Valsts kontrole: Par 2011.gada finanšu pārskatu revīziju rezultātiem

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīzijas par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2011.gada finanšu pārskatiem, kopā sniedzot 25 atzinumus: 18 institūcijām – bez iebildēm, tajā skaitā trīs ar apstākļu akcentējumu, un septiņām – ar iebildēm, tajā skaitā sešus arī ar apstākļu akcentējumu.

Finanšu revīzijās VK revidenti veica pārbaudes, lai gūtu pārliecību par pārskatu sagatavošanas pareizību un darījumu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī pārbaudes par iepriekšējā gada revīzijās konstatēto kļūdu un nepilnību novēršanu.

Pēc 2010.gada finanšu pārskatu revīzijām VK ministrijām un iestādēm sniedza vairāk nekā 250 ieteikumus, kuri bija vērsti uz grāmatvedības uzskaites sakārtošanu un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanu, lai nodrošinātu gada pārskatos pilnīgu, skaidru un patiesu informāciju par institūciju finansiālo stāvokli un to darbības rezultātiem. Šā gada finanšu revīzijās VK pārliecinājās, ka ir ieviesti 210 ieteikumi, tajā skaitā ir pilnveidoti iepirkumu procesi, sakārtota materiālo vērtību uzskaite, kā arī būtiski ir samazinātas iepriekš konstatētās neatbilstības valsts nekustamo īpašumu uzskaitē.

Pēc 2010.gada pārskatu revīzijām VK nācās arī ziņot atbildīgajām institūcijām par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Kopā tika ziņots par septiņās institūcijās konstatētajiem pārkāpumiem – par grāmatvedības dokumentu sagrozīšanu, interešu konflikta situācijām, amatpersonu bezdarbību, kā arī par normatīvajos aktos neparedzētiem atlīdzības maksājumiem. Saistībā ar VK revīzijās konstatēto tika uzsākti divi kriminālprocesi, un tagad turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Vienā gadījumā VK materiāli tika pievienoti jau iepriekš uzsāktam kriminālprocesam, bet par pārējiem attiecīgajās institūcijās tika veiktas dienesta pārbaudes, kuru rezultātā atbildīgajām amatpersonām ir piemēroti normatīvajos aktos paredzētie sodi (aizrādījumi, pazemināšana amatā, darba tiesisko attiecību izbeigšana vai naudas sods).

Lai arī 2011.gada finanšu revīzijās VK ir konstatējusi kļūdas un nepilnības, tomēr tādas ministrijas kā Satiksmes, Labklājības, Tieslietu, Iekšlietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu revīziju rezultātiem, ir ieviesušas uzlabojumus pārvaldāmajās sistēmās.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies arī to institūciju skaits, kurās VK nav konstatējusi nepilnības grāmatvedības uzskaitē un iekšējās kontroles sistēmās, un tās ir: Satversmes tiesa, Augstākā tiesa, Prokuratūra, Valsts prezidenta kanceleja un Centrālā vēlēšanu komisija. Rezultātā, gūstot pietiekamu pārliecību par 2011.gada pārskatiem, šīm piecām iestādēm, kā arī Ārlietu (ĀM), Ekonomikas (EM), Finanšu (FM) un Labklājības (LM) ministrijai, Tiesībsarga birojam, Ministru kabinetam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), Sabiedrības integrācijas fondam, Pārresoru koordinācijas centram un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei VK ir sniegusi atzinumus bez iebildēm un bez apstākļu akcentējuma.

Atzinumu ar iebildēm VK sniedz, ja revīzijā ir konstatētas būtiskas kļūdas pēc vērtības, kas ietekmē gada pārskatu, vai arī ja ir konstatēti krāpšanas riski vadības līmenī. Savukārt, ja atzinumā jānorāda būtiski fakti par tiesību normu pārkāpumiem vai neekonomisku rīcību ar finanšu līdzekļiem, VK atzinumu papildina ar apstākļu akcentējumu.

Šogad VK iebildes ir izteikusi par Aizsardzības (AM), Izglītības un zinātnes (IZM), Kultūras (KM), Satiksmes (SM), Tieslietu (TM) un Veselības (VM) ministrijas, kā arī par Centrālās zemes komisijas (CZK) pārskatiem, tajā skaitā AM, IZM, KM, TM un VM atzinumos ir norādījusi arī uz apstākļu akcentējumu:

AM pārskata revīzijā netika gūta pārliecība par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecības štāba grāmatvedības uzskaitē uzrādītajiem speciālā militārā inventāra atlikumiem kopumā 28,59 miljonu latu vērtībā. Turklāt NBS 2011.gada decembrī ir veikuši līgumā neparedzētu priekšapmaksu par gaisa telpas patrulēšanu 748,22 tūkstošu latu apmērā;

