Uzturoties darba vizītē Čikāgā un kopā ar Latvijas pārstāvjiem piedaloties NATO valstu vadītāju samitā

Valsts prezidents Andris Bērziņš ceturtdien, 17.maijā, devās darba vizītē uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur Čikāgā 20. un 21.maijā piedalījās NATO valstu un valdību vadītāju samitā. Darba vizītes pirmajā dienā – piektdien, 18.maijā – Andris Bērziņš tikās ar Čikāgas pilsētas mēru Rāmu Emanuelu, Latvijas vēstnieku ASV Andreju Pildegoviču un vēstnieku NATO Māri Riekstiņu, sniedza intervijas televīzijas ziņu kanāliem – CBS, WGN un ABC (skat. "LV" Nr.78, 21.05.2012.), bet sestdien tikās ar latviešu Čikāgas kopienas pārstāvjiem.

Sākoties NATO samitam, Valsts prezidents Andris Bērziņš svētdien, 20.maijā, tikās ar Amerikas Savienoto Valsts prezidentu Baraku Obamu un NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu (attēlā), samita atklāšanas pirmajā sesijā uzrunāja dalībvalstu pārstāvjus un sniedza intervijas žurnālistiem.

Kopā ar Valsts prezidentu Čikāgā uzturas arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 20.maijā, tiekoties ar ASV valsts sekretāres vietnieku Robertu Bleiku, apsprieda norises Afganistānā un Centrālāzijas valstīs, kā arī iezīmēja Latvijas un ASV sadarbības iespējas šā svarīgā reģiona stabilizācijā.

Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube 18.maijā apmeklēja Mičiganas Greilingas poligonu un tikās ar ģenerālmajoru Gregoriju Vadnaisu, bet 19.maijā Čikāgā piedalījās piemiņas brīdī, kas veltīts Latvijas ģenerālim Jānim Kurelim, un nolika ziedus viņa atdusas vietā.

Valsts prezidentsUzturoties darba vizītē Čikāgā un kopā ar Latvijas delegācijas pārstāvjiem piedaloties NATO valstu samitāČikāgā notiekošā NATO samita atklāšanas pirmajā sesijā 20.maijā (attēlā no labās): ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, Valsts prezidents Andris Bērziņš, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze

NATO samita Čikāgā atklāšanas pirmajā sesijā 20.maijā, uzrunājot NATO dalībvalstu pārstāvjus, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra: "Latvija ir pieņēmusi lēmumu, kā sniegt savu atbalstu Afganistānas attīstībai arī pēc tam, kad militārās operācijas no NATO puses vairs nenotiks. Mēs esam bijuši pastāvīgi sabiedroto spēku misijas dalībnieki un atbalstītāji Afganistānā. Šajā kontekstā Ziemeļu sadales tīkls ir īpaši nozīmīgs projekts ar nākotnes ilgtermiņa perspektīvu un atbalsta iespējām reģionālajai ekonomikai. Atzīstot šādu pieeju, Latvija arī turpmāk atbalstīs kravu sadales tīkla attīstību ar mērķi nākotnē to piedāvāt arī komerciāliem projektiem."

Sniedzot intervijas žurnālistiem pēc pirmās NATO valstu un valdību vadītāju augsta līmeņa darba sesijas atklāšanas, A.Bērziņš atzina, ka absolūtais vairākums NATO dalībvalstu vadītāju savās uzrunās pozitīvi novērtējuši Latvijas un visu Baltijas valstu paveikto viedās aizsardzības pieejas atbalstīšanā un kā vienu no labākajiem šā projekta īstenošanas piemēriem atzinušas Baltijas valstu gaisa patrulēšanas misiju. Analizējot diskusijas NATO samitā, viņš atzina, ka vairākums runātāju uzsvēruši, ka aizsardzības budžeta jautājumi būtu jārisina nekavējoties, tomēr ir būtiski apzināties, ka šobrīd ekonomiskās problēmas ir skārušas vairākumu no dalībvalstīm un tie ir jauni izaicinājumi arī visai aliansei. Šai kontekstā Valsts prezidents atzina, ka jautājums par kopējo drošību un individuālo atbildību ir savstarpēji saistīts un tā risināšanas veids ir ikvienas NATO dalībvalsts atbildības lokā.

