvijas PSR Ministru padomes 1953.gada 9.septembra lēmumu Nr.919. Līvānu rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja atzīmē, ka rajonu kolhozos tiek pieļauti Lauksaimniecības arteļa statūtu rupji pārkāpumi attiecībā uz kolhoznieku patvaļīgu aiziešanu no kolhoziem bez kolhoznieku kopsapulces lēmuma un viņu pieņemšanu citos kolhozos. Tā, piemēram, pavisam rajonā patvarīgi no kolhoziem ir aizgājuši 108 kolhoznieki, tajā skaitā no kolhoza "Draudzīgais maijs" — 17, Ļeņina vārdā nosauktā — 12, "Padomju Latvija" —10. Bet Vorošilova vārdā nosauktais kolhozs (priekšsēdētājs b. Surdovs), "Cīņa" (priekšsēdētājs b.Pakste), "Latgales zieds" (priekšsēdētājs b.Beinarovičs), Staļina vārdā nosauktais (priekšsēdētājs b. Kalbāns), Ļeņina vārdā nosauktais (priekšsēdētājs b.Lietavnieks) ir pieļāvuši kolhoznieku pieņemšanu no kolhoziem "Pirmais maijs", "Darba tauta", "Padomju Latvija" un citiem, kurus nav atlaidušas šo kolhozu kopsapulces.

Piešķirot lielu nozīmi Lauksaimniecības arteļa statūtu ievērošanai, Līvānu rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja nolēma:

1. Atzīt kolhoza "Cīņa" valdes priekšsēdētāja b.Beinaroviča, Vorošilova vārdā nosauktā kolhoza valdes priekšsēdētāja b.Surdova un Ļeņina vārdā nosauktā kolhoza valdes priekšsēdētāja b. Lietavnieka rīcību par Lauksaimniecības arteļa statūtu rupju pārkāpumu.

2. Ieteikt Vorošilova vārdā nosauktā kolhoza "Cīņa", "Latgales zieds", Staļina vārdā nosauktā un Ļeņina vārdā nosauktā kolhoza priekšsēdētājiem 10 dienu laikā novērst pieļautās kļūdas par nelikumīgu kolhoznieku pieņemšanu no citiem kolhoziem, nosūtot nelikumīgi pieņemtos kolhozniekus uz saviem kolhoziem. (..)

3. Brīdināt visus kolhozu priekšsēdētājus, ka gadījumā, ja tiks atklāta citu kolhoznieku no citiem kolhoziem iesaistīšana kolhoza darbos kā algots darbaspēks, viņi tiks saukti pie kriminālatbildības.

4. Uzdot Iekšlietu ministrijas Līvānu rajona daļas milicijas priekšniekam b. Petrinenam un ciema padomju priekšsēdētājiem pastiprināt kontroli pār pasu režīmu kolhozos.

5. Lūgt Līvānu rajona prokuroru b. Ļisocki veikt pasākumus, lai nosūtītu atpakaļ uz kolhoziem tos kolhozniekus, kuri ir patvaļīgi atstājuši kolhozus un iestājušies darbā Līvānu rajona uzņēmumos un organizācijās. (..)

6. Lūgt Latvijas PSR Ministru padomi iedarboties uz republikāniskajām organizācijām un uzņēmumiem, kā arī uz citiem rajoniem, lai atbrīvotu tos kolhozniekus, kuri patvaļīgi iestājušies darbā šajos uzņēmumos un organizācijās.

Līvānu rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs

(P.Livdāns)

Līvānu rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas sekretārs

(B.Medusons)

....................................................

