Latvijas novadi – visas valsts attīstībai: “Pašiem ir jārūpējas par savas valsts attīstību, jo cits to nedarīs”

Piektdien, 18.maijā, Preiļu novada Kultūras centrā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža, Ventspils novada domes deputāta Andra Jaunsleiņa, LPS priekšsēža vietnieku – Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa un Ogres novada domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča (attēlā no kreisās) – vadībā ar šāgada moto “Uzņēmēji plus pašvaldības ir Latvijas nākotne” notika LPS 23.kongress, kurā kopā ar pašvaldību pārstāvjiem piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas deputāti, valdības locekļi un sabiedrības pārstāvji
Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Piektdien, 18.maijā, Preiļu novada Kultūras centrā, piedaloties Latvijas Pašvaldību savienības 23.kongresa darbā (attēlos no kreisās): zemkopības ministre Laimdota Straujuma, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, veselības ministre Ingrīda Circene, Saeimas deputāts Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis
Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

18.maija pēcpusdienā Preiļos strādāja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 23.kongress, kura moto šogad bija “Uzņēmēji plus pašvaldības ir Latvijas nākotne”. Dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, veselības ministre Ingrīda Circene, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Kongresā piedalījās pārstāvji no 100 pašvaldībām.

Šogad kongresā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas: “Par pašvaldību vietu NAP”, “Par pašvaldību ieņēmumu bāzi”, “Par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai”, “Par izglītību” un “Par demogrāfiskās krīzes ietekmi uz pašvaldību”. LPS valdes 17.maija sēdē tika sagatavota vēl viena rezolūcija “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ko arī pieņēma.

Latvijas Pašvaldību savienības 23.kongresā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, uzrunājot kongresa dalībniekus, uzsvēra: “Ekonomikas krīze un reformas apturēja teritoriju attīstību. Tagad mums visiem kopā jāatrod risinājumi valsts ātrākai un veiksmīgākai attīstībai. Mums pašiem ir jārūpējas par savas valsts attīstību, jo neviens cits to nedarīs. 1700 pašvaldību deputāti ir atbalstījuši teritoriālās pieejas principu ES fondu apguvē. Pateicoties šiem lēmumiem, NAP ir iezīmēts teritorijas attīstības nozīmīgums. LPS arī aicina valdību novērst šķēršļus, kas liedz pašvaldībām atbalstīt uzņēmējdarbību. Ir jārada labvēlīgi apstākļi demogrāfiskās spriedzes mazināšanai, gan atbalstot ģimenes ar bērniem, gan savlaicīgi uzsākot sabiedrībā diskusiju par imigrācijas politiku kvalitatīva darbaspēka piesaistei. LPS spēks ir viedokļu dažādībā un spējā līdzsvarot atšķirīgas intereses un vienoties par galveno, censties maksimāli ievērot katra LPS biedra viedokli un, atklājot nepilnības, padarīt organizāciju vēl spēcīgāku. Paldies pašvaldību vadītājiem par izpratni un sadarbību kopīgu viedokļu rašanā.”

• Rezolūcijā “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” LPS kongress aicina valdību un Saeimu nodrošināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Pārejas noteikumos normu un kārtējo gadu valsts budžeta likumos normas, kas paredz izmaiņu radītā ieņēmumu samazinājuma pašvaldībām pilnu kompensāciju proporcionāli katra zaudētā procentu punkta vērtībai katrā nākamajā budžeta gadā. Kā arī sākuma kompensācijai izmantojams pašvaldībām piekrītošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas palielinājums līdz 100%, turpmāk – ieņēmumi no citiem valsts nodokļiem.

