Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, Čikāgā

Latvijas Valsts prezidents ceturtdien, 17.maijā, devās darba vizītē uz ASV pilsētu Čikāgu, kur 20. un 21.maijā piedalās NATO valstu un valdību vadītāju samitā. Jau darba vizītes pirmajā dienā – piektdien, 18.maijā – Andris Bērziņš tikās ar Čikāgas pilsētas mēru Rāmu Emanuelu (attēlā), Latvijas vēstnieku ASV Andreju Pildegoviču, vēstnieku NATO Māri Riekstiņu, sniedza intervijas raidsabiedrībām, bet sestdien, 19.maijā, tikās ar latviešu Čikāgas kopienas pārstāvjiem
Foto: VPK

Uzsākot darba vizīti Čikāgā (ASV), Valsts prezidents Andris Bērziņš piektdien, 18.maijā, apmeklēja Čikāgas pilsētas mēriju, kur tikās ar Čikāgas mēru Rāmu Emanuelu un pārrunāja šā brīža aktualitātes pasaulē un Eiropā, Latvijas un ASV ekonomiskās sadarbības paplašināšanas aspektus, kā arī apmainījās viedokļiem par ekonomiskās krīzes rezultātā veikto reformu nozīmi abu valstu ekonomikas atveseļošanā. Čikāgas mērs saņēma Valsts prezidenta uzaicinājumu apmeklēt Latviju un apstiprināja, ka, pieņemot ielūgumu, plāno doties vizītē uz mūsu valsti.

Uzsākot sarunu, abas puses apmainījās viedokļiem par ASV un Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. A.Bērziņš atzinīgi novērtēja R.Emanuela paveikto ASV nozīmīgāko reformu veikšanā laikā, kad tagadējais Čikāgas mērs bija ASV prezidenta Baraka Obamas Baltā nama administrācijas vadītājs (par Čikāgas mēru ievēlēts pirms gada). Valsts prezidents uzsvēra, ka ASV ekonomikas atjaunošanas dokumenta izstrādāšanā, Volstrītas reformās un veselības aprūpes reformu realizēšanā paveiktais ASV ir patiesas atzinības cienīga rīcība. Čikāgas mērs aicināja A.Bērziņu izteikt viedokli par situāciju Eiropā un eirozonā, kā arī vēlējās plašāk iepazīties ar veiksmīgo ekonomikas atveseļošanas procesu Latvijā. Valsts prezidents uzsvēra, ka šā gada pirmā ceturkšņa ekonomikas pieaugums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu Latvijā ir sasniedzis 5,5%, kas ir ļoti pozitīvs rādītājs, vienlaikus piebilstot, ka Latvijas mērķis ir Māstrihtas kritēriju izpilde un pievienošanās eirozonai 2014.gadā.

R.Emanuels un A.Bērziņš pārrunāja bezdarba mazināšanas risinājumus, kā arī izglītības reformēšanas jautājumus. Valsts prezidents atzina, ka šobrīd viens no Latvijas nozīmīgākajiem uzdevumiem ir reālu iespēju radīšana no Latvijas aizbraukušajiem tautiešiem atgriezties, vienlaikus atbalstot iespējas jauniešiem izglītoties pasaules labākajās augstskolās, lai pēc tam atgrieztos Latvijā un strādātu savas valsts ekonomiskās izaugsmes labā.

A.Bērziņš atzina, ka Latvijas un ASV stratēģiskā un ekonomiskā sadarbība ir vairāk nekā laba, tomēr tā vēl nebūt nav izsmelta un paplašināšanas iespējas ir ļoti plašas. “Latvija vēlas paplašināt ekonomiskās saiknes ar ASV, piesaistot arī ASV investīcijas informācijas tehnoloģiju, mašīnbūves, tranzīta, loģistikas un globālā servisa jomā,” atzina Valsts prezidents, piebilstot, ka aicina Čikāgas biznesa sabiedrību izvērtēt iespēju izraudzīties Latviju kā biznesa paplašināšanas centru gan Baltijas reģionā, gan Ziemeļvalstīs un Krievijā. A.Bērziņš arī uzsvēra, ka Baltijas jūras reģions un Ziemeļvalstis šobrīd ir vienīgais Eiropas Savienībā ekonomiski augošais reģions.

Čikāgas mērs atzina, ka sadarbības potenciāls, no Čikāgas tranzīta biznesa jomu pozīcijām raugoties, ir ļoti plašs, jo Čikāga ir viens no ASV lielākajiem tranzīta mezgliem, kas sevī ietver gan otro noslogotāko lidostu ASV, gan visaptverošu dzelzceļa un ceļu tīklu.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pateicās Čikāgas mēram par iespēju Čikāgā izvietot Latvijas laikmetīgās glezniecības izstādi, kura, klātesot Valsts prezidentam, tika atklāta 18.maijā “Driehaus” muzejā Čikāgā. Sarunas noslēgumā A.Bērziņš piebilda, ka Čikāgā vēsturiski dzīvo vislielākā latviešu diaspora ASV, kas sasniedz ap 10 tūkstošiem cilvēku un kura allaž ir bijusi ļoti aktīva abu valstu sabiedriski politisko norišu kontekstā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmajā darba vizītes dienā ASV (Čikāgā) sniedza intervijas trijiem televīzijas ziņu kanāliem – CBS2, WGN un ABC. Žurnālisti iztaujāja Valsts prezidentu gan par jautājumiem, kas skar NATO samita tematiku, gan par Latvijas ekonomiskās izaugsmes procesiem, gan par Latvijas un ASV divpusējo attiecību attīstību un perspektīvām un pirmajiem iespaidiem par Čikāgu.