LVA, 270.f., 2.apr., 5414.l., 1.,2.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka I.Ozoliņa lūgums nodrošināt kolhoznieku atgriešanos kolhozos

4/19527

Latvijas PSR Vietējās un kurināmā rūpniecības ministram b. J.Ezeriņam

Noraksti: Krustpils kūdras fabrikas direktoram

Vaboles kūdras fabrikas direktoram

Līvānu rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai

1953.gada 20.oktobrī

Latvijas PSR Ministru padomē ienākušas ziņas, ka Krustpils un Vaboles kūdras fabrikās strādā no Līvānu rajona kolhoziem patvarīgi aizgājušie kolhoznieki, tajā skaitā:

1) Krustpils kūdras fabrikā — no kolhoza "Strauts": Virgenija Udrasola, Alberts Udrasols un Ēvalds Udrasols;

2) Vaboles kūdras fabrikā — no Čapajeva vārdā nosauktā kolhoza: Monika Urbāne, "Molodaja gvardija"— Arhips Sadorovs un no Ļeņina vārdā nosauktā kolhoza: Tekla Ozolniece, Staņislavs Ozolnieks, Anna Eriņa, Janīna Utkāne, Helena Pankova un Jevdokija Volkova.

Lūdzu jūs nodrošināt nekavējoši minēto patvarīgi aizgājušo kolhoznieku atbrīvošanu no darba šajās fabrikās, nosūtot viņu darba grāmatiņas kolhoza valdei, kā arī nodrošināt viņu atgriešanos kolhozos.

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks

(I.Ozoliņš)

....................................................

LVA, 270.f, 2.apr., 5414.l., 6.lp. Oriģināls.

 

Rēzeknes rajona kolhoza "Cīņa" priekšsēdētāja D.Čudara lūgums atgriezt aizgājušos kolhozniekus

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam

biedram Plūdonim 1954.gada 10.janvārī

Sakarā ar to, ka daži kolhoznieki bez kolhoza piekrišanas patvarīgi aizbraukuši no l/a "Cīņa" un iestādes, kas viņus pieņēmušas darbā, neņem vērā mūsu lūgumu atlaist viņus no darba, Rēzeknes rajona l/a "Cīņa" lūdz jūsu gādību, lai tiktu atgriezti atpakaļ l/a "Cīņa" šādi kolhoznieki:

1. Adams Ignata d. Konovalovs — ar ģimeni;

2. Antons Mārtiņa d. Rozguļajevs — ar ģimeni;

3. Staņislavs Ādolfa d. Butkēvičs — ar ģimeni, kas 1953.gada pavasarī aizbraukuši uz Dobeles rajona l/a"Jaunais ceļš";

4. Viktors Staņislava d. Garda — ar ģimeni;

5. Donats Jāņa d. Vajevskis — ar ģimeni;

6. Leontīne Dominika m. Mizga, kas 1952.gada pavasarī aizbraukusi uz Dobeles rajona l/a "Sarkanais karogs";

7. Antons Dominika d. Silovs un

8. Ādolfs Kazimira d. Silovs, kas pierakstīti Valkas rajona milicijas nodaļā ar dzīvesvietu "Strenčos".

L/a "Cīņa" priekšsēdētājs

D.Čudars

....................................................

LVA, 270..f, 2.apr., 5414.l., 7.lp. Oriģināls

 

Dobeles rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja Prokofjeva ziņojums par kolhoznieku izraidīšanu no kolhoziem

Nr.30/490

Latvijas PSR Ministru padomei 1954.gada 21.maijā

Atbildot uz jūsu š.g. 27.janvāra rakstu Nr.4/934, ziņojam jums, ka kolhozā "Jaunais ceļš" dzīvo šādas kolhoznieku ģimenes: Konovalova, Razguļajeva un Butkeviča, bet kolhozā "Sarkanais karogs" — Vajevska un Mizgas ģimenes. Kolhoznieks Viktors Staņislava dēls Garda šinīs kolhozos neatrodas.

Augšminētās ģimenes uz šiem kolhoziem atbraukušas 1952./53.gadā. Kolhozniekam Konovalovam ģimenē ir 10 cilvēki, no kuriem 8 bērni, pieci no viņiem apmeklē skolu; Butkeviča ģimenē — 6 cilvēki, no tiem 4 bērni skolnieki; Razguļajeva ģimenē 2 bērni — skolnieki utt. Šie kolhoznieki iegādājušies lopus, iestrādājuši piemājas zemi un kategoriski atsakās no kolhoziem izbraukt, jo visas saites ar savu iepriekšējo dzīvesvietu pārrāvuši.