• Rezolūcijā par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai LPS kongress aicina Saeimu un valdību nodrošināt nosacījumus, lai pašvaldība varētu attīstīt savu infrastruktūru vietējo uzņēmēju atbalstam: tai skaitā ieviešot un attīstot de minimis nosacījuma piemērošanu, balstoties uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem; nodrošināt nosacījumus, lai varētu reāli veicināt darbaspēka mobilitāti uzņēmējdarbības attīstībai, veicinot darba algu pieaugumu atbilstoši Latvijā sasniegtajai produktivitātei, sekmējot jaunu darba vietu radīšanu, kā arī uzlabojot ceļu kvalitāti un sniedzot atbalstu sabiedriskajam transportam. LPS kongress aicina nodrošināt pašvaldībām iespēju izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotus pasākumus pabalstu saņēmēju atgriešanai darba tirgū, piemēram, paaugstinot minimālo darba algu, diferencējot pabalstus, atkarībā no līdzdalības apjoma ieviešot darbu pašvaldības iedzīvotāju interesēs kā nosacījumu pabalstu saņemšanai, ar valsts un pašvaldību atbalstu izveidojot darba vietas, izmantojot darba vietas ar sociālu raksturu privātajos uzņēmumos. Kopā ar pašvaldībām sekmēt inovatīvu uzņēmējdarbību katrā teritorijā: attīstot kooperāciju un dibinot jaunus uzņēmumus ar valsts un pašvaldību kapitālu. Visbeidzot arī aicina grozīt vairākus likumus, atceļot uzņēmējdarbību kavējošas normas.

• Rezolūcijā par pašvaldību ieņēmumu bāzi LPS kongress aicina Saeimu un valdību ievērot Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktos pašvaldību finanšu autonomijas principus un nesamazināt agrāk sasniegto finanšu un īpašuma autonomijas pakāpi. Saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokli kā galveno pašvaldību ienākuma avotu, kas pierādījis savu stabilitāti gan izaugsmes, gan krīzes periodos. Ja tiktu samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai palielināta atalgojuma ar nodokli neapliekamā daļa, tad attiecīgi palielināt atskaitījuma likmi no šā nodokļa pašvaldībām. Lai palielinātu pašvaldību ieinteresētību ekonomiskajās aktivitātēs savā teritorijā, no šīm aktivitātēm atkarīgie nodokļi (uzņēmumu ienākuma nodoklis, PVN) izmantojami kā papildu ienākumu avoti, nesamazinot pašvaldībām pienākošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Lai aktivizētu saimniecisko rosību pašvaldību teritorijās, jāatceļ ierobežojumi rīkoties ar pašvaldības īpašumu un pašvaldībai veikt uzņēmējdarbību jomās, kurās darbojas privātā sektora uzņēmumi.

• Rezolūcijā par pašvaldību vietu Nacionālajā attīstības plānā LPS kongress aicina Saeimu un valdību noteikt katrai pašvaldībai kvotu, kuras ietvaros pašvaldība patstāvīgi izvēlas savā teritorijā vispiemērotākos uzdevumus atbilstoši valsts kopējai politikai. Īstenojot katras nozares (tai skaitā reģionālās attīstības) projektus pašvaldību teritorijās, kā vienu no pašvaldības izvēles iespējām izmantot savu kvotu papildinoša sinerģijas efekta iegūšanai. Kopā ar pašvaldībām risināt attīstību kavējošās strukturālās problēmas: atceļot normatīvus, kas kavē attīstību; īstenojot industriālo politiku ne vien nacionālajā mērogā, bet savstarpēji papildinoši arī vietējā mērogā; pārorientējot izglītību un apmācības atbilstoši ekonomikas attīstības interesēm; veicinot vietējo un nozaru kooperāciju. Nodrošināt nosacījumus, lai varētu reāli veicināt darbaspēka mobilitāti uzņēmējdarbības attīstībai: veicinot darba algu pieaugumu atbilstoši Latvijā sasniegtajai produktivitātei; sekmējot jaunu darba vietu radīšanu; uzlabojot ceļu kvalitāti un sniedzot atbalstu sabiedriskajam transportam.

• Rezolūcijā par izglītību LPS kongress aicina Saeimu un valdību nodrošināt bezmaksas izglītības apguvi, tai skaitā mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādi, bezmaksas pusdienas piecgadniekiem un sešgadniekiem, kā arī 1.–9.klašu skolēniem, laiku ceļā uz skolu ne vairāk kā vienu stundu, transporta izdevumu segšanu no valsts budžeta. Noteikt prioritātes profesionālajā izglītībā, un panākt vispārējās un profesionālās izglītības kvalitāti augstāku nekā kaimiņvalstīs un atbilstošu ekonomikas attīstības perspektīvai, tai skaitā pakāpeniski palielināt pedagogu atalgojuma bāzes likmi. Pārskatīt profesionālās izglītības reformu, un veikt to atbilstoši darba tirgus prasībām. Pilnveidot principu “nauda seko skolēnam”, panākot tādu pedagogu motivācijas sistēmu, kas nodrošina piemaksas: par mācību kvalitāti, par skolotāja kvalifikāciju, par darbu no attālinātās teritorijas, par vairāku mācību priekšmetu mācīšanu. Modernizēt speciālās izglītības iestādes un internātskolas. Decentralizēti risināt pirmsskolas izglītības problēmas, lai nepieļautu esošās pirmsskolas izglītības iestāžu sistēmas sagraušanu, radot nepamatotas priekšrocības privātajiem bērnudārziem. Atjaunot atalgojuma nodrošinājumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.

• Rezolūcijā par demogrāfiskās krīzes ietekmi uz pašvaldību LPS kongress piedāvā valdībai un Saeimai pārtraukt pasīvu demogrāfiskās krīzes vērošanu un īstenot būtiskus un efektīvus krīzes pārvarēšanas pasākumus. Lai mazinātu emigrāciju un rosinātu Latvijas pilsoņus atgriezties dzimtenē: neierobežot darba algas pieaugumu, nekavēt ar administratīvām metodēm dabiskos ekonomiskos procesus un ļaut darba algu proporcijai pret ES vidējo līmeni tuvoties darba ražīguma proporcijai pret attiecīgo ES rādītāju.

Lai piesaistītu kapitālu ražošanas un pakalpojumu sfērā, nekavēt kvalificēta darbaspēka – zinātnieku, inženieru, menedžeru un citu augsti kvalificētu sava aroda meistaru – izmantošanu Latvijas ekonomikā: izstrādāt mērķtiecīgu un regulētu produktīvās ekonomikas izaugsmi veicinošu valsts imigrācijas politiku.

Lai saglabātu jauniešiem interesi strādāt Latvijā: veicināt inovatīvu ekonomiku, atbalstīt pašvaldību pūles katrā teritorijā veicināt ekonomikas izaugsmi, sniegt pašvaldības atbalstu vietējiem uzņēmējiem, atbalstīt pašvaldību pūles katrā teritorijā veicināt brīvā laika pavadīšanai piemērotu vidi.

Lai padarītu ekonomikas izaugsmi par avotu sociālās politikas strukturālajām reformām: fiskālo disciplīnu balstīt nevis uz taupīšanu, bet ar ekonomikas izaugsmi, prioritāri atbalstīt ģimenes ar bērniem, papildināt esošo pabalstu un atvieglojumu sistēmu ar nodokļu atvieglojumiem par katru bērnu; atteikties no mērķa par katru cenu palielināt strādājošo sieviešu proporciju, atbalstot bērnu audzināšanu ģimenēs.

Lai īslaicīgu ieguvumu vietā neradītu milzu izmaksas nākotnē: atteikties no nozaru politikām, kas koncentrācijas vārdā rosina pašvaldības pakalpojumu infrastruktūras sagraušanu; izmainīt centralizētās finansēšanas shēmas, respektējot nepieciešamību saglabāt izglītības, kultūras, veselības, ceļu un ielu infrastruktūru līdz demogrāfiskās situācijas uzlabojumam.

Ilze Mutjanko, LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts:

Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanā un prioritāšu noteikšanā daudz lielāka loma jāpiešķir pašvaldībām, lai nodrošinātu reģionu specifiskās vajadzības, 18.maijā Latvijas Pašvaldību savienības 23.kongresā uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

“Līdz šim pašvaldības vairāk bijušas spiestas ņemt to, ko piedāvā, bet neesmu pārliecināts, vai, nosakot prioritātes un plānojot līdzekļu sadalījumu esošajam struktūrfondu periodam, tika pietiekami vaicāts – kādas ir pašvaldību prioritātes un kas tām ir nepieciešams?” uzrunājot pašvaldību vadītājus, vaicāja D.Pavļuts. Viņš akcentēja, ka nākamā ES struktūrfondu plānošanas perioda prioritātes ir jānosaka ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un arī uzņēmēju organizācijām.