Runājot par Ziemeļu sadales tīkla attīstību, A.Bērziņš vairākkārt atzina, ka tam ir jākļūst par veiksmīgu projektu, kam jānodrošina sabiedroto spēku, Krievijas, Centrālāzijas un Afganistānas iesaiste. Vienlaikus samitā secināts, ka NATO budžeta pārdomāta un saskaņota plānošana, valstu savstarpējā sadarbība un budžeta resursu saprātīga izmantošana NATO alianses ietvaros varēs sasniegt nepieciešamo mērķi – pārdomātu un efektīvu drošības politikas realizēšanu ekonomiskās krīzes laikā, kad taupības pasākumiem un izdevumu samazināšanai ir nozīmīga loma valstu ekonomikas atveseļošanā.

NATO valstu un valdību vadītāji pirms darba vakariņām Čikāgā 20.maija vakarā. Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš – 3.rindā pirmais no kreisās

Otrajā darba vizītes dienā ASV, 19.maijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš Čikāgas Ciānas draudzes telpās tikās ar latviešu organizāciju apvienības pārstāvjiem. Valsts prezidents iepazinās ar Čikāgas latviešu Krišjāņa Barona skolas vadību, apskatīja skolas telpas, kā arī piedalījās mācītājas Gundegas Puidzas vadītajā svētbrīdī, noklausījās Čikāgas vīru kora un Ciānas draudzes kora priekšnesumus, uzrunāja tautiešus un atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem.

Uzrunājot Čikāgas latviešu organizāciju pārstāvjus, Valsts prezidents raksturoja ekonomisko un politisko situāciju Latvijā, kā arī uzsvēra, ka ASV Latvijai ir bijis uzticams stratēģiskais partneris jau kopš neatkarības atgūšanas, tomēr ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm varētu būt daudz plašāka un tās potenciāls vēl nebūt nav izsmelts. "Pārvarot ekonomisko krīzi Latvija ir sasniegusi pietiekamu stabilitāti. Par to liecina arī šā gada pirmā ceturkšņa izaugsmes rezultāti, tomēr krīzes pārvarēšanas veids ir radījis arī negatīvas sekas un uzdevumus, kas jārisina nekavējoši," atzina A.Bērziņš un kā būtiskākos uzdevumus minēja ēnu ekonomikas izskaušanu, iekšējā tirgus pieprasījuma atjaunošanas nepieciešamību un bezdarba mazināšanu. "Valdība jau šobrīd veic pasākumus situācijas uzlabošanai, paziņojot par nodokļu samazināšanu. Tomēr valsts aktīvāko iedzīvotāju aizbraukšana no valsts vēl nebūt nav beigusies. Ja mēs nekavējoši nerīkosimies, lai šo procesu apturētu, tas būs ceļš uz nekurieni," atzina Valsts prezidents.

Komentējot situāciju eirozonā un Eiropas Savienībā, Valsts prezidents pauda viedokli, ka negatīvie procesi tajā var ietekmēt arī Latviju, tomēr Latvijas mērķis izpildīt Māstrihtas kritērijus un 2014.gadā pievienoties eirozonai paliek nemainīgs. To nosaka arī lata piesaiste eiro valūtai.

Vienlaikus A.Bērziņš atzina, ka Baltijas valstu sadarbība ekonomisko un jo īpaši enerģētikas jautājumu risināšanā varētu būt daudz labāka un konstruktīvāka nekā tā bijusi līdz šim. "Diemžēl, jāatzīst, ka īsti nespējam nodrošināt aktuālajos jautājumos nepieciešamo vienotību Baltijas reģionā. Mūsu turpmākā spēja vienoties ir ļoti, ļoti būtiska gan katrai valstij, gan visam reģionam. Turklāt sadarbība ar Poliju ir faktors, kas jāņem vērā, jo Polija ir ļoti nozīmīgs partneris Baltijas valstīm," pauda Valsts prezidents A.Bērziņš.

Čikāgas latviešu organizāciju pārstāvji uzdeva jautājumus par krīzes pārvarēšanu makroekonomiskajos rādītājos un reālajā dzīvē, uz ko A.Bērziņš atbildēja, ka krīze ir pārvarēta, tomēr nekas vēl nav beidzies un valstij šobrīd jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu labākos apstākļus tiem, kas paši to nevar sev nodrošināt. Savukārt aktīvākajiem sabiedrības pārstāvjiem ir jārada pamats un iespējas darboties, jo aktīvākajā sabiedrības daļā tikai no pašu iniciatīvas būs atkarīga katra indivīda nākotne. Valsts prezidents atbildēs skaidroja arī pilsonības iegūšanas iespējas bērniem, kuri dzimuši nepilsoņu ģimenēs, kā arī Latgales reģiona ekonomiskās un politiskās aktualitātes. A.Bērziņš atzina, ka lielākā daļa no problēmu tematiem, kas tiek piedēvēti Latgalei, ir politiski inspirēti un uzturēti.

Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents aicināja klātesošos līdzdarboties Latvijai nozīmīgu jautājumu risināšanā, kā arī uzsvēra, ka tikai izglītotas nākamās paaudzes varēs palīdzēt Latvijas izaugsmei un stiprināt to. Valsts prezidents pasniedza grāmatu dāvinājumu Krišjāņa Barona skolas bibliotēkai, kā arī rudzu maizes klaipus un medu visiem klātesošajiem latviešu organizāciju pārstāvjiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Ārlietu ministrs

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, apmeklējot NATO samitu Čikāgā, 20.maijā tikās ar ASV valsts sekretāres vietnieku Robertu Bleiku. Abas amatpersonas apsprieda norises Afganistānā un Centrālāzijas valstīs, kā arī iezīmēja Latvijas un ASV sadarbības iespējas šā svarīgā reģiona stabilizācijā.

R.Bleiks augstu novērtēja Latvijas ieguldījumu Afganistānā, tostarp nodrošinot ASV un citu NATO valstu kravu tranzītu uz šo valsti. ASV nemilitārās kravas uz Afganistānu tiek sūtītas ne vien caur Rīgas ostu, bet tagad arī caur starptautisko lidostu "Rīga". ASV puse izteica atzinību par 8.maijā Latvijas noorganizēto augsta līmeņa starptautisko konferenci, kas bija veltīta šā tranzīta maršruta jeb tā sauktā Ziemeļu sadales tīkla izmantošanai arī komerciāliem mērķiem. Minētais ļautu attīstīt ekonomiskās sadarbības iespējas Centrālāzijas un Dienvidāzijas reģionā, veicinātu Afganistānas un tās kaimiņvalstu reģionālo integrāciju un tādējādi kalpotu Afganistānas tālākai stabilizācijai. E.Rinkēvičs pateicās ASV pusei par atbalstu un labo sadarbību šā mērķa īstenošanā. "Latvijai ir gan unikāla tranzīta infrastruktūra, gan arī teicamas sadarbības iestrādes ar Centrālāzijas reģiona valstīm. Mūsu valsts arī spēj vairākās jomās piedāvāt lieliskas iespējas Afganistānas civilo speciālistu apmācībā. Tāpēc Latvija arī turpmāk būs aktīva sadarbības veicinātāja ar šo reģionu," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

E.Rinkēvičs un R.Bleiks pauda apņēmību turpināt Latvijas un ASV sadarbību konkrētu projektu īstenošanā, kas veicinātu Afganistānas civilo atjaunotni. E.Rinkēvičs atgādināja par Latvijas valdības apņemšanos turpināt sniegt atbalstu Afganistānai arī pēc 2014.gada, kad lielākā daļa starptautisko spēku šo valsti atstās.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

Aizsardzības ministrs, NBS komandieris

18.maijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube apmeklēja Mičiganas Greilingas poligonu un tikšanās laikā ar ģenerālmajoru Gregoriju Vadnaisu vienojās izskatīt iespēju veikt pieredzes apmaiņu par simulatoru izmantošanu karavīru apmācībā.