Valsts prezidents atzina, ka Latvija kā NATO dalībvalsts pauž atbalstu Gudrās aizsardzības iniciatīvai kā vienam no Alianses militārā potenciāla stiprināšanas risinājumiem. Kā viens no veiksmīgiem daudznacionālās sadarbības piemēriem ir trīs Baltijas valstu sadarbība. Nozīmīgs sadarbības piemērs ir arī NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācija Baltijas valstīs. “Esam mērķtiecīgi strādājuši, lai NATO turpinātu gaisa telpas patrulēšanas operāciju pēc iepriekš noteiktā termiņa 2014.gada beigās. Esam gandarīti par februārī pieņemto pozitīvo lēmumu un ceram, ka tagad samitā tas tiks apstiprināts arī dalībvalstu vadītāju līmenī. Šī nozīmīgā operācija apliecina alianses nelokāmo apņēmību garantēt Latvijas un pārējo Baltijas valstu aizsardzību. Operācijas turpināšana liecina arī par Baltijas valstīm kā uzticamiem sabiedrotajiem, kas ar savu pienesumu kolektīvās aizsardzības nodrošināšanā ir veiksmīgi iekļāvušies aliansē,” intervijās teica A.Bērziņš.

Jautājumos par notikumu attīstības perspektīvu Afganistānā pēc 2014.gada Valsts prezidents atzina, ka jau šobrīd ir panākta tāda situācija, ka atbildība par drošību valstī pakāpeniski tiek nodota pašu afgāņu pārziņā, un 2014. gada beigās NATO loma Afganistānā mainīsies no kaujas uzdevumu veikšanas uz atbalsta funkciju sniegšanu. Vienlaikus A.Bērziņš atzina, ka ir svarīgi, lai Afganistānas drošības spēki attīstītos un būtu spējīgi cīnīties ar tādiem drošības izaicinājumiem kā terorisma izplatība un narkotiku plūsma uz Eiropu. Tāpēc NATO dalībvalstīm ir būtiski vienoties par turpmāko rīcību Afganistānas ekonomikas, sociālo, humāno un izglītības jautājumu risināšanā, bez kuriem valsts attīstība un patstāvība nav iespējama. Tāpat nozīmīga būs arī afgāņu drošības spēku apmācība un uzturēšana.

Atbildot uz jautājumiem par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu Latvijā un šā brīža procesiem, Valsts prezidents pauda viedokli, ka, kaut arī Latvijas un ASV izmēri ir nesalīdzināmi, rīcība krīzes pārvarēšanai ir bijusi līdzīga, veicot smagas, bet nepieciešamas un nozīmīgas struktūras reformas gan veselības aprūpē, gan izglītībā, gan sociālajā jomā. A.Bērziņš par būtiskāko šobrīd Latvijā risināmo problēmu nosauca bezdarbu. “Kaut arī bezdarbs Latvijā ir tikai nedaudz augstāks par Eiropas Savienības līmeni, tas ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē gan cilvēku izceļošanu no valsts, gan sociālo jomu. Ja gribam, lai mūsu cilvēki atgriežas un ekonomika attīstās, tas ir jārisina nekavējoši,” uzsvēra Valsts prezidents.

Runājot par NATO samita norises nozīmi un tā ietekmi uz Alianses lēmumu pieņemšanu, kā arī uz valsti un pilsētu, kur tas notiek, A.Bērziņš pauda uzskatu, ka šis samits ir nozīmīgs ne tikai kā NATO dalībvalstu diskusiju un viedokļu apmaiņas forums, bet arī kā notikums, kurā diskusijās papildus NATO valstīm piedalīsies arī NATO partneri – kopumā aptuveni 60 valstu un starptautisko organizāciju, kas pēdējo desmit gadu laikā Afganistānas atbalstā ir ieguldījuši ievērojamas pūles un līdzekļus. Tāpat samitā pirmoreiz piedalīsies arī Centrālāzijas valstu vadītāji. “Šīm valstīm nākotnē būs arvien pieaugoša nozīme Afganistānas tālākajā attīstībā. Latvijai jau vēsturiski ir laba sadarbība ar šā reģiona valstīm, ko šobrīd varam paplašināt jau kā Aliansi pārstāvoša dalībvalsts,” teica Valsts prezidents. Vērtējot Rīgas pieredzi 2006.gada NATO samita organizēšanā, Valsts prezidents atzina, ka tā Rīgai bija ne tikai nozīmīga pieredze un iespēja apliecināt savu gatavību būt pilnvērtīgai Alianses dalībvalstij, bet arī nenovērtējama iespēja pieteikt sevi kā pilsētu visai pasaulei. Pēc NATO samita Rīgas atpazīstamība ir ievērojami augusi.

Valsts prezidenta preses dienests