Uzrunā kongresa dalībniekiem ekonomikas ministrs pauda pārliecību, ka, lai nodrošinātu reģionu un visas ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi, ir nepieciešams regulārs un atklāts dialogs starp valdību, pašvaldībām un privāto sektoru. Tikai tā varam prasmes, zināšanas, resursus un enerģiju koordinēt vienotā virzienā – Latvijas nacionālās labklājības celšanā.

Tāpat ekonomikas ministrs pašvaldību vadītājus informēja par Nacionālās industriālās politikas mērķiem un galvenajiem virzieniem. Nacionālās industriālās politikas, kuras mērķi un principi būs integrēti arī nākamajā Nacionālajā attīstības plānā, galvenie darba virzieni būs vērsti uz industriālo zonu attīstību, atbalstu esošajām un jaunajām industrijām, darbaspēka nodokļu reformu, izcilas uzņēmējdarbības vides izveidi, inovācijas sistēmas reformu, kā arī jaunu pieeju nodarbinātības politikai.

Nacionālā industriālā politika kalpos par galveno ekonomiskās politikas pārnozaru dokumentu, veidojot vienotu ietvaru un atbalsta sistēmu, kā arī nodrošinot dažādu iesaistīto pušu un resursu koordināciju ekonomikas izrāvienam.

“Lai arī uzņēmēji ir tie, kas jau tagad īsteno un arī turpmāk īstenos Latvijas ekonomikas izrāvienu, bet valdībai un pašvaldībām ir vairāk atbalsta un servisa funkcijas, tomēr tas, cik veiksmīgi mēs iesim uz priekšu, būs kopdarbs. Ja piesaistīsim jaunas investīcijas, ar saprātīgiem, ekonomiskos principos balstītiem instrumentiem palīdzēsim attīstīties jau esošajiem un veidoties jauniem uzņēmumiem, tad Latvijā būs darba vietas, valstij un pašvaldībām būs līdzekļi, lai pilnvērtīgi nodrošinātu savas funkcijas,” LPS kongresā teica D.Pavļuts.

Latvijas Pašvaldību savienība ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno republikas pilsētu un novadu pašvaldības. LPS dibināta 1991.gada 15.decembrī.

Daiga Grūbe, ministra preses sekretāre

Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas uzruna:

Godātais Ministru prezidenta kungs [Valdis Dombrovskis]!

Ministri!

Godātais Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža kungs [Andris Jaunsleinis]!

Cienījamās pašvaldību vadītājas un godātie pašvaldību vadītāji!

Dāmas un kungi!

Mēs šodien esam tajā pusē, no kuras nāk Jānis Pliekšāns. Viņš ir dzimis Ilūkstes apriņķa Dunavas pagasta Varslavānos, viņa bērnība pagājusi dažādās Sēlijas un Latgales vietās. Mēs viņu pazīstam kā Raini, izcilu un novatorisku latviešu dzejnieku, dramaturgu, tulkotāju, žurnālistu un politiķi.

Ģederts Eliass ir nācis no turīgas Zemgales sētas, no Platones Zīlēniem, kas Eiropas augstskolās spēja izskolot četrus bērnus. Viņš kļuva par izcilu mākslinieku, par kura darbiem ir teikts: “Smagnējās, kompaktās kompozīcijas ir kā noveles par lauku cilvēku darbu un dzīvi.”

Jānis Čakste ir nācis no Lielsesavas Čakstu-Zirņu mājām, mācījies Annas elementārskolā, viņa tēvs Krišjānis bija lauksaimnieks. Čakstes ģimenē vēlāk auga deviņi bērni. Viņš ir mūsu pirmais Valsts prezidents.

Šādu izcilu un Latvijas vēsturē dziļu nozīmi atstājušu cilvēku vārdus es varētu saukt vēl un vēl. Un tā nav nejaušība, ka viņi nāk no visiem Latvijas reģioniem, no lauku sētām, no lielām ģimenēm, kurās vērtība ir bijusi piešķirta darbam, kultūrai, izglītībai un sabiedriskajai darbībai.

Godātie klātesošie!

Valsts netop vienreiz un uz visiem laikiem, tā jāveido ik dienu. 1918.gada Latvija ir nodota mums mantojumā, un pēc mūsu darbiem bērni un mazbērni spriedīs, vai mēs to tālāk nododam attīstītu un spēcīgu vai noplicinātu un nogurušu. Tāpēc reģionu attīstību, kultūru, izglītību, demogrāfiju un pilsonisko līdzdarbību es lieku stipras un konkurētspējīgas Latvijas pamatā.

Latvijai ir vajadzīgs izrāviens. Mēs visi vēlamies, lai Latvija taptu par modernu, konkurētspējīgu, eiropeisku nacionālu valsti, un tādēļ mums katram jāsāk ar sevi pašu, jāuzņemas iniciatīva un jāspēj sadarboties.

Valsts nav šķirta no pašvaldībām, tāpat kā ikviens no mums nav šķirts no valsts. Gan valsti, gan pašvaldības veido mūsu cilvēki – katrs ar savām rūpēm, cerībām, sapņiem un mērķiem.

Uzrunājot jūs pagājušajā gadā, salīdzināju valsti ar varenu ozolu, kurā parlaments ir ozola stumbrs, kas sargā Satversmē iesakņotās vērtības un likuma garu, bet sazarotā lapotne sastāv no ministrijām un Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, kas nodrošina budžeta zīļu ražu.

Savukārt pašvaldības ir ozola saknes, ar kurām mūsu valsts turas pie zemes, gūstot tās spēku un stabilitāti.

Es šo salīdzinājumu atgādinu, jo no sirds esmu pārliecināta, ka tieši pašvaldības kā vietējās varas struktūras atrodas ļaudīm vistuvāk, tās ir vispersoniskākās. Pašvaldības pazīst katru ģimeni, nodrošina ar darba vietām, bērnudārziem un skolām, rūpējas par sociālo palīdzību un veicina iedzīvotāju sabiedrisko un politisko dzīvi.

No mums – valsts un pašvaldību vadītājiem – tiek gaidīta spēja rast līdzsvarotu attīstības ceļu, jo cilvēki grib pārliecību un ticību par savu un bērnu nākotni.

Ļaudis no mums gaida drošību par nākotni, skaidrību par bērnudārzu pieejamību, konkrētus plānus ceļu stāvokļa uzlabošanai, bezdarba mazināšanai, uzņēmējdarbības attīstīšanai – tātad gan plašāku redzējumu, gan ļoti konkrētus projektus.

Un tikai kopīgiem spēkiem mēs spēsim to piedāvāt. Protams, ne jau trekno gadu manierē, kad grāba, ko varēja, būvēja, kur vajadzēja un kur ne, tādējādi bieži nodarot lielāku kaitējumu nekā ieguvumu.

Vēl nesen, pie premjera tiekoties ar Latgales pašvaldību vadītājiem, izskanēja sašutums par savulaik sniegto atbalstu lāzeršovam Kombuļu pagastā un aicinājumi atbalstīt tikai reālus projektus – tādus, kas veicina nodarbinātību un attīsta reģionu.

Izvērtējot katru konkrēto pašvaldību un katru konkrēto gadījumu, mums ir jāspēj piedāvāt racionāli, ekonomiski pamatoti un uz nākotni vērsti risinājumi. Lai nav Latvijā tādas vietas, par kuru saka – jums nav paveicies ar pasta indeksu.

Katrs Latvijas nostūris un katrs Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis uzmanību un godīgu attieksmi. Pat visattālākās mājas ir mūsu pašu mājas, kurās cilvēki vēlas strādāt, audzināt un skolot bērnus, brīvi piekļūt citām apdzīvotām vietām, skatīties televīziju latviešu valodā un vienkārši justies piederīgi.

Godātie klātesošie!

Reģionu vienmērīga attīstība, kas aiz sevis nes izglītību, nodarbinātību un demogrāfiju, nav tikai mums aktuāls jautājums – tas ir pazīstams katrai Eiropas valstij un Eiropas Savienībai kopumā. Tādēļ uzskatu, ka reģionālā attīstība ir viens no tematiem, kas būtu pelnījis iekļūt Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts prioritāšu saraksta augšgalā 2015.gadā.

Esmu gandarīta, ka prezidentūras prioritāšu veidošanas ietvaros lielā diskusija par reģionālo politiku tiks organizēta tieši Saeimā. Parlaments ir atvērts un vērsts uz sadarbību, deputāti pārstāv ikkatru Latvijas novadu, visus mūsu valsts iedzīvotājus, tādēļ nevaru iedomāties piemērotāku vietu, kur likt kopā prātus par šo ikkatram cilvēkam aktuālo jautājumu.

Pati esmu plānojusi diskusijā par reģionālo politiku piedalīties ļoti aktīvi un ceru, ka pēc tās varēšu dalīties ar jaunām un apspriešanas vērtām idejām. Tāpat ceru arī uz jūsu aktīvu līdzdalību un priekšlikumiem mūsu valsts pirmās prezidentūras prioritāšu tapšanā.

Ja mēs spētu piedāvāt un veidot daudz plašāku domu par Eiropas Savienības nākotni reģionālās politikas kontekstā, ieguvēju būtu daudz. Latvija gan nostiprinātu savu vietu Eiropas Savienības kodolā, gan attīstība visā Eiropas Savienībā pozitīvi atsauktos arī uz mums pašiem, ietekmējot ikkatru Latvijas novadu un dažādu nozaru attīstību.

Uzskatu, ka ikkatrs jautājums mums ir jāuzlūko caur vienu prizmu – kā tas attieksies uz mūsu valsti kopumā un kā tas ietekmēs mūsu cilvēku labklājību.

Godātie klātesošie!

Šodien, izmantojot iespēju, es vēlos pateikties jums visiem. Latvija pēdējo gadu laikā ir nogājusi smagu ekonomikas stabilizācijas ceļu. Tas nenoliedzami ir prasījis gan daudz spēka un resursu, gan milzu atbalstu un izpratni ikvienā reģionā, katrā nozarē un sabiedrībā kopumā.

Es pateicos jums, kas šo ceļu gāja kopā ar mums, sakoda zobus, turēja un noturējās. Krīze valstī skāra pilnīgi visus nostūrus un visas jomas, un jūsu entuziasmam un pārliecībai bija milzu nozīme.

Tieši šādos laikos tiek pārbaudīta izturība, vienotība un saticība. Tieši šādos laikos svarīgi ir turēties kopā, nesadrumstaloties, nesastrīdēties.

Tādēļ īpaši pateicos Latvijas Pašvaldību savienībai par līdzšinējo sadarbību, kas pat visgrūtākajos laikos ir norisinājusies savstarpējas cieņas un augstas valstiskuma izpratnes atmosfērā.

Tikai kopīgs darbs arī turpmāk ļaus mums tuvoties tādai Latvijai, kurā ir vienmērīgi attīstīti reģioni, pieejamas darba vietas, kurā dzimst un skolojas bērni un kurā cilvēki ir droši par savām vecumdienām.

Tikai kopīgs darbs ļaus mums tuvoties tādai Latvijai, kurā bērni zina, ka viņi ir piederīgi un gaidīti un ka arī no visattālākajām Latvijas mājām nāk valstsvīri, sportisti, mākslinieki, veiksmīgi uzņēmēji, sava amata pratēji, godājami Latvijas pilsoņi.

Es pateicos par uzmanību un vēlu mums visiem ražīgu dienu!

Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna:

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa]!

Cienījamie kongresa delegāti! Dāmas un kungi!

Izmantojot iespēju, ka šajā zālē ir sapulcējušies ļaudis, kas pārstāv visas Latvijas pašvaldības, vēlos pateikties jums par sadarbību un sapratni, pārvarot pēdējo gadu izaicinājumus.

Šodien man ir gods vadīt valdību jau vairāk nekā trīs gadus, un savā īsajā uzrunā vēlos ar jums dalīties savās domās par jau paveikto un, protams, vēl darāmo, par valdības darba aktualitātēm.

Ja atceraties, viens no steidzamākajiem manis vadītās pirmās valdības darbiem 2009.gada pavasarī bija nekavējoša valsts maksātspējas nodrošināšana un starptautisko finanšu tirgu uzticības atjaunošana Latvijas ekonomikai. Šobrīd Latvija ir sekmīgi atgriezusies starptautiskajos kapitāla tirgos, baudot starptautisko investoru uzticību. Šo uzticību vēl vairāk stiprina 2011.gada 22.decembrī noslēgtā Starptautiskā aizdevumu programma.

Valdība ir pieņēmusi 2012.gada budžetu ar vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi zem 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi iekļaujoties Māstrihtas kritēriju noteiktajos griestos. Nodrošinot valsts finansiālo stabilitāti, esam atjaunojuši ekonomikas izaugsmi – 2011.gadā IKP ir pieaudzis par 5,5%, kas ir trešais labākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Īpašs prieks bija uzzināt jaunākos IKP datus par šo gadu, kur redzam, ka gada griezumā IKP audzis par 6,8%, kas Latvijai dod visstraujāk augošās ES ekonomikas titulu.

It īpaši gribu uzsvērt IIN iekasēšanas labos rezultātus – šā nodokļa ieņēmumi 2012.gada četros mēnešos pašvaldību budžetā iekasēti 222,1 miljona latu apmērā, kas ir par 8,2% jeb 16,8 miljoniem latu vairāk, nekā plānots.

Šie iespaidīgie izaugsmes rādītāji ļauj Latvijas valdībai laikā, kad daudzās Eiropas valstīs nodokļu likmes tiek celtas, pieņemt lēmumus par nodokļu samazinājumu. Pirms dažām dienām, lai izlīdzinātu patēriņa nodokļu likmes Baltijas valstu starpā un tādējādi uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, valdība pieņēma lēmumu par PVN nodokļa likmes pazemināšanu par vienu procentpunktu. Tāpat mēs vienojāmies turpmāko triju gadu laikā pazemināt IIN likmi no 25% līdz 20%. Apzinoties, ka IIN ir ļoti nozīmīgs tieši pašvaldību budžetu kontekstā, valdība apņēmās palīdzēt tām pašvaldībām, kuru budžeta situācija šo likmju pazeminājumu rezultātā pasliktināsies.

Tomēr svarīgi atzīmēt, ka pašreizējai ekonomikas izaugsmei ir maz kopēja ar “trekno” gadu sveša kapitāla baroto spekulatīvās ekonomikas bumu. Valstī veiktas nozīmīgas strukturālas reformas, un šābrīža ekonomikas attīstība ir lielā mērā balstīta uz ražošanas un eksporta pieaugumu. Eksporta apjoms jau otro gadu pēc kārtas ir pieaudzis par 30%, tādējādi pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Pēc valdības pasūtījuma ir izstrādāts un publicēts pirmais Latvijas konkurētspējas ziņojums, kas ne tikai uzrāda lielākos izaicinājumus valsts ekonomiskās attīstības jomā, bet arī piedāvā institucionālos modeļus, kas ļaus pastāvīgi uzraudzīt Latvijas ekonomikas spēju konkurēt pasaules tirgos.

Pēc šī padarīto darbu īsa uzskaitījuma vēlos pievērst jūsu uzmanību tiem darbiem, tiem problēmu risinājumiem, kuri ir valdības aktuālajā darba kārtībā, it īpaši jomās, kas skar pašvaldību darbu.

Kā vienu no valdības darba prioritātēm uzskatu demogrāfijas rādītāju uzlabošanu un tautas ataudzes sekmēšanu, jo mūsu rīcībā esošie dati norāda uz Latvijas iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanos, kā arī vidējā vecuma rādītāja pieaugumu.

Manis vadītā Demogrāfisko lietu padome, risinot starpnozaru problēmas, kas ietekmē valsts demogrāfisko situāciju, par vienu no būtiskākajiem darba kārtības jautājumiem ir izvirzījusi pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās. Nākamgad no valsts budžeta plānots novirzīt 23 miljonus latu mērķdotācijām pirmsskolas pedagogu algām un 1,5–4 gadus vecu bērnu apmācībai. Savukārt pašvaldībām jāapņemas nodrošināt bērnudārzu pieejamību visiem bērniem.

Ekonomikas izrāviens – tādu vadmotīvu jaunajam Nacionālās attīstības plānam 2014.–2020.gadam, kuru izstrādā jaunā Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esošā iestāde – Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), apstiprinājusi valdība.

Šis plāns būs vienošanās par mērķiem un svarīgākajiem darāmajiem darbiem vidējā termiņā, jo no tā daudzējādā ziņā būs atkarīga Latvijas ekonomikas izaugsme laika periodā līdz pat 2020.gadam. Viena no trim plāna prioritātēm būs “Izaugsmi atbalstošas teritorijas”, kuras pamata rīcības virzieni balstīsies Saeimas apstiprinātās LIAS 2030 valsts policentriskās attīstības konceptā. Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020.gadam plānots iesniegt Saeimā septembrī. Taču plāns nestrādās bez sasaistes ar finansējumu, tādēļ šobrīd tiek apsvērta ideja atgriezties pie Valsts investīciju programmām. Nacionālais attīstības plāns būs par pamatu gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu investīcijām valsts attīstībā nākamajā plānošanas periodā.

Ja runājam par pašreizējā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda aktualitātēm, tad minēšu tikai šomēnes valdības sēdēs pieņemtos lēmumus, kas paredz papildu virssaistību uzņemšanos šādās aktivitātēs konkrētu samilzušu problēmu risināšanai, t.i.: valsts autoceļu tīkla stāvokļa uzlabošanai – 23,9 miljoni latu pilsētu tranzītielām; bērnudārzu infrastruktūras attīstībai – 11,2 miljoni latu; nacionālas un reģionālas attīstības centriem – 20 miljoni latu; novadu pašvaldību kompleksai attīstībai – 17,9 miljoni latu u.c.

Noteikti vēlos atzīmēt, ka arī Latvijas zemniekiem tik svarīgais Eiropas Savienības tiešmaksājumu jautājums ir Latvijas ārpolitisko aktivitāšu viena no galvenajām prioritātēm. Progress ir panākts – jau Eiropas Komisijas piedāvātajā projektā ir paredzēts, ka mūsu lauksaimnieki nākamajā plānošanas periodā saņems vairāk, bet mēs turpinām cīņu par vēl labākiem nosacījumiem.

Viena no valdības prioritātēm ir energoefektivitātes nodrošināšana, piesaistot ES fondu finansējumu. Pašlaik šo programmu ietvaros ir noslēgusies 86 daudzdzīvokļu māju un 20 sociālo dzīvojamo māju renovācija, kā arī īstenoti 8 centralizēto siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas projekti. Šajā būvniecības sezonā varētu tikt pabeigti vēl 369 daudzdzīvokļu māju un 39 sociālo dzīvojamo māju renovācijas projekti, kā arī 32 centralizēto siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas projekti.

Atbildība par līdzsvarotu valsts attīstību ir pamats tam, ka valdība īpaši pievērsusies Latgales attīstības jautājumiem. Lai pārvarētu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ir sagatavots Latgales rīcības plāns 2012.–2013.gadam. Rīcības plāna pasākumi paredz atbalstu jaunu uzņēmumu izveidei un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai sekmīgākai ārvalstu un vietējo investīciju piesaistei. No tiem jau šobrīd tiek īstenoti iedrošinoši pasākumi uzņēmējdarbības uzsākšanas motivēšanai, sniedzot informāciju par dažādiem pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, organizējot jauniešu mācības biznesa ideju formulēšanā, biznesa aprēķinos, idejas īstenošanā Balvu, Rēzeknes, Krāslavas un Alūksnes reģionā, lai veidotu jaunus uzņēmumus laukos, kā arī vairāki citi pasākumi.

Šīs uzrunas formāts neļauj man detalizēti apstāties pie visiem svarīgajiem un aktuālajiem darba kārtības jautājumiem, ar kuriem ciešā sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību ikdienas strādā valdība.

Savukārt savienībai, kas apvieno gan lielas, gan mazas pašvaldības, novēlu arī turpmāk tikpat veiksmīgi pārstāvēt savu biedru intereses!

Veiksmīgu kongresa darbu!