Mičiganas gvardē tajos tiek attīstīta taktiskā plānošana un savstarpējā sadarbība kaujas situācijās. G.Vadnaiss norādīja, ka tas ir ļoti lēts, bet efektīvs apmācību veids, kas karavīriem palīdz sagatavoties uzdevumu pildīšanai. A.Pabriks pateicās ASV Nacionālajai gvardei par atbalstu NBS un Zemessardzes attīstībā un gatavību iesaistīties jaunos projektos.

Puses pārrunāja sadarbības tālāku attīstību, tai skaitā kopīgi uzsākto projektu Libērijā, kur šobrīd atrodas divi NBS instruktori. Plānots, ka ASV vadītās Padomnieku grupas atbalsts instruktoru apmācības sistēmas pilnveidošanā ilgs trīs gadus, Mičiganas un Latvijas instruktori uz Libēriju dosies divas reizes gadā, savukārt vēl divas reizes gadā tiksies Mičiganā.

Ģenerālmajors G.Vadnaiss augstu novērtēja Latvijas gaisa atbalsta kontrolieru profesionalitāti: "Latvija ir viena no dažām valstīm pasaulē, kurai ir tik zinoši un atbilstoši sertificēti speciālisti šajā jomā, un Latvijas īstenotā apmācības programma var būt piemērs citām valstīm."

Ministrs A.Pabriks pateicās par sadarbību gaisa atbalsta kontrolieru apmācības programmas īstenošanā, jo Latvijas karavīru zināšanas šobrīd tiek veiksmīgi izmantotas arī starptautiskajā operācijā Afganistānā. Latvijas un Mičiganas Nacionālās gvardes sadarbība gaisa atbalsta kontrolieru apmācībā tika uzsākta 2007.gadā.

Mičiganas Greilingas poligonā A.Pabriks un ģenerālmajors R.Graube tika iepazīstināti arī ar atmīnētāju darbu un mīnu meklēšanu reālā vidē. Amatpersonas apmeklēja arī Lensingas "Purpura sirds" (Purple Heart) asociācijas sanāksmi. "Purpura sirds" apbalvojums tiek piešķirts kaujās ievainotajiem vai nogalinātajiem ASV karavīriem. Līdzīgs apbalvojums kopš šā gada tiek piešķirts arī Latvijas karavīriem.

Latvijas sadarbība ar Mičiganas Nacionālo gvardi notiek jau kopš 1993.gada. Galvenās sadarbības jomas ir kaujas inženieru apmācība, artilērijas speciālistu apmācība, vingrinājumi starptautisko operāciju uzdevumu veikšanai, apmācība apgādes un nodrošinājuma jautājumos, apmācība kiberaizsardzības jautājumos.

19.maijā aizsardzības ministrs A.Pabriks un NBS komandieris R.Graube Čikāgā piedalījās piemiņas brīdī, kas veltīts Latvijas ģenerālim Jānim Kurelim, un nolika ziedus viņa atdusas vietā Čikāgā.

"No ģenerāļa Kureļa ikviens no mums var mācīties mīlestību pret dzimteni. Viņa augstākā vērtība bija Latvijas brīvība, kam viņš palika uzticīgs visu savu dzīvi," teica A.Pabriks. Viņš norādīja, ka mūsdienās bieži nenovērtējam, ka mums ir sava brīva valsts, un šo faktu pieņemam kā pašsaprotamu: "Mēs aizmirstam, ka brīvība ir arī liela atbildība, jo, par to cīnoties, daudzi ir samaksājuši ar savu dzīvību." A.Pabriks novērtēja, ka ģenerālis J.Kurelis arī visgrūtākajos laikos valkāja tikai Latvijas armijas formastērpu, skaidri paužot savu vēlmi pēc neatkarīgas valsts.

Pasākuma laikā tika atklāta arī Latvijas Okupācijas muzeja uzstādītā piemiņas plāksne, uz kuras rakstīts – "Pat tumšākajos brīžos nenodzisa cerība, ka reiz Latvija atkal būs brīva".

Pirmajā pasaules karā J.Kurelis aktīvi piedalījās karadarbībā, savukārt Otrā pasaules kara laikā uzņēmās vadīt militāro vienību (kureliešus), kura par savu mērķi izvirzīja cīņu par neatkarīgu Latviju, nepakļaujoties nevienai no okupācijas varām.

J.Kureli 1944.gadā arestēja un kopā ar ģimeni aizveda uz Dancigu, Polijā. Vācu varas iestādes izvairījās no J.Kureļa aresta. 1945.gada janvāra beigās J.Kurelim izdevās izbēgt no Sarkanās armijas, sievu ar bērniem viņš satika tikai pēc diviem gadiem, kad viņi izbrauca uz pagaidu dzīves vietu Šlēsvigā–Holšteinā, Vācijā. J.Kurelis ar ģimeni emigrēja uz Čikāgu 1951.gadā, mira 1954.gada 5.decembrī.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauž gandarījumu par NATO Čikāgas samitā pieņemto lēmumu par patrulēšanas nodrošināšanu NATO gaisa telpā virs Baltijas arī pēc 2014.gada.

"Man ir patiess prieks, ka kopā ar igauņiem un lietuviešiem esam panākuši arī turpmāku sabiedroto atbalstu šim projektam," uzsver A.Pabriks.

Ir panākts ilgtermiņa risinājums, kas paredz, ka ik pēc četriem gadiem tiks pārskatīti tehniskie un praktiskie jautājumi par to, kā patrulēšana tiek nodrošināta. Tas ļaus Latvijai daudz racionālāk un skaidrāk plānot Nacionālo bruņoto spēku attīstību nākotnē un vairāk naudas ieguldīt citu spēju attīstīšanai.

"Pozitīvi vērtējams arī tas, ka interesi par iesaisti gaisa patrulēšanas nodrošināšanā NATO gaisa telpā virs Baltijas izteikušas vēl divas valstis – Itālija un Ungārija, kas apliecina, ka šis projekts tiek vērtēts kā perspektīvs," uzskata A.Pabriks. "Baltijas valstis ir apņēmušās gaisa patrulēšanas nodrošināšanai atvēlēt vairāk līdzekļu nekā līdz šim, taču tas joprojām būs daudz lētāk un efektīvāk nekā tad, ja šis uzdevums būtu jāveic mums pašiem."

Patrulēšana NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm ir viens no pozitīvajiem viedās aizsardzības piemēriem.

20.maijā NATO samita ietvaros notikušajā aizsardzības ministru tikšanās reizē A.Pabriks norādīja, ka, lai cīnītos ar mūsdienu izaicinājumiem, nepieciešama ciešāka un vienotāka sadarbība starp NATO dalībvalstīm. Aizsardzības ministri bija vienisprātis, ka mūsdienu sabiedrība saskaras ar daudz sarežģītākiem un komplicētākiem draudiem visā alianses pastāvēšanas vēsturē.

Ministri vienojās, ka, neskatoties uz dalībvalstu budžeta problēmām, 2% no IKP aizsardzības izdevumiem ir mērķis, uz kuru jātiecas visām dalībvalstīm, jo nedrīkst taupīt uz nākamo paaudžu drošības rēķina.

A.Pabriks informēja, ka Latvija šo mērķi jau ir nostiprinājusi pirms divām nedēļām Saeimā apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā: "Aizsardzības budžeta palielināšana nav vienkāršs uzdevums, jo mūsdienu apdraudējumi ne vienmēr sabiedrībai ir pamanāmi un saprotami, taču politiķiem jāpieņem atbildīgi lēmumi, kas vērsti uz drošības palielināšanu alianses dalībvalstīs."

Sanāksmes laikā ministri diskutēja arī par to, kā praktiski nodrošināt NATO Čikāgas samitā pieņemtos lēmumus par NATO spēju attīstību līdz 2020.gadam, jo īpaši augošo finansiālo slogu aizsardzības budžetiem. Viens no samita mērķiem ir veicināt attīstību tuvākajā desmitgadē, norādot prioritātes, nostiprinot valstu sadarbību un uzlabojot aizsardzības plānošanas procesu.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments