Uzturoties darba vizītē Čikāgā, piedaloties NATO samita darbā, tiekoties ar ASV un Somijas prezidentiem

NATO samita Čikāgā noslēguma dienā Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Igaunijas valdības vadītājs Andruss Ansips tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu (attēlā). Baltijas valstu pārstāvji pateicās ASV prezidentam par NATO lēmumu noteikt pastāvīgu statusu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijām. A.Bērziņš uzsvēra Ziemeļu transporta koridora attīstības nozīmi gan NATO vajadzību nodrošināšanai Afganistānā šobrīd, gan laikā pēc 2014.gada, kad valsts drošības kontroles pienākumi tiks nodoti afgāņu spēkiem.

Valsts prezidents 21.maijā divpusējā sarunā tikās arī ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisto. Sākot sarunu, A.Bērziņš atkārtoti sveica Somijas prezidentu ar ievēlēšanu amatā, kā arī īsumā raksturoja ekonomiskās izaugsmes rādītājus Latvijā, uzsverot, ka Latvijai ir vitāli nozīmīgs Somijas kā eirozonas valsts atbalsts Latvijas mērķim pievienoties eirozonai 2014.gadā.

S.Nīnisto apsveica Latviju ar sasniegto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Somijas prezidents pauda apņēmību atbalstīt Latviju pievienošanās procesā eirozonai. Formālais eiro ieviešanas nosacījums ir Māstrihtas kritēriju izpilde, un Latvijas iespējas izpildīt šos kritērijus šobrīd ir ļoti reālas. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi nodrošināt, ka eirozonas paplašināšanās notiek atbilstoši ES regulējumiem – ja tiek izpildīti Māstrihtas kritēriji, valsts ir jāuzņem eirozonā.

"Spēles noteikumiem jābūt skaidriem. Visas eirozonas interesēs būtu, lai tās paplašināšanai tiktu izmantoti saprotami, skaidri un ekonomiski pamatoti kritēriji," savu uzskatu pauda A.Bērziņš.

Čikāgā notiekošā NATO samita atklāšanas pirmajā sesijā 20.maijā: (priekšplānā no labās) ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Valsts prezidents Andris Bērziņš, tālāk – Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube un aizsardzības ministrs Artis Pabriks; Latvijas Valsts prezidents, 20.maijā Čikāgā tiekoties ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisto Foto: VPK

Valsts prezidents Andris Bērziņš (1.attēla centrā) un Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs vizītes laikā (1.attēlā pa labi) 19.maijā Čikāgā godināja Latvijas ģenerāļa Jāņa Kureļa (1882–1954) piemiņu un kolumbārijā pie plāksnes nolika ziedus (attēlā pa labi) Foto: VPK

Latvijas un Somijas prezidenti pārrunāja arī situācijas attīstību ES un eirozonas problēmu risināšanu, atzīstot, ka šobrīd situācija ir visnotaļ nestabila ne tikai ekonomisko, bet arī politisko seku kontekstā.

S.Nīnisto atklāja, ka Somijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji gada pirmajos mēnešos (1% IKP pieaugums) ir salīdzinoši pozitīvi ES kontekstā, tomēr nākotnes prognozes ekonomikas sektorā ir visnotaļ neskaidras, kā arī lielā mērā saistītas ar eksporta tirgiem. Šajā ziņā Somijai ir būtiska pieredze, eksportējot savus ražojumus uz trešajām valstīm un Krieviju. A.Bērziņš aicināja Somijas prezidentu izskatīt iespēju Somijai sadarboties ar Latviju jaunu eksporta tirgu meklējumos un piedāvājumu trešajām valstīm izstrādāšanā.

Abi prezidenti apmainījās viedokļiem par administratīvi teritoriālās reformas veikšanu valstī un tās nozīmi iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu pieejamībā.

Valsts prezidents A.Bērziņš NATO samita otrajā dienā piedalījās sesijās, kur NATO valstu un valdību vadītāji apspriedās ar ISAF partneriem un NATO partnervalstu vadītājiem. Piedaloties debatēs par Afganistānas aktuālajām tēmām, A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija ir gatava ar savu ieguldījumu piedalīties Afganistānas valsts attīstības ilgtermiņa pasākumu nodrošināšanā pēc 2014.gada, jo Latvijai ir salīdzinoši nesena pieredze neatkarīgas valsts izveidošanā un tai nepieciešamo institūciju izveidošanā. "Ir jāsāk nekavējoties risināt Afganistānas ekonomiskās attīstības, izglītības un sociālās jomas jautājumus, bez kuriem nav iedomājama neatkarīgas valsts pastāvēšana," teica A.Bērziņš.

Valsts prezidenta preses dienests

Ārlietu ministrs:

20. un 21.maijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Čikāgā. Kā būtisku šā samita panākumu ārlietu ministrs izceļ alianses dalībvalstu vadītāju pieņemto deklarāciju, kas augstākajā politiskajā līmenī apstiprina lēmumu turpināt NATO īstenoto Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju. NATO valstu ārlietu ministru neformālajās vakariņās, kā arī ministru sanāksmē ar Gruzijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes un Maķedonijas kolēģiem E.Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību dot skaidru signālu par alianses "atvērto durvju" politikas turpināšanu. Īpaši ministrs akcentēja Gruzijas panākto progresu reformu īstenošanā, kā arī šīs valsts būtisko ieguldījumu Afganistānā, kas veicina NATO un starptautiskās sabiedrības mērķu sasniegšanu.

Ārlietu ministru vakariņās, kurās piedalījās arī ES augstā pārstāve Ketrina Eštone, ministrs atzīmēja NATO sadarbības nozīmi ar Centrālāzijas valstīm. Ministrs norādīja, ka aliansei ir jāpaplašina sadarbība ar Centrālāzijas valstīm, kurām būs ļoti nozīmīga loma, turpinot Afganistānas un plašāka reģiona stabilizāciju, tostarp arī pēc 2014.gada, kad Afganistānas drošības spēki pilnībā pārņems atbildību no Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem (ISAF).

"Ekonomisko sakaru starp reģiona valstīm un tranzīta ceļu attīstībai būs svarīga nozīme, nodrošinot Afganistānas izaugsmi ilgtermiņā, un Latvija būs aktīva šā procesa atbalstītāja arī turpmāk," pauda ārlietu ministrs E.Rinkēvičs.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa