Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 17.maija sēdi!

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Deputāti Naudiņš, Cilinskis, Kudums, Rasnačs, Krēsliņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr.235/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt deputāti Augulis, Reizniece-Ozola, Seržants, Vējonis un Līdaka lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso par iespējamām izmaiņām. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 30, atturas – 1. Darba kārtība grozīta. Tātad likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vucāna, Vējoņa, Seržanta, Auguļa, Līdakas, Dūklava, Klauža, Reiznieces-Ozolas, Barčas un Bērziņa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat ir saņemts deputātu Olšteina, Zaķa, Cilinska, Lībiņas-Egneres un Upenieka iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 9.punktu – likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” un alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Runāt „par” pieteicies deputāts Boriss Cilevičs... Par darba kārtības izmaiņām, jā?

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl tā jau kļūst par sliktu tradīciju, ka katrā sēdē izrādās, ka koalīcija nakts laikā paspēj mainīt savu viedokli un ierosina izslēgt no darba kārtības kādu likumprojektu, par ko dienu iepriekš it kā jau bija pilnīga vienprātība un skaidrība.

Nu, kā organizēts koalīcijas darbs, tā ir koalīcijas iekšējā lieta, bet šajā gadījumā es noteikti gribu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, protams, šis likumprojekts ir „jēls”, un man ir prieks, ka koalīcija to tik ātri saprata, jo, lai noraidītu iepriekšējo priekšlikumu, vajadzēja sešus mēnešus. Kā mēs redzam, tagad ir komisijas izstrādātais alternatīvais priekšlikums, un es ļoti ceru, ka pa šo laiku tomēr vai nu Satiksmes ministrija, kas acīmredzot ierosināja šo izslēgšanu, vai arī citi, vienkārši Saeimas deputāti, tomēr iesniegs kaut kādus lietišķus priekšlikumus komisijā, lai komisija varētu uzlabot šo alternatīvo priekšlikumu un novērstu to acīmredzamo neatbilstību Komerclikumam, kas šobrīd ir tajā likumprojektā, kuru šodien ierosināja izslēgt no darba kārtības.

Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, bet padomāt ļoti nopietni, lai nākamajā reizē mēs tomēr varētu izskatīt kvalitatīvu alternatīvo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekti no darba kārtības izslēgti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegumu un deputātu Zaķa, Lībiņas-Egneres, Reira un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts arī Ministru kabineta un piecu deputātu – Zaķa, Upenieka, Lībiņas-Egneres, Reira un Cilinska – iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” kā pirmo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi!

2011.gada 25.oktobrī man tika uzticēts tas gods vadīt jau trešo valdību pēc kārtas. Šī uzticība bija svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, atkārtota valdības uzticēšana vienam vadītājam bija apliecinājums iepriekšējo valdību nospraustā kursa un izvēlēto darba virzienu pamatotībai. Otrkārt, šī atkārtotā iespēja vadīt valdību ļauj turpināt darbu pie iesāktā, vienlaikus ieviešot korekcijas tajās jomās, kurās bijām konstatējuši nepilnības. Visbeidzot, treškārt, neskatoties uz samērā biežajām valdības maiņām, valdības veidošanas uzticēšana vienam politiskajam spēkam radīja tik nepieciešamo politikas veidošanas pārmantojamību un stabilitāti, kurai īpaša nozīme bija tieši krīzes pārvarēšanas laikā.

Atskatoties uz aizvadīto pusgadu, nāk prātā sena gudrība: „Visas grūtās lietas sākas no šķietami vieglajām, visas lielās lietas – no šķietami mazajām.” Pēdējo trīs gadu laikā mēs esam izgājuši pilnu ciklu no dziļas krīzes līdz dinamiskai izaugsmei. Šobrīd, atgriežoties IKP pieaugumam un uzlabojoties nodokļu iekasēšanai, ir svarīgi neatkārtot tās kļūdas, kas noveda Latviju pie dziļākās krīzes Eiropā. Ir svarīgi sekot šai senajai gudrībai un nepadoties kārdinājumam doties pa šķietami vieglāko ceļu, kā arī nepaiet garām mazajām lietām, kas svarīgas valsts izaugsmei.

Atskatoties uz aizvadīto pusgadu šīs valdības darbā, ir pamats teikt, ka tas kopumā ir bijis sekmīgs. Iekšpolitiski mums ir izdevies atjaunot valsts finanšu stabilitāti un ekonomikas izaugsmi, bet starptautiski – atjaunot valsts reputāciju starptautiskajos finanšu tirgos, sekmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, kā arī uzlabojot valsts kredītreitingu. Šeit gribētu uzsvērt, ka tas, kā mūsu valsts pārvarēja krīzi, šobrīd tiek minēts kā piemērs tām krīzes skartajām eirozonas valstīm, kurām vēl tikai priekšā fiskālās konsolidācijas pasākumi. No šī viedokļa es ar pilnu atbildību varu teikt, ka Latvija ir izmantojusi savu krīzes sniegto iespēju pārkārtoties un veikt reformas, mūsu valsts šobrīd ir stabilāka un stiprāka, nekā tā bija. Lūk, tikai daži piemēri, kas liecina par tikko minēto.

Valdība ir sagatavojusi un Saeima pieņēmusi 2012.gada budžetu ar vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi zem 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, tādējādi iekļaujoties Māstrihtas kritēriju noteiktajos griestos. Nodrošinot valsts finansiālo stabilitāti, esam atjaunojuši ekonomikas izaugsmi – 2011.gadā IKP ir pieaudzis par 5,5 procentiem, kas ir trešais labākais rādītājs Eiropas Savienībā. Īpašs prieks bija uzzināt jaunākos IKP datus par šī gada pirmo ceturksni – IKP ir pieaudzis par 6,8 procentiem, kas ir visstraujākais pieauguma temps Eiropas Savienībā. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka pašreizējai ekonomikas izaugsmei ir maz kopēja ar tā saucamo trekno gadu pārkarsētās un spekulatīvās ekonomikas burbuli. Valstī ir veiktas nozīmīgas strukturālās reformas, un šī brīža ekonomikas attīstība ir lielā mērā balstīta uz ražošanas un eksporta pieaugumu. Eksporta apjomi jau otro gadu pēc kārtas ir pieauguši par 30 procentiem, tādējādi pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Tomēr noturēt strauju, bet vienlaikus ilgtspējīgu attīstību mēs varēsim, tikai rūpējoties par valsts konkurētspējas uzlabošanu. Tādēļ pēc valdības pasūtījuma ir izstrādāts un publicēts pirmais Latvijas konkurētspējas ziņojums, kas ne tikai uzrāda lielākos izaicinājumus valsts ekonomiskajai attīstībai, bet arī piedāvā institucionālos modeļus, kas ļaus pastāvīgi uzraudzīt Latvijas ekonomikas spēju konkurēt pasaules tirgos.

Viens no steidzamākajiem pirmās manis vadītās valdības darbiem 2009.gada pavasarī bija nekavējoša valsts maksātspējas nodrošināšana un starptautisko finanšu tirgu uzticības atjaunošana Latvijas ekonomikai. Šobrīd Latvija ir sekmīgi atgriezusies starptautiskajos finanšu tirgos, 2011.gada jūnijā veicot 10 gadu obligāciju emisiju 500 miljonu ASV dolāru apmērā, bet šī gada februārī Latvija emitēja piecu gadu obligācijas 1 miljarda ASV dolāru apmērā ar vidējo ienesīgumu 5,3 procenti. Zīmīgi, ka pieprasījums pēc šīm obligācijām vairāk nekā piecas reizes pārsniedza piedāvājumu. Lielais pieprasījums pēc Latvijas vērtspapīriem, kā arī fakts, ka visas lielās kredītreitingu aģentūras ir atjaunojušas Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī, ir neapšaubāmi apliecinājumi tam, ka Latvija atkal bauda starptautisko investoru uzticību. Šo uzticību vēl vairāk stiprina starptautiskās aizdevuma programmas sekmīgā noslēgšana 2011.gada 22.decembrī. Līdzekļi starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros ir izmantoti tikai daļēji – no piešķirtajiem 7,5 miljardiem eiro Latvija ir izmantojusi tikai 4,5 miljardus eiro. Starptautiskā aizdevuma programmas īstenošanas laikā no 2008.gada decembra līdz 2011.gada decembrim tika veikta apjomīga konsolidācija ar kopējo fiskālo ietekmi 17 procentu apmērā no IKP, kā arī veikta virkne strukturālo reformu veselības, izglītības, valsts pārvaldes un citās jomās, atjaunojot valsts konkurētspēju un nodrošinot Latvijas virzību uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Viens no Latvijas veiksmes faktoriem šobrīd ir tieši starptautiskās sabiedrības un finanšu tirgu uzticība mūsu spējām tikt galā ar savām problēmām, kas jāizmanto, aktivizējot investīciju piesaisti un veidojot jaunas darba vietas.

Stingra fiskālā disciplīna ir valsts finansiālās stabilitātes un attiecīgi arī ekonomiskās izaugsmes pamats, tādēļ 2012.gada 2.martā Latvija kopā ar vēl 24 ES dalībvalstīm parakstīja Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb fiskālās disciplīnas līgumu. Līgums nostiprina fiskālās disciplīnas principus, nosakot konkrētus budžeta deficīta mērķus, ko līgumu parakstījušās valstis apņemas iestrādāt nacionālajos normatīvajos aktos. Ikgadējo valsts budžetu izstrāde būs jāveic rūpīgi un atbildīgi, sabalansējot vēlmes ar iespējām, kā arī nodrošinot pretciklisku fiskālo politiku. Valdība ir sagatavojusi arī grozījumus vēl 10.Saeimā iesniegtajam Fiskālās disciplīnas likuma projektam, nodrošinot likuma normu atbilstību fiskālās disciplīnas līgumam. Ņemot vērā, ka minētā līguma ratifikācija arī ir Saeimas šodienas darba kārtībā, aicinu deputātus šo līgumu atbalstīt.

Tomēr vienlaikus gribētu atgādināt, ka valsts finanšu sistēmas stabilizācija un strukturālās reformas nekad nav bijis pašmērķis, bet gan tikai iespēja radīt stabilus pamatus ekonomikas izaugsmei vidējā termiņā un ilgtermiņā. Valdības ekonomiskās politikas trīs prioritārie virzieni ir ekonomikas konkurētspējas celšana, investīciju piesaiste un eksporta veicināšana.

Minēto prioritāšu īstenošanai pirmām kārtām ir nepieciešama sakārtota, prognozējama, uzņēmējiem un investoriem draudzīga uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Latvijā ir sasniegts ievērojams progress – Pasaules Bankas Doing Business 2012.gada pētījumā Latvija ierindota 21.vietā starp 183 pasaules valstīm, par 10 pozīcijām augstāk nekā pirms gada. Savukārt uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija atrodas septītajā vietā – par divām vietām augstāk nekā pirms gada. Šajā sakarā es gribētu atzīmēt, ka Latvija pirmo reizi ir apsteigusi savas kaimiņvalstis, kas vienlaikus ir arī mūsu galvenās konkurentes investīciju piesaistē, – Igauniju un Lietuvu. Tomēr valdība negatavojas apstāties pie sasniegtā, un mērķis nākamajam gadam ir iekļūšana Doing Business reitinga labāko 20 valstu sarakstā.

Runājot par valsts konkurētspējas celšanu, jāatzīmē jau pieminētais pirmais Latvijas konkurētspējas novērtējums, kas veikts pēc manas iniciatīvas un ko veica Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieki, piesaistot Hārvarda Biznesa skolas profesoru, vienu no pasaules vadošajiem ekspertiem konkurētspējas jautājumos Kristianu Ketelu. Pētījumā kā viens no galvenajiem valsts konkurētspēju kavējošajiem faktoriem minēta ēnu ekonomika, ka, kropļojot caur konkurences apstākļus mazina atdevi no potenciāli augstāka darba ražīguma. Jāpiezīmē, ka galvenie konkurētspējas ziņojumā minētie darbības virzieni lielā mērā sakrīt ar to, ko valdība jau dara šobrīd.

Kā būtisku jautājumu šeit varētu minēt cīņu ar ēnu ekonomiku. Valdība turpina īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu 2010.–2013.gadam. Šīs valdības laikā kā būtiskākos var minēt šādus veiktos pasākumus. Ir pieņemts Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz no šī gada 1.marta līdz 1.jūnijam fiziskām personām, kuras atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju un dod iespēju fiziskām personām deklarēt iepriekš nedeklarētos ienākumus. Vienlaikus ir pieņemti noteikumi, ka personām skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir jāieskaita kontā kredītiestādē, lai valsts institūcijām būtu iespēja pārliecināties par deklarēto skaidras naudas līdzekļu esamību. Šogad ir stājušās spēkā normas, kas novērš mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošanu nodokļu plānošanai. Kopš pagājušā gada novembra nodokļu maksātājiem, kas pārdod preces vai piedāvā pakalpojumus internetā, savas tīmekļa vietnes ir jāreģistrē kā nodokļu maksātāja struktūrvienības. Kā vēl viens būtisks pasākums jāmin ar šī gada 1.janvāri ieviestā „reversā” pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība būvniecībai. Tāpat Ministru kabinets šī gada februārī pieņēma stingrākus noteikumus attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanu, paredzot prasību dokumentācijā norādīt pacientam noteikto ārstēšanas režīmu.

Straujas ekonomiskās attīstības un ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā nodokļu ieņēmumu plāns pildās ar uzviju, un tas ir ļāvis mums sākt īstenot vienu no valdības būtiskākajiem priekšvēlēšanu solījumiem – samazināt nodokļus, uzsvaru liekot uz darbaspēka nodokļu samazināšanu. Reformu vadības grupas 27.aprīļa sēdē tika panākta konceptuāla vienošanās par nodokļu samazināšanu, izskatot iespējas samazināt gan pievienotās vērtības nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiesa, jāatzīst, ka diskusija bija ļoti spraiga un tika apspriesti dažādi nodokļu samazināšanas varianti. Aizvakar valdība izšķīrās par konkrētu risinājumu – samazināt pievienotās vērtības nodokli līdz 21 procentam jau ar šī gada 1.jūliju, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme trīs gadu laikā tiks samazināta līdz 20 procentu līmenim. Pakāpeniski tiks paaugstināts arī neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā esošu personu, uzsvaru liekot tieši uz atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu. Šie pasākumi ļaus uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, kā arī piebremzēs inflāciju. Tie gan paaugstinās iedzīvotāju pirktspēju, gan samazinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem. Strādājot pie 2013.gada valsts budžeta, paredzēsim arī kompensācijas mehānismus pašvaldībām, kas iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas rezultātā īstermiņā cietīs no budžeta ieņēmumu samazināšanās. Tomēr jāatzīmē, ka, samazinot nodokļus un attiecīgi veicinot ekonomikas izaugsmi, vidējā termiņā pašvaldību ieņēmumi tikai palielināsies.

Viena no valsts konkurētspējas neatņemamām sastāvdaļām ir efektīva un reformām atvērta valsts pārvalde, kas koordinēti darbojas valsts attīstības mērķu sasniegšanai. Lai uzlabotu dažādu politiku koordināciju starpministriju līmenī un atbilstoši 10.Saeimas dotajam uzdevumam 2011.gada 1.decembrī darbu uzsāka Pārresoru koordinācijas centrs, sakoncentrējot valsts attīstības plānošanas jautājumus vienā nelielā iestādē, kā arī nodrošinot operatīvu Ministru prezidenta uzdevumu veikšanu. Šogad Pārresoru koordinācijas centra nozīmīgākā darba prioritāte ir Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrāde. Nacionālais attīstības plāns noteiks valsts attīstības prioritātes un svarīgākos darāmos darbus vidējā termiņā. Par Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam vadmotīvu ir noteikts „ekonomikas izrāviens”. Liela uzmanība plāna izstrādē tiks pievērsta tā sasaistei ar reāli pieejamiem valsts budžeta un ES fondu līdzekļiem. Nacionālo attīstības plānu esam plānojuši iesniegt Saeimā šī gada septembrī.

Tomēr valsts pārvaldes darba efektivitāti nebūs iespējams nodrošināt, nerūpējoties par profesionālāko ierēdņu un labāko darbinieku motivēšanu turpināt darbu valsts pārvaldē. Cilvēkresursu vadības jomā plānots ieviest uz rezultātu orientētu darba izpildes novērtēšanas sistēmu. Tā atbalstīs vienotu stratēģisko plānošanu iestādē, novērtējot individuālo mērķu izpildi, iekļaus amatam specifisku kompetenču novērtēšanu, kā arī kalpos nodarbinātā profesionālās attīstības plānošanai. Šī gada laikā plānots pieņemt Cilvēkresursu attīstības koncepciju.

Cilvēkkapitāls mūsdienu pasaulē spēlē aizvien pieaugošu lomu un ir izšķirīgs faktors valstu konkurētspējas nodrošināšanā. Šeit svarīga ir gan cilvēkresursu attīstīšana, veicot reformas izglītības jomā, gan arī talantu piesaiste Latvijas ekonomikai.

Tomēr neatliekamākie pasākumi šobrīd ir bezdarba mazināšana un bezdarbnieku iesaistīšana darba tirgū. Situācija tautsaimniecībā uzlabojas, par ko liecina arī darba tirgus atdzīvošanās – reģistrētā bezdarba līmenis kopš 2010.gada marta pakāpeniski samazinās, un šī gada martā tas bija 11,7 procenti. Jāatzīst, ka tas vēl joprojām ir augsts līmenis, tāpēc valdība veic virkni pasākumu bezdarba jomā.

Pārskata periodā tika turpināti un pilnveidoti aktīvās darba tirgus politikas pasākumi darbaspēka prasmju un kvalifikācijas pilnveidošanai. 2011.gadā ieviestajā apmācību kuponu sistēmā – princips „nauda seko bezdarbniekam”, kas dod iespēju bezdarbniekam vai darba meklētajam pašam izvēlēties mācību iestādi un saņemt mācību maksas segšanu noteiktā vērtībā, – piedalījās gandrīz 36 tūkstoši bezdarbnieku. Attiecībā uz bezdarbu valdības mērķis ir jau šogad panākt, ka bezdarbs valstī samazinās līdz viencipara skaitlim. Līdzīgi kā daudzās citās ES dalībvalstīs, arī Latvijā ir aktuāls jautājums par jauniešu bezdarba problēmu risināšanu. Izstrādāti jauni pasākumi – „Darba vieta jaunietim” un „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”, kuru mērķis ir attīstīt jauniešu praktiskās darba iemaņas, tādējādi stiprinot viņu konkurētspēju darba tirgū. Pasākuma „Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” ietvaros pašvaldībām dota iespēja pašām noteikt, kuras nelabvēlīgā sociālajā situācijā esošās bezdarbnieku grupas pasākumā iesaistāmas prioritāri (vientuļi vecāki, cilvēki ar invaliditāti, jaunieši vai arī citas iedzīvotāju grupas).

Manis jau minētajā Latvijas konkurētspējas novērtējumā kā konkurētspēju pazeminošs faktors norādīta lielā sociālā nevienlīdzība. Latvija atzīta par vienu no nevienlīdzīgākajām sabiedrībām ES valstu starpā. Līdz ar to pārskata periodā savu aktualitāti nezaudēja sociālie jautājumi, ko pierāda arī sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu turpināšana sociālās aizsardzības, nodarbinātības, veselības, izglītības un transporta jomā. Šiem pasākumiem šogad ir plānots atvēlēt 44,6 miljonus latu.

Iekļaujoša un sociāli atbildīga valsts nav iedomājama bez ilgtspējīgas sociālās sistēmas. Tieši sociālās sistēmas ilgtspēja ir sociālo reformu stūrakmens, kam nepieciešams pievērst gan valdības, gan Saeimas uzmanību turpmākajos gados. Sociālās apdrošināšanas sistēmas uzņemtās saistības pret iemaksu lielumu sociālajā budžetā, kā arī esošā demogrāfiskā situācija Latvijā rada pamatotas bažas par sociālā budžeta ilgtermiņa stabilitāti. Lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, valdība šī gada martā atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Likuma grozījumi paredz arī noteikt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju kā pastāvīgu, nevis terminētu normu un palielināt minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības kvalificēties vecuma pensijas saņemšanai. Tāpat tiek paredzēts finanšu avotu, no kura maksā piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, mainīt no sociālā budžeta uz valsts pamatbudžetu.

Latvijai ļoti būtisks jautājums ir saistīts ar demogrāfisko situāciju un tautas ataudzes sekmēšanu, jo demogrāfijas rādītāji norāda uz Latvijas iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanos, kā arī vidējā vecuma pieaugumu. Saskaņā ar tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā pērnā gada sākumā bija nedaudz virs 2 miljoniem iedzīvotāju – par 155 tūkstošiem mazāk, nekā tika uzskatīts līdz šim. Visvairāk bažas raisa fakts, ka lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir bijis vecuma grupā no 23 līdz 31 gadam, kas ir skaidrojams ar jaunu cilvēku došanos darba meklējumos ārpus valsts. Iedzīvotāju vidējais vecums 2011.gada 1.janvārī bija 41,6 gadi.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanās ir tieši saistīta ar ekonomikas atveseļošanos, sniedzot iedzīvotājiem stabilitātes un perspektīvas sajūtu. Vienlaikus valstij jāpiedāvā noteikti problēmu risinoši instrumenti, sniedzot papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērnudārzu pieejamību, kā arī uzlabojot sabiedrības reproduktīvo veselību, lai tādējādi sekmētu dzimstības pieaugumu. Pagājušajā gadā izveidotā Demogrāfisko lietu padome risina starpnozaru problēmas, kas ietekmē valsts demogrāfisko situāciju, un par vienu no būtiskākajiem darba kārtības jautājumiem ir izvirzījusi pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās. Nākamgad no valsts budžeta plānots novirzīt 23 miljonus latu mērķdotācijām pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algām. Savukārt pašvaldības apņemsies nodrošināt bērnudārzu pieejamību visiem bērniem. Ar nākamo gadu tiek plānots dubultot no valsts pamatbudžeta veiktās pensiju apdrošināšanas iemaksas par vecākiem, kas kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, – no 50 uz 100 latiem mēnesī. Tādējādi dubultā palielināsies arī vecāku pensijas kapitāls par laiku, kad tiek kopts bērns. Rosinātās izmaiņas skars vismaz 12 tūkstošus vecāku ik mēnesi. Reproduktīvās veselības jautājumu risināšanā Demogrāfisko lietu padome konceptuāli atbalstījusi konkrētus pasākumus grūtnieču un jaundzimušo aprūpes uzlabošanā, neauglības ārstēšanā un starpnozaru sadarbībā reproduktīvās veselības jomā 7 miljonu latu apmērā, iekļaujot tos Veselības ministrijas izstrādātajā „Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2012.–2014.gadam”.

Valsts kopējo mērķu īstenošana nav iespējama bez līdzdarbīgas un iekļaujošas sabiedrības, kuru vieno apziņa par piederību Latvijai un gatavība uzņemties atbildību gan par savu, gan tuvinieku, gan valsts nākotni. Ir izveidota darba grupa, kas apkopojusi sadarbībā ar nevalstiskajiem partneriem ministrijas iesniegtos neatliekamos pasākumus saliedētas sabiedrības veicināšanai. Latviešu valodas mācīšana cittautiešiem, atbalsts dažādu tautību jauniešu kopīgiem pasākumiem, vēstures un Latvijas valsts konstitucionālo pamatu zināšanu un kvalitatīvas, vienotas informācijas telpas sekmēšana, kultūras programma Latgalei, grāmatu iepirkums bibliotēkām – visi šie pasākumi ir svarīgi, lai stiprinātu apziņu par piederību Latvijai. Būtisks rīcībpolitikas virziens ir saites nostiprināšana ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, gan veicinot viņu atgriešanos, gan palīdzot saglabāt latvisko identitāti un informatīvo saiti ar Latviju, iespēju strādāt Latvijas labā, atrodoties ārzemēs. Arī turpmāk būs nepieciešams koordinēts un mērķtiecīgs ministriju un nevalstisko partneru darbs, lai Latvijas valsts sekmīgi pildītu šo savu svarīgo uzdevumu – nostiprināt latviešu valodu un kultūras telpu, eiropeiskās vērtības, cieņu pret daudzveidību. Šīs vērtības ir pamats saliedētai sabiedrībai Latvijā.

Mūsu valstī notiekošās reformas skar katru Latvijas iedzīvotāju, tomēr reformas nevar būt sekmīgas, ja netiek reformēts arī galvenais valsts un tās iedzīvotāju saskarsmes punkts – pašvaldības. Tieši pašvaldības bieži vien ir iedzīvotājam tuvākā valsts vara, un no tā, kādā mērā ar pašvaldību darbu ir apmierināts iedzīvotājs, bieži vien ir atkarīga arī Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valsti kopumā. Īpaši svarīga ir pašvaldību aktīva iesaiste valsts ekonomiskajā attīstībā, investīciju piesaistīšanā un darbavietu radīšanā.

Lai veicinātu pašvaldību iesaisti reformās un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, ir radīti stimuli pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas, tai skaitā ārvalstu investīcijas. Lai pilnvērtīgi sagatavotos 2014.–2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam, šī gada sākumā VARAM ir apzinājusi pašvaldību un plānošanas reģionu pieprasījumus pēc investīcijām. Ministru kabinetā apstiprināta valsts nostāja par Eiropas Komisijas regulu priekšlikumiem teritoriālās attīstības kontekstā nākamajam programmēšanas periodam. Nodrošināta pašvaldību un plānošanas reģionu metodiskā vadība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, organizējot apmācību seminārus un izstrādājot metodiskos materiālus. Uz šī gada 1.martu 49 pašvaldībām ir spēkā attīstības programmas. Savukārt 30 pašvaldībām ir apstiprinātas attīstības programmu pirmās redakcijas.

Cienījamie klātesošie!

Valsts attīstība nesasniedz savus mērķus, ja ekonomiskās izaugsmes rezultātā palielinās plaisa starp Latvijas bagātākajiem un nabadzīgākajiem reģioniem. Atbildība par līdzsvarotu valsts attīstību ir pamats tam, ka valdība īpaši pievērsusies Latgales attīstības jautājumiem. Lai pārvarētu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ir sagatavots Latgales rīcības plāns. Rīcības plāna pasākumi paredz atbalstīt jaunu uzņēmumu izveidi un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu sekmīgākai ārvalstu un vietējo investīciju piesaistei. Kopumā no iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldībām, NVO un ministrijām saņemti vairāk nekā 400 ierosinājumu reģionā veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbībā, izglītībā, infrastruktūras uzlabošanā un citās jomās. No tiem jau šobrīd tiek īstenoti iedrošinoši pasākumi uzņēmējdarbības uzsākšanas motivēšanai, sniedzot informāciju par dažādiem pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, organizējot jauniešu mācības biznesa ideju formulēšanā, biznesa aprēķinu veikšanā, idejas īstenošanā Balvu, Rēzeknes, Krāslavas un Alūksnes reģionā, lai veidotu jaunus uzņēmumus laukos. Esam piešķīruši papildu līdzekļus ceļu infrastruktūrai, profesionālās izglītības attīstībai, kā arī īstenosim virkni citu pasākumu.