Uzskatām, ka šo kolhoznieku ģimeņu izraidīšana no kolhoziem un to nosūtīšana uz vecajām dzīves vietām nevēlama un politiski aplama. Kolhozu priekšsēdētāji ir brīdināti nepieņemt kolhozniekus no citiem kolhoziem bez attiecīgas atļaujas un šādi gadījumi arī vairs nav notikuši.

Dobeles rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs

Prokofjevs

Dobeles rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas sekretāre

Rozenberga

....................................................

LVA, 270.f., 2 apr., 5414.l., 39.lp. Oriģināls.

 

Mērsraga zvejnieku arteļa "1.Maijs" priekšsēdētāja A.Kadiķa ziņojums par kolhoznieku nosūtīšanu atpakaļ uz saviem kolhoziem

Republikāniskajai zvejnieku kolhozu savienībai un

LKP Talsu rajona komitejas sekretāram b.Eisakam 1954.gada 4.jūnijā

L/a "Lāčplēsis" valde atkārtoti griezās LKP Talsu rajona komitejā ar sūdzībām atbrīvot no Mērsraga zvejnieku kolhoza "1.Maijs" biedrus, kurus nepamatoti uzskata par saviem biedriem un, nepareizi informējot LKP Talsu rajona komiteju, ierosina pēdējo atbalstīt l/a "Lāčplēsis" nepamatoto prasību par Mērsraga z/k "1.Maijs" biedru atbrīvošanu un to nosūtīšanu atpakaļ darbā l/a "Lāčplēsis".

Šajā sakarā kolhoza valde paskaidro sekojošo:

1) Ēriks Viļa d.Fībigs līdz 1949.gadam bija Mērsraga z/k "1.Maijs" biedrs un strādāja kā ezera zvejnieks ezera brigādē (brigadieris b.Kvite). 1949.gadā ar Ministru padomes lēmumu lauksaimniecības palīgsaimniecība tika samazināta, izveidojot no tās l/a "Plēsums" un daļu iekļaujot l/a "Lāčplēsis" teritorijā. Šajā sakarībā Fībiga sēta tika iekļauta l/a "Lāčplēsis" teritorijā un minētais turpināja tur dzīvot, jo z/a "1.Maijs" nebija telpu zvejnieku novietošanai. Te jāpiezīmē, ka ezera zvejnieks Krišs Āboliņš vēl šodien dzīvo l/a "Lāčplēsis" teritorijā, bet skaitās z/a "1.Maijs" biedrs — ezera zvejnieks 6. brigādē.

1949.g. 1.aprīlī Fībigs iestājās darbā Stendes mežu pārkraušanas bāzē un pārtrauca zvejot, sakarā ar to tika uzskatīts par izstājušos no arteļa.

1953.gada 20.oktobrī, iepazinies ar Ministru padomes lēmumu, ka atbrīvojami no kolhoziem un iestādēm zvejnieki, kas vēlas strādāt savā arodā, Ēriks Fībigs iesniedza lūgumu Stendes mežu pārkraušanas bāzei un ar pēdējās pavēli Nr.207 no 1953.gada 20.oktobra tika atbrīvots no darba pēc paša lūguma. 31.oktobrī minētais iesniedza arteļa valdei lūgumu uzņemt atpakaļ kolhozā savā specialitātē — zvejniecībā, lūgumu valde apmierināja.

Kādā sakarībā l/a "Lāčplēsis" pēc 4 gadiem, kurus Fībigs nostrādājis kā strādnieks Stendes mežu pārkraušanas bāzē un, tātad, šī arteļa ražošanā dabīgi nav piedalījies, to uzskata par savu biedru, mums nav saprotams, jo par biedriem kolhozos var būt vienīgi tādas personas, kas aktīvi piedalās ražošanā un ik gadus izstrādā tiem noteikto izstrādes dienu minimumu.

Mērsraga z/k "1.Maijs" valde uzskata, ka Fībigs uzņemts kolhozā pilnīgi likumīgi, un kolhozam nav nekādu tiesību to izslēgt un uzdot tam ierasties l/a "Lāčplēsis" rīcībā tikai tāpēc, ka šī kolhoza valde mums nezināmu iemeslu dēļ pēkšņi iedomājusies, ka tas esot šī kolhoza biedrs.

2) Livars Heinriha d. Ceravs, dzim. 1934.gadā ir Heinriha Cerava ģimenes loceklis, tāpat kā Fībigu arī Heinriha Cerava sēta līdz 1949.gadam ietilpa Mērsraga z/k "1.Maijs" teritorijā un atdaloties Cerava sēta pārgāja l/a "Lāčplēsis" teritorijā.

L/a "Lāčplēsis" iestājās vienīgi Heinrihs Ceravs ar sievu, bet z/k "1.Maijs" palika šādi Ceravu sētas ģimenes locekļi, kuri nekad šajā kolhozā nav strādājuši, ne arī izteikuši vēlēšanos tikt uzņemti tajos par biedriem:

1) Maiga Heinriha m. Cerava (tagad Bandenieka) — Mērsraga z/k "1.Maijs" grāmatveža palīgs, LĻKJS Mērsraga pirmorganizācijas biedre.

2) Ruta Heinriha m. Cerava (tagad Šteinberga), Talsu raj. Finansu nodaļas finansu aģente, tagadējā kolhoza bērnudārza vadītāja un kolhoza biedre, LĻKJS Mērsraga pirmorganizācijas biedre.

3) Raimonds Heinriha d. Ceravs — zvejnieks kopš kolhoza dibināšanas, beidzis kapteiņa kursus Liepājā un ir 1.kuteru brigādes kapteiņa palīgs uz zvejas kutera MB 2b.

4) Livars Heinriha d. Ceravs — 1949.gadā bija 15 gadus vecs un dzīvoja pie māsas Maigas Ceravas. Paša spēkiem ieguvis šofera specialitāti, pēc nodarbināšanai atļautā vecuma sasniegšanas tika nozīmēts darbā par šoferi uz s/a un vēlāk uz vieglā auto. Ir LĻKJS Mērsraga pirmorganizācijas biedrs.

Kā Fībigs tā arī Ceravs neuzskata, ka tiem būtu kādas attiecības ar l/a "Lāčplēsis".

Vadoties no izteiktā, kolhoza valde uzskata, ka tā rīkotos nelikumīgi un pretēji arteļa statūtiem, ja izpildītu l/a "Lāčplēsis" prasību atbrīvot abus minētos biedrus no darba un lūdz Republikānisko zvejnieku kolhozu savienību dot norādījumus par ieilgušās sarakstīšanās izbeigšanu.

Priekšsēdētājs

(A.Kadiķis)

....................................................

LVA, 270.f., 2.apr., 5414.l., 158., 159.lp. Noraksts.

 

Baldones rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieka A.Nateļa ziņojums par nespēju atbrīvot no darba kolhozniekus un nodrošināt viņu atgriešanos agrākajās darbavietās

Latvijas PSR Ministru padomei

Uz Nr.4/9393 no 26.VIII 1954.g. (1954.gada septembrī)

Atbildot uz jūsu rakstu par kolhozniekiem, kuri patvarīgi aizgājuši no Jaunjelgavas rajona kolhoza "Mičurinietis", paskaidrojam sekojošo:

Filips Alekseja d. Drozds pārgājis dzīvot pie sava dēla kā vienīgā apgādnieka, kurš tajā laikā strādāja par Vorošilova vārdā nosauktā kolhoza valdes priekšsēdētāju, bet pašreiz atrodas Padomju armijā.

Kas attiecas uz kolhozniekiem Virginiju Dominika m. Ezerstarpu un Jāni Jāņa d. Melderi, tad viņus izpildu komiteja uzaicināja sniegt paskaidrojumus par aiziešanas iemesliem no kolhoza "Mičurinietis" un atgriezties tajā atpakaļ. Minētie kolhoznieki paskaidroja, ka viņi nevēlas atgriezties atpakaļ kolhozā "Mičurinietis", bet, ja viņus piespiedīs aiziet no mūsu rajona kolhoziem, tad viņi pāries darbā uz kādu citu rajonu, bet nekādā gadījumā neatgriezīsies atpakaļ kolhozā "Mičurinietis", jo šinī kolhozā viņi vairākus gadus par savu darbu nekādu atlīdzību neesot saņēmuši.

