Svētdien, 30.maijā, valsts svētki — Valstiskuma diena

Uz zvaigznēm Eiropas Savienībā

— "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, lūdzu, formulējiet 30. maija nozīmi jūsu valsts dzīvē!

— 1990. gadā šajā tik ļoti nozīmīgajā dienā notika Horvātijas pirmā daudzpartiju parlamenta konstitucionālā sesija. Bija beidzies tumšais komunistiskā totalitārisma laiks. Horvātijas tautai atkal, pēc daudziem gadu desmitiem, bija iespēja daudzpartiju vēlēšanās brīvi izteikt savu viedokli un ievēlēt pašai savus pārstāvjus. Mēs bijām atvēruši kādas pavisam jaunas durvis, izgājuši uz brīvības un demokrātijas ceļa, kas vēlāk mums deva savu neatkarīgo valsti. Grūtību laiks, kam mēs nesenā pagātnē esam izgājuši cauri, ir ļoti līdzīgs latviešu tautas pārbaudījumu ceļam, un tas rada mūsu savstarpējo sapratni.

— Kā šajos gados jūsu valsts attīstījusies politiski un ekonomiski?

— Diemžēl labi zināmie notikumi palēnināja mūsu centienus integrēties brīvajā demokrātisko, attīstīto Eiropas un pasaules valstu kopienā, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO un mūsu reformas ceļā uz politisku un ekonomisku uzplaukumu. Dienvidslāvu agresija pret mūsu valsti prasīja daudzu cilvēku dzīvības, radīja bēgļu un pārvietoto personu plūsmu, kā arī neiedomājamus postījumus — sagrautas mājas, fabrikas, sabiedriskās iestādes un infrastruktūru, nodarot lielus zaudējumus mūsu nacionālajam mantojumam. Mūsu valsts un tautas aizstāvēšana, rūpes par bēgļiem un kara postījumu atjaunošana aizvadītajos gados prasījusi daudz pūļu, taču visu šo laiku valstī vienlaikus progresēja demokrātija, un šis process joprojām turpinās.

Patlaban tālākais demokratizācijas process attīstās ļoti strauji visās sabiedrības jomās. Ekonomikas sektorā vislielākās pārmaiņas notiek privatizācijā, kas pavisam drīz noslēgsies ar valsts infrastruktūras kompāniju privatizāciju. Pēc dažiem gadiem, kad mūsu nacionālais kopprodukts strauji pieauga, šogad mēs sagaidām zemāku pieaugumu, ko izraisījusi starptautiskā ekonomiskā krīze, kā arī NATO akcijas pret bijušo Dienvidslāviju. Ekonomikas atjaunošanas un attīstīšanas process nevar noritēt bez grūtībām, taču visi mūsu centieni vērsti nākotnē — uz plaukstošu, stabilu ekonomiku un sabiedrību, cerot, ka starptautiskā sabiedrība atzīs mūsu pozitīvos centienus un arī turpmāk atbalstīs mūs integrācijas ceļā, īpaši uz Eiropas Savienību un NATO.

— Kāda pašlaik ir politiskā un ekonomiskā situācija jūsu valstī, un kā jūs vērtējat kopējo situāciju savā reģionā?

—Kaut arī Horvātija pašlaik dzīvo visnotaļ normālu dzīvi un mēs vairs neskaitām kara postījumus, kas drīz būs likvidēti, notikumi kaimiņvalstīs ir pasliktinājuši kopējo situāciju reģionā. Domājot par prioritātēm nākotnes uzplaukuma un izaugsmes vārdā, mēs esam ieinteresēti iespējami drīzā mūsu reģiona krīzes noregulējumā. Tādējādi mēs pilnībā atbalstām NATO akcijas, jo diemžēl tas ir vienīgais ceļš, kā nosargāt cilvēku dzīvības un cilvēka tiesības Dienvidslāvijā, kā arī vienīgā iespēja nodrošināt tiesiskumu, ilgstošu mieru un stabilitāti reģionā.

— Kāds ir jūsu viedoklis par mūsu valstu divpusējām attiecībām?

— Abu mūsu nāciju un valstu līdzīgais liktenis ir radījis kopēju sapratni, simpātijas un draudzību, kas ir pati labākā bāze sadarbībai un draudzīgu attiecību attīstībai. Gan Horvātija, gan Latvija ir plaši izmantojušas šo iespēju, un mūsu sadarbība pēdējos gados bijusi ļoti sekmīga. Pagājušajā gadā abas valstis nodibināja bezvīzu režīmu, kas, cerams, sekmēs biznesmeņu apmeklējumus un savstarpējo tūristu plūsmu, kā arī sekmēs mūsu valstu tirdzniecības attiecības.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu attiecību nākotni?

— Es uzskatu, ka, ņemot vērā mūsu attiecību augsto kvalitāti, mēs nevaram būt apmierināti ar sasniegto. Vēl ir daudz iespēju mūsu sadarbības padziļināšanai, galvenokārt tirdzniecības un citu ekonomisko kontaktu jomā.

— Ko jūs savas valsts svētku dienas priekšvakarā gribētu novēlēt "Latvijas Vēstnesim" un visai Latvijas tautai?

— Zinot mūsu līdzīgos likteņus un mūsu tautu vēsturisko pieredzi, kā arī grūto ceļu, ko abas mūsu tautas nogājušas līdz savas valstiskās suverenitātes atjaunošanai, ceļu caur grūtībām, taču arī pastāvīga progresa ceļu, es gribētu vienīgi atgādināt abām mūsu nācijām labi zināmo patiesību: tagad, kad mums ir brīvība, mums par spīti visām pastāvošajām problēmām, jāturpina demokratizācijas process, stabilitātes vairošana un ekonomiskais progress. Es esmu pārliecināts, ka Latvija un Horvātija būs zvaigznes Eiropas Savienībā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"