Izglītības un zinātnes ministrija: Par projektu apturēšanas pamatotību

"Gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan arī valdība, atbalstot ministrijas piedāvātos risinājumus, projektu apturēšanu uzskata par pamatotu un valstiski tālredzīgu rīcību. Pirmkārt, tādējādi esam izvairījušies no riskiem par visas ERAF aktivitātes neattiecināšanu, kas būtu radījuši 64 miljonu zaudējumus valsts budžetam. Otrkārt, papildus esam piesaistījuši naudu 31 miljona latu apmērā, tādējādi profesionālās izglītības modernizācijā pieejamos līdzekļus kāpinot līdz gandrīz 100 miljoniem latu," uzsver izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis.

Izvērtējot ERAF projektu pārtraukšanu profesionālajā izglītībā pēc būtības, nav pamata Valsts kontroles apgalvojumam (skat. 36.lpp.) par 4,29 miljonu latu zaudējumiem valsts budžetā, jo minētā nauda lielā mērā ir palikusi izglītības sistēmā un nav uzskatāma par zaudētu:

• profesionālās izglītības iestādes, kurās apturēta ERAF projektu īstenošana, turpinās savu darbību kā izglītības iestādes, tādējādi projektu ietvaros iegādāto mācību aprīkojumu un laboratoriju iekārtas, modernizētās IT tehnoloģijas u.c. uzlabojumus izmantojot turpmākai iestādes attīstībai. Tie ir profesionālās skolas un tās audzēkņu izglītības kvalitātei vitāli nepieciešami ieguldījumi, neatkarīgi no minēto ieguldījumu finansējuma avota;

• daļa no minētās naudas ir izmantota tehnisko projektu izstrādēs, kas ir lietderīgs naudas izlietojums, gatavojoties projektu otrās kārtas atlasei:

• projekta ietvaros izstrādātie tehniskie projekti ir nepieciešami, lai varētu sagatavot faktiskajām izmaksām atbilstošus un pamatotus projektu iesniegumus projektu iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros augstā gatavības pakāpē, vienlaikus samazinot sadārdzinājuma risku;

• to profesionālās izglītības iestāžu, kas nesaņems finansējumu otrās kārtas ietvaros, izstrādātie tehniskie projekti būs nepieciešami projektu iesniegumu sagatavošanai nākamajam plānošanas periodam nepieciešamo izmaksu un darbību plānošanai.

ERAF aktivitātei "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" pašlaik kopumā ir pieejami gandrīz 100 miljoni latu: 15 profesionālās izglītības iestādes pirmās atlases kārtas ietvaros turpina apstiprināto projektu īstenošanu par kopējo summu 22 155 967 lati, kā arī aktivitātē atlikušajam pirmās kārtas finansējumam 43,9 miljoni latu apmērā papildus piešķirts 31 miljons latu, kā rezultātā otrajai atlases kārtai pieejamais finansējums ir 75 miljoni latu.

Par otrās kārtas finansējumu (75 miljoni latu) varēs pilnībā uzlabot un modernizēt 10 profesionālās izglītības iestādes, kuras darba devēji un nozaru profesionālās organizācijas ir nosaukušas kā nozarēm svarīgākās izglītības iestādes, lai tās pilnībā modernizētu otrajā atlases kārtā, nodrošinot to atbilstību 21.gadsimta izglītības iestādes prasībām.

IZM strādā, lai arī nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā profesionālā izglītība tiktu izvirzīta kā prioritāte un arī pārējām profesionālās izglītības iestādēm būtu iespēja saņemt finansējumu aprīkojuma modernizācijai un infrastruktūras uzlabošanai.

Inita Blačforda, izglītības un zinātnes ministra padomniece