Tādus pašus paskaidrojumus kolhoznieki F.A.Drozds, N.D. Ezerstarpa un J.J.Melderis sniedza arī rajona prokuroram.

Ņemot vērā teikto, mums nav nekādu iespēju nodrošināt viņu atgriešanos atpakaļ kolhozā "Mičurinietis", lai gan esam devuši norādījumus kolhozu priekšsēdētājiem minētos kolhozniekus no darba atbrīvot.

Baldones rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks

A.Natelis

Baldones rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas sekretārs

J.Gofmanis

....................................................

LVA, 270.f., 2.apr., 5414.l., 183.lp. Oriģināls.

 

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieka vietnieka J.Cimdiņa norādījums atbrīvot no darba Rīgas rajona Staļina vārdā nosauktajā kolhozā no citurienes ieradušos kolhozniekus

4/5379

Rīgas rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājam b. E.Biteniekam 1954.gada 31.augustā

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvalde paziņo, ka 1954.gada aprīlī no Ludzas rajona Molotova vārdā nosauktā kolhoza patvaļīgi aizgāja šādi kolhoznieki: A.U.Kukuļs, S.A. Savickis, O.J. Jurkonis un N.D.Skrjadenkovs, kas pēc tam nelikumīgi tika pieņemti darbā Rīgas rajona Staļina vārdā nosauktā kolhozā un strādā tur vēl joprojām.

PSR Savienības Ministru padomes un Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu pārkāpšanas nolūkā Latvijas PSR Ministru padomes Lietu pārvalde 1954.gada 13.maijā ar vēstuli Nr. 4/5379 uzdeva Rīgas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai nodrošināt nekavējošu minēto patvaļīgi aizgājušo un nelikumīgi darbā pieņemto kolhoznieku atbrīvošanu no Rīgas rajona Staļina vārdā nosauktā kolhoza un viņu atpakaļatgriešanos Ludzas rajona Molotova vārdā nosauktā kolhozā, kā arī iesniegt atskaiti par veiktajiem pasākumiem piecu dienu laikā.

Minētajā laikā atskaite netika iesniegta, bez atbildes palika arī 1954.gada 15.jūnija atgādinājums Nr.4/5379, 1954.gada 26.jūlija atgādinājums Nr.4/5379, 1954.gada 16.augusta atgādinājums Nr.4/5379.

1954.gada 25.augustā ar vēstuli Nr.530 ar jūsu parakstu Rīgas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja uzdeva Rīgas rajona Staļina vārdā nosauktā kolhoza valdei atbrīvot minētos kolhozniekus vēlākais līdz 1954.gada 1.novembrim, motivējot to ar darbaspēka trūkumu ražas novākšanas laikā.

Latvijas PSR Ministru padomes Lietu pārvalde atzīmē jūsu nedisciplinētību un konstatē, ka rekomendācija, kas tika dota 1954.gada 13.maijā un bija jāizpilda piecu dienu laikā, nav izpildīta vēl 1954.gada 25.augustā un tās izpildīšana atlikta līdz 1954.gada 1.novembrim.

Minētā rīcība ir rupjš Latvijas PSR Ministru padomes 1953.gada 9.septembra lēmuma Nr.919 un 920 pārkāpums.

Latvijas PSR Ministru padomes Lietu pārvalde saskaņā ar Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka biedra J.Ozoliņa norādījumiem uzliek jums par pienākumu nekavējoši atbrīvot minētos kolhozniekus no darba Rīgas rajona Staļina vārdā nosauktā kolhozā, kā arī atrast un sodīt birokrātiskajā novilcināšanā vainīgās personas.

Par izpildi ziņojiet triju dienu laikā.

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieka vietnieks

(J.Cimdiņš)

....................................................

LVA, 270.f, 2.apr., 5414.l., 130., 131.lp. Oriģināls.