IZM rīcības rezultātā, tai nenodrošinot profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plānam atbilstošu ERAF projektu apstiprināšanu, ieviešanu, ieviešanas uzraudzību un pārtraucot 18 projektus, valsts budžetam ir nodarīti zaudējumi vismaz 4,29 miljonu latu apmērā, jo projektu īstenošanā ieguldītie līdzekļi nav atgūstami no ES struktūrfondu līdzekļiem. Turklāt IZM padotības iestādes ir veikušas līgumos neparedzētus avansa maksājumus 38,15 tūkstošu latu apmērā. Četrās izglītības iestādēs VK revidenti ir konstatējuši arī faktus, kas liecina par amatpersonu iespējamu atrašanos interešu konflikta situācijā, un attiecīgi par to VK ir informējusi KNAB;

KM pārskata revīzijā vienā izglītības iestādē ir konstatēti norēķini bez attaisnojuma dokumentiem 27,68 tūkstošu latu apmērā, savukārt KM padotībā esoša valsts aģentūra ir veikusi līgumā neparedzētus avansa maksājumus par 2012.gadā saņemamiem pakalpojumiem 100,84 tūkstošu latu apmērā. Divās KM padotības iestādēs ir konstatēti fakti par amatpersonu iespējamu atrašanos interešu konflikta situācijā, par ko attiecīgi tika informēts KNAB;

SM pārskatā neatbilstoši uzrādīta pašvaldībām pārskaitītā mērķdotācija autoceļiem 7,29 miljonu latu apmērā, iekļaujot to uzturēšanas izdevumos, lai gan tā ir izlietota kapitālieguldījumiem. Uz šādu neatbilstību tikai citā apmērā VK norādīja arī 2010.gada pārskata revīzijā;

TM padotības iestādē Patentu valdē tika konstatēti finanšu līdzekļi ārvalstu komercbankās un ir uzsākts kriminālprocess par iepriekšējā direktora dienesta pilnvaru pārsniegšanu, tāpēc VK nevarēja iegūt pietiekamus revīzijas pierādījumus par Patentu valdes bilances vērtību un tās izmaiņām uz 2011.gada 31.decembri. Bez tam Patentu valde un arī Datu valsts inspekcija gada nogalē ir veikušas neparedzētus avansa (nodokļu un par pakalpojumiem) maksājumus – kopā 20,3 tūkstošu latu apmērā. Turklāt Datu valsts inspekcijas direktore, pieņemot lēmumu par sava komandējuma izdevumu atlīdzināšanu, kas par gandrīz 1,0 tūkstoti latu pārsniedz ar TM saskaņoto summu, ir rīkojusies pretēji interešu konflikta novēršanas likumam, par ko VK ir informējusi KNAB;

VM pārskatā nav gūta pārliecība par vairāku bilances posteņu pilnīgumu, eksistenci un novērtējumu, kā arī par darījumu atbilstību un likumību par kopējo summu 1,88 miljoni latu. Turklāt divas VM padotības iestādes gada pēdējā ceturksnī ir nepamatoti veikušas nodokļu avansa maksājumus 171,42 tūkstošu latu apmērā.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) nav nodrošinājusi, ka līdz 2008.gada 1.janvārim studijas uzsākušie ārvalstu studenti studiju maksu maksā RSU, kā arī nav nodrošinājusi tās pilnīgu saņemšanu universitātē, jo atbilstoši sadarbības līgumam ar SIA "Akadēmiskās izglītības fonds" RSU daļu no veiktās mācību maksas nepamatoti ir klasificējusi kā ziedojumu SIA. Atbilstoši sadarbības līgumam SIA rīcībā paliek arī ārvalstu studentu veiktie maksājumi RSU noteiktajā apmērā par dokumentu, kuri iesniegti pēc konkursa, reģistrēšanu. Turklāt RSU darba attiecībās nav ievērojusi normatīvo aktu prasības: mēnešalgas noteikšanā nav ievēroti amatu grupām noteiktie apmēri; par pienākumu izpildi normālā darba laika ietvaros ir izmaksāta atlīdzība par 1,5 un vairāk slodzēm; darbiniekiem ir izmaksāta papildu atlīdzība par citiem pienākumiem līdz pat 239,4 stundām mēnesī; kā arī darbiniekiem uz uzņēmumu līgumu pamata ir izmaksāta samaksa par stundām, kas pārsniedz diennakts stundu skaitu mēnesī. Par revīzijā konstatēto RSU sadarbību ar SIA "Akadēmiskās izglītības fonds" VK ir informējusi tiesībaizsardzības iestādes;

lai gan par CZK 2010.gada pārskata revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem tika uzsākts un turpinās kriminālprocess, CZK bijusī vadība nav nodrošinājusi neatbilstību novēršanu. Rezultātā VK tāpat kā iepriekšējos gados norāda uz attaisnojuma dokumentu sagrozīšanu un ar CZK darbību nesaistītu degvielas izdevumu (76% apmērā no kopējā apjoma) iekļaušanu CZK pārskatā.

Neizsakot iebildes par pārskatu, dažām ministrijām VK atzinumos norāda uz apstākļu akcentējumu. Papildus iepriekš jau pieminētajām institūcijām ar atlīdzību saistīto nodokļu pārmaksa ir pieļauta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Valsts reģionālās attīstības aģentūrā – kopā 123,75 tūkstošu latu apmērā, kā arī Zemkopības ministrijā un tās padotības iestādēs – 292,52 tūkstošu latu apmērā. Iekšlietu ministrijas (IeM) padotības iestādes 2011.gada decembrī ir veikušas līgumos neparedzētus avansa maksājumus 232,67 tūkstošu latu apmērā, turklāt revīzijā IeM tika konstatēts, ka Valsts policija (VP) pretēji interešu konflikta novēršanas likumā noteiktajam ir pieņēmusi ziedojumus no VP amatpersonām vismaz 10,0 tūkstošu latu apmērā, jo tās, pildot dienesta pienākumus, dienesta transportlīdzekļos par personīgajiem līdzekļiem ir iepildījušas gandrīz 13 tūkstošus litru degvielas, nesaņemot par to kompensāciju. Par šo faktu VK ir informējusi Prokuratūru.

Ņemot vērā, ka revīzijā par Latvijas Republikas 2010.gada pārskatu tika konstatētas būtiskas nepilnības finanšu vadības procesos, VK ministrijās un centrālajās valsts iestādēs vērtēja citus būtiskus jautājumus, arī šogad konstatējot un katras institūcijas revīzijas ziņojumā uzrādot faktus par līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem mērķiem, kas neatbilst neparedzēto gadījumu būtībai, par pasākumu finansēšanu avansā, lai gan to sākotnējais finansēšanas plāns paredzēja maksājumus tikai nākamajos periodos, kā arī par avansa maksājumiem ES struktūrfondu līdzfinansētajos projektos.

VK pārbaudēs pievērsa uzmanību arī tam, vai valsts institūcijās darbojas vienotā atlīdzības sistēma un vai Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais vienotās atlīdzības sistēmas likums ir sasniedzis mērķi, panākot līdzvērtīgu nosacījumu ievērošanu institūcijās un nodrošinot, ka darba samaksas sistēma veido daļu no personāla vadības sistēmas. Vairākās institūcijās VK ir konstatējusi atlaišanas pabalstu un piemaksu aprēķināšanu un izmaksāšanu lielākā apmērā, nekā to pieļauj likums.

Savukārt FM gadījumā, kura atbild par politiku valsts sektorā strādājošo darba samaksas jomā, VK norāda, ka ministrijā īstenotā atlīdzības politika neatbilst likuma mērķim. FM vienlaikus atbild arī par gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu. VK ir konstatējusi, ka jau FM resora bāzes izdevumos 2011.gadam nav iespējams izsekot pamatfunkcijas īstenošanai sākotnēji ieplānotajam atlīdzības izdevumu pieaugumam 492,99 tūkstošu latu apmērā, lai gan bāzes izdevumu veidošanas noteikumi neparedz šādu pārrēķinu veikšanu.

Vēl vairāk – kopā FM centrālajā aparātā 2011.gadā izdevumi atalgojumiem tika palielināti par 731,27 tūkstošiem latu jeb par 23%, motivējot to ar nepieciešamību nodrošināt darbinieku darba samaksas līmeni citu ministriju darbinieku vidējās samaksas līmenī. Tomēr jau 2010.gadā FM centrālā aparāta vidējā atlīdzība mēnesī tika plānota 1047 lati, kamēr valsts budžeta iestādēs 2010.gada 3.ceturksnī vidējā mēneša darba samaksa bija tikai 471 lats.

Rezultātā FM centrālajā aparātā izdevumi mēnešalgām tika palielināti par 475,48 tūkstošiem latu, bet pārējais atlīdzības izdevumu pieaugums tika novirzīts piemaksām, to īpatsvaram sasniedzot 10% no kopējiem atalgojumam paredzētajiem izdevumiem. Šāds pieaugums un atlīdzības fonda sadalījums ļāva FM centrālā aparāta darbiniekiem noteikt mēnešalgu tuvu likumā noteiktajiem maksimālajiem apmēriem, apmaksāt virsstundu darbu katru mēnesi vidēji 23% no visiem iestādes darbiniekiem, kā arī piešķirt piemaksas par darba kvalitāti 44% no vidēji iestādē nodarbinātajiem.

Finanšu revīzijās pārbaudīto papildu jautājumu kopīgs vērtējums, salīdzinot ar situāciju 2010.gadā, tiks sniegts VK revīzijas ziņojumā par Latvijas Republikas 2011.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, ko paredzēts iesniegt Saeimā līdz šā gada 15.septembrim.

Finanšu revīzijās VK revidējamām vienībām ir sniegusi 198 ieteikumus, no kuriem 42 ir ar augstu prioritāti, lai novērstu kļūdas, kas ir radījušas būtiskas neatbilstības gada pārskatos, 80 – ar vidēju prioritāti, lai novērstu kļūdas, kurām ir ietekmes risks uz nākamā gada pārskatu, un 76 ieteikumi ir vērsti uz gada pārskata sagatavošanas uzlabošanu.

Valsts kontroles informācija