 

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieka J.Kaceva rīkojums nodrošināt Stepanijas Cīrules

atgriešanos kolhozā "Sarkanais Strēlnieks"

4/1321

Cēsu rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas

priekšsēdētājam b.V.Freibergam

Noraksts: Alsungas rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājam b. A.Otaņķim 1955.gada 28.februārī

Uz 1955.gada 4.februāra Nr.146 Latvijas PSR Ministru padomē ienākušas ziņas, ka Alsungas rajona kolhoza "Sarkanais strēlnieks" kolhozniece Stepanija Cīrule pēc Zaļenieku lauksaimniecības skolas beigšanas nav vis atgriezusies savā kolhozā, bet apmetusies uz dzīvi Cēsu rajonā un nelikumīgi uzņemta par kolhoznieci Cēsu rajona Andreja Upīša vārdā nosauktajā kolhozā 1954.gada 1.janvārī.

Latvijas PSR Minstru padomes Lietu pārvalde saskaņā ar Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka biedra I. Ozoliņa norādījumiem uzliek jums par pienākumu minēto pārbaudīt un nodrošināt pilsones Stepanijas Cīrules atgriešanos Alsungas rajona kolhozā "Sarkanais strēlnieks" un izskatīt jautājumu par Lauksaimniecības arteļa statūtu pārkāpumos vainīgo personu atbildību.

Ja Stepanijas Cīrules atgriešanos Alsungas rajonā panākt zināmu apstākļu dēļ nebūs iespējams, tad Alsungas rajona kolhozam "Sarkanais strēlnieks" ir tiesības piedzīt Cīrules apmācības izdevumus no pašas Stepanijas Cīrules.

Par veiktajiem pasākumiem lūdzu paziņot Alsungas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai desmit dienu laikā.

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieks

(J.Kačens)

....................................................

LVA, 270.f., 2.apr., 5414.l., 198.lp. Oriģināls.

 

Siguldas rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas lēmums par nelikumīgu

citu rajonu kolhoznieku uzņemšanu rajona kolhozos

Lēmums Nr.303 14.septembrī 1954.gadā

Par nelikumīgu citu rajonu kolhoznieku uzņemšanu

rajona kolhozos "Spartaks" un "Vienība"

Siguldas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja konstatē, ka kolhozos "Spartaks" un "Vienība" strādā personas, kuras iebraukušas no Zilupes un Rēzeknes rajona kolhoziem, bez kolhoza pilnsapulces un ciema padomes piekrišanas.

Kolhoza "Vienība" valdes priekšsēdētājs b. Mols nav izpildījis Siguldas rajona izpildu komitejas 1953.gada 31.decembra lēmumu par nelikumīgi pieņemto kolhoznieku atbrīvošanu no darba.

Tādā kārtā kolhozos "Spartaks" un "Vienība" tiek pieļauti rupji Lauksaimniecības arteļa statūtu pārkāpumi, nelikumīgi pieturot citu rajonu kolhozniekus.

Siguldas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja nolemj:

1. Uzdot l/a "Spartaks" valdes priekšsēdētājam b.Dišreitim un l/a "Vienība" valdes priekšsēdētājam b. Molam nekavējoties atbrīvot no darba nelikumīgi pieņemtās personas, kuras iesaistītas kolhozu darbos, izdarot galīgo aprēķinu un izmaksāt atlīdzību par padarīto darbu.

2. Brīdināt kolhoza "Spartaks" un "Vienība" valdes priekšsēdētājus b. Dišreiti un b. Molu: ja nelikumīgi pieņemtie kolhoznieki 10 dienu laikā netiks atbrīvoti no darba, viņi tiks saukti pie stingras atbildības.

3. Par tā lēmuma izpildi ziņot rajona izpildu komitejai līdz 1954.gada 30.septembrim.

Siguldas rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs

(A.Mihelsons)

....................................................

LVA, 270.f., 2.apr., 5415.l., 25.lp. Noraksts.

 

Baldones rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētāja T.Ļebedeva

ziņojums par kolhoza "Sociālisma ceļš"

kolhozniekiem Antonu un Ausmu Seskiem

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldei

Uz Nr.4-3754 no 23 IV 1955.g. 1955.gada 14.maijā

Atbildot uz jūsu rakstu, Baldones rajona izpildu komiteja paziņo, ka, noskaidrojot faktus par pils. Seskis Antona Jāzepa d. un viņa sievas Seskis, dzim. Datavas Ausmas Jāņa m. pāriešanu uz dzīvesvietu Baldones rajona kolhozā "Sociālisma ceļš", konstatēts: viņi dzīvo pie Ausmas Seskis darba nespējīgajiem vecākiem.

Pils. Ausma Jāņa m. Seskis ir kolhoza "Sociālisma ceļš" biedre un pēc apprecēšanās tikai uz laiku aizgājusi no kolhoza. No kolhoza "Sociālisma ceļš" viņa nav izstājusies, kādēļ ir tā pilntiesīga biedre un strādā laukkopības brigādē. Viņas vecāki ir pilnīgi darba nespējīgi un ir apgādājami, kas arī pamudināja viņu pēc īsas prombūtnes atgriezties pie saviem vecākiem, lai tos koptu un apgādātu, jo vairāk bērnu pils. Dataviem nav.

Kas attiecas uz pils. Antonu Jāzepa d. Seski, tad viņš uz kolhozu "Sociālisma ceļš" atnāca š.g. pavasarī un tika uzņemts par biedru kolhozā š.g. 14.aprīlī. Pēc pils. Seska paskaidrojuma, viņš nekad nav sastāvējis par biedru Alsungas rajona kolhozā "Sarkanais strēlnieks" un sevi par šī kolhoza locekli neuzskata. Aiziet no savas sievas un tās vecākiem viņš nevēlas, bet sieva un tās vecāki, kuri ir kolhoza "Sociālisma ceļš" biedri un kuriem šeit pieder savas mājas, pāriet uz Alsungu kategoriski atsakās.

Baldones rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs

T.Ļebedevs

Baldones rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas sekretārs

J.Gofmanis

....................................................

LVA, 270.f., 2.apr., 5415.l., 55.lp. Oriģināls.

 

Alsungas rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas lūgums nodrošināt Antona Seska

atgriešanos Alsungas rajona kolhozā "Sarkanais strēlnieks"

Nr.620-41

Latvijas PSR Ministru padomes Lietu pārvaldei 1955.gada 9.jūnijā

Atbildot jūsu šā gada 20.maija rakstam Nr.4/3754, atkārtoti paziņojam, ka kolhoza "Sarkanais strēlnieks" valde lūdz rajona izpildu komitejas gādību, lai kolhoznieku Antonu Jāzepa d. Seski, kas patvaļīgi bez kolhoza kopsapulces piekrišanas aizgājis no kolhoza, atgrieztu atpakaļ. Kas attiecas uz Baldones rajona izpildu komitejas šā gada 14.maija rakstu Nr.12/328, kurā norādīts, ka Antons Jāzepa d. Seskis it kā nekad nav sastāvējis par biedru Alsungas rajona kolhozā "Sarkanais strēlnieks", darām zināmu, ka viņš 1949.gada 18.martā iesniedzis lūgumu par uzņemšanu minētajā kolhozā. Kolhoza kopsapulce 1949.gada 19.martā Antonu Jāzepa d. Sesku arī uzņēmusi par Arteļa biedru. Nosūtām arī protokolu, kurā redzams, ka Antons Seskis arī tiešām pieņemts par kolhoza "Sarkanais strēlnieks" biedru.

Sakarā ar minēto Alsungas rajona izpildu komiteja uzskata, ka Baldones rajona kolhoza "Sarkanais strēlnieks" kopsapulces šā gada 14.aprīļa lēmums par Antona Jāzepa d. Seska uzņemšanu kolhozā ir nelikumīgs un atceļams, jo, sastāvot jau par Alsungas rajona kolhoza "Sarkanais strēlnieks" biedru, nebija tiesības pieņemt citā kolhozā.

Alsungas rajona izpildu komiteja lūdz Latvijas PSR Ministru padomi dot norādījumu Baldones rajona izpildu komitejai nodrošināt Antona Seska atgriešanos Alsungas rajona kolhozā "Sarkanais strēlnieks". Piezīmējam, ka Antona Seska patvaļīga aiziešana no kolhoza dezorganizē pārējos kolhozniekus (..)

Alsungas rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs

A.Otaņķis

....................................................

LVA, 270.f., 2.apr., 5415.l., 57., 58.lp. Oriģināls.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!