Bieži publiskajā telpā dzirdam piesaucam Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Šo interešu smaguma centrs un realizācijas mehānisms lielā mērā ir Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2014.–2020.gadam. Valdība strādā, lai vienošanās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu atspoguļotu Latvijas intereses: būtu Latvijas sociāli ekonomiskai attīstībai atbilstoša kohēzijas politika, tai skaitā kohēzijas finansējuma nodrošināšana vismaz esošajā līmenī, kā arī Latvijas interesēm atbilstoša kopējā lauksaimniecības politika, tai skaitā Latvijas lauksaimniekus nediskriminējoši tiešie maksājumi. Balstoties uz izstrādāto un apstiprināto nacionālo pozīciju, Latvijas intereses tiek pārstāvētas politiskā un ekspertu līmeņa diskusijās gan Briseles, gan divpusējos formātos. Noticis aktīvs darbs, lai Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm skaidrotu Latvijas intereses. Rezultātu panākšanai īpaši svarīga ir saskaņota valsts augstāko amatpersonu, likumdevēja un izpildvaras, kā arī valdības sociālo partneru un nevalstisko organizāciju darbība vienotas, izsvērtas un spēcīgas argumentācijas nodrošināšanā komunikācijai ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstīm.

Latvija aktīvi piedalās Eiropas Savienības nākotnes veidošanā, atbalstot ciešāku ES integrāciju un uzskatot, ka Latvijas vieta ir ES uz priekšu virzošajā kodolā. Ņemot vērā Latvijas mērķi ieviest eiro 2014.gadā, valdības uzdevums ir nodrošināt Latvijas iesaisti jaunajā ekonomiskās politikas integrācijas procesā, kas iekļauj eirozonas dalībvalstis un tās eirozonā neietilpstošās valstis, kas vēlas pievienoties padziļinātajai sadarbībai. Mēs esam gatavi kopā ar citām valstīm atjaunot Eiropas konkurētspēju un strādāt tās drošas nākotnes labā. Latvijai ir jāatbalsta aizvien ciešāka Eiropas valstu sadarbība, vienlaikus nodrošinot Latvijas valsts interešu aizstāvību ES kopējās politikas veidošanā un īstenošanā. Valdība ir aizstāvējusi Latvijas intereses Eiro+ pakta un fiskālās disciplīnas līguma izstrādes procesā, panākot vairāku Latvijai nepieņemamu nosacījumu izslēgšanu no šiem dokumentiem.

2015.gads būs nopietns pārbaudījums mūsu valsts pārvaldei, kurai vajadzēs vadīt Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Tā būs liela slodze mūsu administrācijai, tādēļ ārlietu ministra pakļautībā izveidotais sekretariāts Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē ir sācis gatavošanos prezidentūrai, pievēršot uzmanību visiem ar plānoto prezidentūru saistītajiem aspektiem, tai skaitā personāla plānošanai un apmācībai, prezidentūrai nepieciešamā finansējuma apzināšanai, prezidentūras kultūras programmas sagatavošanai, kā arī valsts informācijas sistēmas un vienota datortīkla izveidošanai ātras un drošas Eiropas Savienības dokumentu aprites nodrošināšanai. Tiek iegūta papildu informācija par iepriekšējo prezidentūru norisi citās ES dalībvalstīs, tai skaitā paredzot Latvijas valsts pārvaldes darbinieku stažēšanos šajās valstīs. Tiek izvērtētas sociālo partneru un nevalstisko organizāciju efektīvākās sadarbības formas ar sekretariātu prezidentūras sagatavošanā.

Balstoties uz Saeimas un Ministru kabineta lēmumiem, Latvija turpina dalību NATO operācijā un ES policijas misijā Afganistānā. ES kopējās drošības un aizsardzības politikā paralēli Austrumu partnerības jautājumiem Latvija turpina atbalstīt civilo un militāro spēju attīstību, kā arī ES gatavību īstenot operācijas. Latvijas eksperti turpinās dalību arī ES civilajās misijās Kosovā un Gruzijā, kā arī ES jūras operācijā pirātisma novēršanai Somālijas piekrastē. Tāpat Latvija turpina sniegt finansiālu ieguldījumu ES militāro operāciju kopējā budžetā ES militārajām un jūras operācijām un arī militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā. Latvija piedāvā savas ostas un transporta infrastruktūru ISAF valstu tranzīta nodrošināšanai uz Afganistānu, tagad notiek darbs arī pie tranzīta nodrošināšanas reversajā virzienā, tas ir, no Afganistānas.

Svarīgs notikums drošības politikā šogad būs NATO Čikāgas samits, kur Latvijas prioritāte ir panākt lēmumu par pastāvīgas NATO gaisa telpas patrulēšanas risinājumu Baltijas valstīm, kā arī kopā ar sabiedrotajiem turpināt NATO stratēģiskajā koncepcijā noteikto uzdevumu īstenošanu.

Attiecībā uz Latvijai šobrīd pieejamo ES fondu apguvi pārskata periods ir bijis pilns izaicinājumu un jaunu uzdevumu valdībai. Šobrīd valdība strādā pie būtiskas ES fondu vadības sistēmas uzlabošanas, kuras pamatā būs plaša jaunu, progresīvu kontroļu sistēmas izveide, kur akcents tiks likts ne tik daudz uz programmu ieviešanas procedūru uzraudzību, kas rada lieku birokrātiju, bet gan uz risku novērtējumu balstītām kontrolēm. Tas ļaus atslogot gan projektu ieviesējus, gan kontrolējošo iestāžu cilvēkresursus un padarīs kontroles efektīvākas un projektu ieviesējam draudzīgākas.

Valdība konsekventi turpina strādāt pie jau pirms vairākiem gadiem nospraustā mērķa ieviest eiro 2014.gadā. Smagākajos krīzes brīžos pievienošanās eiro ir bijis stabils orientieris, kas iezīmējis ceļu šīs krīzes pārvarēšanai.

Protams, eirozona šobrīd ir grūtu izvēļu priekšā, Dienvideiropas eirozonas valstu parādu krīze arī ir nepārprotams pierādījums tam, ka reformas nepieciešamas arī vecajās ES dalībvalstīs. Latvija ir cīnījusies un cīnās par vienlīdzīgu attieksmi pret visām valstīm, kas nozīmē, ka tad, ja Latvija izpildīs visus noteiktos kritērijus, lai iekļautos eirozonā, lēmumam par to ir jābūt balstītam tikai uz Māstrihtas kritēriju izpildi.

Tomēr, bieži dzirdot kritiku, ka mēs gatavojamies pievienoties eirozonai, kurā ir vērojamas problēmas, gribu teikt sekojošo. Pievienošanās eiro ir bijusi mūsu stratēģija izejai no krīzes nevis tādēļ, ka eiro ir labākā valūta pasaulē, bet gan tādēļ, ka, iekļaujoties eirozonā, ir jāievēro virkne principu, bez kuriem nav iespējama arī ekonomiskā izaugsme. Šo principu ievērošana ir svarīga pat tādā gadījumā, ja mēs nepievienotos eiro.

Attiecībā uz pievienošanos eirozonai esam rūpīgi izvērtējuši Igaunijas pieredzi, kur pievienošanās eirozonai ir kalpojusi kā pozitīvs signāls par valsts finanšu un ekonomisko stabilitāti un veicinājusi investīciju piesaisti. Līdzīgu rezultātu sagaidām Latvijā. Arī uzņēmēju organizācijas uzsver, ka pievienošanās eirozonai ir nozīmīga valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Eiro ieviešana ievērojami mazinās gan valsts izmaksas valsts parāda apkalpošanai, gan uzņēmēju un iedzīvotāju izmaksas valūtas konvertācijai.

Godātie deputāti! Šajā uzrunā nav iespējams detalizēti izanalizēt visas valdības darba jomas, tādēļ attiecībā uz jomām, kas netika skartas šajā uzrunā, aicinu iepazīties ar pilno ziņojuma tekstu.

Pēdējo gadu laikā esam atjaunojuši Latvijas starptautisko reputāciju un tautsaimniecības izaugsmi, kas būs pamats Latvijas iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes pieaugumam. Taču pie sasniegtā nedrīkst apstāties, darbs pie valsts labklājības un ekonomikas izaugsmes ir jāturpina, atbildīgi strādājot visiem kopā – Saeimai, valdībai, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nevalstiskajam sektoram un visai Latvijas tautai.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Es atgādinu, ka debašu laiks ir piecas minūtes.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Staņislavs Ježijs Lecs kādreiz ir teicis, ka optimismu vajag tērēt prātīgi, lai pietiktu vismaz līdz gada beigām.

Pētot Ministru prezidenta Dombrovska kunga ikgadējos ziņojumus Saeimai par Ministru kabinetā paveikto un iecerēto darbību, rodas iespaids, ka valdība strādā vienkārši izcili, mūsu valstī nekādu problēmu nav, viss ir jauki un rožaini un viss būs labi. Tomēr kādā populārā latviešu dziesmiņā ir teikts, ka ar cenām mēs Latvijā jau sen esam Eiropā, bet ar algām – joprojām Āfrikā. Laika trūkuma dēļ, izmantojot šo līdzību, vēlos pievērst valdības uzmanību tikai vienam problēmu blokam – problēmām izglītības jomā, problēmām, kuras, manuprāt, ziņojumā ir atspoguļotas ļoti pavirši.

Uzskatu, ka izglītība ir viena no valsts ekonomiskās izaugsmes prioritātēm, bet Latvijas pedagogu darba samaksa diemžēl ir viena no viszemākajām Eiropā. Pašlaik vidējā alga skolotājiem par vienu slodzi ir 250 latu mēnesī. (Tajā pašā laikā vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ir 493 lati, tautsaimniecībā kopumā – 464 lati.) No pirmskrīzes laiku samaksas par skolotāju slodzi – 344 latiem – tā samazinājās līdz 250 latiem 2009.gadā. Tad, pašā grūtākajā laikā, faktiski tika atcelts kopš 2008.gada pastāvošais grafiks par algas paaugstināšanu skolotājiem. Kopš tā laika pagājuši jau trīs gadi. Algas daudzās citās nozarēs, kā apgalvo valdība, pamazām sāk palielināties, taču skolotājiem nekas nav mainījies. Uzskatu, ka šāda darba samaksa pašlaik absolūti neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām un prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga, un tas liecina, ka valsts nepietiekami novērtē viņu darbu.

„Saskaņas Centrs” ir noskaņots aktīvi virzīt prasību valdībai – paaugstināt likmes samaksu par 10 procentiem, un mēs uzskatām, ka ir jāpalielina atalgojums visiem skolotājiem, bet ne kādas atsevišķas kategorijas pedagogiem, jo viņu darba novērtēšanas kritēriji bieži vien ir vispārīgi un subjektīvi. Un te mūsu un arodbiedrības viedoklis saskan.

Mēs iestājamies arī par to, lai atkal tiktu izstrādāts grafiks pedagogu algu pakāpeniskai paaugstināšanai. Tas veicinātu jaunu skolotāju piesaisti skolām, pašlaik viņi vienkārši neizvēlas tur strādāt.

Vēlos pievērst valdības uzmanību vēl kādai aktuālai problēmai. Es iebilstu arī pret pensijas vecuma paaugstināšanu skolotājiem, jo pedagoga darbs saistīts ar stresu un daudzi skolotāji un bērnudārzu audzinātāji vienkārši nespēj strādāt ilgāk par 62 gadiem veselības stāvokļa dēļ.

Varu apliecināt, ka mūsu frakcijas deputāti darīs visu iespējamo, lai visiem pedagogiem pēc iespējas ātrāk tiktu paaugstināta darba samaksa, kā arī tiktu risināts jautājums par finansējuma pieaugumu zinātnei.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Lielākais un galvenais koalīcijas panākums ir politiskā stabilitāte, kas ir viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai valsts attīstībai. Par to liels paldies premjeram – par spēju saliedēt koalīcijas partnerus kopējam darbam un spēju rast kompromisu arī ar opozīcijas spēkiem.

Šoreiz neuzskaitīšu lietas, kas ir padarītas (to lieliski pastāstīja pats premjers), bet gan pievērsīšu uzmanību pāris lietām – pāris ļoti svarīgām lietām! –, kas vēl ir jāizdara.

Latvija ir pamazām atgriezusies uz ekonomiskās izaugsmes ceļa. Tomēr Saeimai un valdībai ir būtiski nepazaudēt uzņemto attīstības kursu. Pie būtiskākajiem veicamajiem uzdevumiem vēlos pieskaitīt demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, emigrējušo latviešu atgriešanos Latvijā un parādos iestigušo cilvēku atgriešanos ekonomiskajā dzīvē; tādējādi tiktu restartēta visa ekonomika.

Mēs nedrīkstam aizmirst par Latvijas ģimeņu un iedzīvotāju tūkstošiem, kas šobrīd ir ierauti kredītu jūgā. Tāpēc ir būtiski strādāt pie risinājumiem, lai ļautu šiem cilvēkiem atgriezties ekonomiskajā apritē. „Brīvie demokrāti” jau ir sākuši un turpinās strādāt pie šo problēmu risināšanas, un ceram uz koalīcijas partneru un arī premjera turpmāku atbalstu šajos jautājumos.

Paldies. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Bet par budžetu?!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie ministri! Ministru prezident! Kolēģi!

Ja godīgi, es gaidīju lielāku aktivitāti. Skatos, ka neviens īsti negrib runāt. Es negatavojos, bet nu pateikšu, vadoties no situācijas.

Kolēģi! Bez šaubām, man jāatzīst, ka valdība ir daudz ko izdarījusi. Tik tiešām tā stabilitāte, kas panākta, – tas ir viens no lielākajiem darbiem, ko valdība ir izdarījusi, un par to valdībai paldies. Arī citi labi darbi ir izdarīti.

Bet es runāšu vairāk par globālām lietām. Manuprāt, viena no galvenajām problēmām, ko es nesadzirdēju, ir tas, kas Latviju sagaida nākotnē... tas, kāda mums ir Latvijā nākotne, jo visa Eiropa tagad runā par fiskālās disciplīnas likumu paketi. Un es daudz tagad klausos un lasu par to, kādi viedokļi ir Eiropas ekonomistiem par... vispār par Eiropas nākotni, un tik tiešām man rodas bažas par to, kādā veidā mēs panāksim to izaugsmi, par kuru tagad mēs visi runājam. Jo fiskālā pakete tomēr nerada priekšnosacījumus tam, lai Latvijas ekonomika izaugtu, jo stabilitāte... Ir jāsaprot, ka finansiālā stabilitāte... valsts finansiālā stabilitāte – tā nav valsts sabiedrības stabilitāte. Jo sabiedrībai būs jācieš no visa tā pasākuma! Ekonomisti atzīst, ka visi tie fiskālie pasākumi kopumā ir balstīti uz sabiedrības nabadzības paaugstināšanos. Un, veidojot mūsu ekonomisko nākotni, mums tas ir jāsaprot.

Bez tā mēs nevarēsim attīstīt normāli savu ekonomiku, un mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par to notiek strīdi.

Ir no „Saskaņas Centra” puses sagatavoti grozījumi, un es ceru, ka mums izdosies tomēr panākt kaut kādu saprātīgu risinājumu.

Un es novēlu Ministru kabinetam padomāt arī par to, kāda nākotne mūs sagaida ar eiro ieviešanu 2014.gadā. Nav noslēpums, ka Eiropa tagad dalās dienvidu pusē un ziemeļu pusē, un arī par to notiek strīdi tagad: vai tik tiešām ir vērts atstāt Eiropas Savienības, eirozonas sastāvā Grieķiju un varbūt arī citas valstis? Tajā pašā laikā mēs cenšamies tikt eirozonā un atteikties no lata. Bez šaubām, ir daudz priekšrocību eiro ieviešanā, bet mums jāapsver, vai mums jācenšas jebkurā gadījumā tur tikt tieši 2014.gadā. Varbūt ir jādomā arī par citiem variantiem.

Un kopumā mans mesidžs ir tāds: mēs tomēr nevaram pieļaut to, ka pazeminātos sabiedrības dzīves līmenis, ieviešot fiskālo paketi. Eiropai ir kur krist, jo tur tas dzīves līmenis ir augsts, turpretim Latvijas sabiedrībai... nu, nav kur pazemināt savu dzīves līmeni. Tātad mums jādomā – tieši otrādi! – par to, kā to paaugstināt.

Es neredzu Latvijas ekonomikā darba vietu pieaugumu. Mums tiešām ir stabilitāte, bet tā stabilitāte ir tāda, ka... kas ir, tas ir, un nekāda pieauguma nav.

Darba vietu pieaugums – tas ir viens no galvenajiem rādītājiem, uz ko jāiet un ko jācenšas panākt. Mūsu investīciju pakete, kas mums ir, tie pasākumi... mēs redzam, ka tie neveicina jaunu darba vietu radīšanu, un tā fiskālā pakete arī neveicinās jaunu darba vietu radīšanu. Tātad jādomā šinī virzienā arī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Par šo jautājumu saskaņā ar Kārtības rulli nav paredzēts balsojums. Tātad jautājums ir izskatīts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Pieci deputāti – Zaķis, Čigāne, Kalniņš, Reirs... – ir lūguši izdarīt izmaiņas 17.maija sēdes darba kārtībā un kā darba kārtības 4.jautājumu skatīt likumprojektu „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.786. Likumprojekts „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”.

Ārlietu komisija izskatīja šo līgumu 9.maijā un vispirms sprieda par līguma apstiprināšanas procedūru. Mēs uzklausījām ārlietu ministru Rinkēviču un Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu un iepazināmies ar Ārlietu ministrijas atzinumu, un piekritām, ka šis līgums varētu daļu no valsts institūciju kompetences deleģēt Eiropas Savienības institūcijām. Un, lai šo līgumu apstiprinātu Saeimas sēdē, tam ir nepieciešams konstitucionālais vairākums.

Kā jau Ministru prezidents teica, šā fiskālā pakta jeb līguma mērķis ir nodrošināt eirozonas stabilitāti. Līguma puses apņemas ieviest stingrākas nacionālo budžetu uzraudzības un korekcijas procedūras, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta veidošanos. Tādējādi tiks veicināta Eiropas Savienības ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana.

Pēc diskusijas ar ārlietu ministru Ārlietu komisija nolēma apstiprināt šo līgumu... šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Es aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Godātais ziņotāj!

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, ka skatāmais līgums ir viens no svarīgākajiem dokumentiem, kurus mūsu Saeima pieņem šajā politiskajā sezonā, un aicinu iedziļināties šī līguma būtībā, lai nostiprinātu savu viedokli, lai saprastu, kas notiek, kādas konkrētas saistības Latvija uzņemas, to ratificēdama.

Neskatoties uz to, ka jautājums par fiskālo disciplīnu šodien ir modē... ka fiskālā disciplīna šodien ir Eiropas ekonomiskās politikas pašā epicentrā, katrai atsevišķai valstij tomēr ir jābūt savām interesēm. Un Latvijas nacionālās intereses šajā ļoti grūtajā laikmetā ir nodrošināt mūsu ekonomikas ātru, strauju izaugsmi. Es gribētu uzsvērt – tieši ātru attīstību, jo Latvija nevar rīkoties vieglprātīgi, samierināties ar mērenu izaugsmi katru gadu par 2 vai 3 procentiem. Problēma ir tā, ka mūsu valsts ir maza un daudz jauno cilvēku brauc projām, lai meklētu darbu ārpus Latvijas. Šeit ir pavisam cits izaicinājums nekā tas, kas ir kādām vecām demokrātijām, kurām bija galvenā iniciatīva šo likumprojektu izstrādāt.

Mēs vienkārši nevaram gaidīt, kamēr mums būs... kamēr mēs izkļūsim no šīm problēmām. Ir jānodrošina tieši tādi apstākļi, tieši tāda attīstība, kas izveidos mūsu valstī jaunas darba vietas, lai sparīgi, uzņēmīgi jaunie cilvēki rastu ātri – jau šogad, jau nākamajā gadā! – darba vietas.

Mēs daudz runājam par demogrāfiskām problēmām, bet esam pavisam aizmirsuši to, ka galvenais līdzeklis šo demogrāfisko problēmu atrisināšanai ir jaunas darba vietas. Nebūs darba vietu Latvijā – nebūs arī demogrāfiskās problēmas atrisinājuma, nebūs bērnu!

Es gribu pievērsties konkrētam apstāklim, kura dēļ šis līgums ir tomēr izveidots un piedāvāts skatīšanai visām Eiropas valstīm.

Pirmkārt, tas tiek darīts tādēļ, lai nepieļautu iespēju turpmāk bezatbildīgi aizņemties finanšu tirgos tām valstīm, kas to darīja līdz šim. Bet uz Latviju šī prasība nemaz neattiecas! Latvija uzvedās ļoti kārtīgi un precīzi, sekojot visiem Māstrihtas kritērijiem. Mūsu neapmierinātība ar to, kā rīkojās iepriekš Kalvīša valdība, bija tikai tāpēc, ka tā patiesībā izmantoja cenu burbuļa sekas, mēģināja un tiešām panāca krietnu valsts pārvaldes aparāta palielinājumu. Bet tas nemaz neietekmēja mūsu starptautisko saistību izpildi.

Otrkārt, tiek uzsvērts, ka šis līgums paglābšot valstis no nākamām krīzēm. Tā nav patiesība! Krīze, kas ir radusies Eiropas Savienībā, radās tikai tāpēc, ka nebija nemaz pārvaldāma valsts kapitāla plūsma. Arī Latvijā krīzi veidoja privātais patēriņš, kurš izkonkurēja ražīgo rūpniecību un līdz ar to padarīja ekonomikas attīstību – reālo ekonomikas attīstību! – neizdevīgu.

Ja mēs atteiksimies no attīstības politikas, ja mēs paši mazināsim mūsu iespējas izmantot fiskālo stimulāciju turpmākai attīstībai, mums nebūs nekādas iespējas turpmāk mēģināt ātri attīstīties. Un tātad Latvija, parakstīdama šo līgumu, drīzāk izskatīsies kā tāds brašs karaskolas beidzējs, kurš sagatavoja savu mundieri, nospodrināja pogas, notīrīja zābakus un tagad stāv kaujas lauka vidū un nevar saprast, kāpēc viņš, kurš iemācījies ļoti labi dejot valsi prezidenta ballēs, cieš sakāvi. Viss būs sagatavots, bet attīstības nebūs!

Šajos apstākļos mēs vienkārši nevaram atbalstīt šo līgumu. Un es līdz ar to aicinu deputātus balsot „pret” vai atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Debates slēdzu! (Dep. K.Seržants ir nokavējis pieteikšanos debatēt.) Ir jau slēgtas.

Kalniņa kungs, vai komisijas vārdā kaut ko vēlaties piebilst?

O.Ē.Kalniņš. Nē. Vienkārši aicinu vēlreiz Saeimu atbalstīt šo svarīgo līgumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kā jau Kalniņa kungs minēja, lai nobalsotu par šo līgumu, ir nepieciešamas divas trešdaļas. Tātad zālē ir jābūt divām trešdaļām. Vizuāli tas tā ir, tas ir redzams, bet, lai mēs pārliecinātos precīzi, pirms balsojuma vēl jāreģistrējas. Lūdzu zvanu un kvoruma reģistrācijas režīmu! Lūdzu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 97 deputāti, un tas ir ievērojami vairāk par divām trešdaļām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 22.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.maijs. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Sirsnīgs paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām izskatīt Saeimas 17.maija sēdes darba kārtību.

Nākamā darba kārtības sadaļa – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Potapkina, Klementjeva, Tutina, Rubika un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms mēneša Baltijas Asamblejas ietvaros Tallinā notika konference, kura bija veltīta Baltijas valstu iespējām cīnīties pret narkotisko vielu apriti. Šīs konferences laikā tika konstatēts, ka diemžēl atsevišķos posmos mēs izkrītam no Baltijas Asamblejas ietvariem un mums ir atšķirīgi viedokļi par to, kādā veidā tiek noteikti šie kritēriji un apjomi Latvijā. Līdz 2002.gadam to, kas skar apjomus... Šī kompetence piederēja Ministru kabinetam 2002.gadā... Un pēc tam, 2009.gadā, attiecīgie likumi tika mainīti.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta otrās daļas nosacījumiem persona, kura labprātīgi nodevusi tās rīcībā nelielā apmērā esošās narkotiskās un psihotropās vielas un zāles, kā arī vielas, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai, ko tā bija iegādājusies vai glabājusi bez nolūka realizēt... Un tālāk jūs varat lasīt, kā tas ir anotācijā teikts.

Mēs aicinām tomēr šo deleģējumu atdot atpakaļ Ministru kabinetam, lai varētu ātrāk un efektīvāk pieņemt attiecīgos lēmumus.

Es aicinu par atbildīgo komisiju nozīmēt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Manuprāt, Juridiskā komisija ir pārslogota un netiek galā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Gan šis likumprojekts, gan nākamais likumprojekts ir jāvērtē kopsakarā, jo tie paredz deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu noteikt narkotiku apmērus, kas atzīstami par nelieliem vai lieliem. Un no tā, protams, kā jūs saprotat, ir atkarīga arī personai piemērojamā soda bardzība.

Anotācijā ir norādīts, kā jau teica kolēģis Ādamsons, ka pašreizējā kārtība, ka par to lemj Saeima, neesot efektīva.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šiem piedāvātajiem likuma grozījumiem ir sena vēsture.

Pirmkārt, 2011.gada 18.janvārī un 22.martā Saeimas Juridiskā komisija izskatīja gandrīz analogus priekšlikumus, kurus tolaik bija iniciējusi Iekšlietu ministrija. Komisijas sēdē pieaicinātie Tieslietu ministrijas pārstāvji, tiesību zinātņu eksperti un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta tiesneši neatbalstīja šos projektus, norādot, ka šie grozījumi mēģina ietiekties Saeimas kompetencē, ka tie ir pretrunā ar Satversmi. Piemēram, Augstākās tiesas senators Dzalbes kungs komisijas sēdē uzsvēra, ka juridiskā atbildība šajā gadījumā jānoteic ar likumu, nevis ar likumam pakārtotu aktu, proti, Ministru kabineta noteikumiem.

Otrkārt, savukārt 10.Saeimas 2011.gada 31.marta sēdē šie Juridiskās komisijas neatbalstītie priekšlikumi arī netika atbalstīti, un par šiem priekšlikumiem nobalsoja tikai 2 deputāti, pret bija 75, bet atturējās 13 deputāti.

Treškārt. Savulaik, pirms vairāk nekā desmit gadiem, kā teica kolēģis Ādamsona kungs, proti, vēl pirms 2002.gada, 2001.gada 8.novembrī, 7.Saeimas sēdē arī tika runāts par Saeimas un valdības kompetences norobežošanu. Proti, Ministru kabinetam netika nodotas tiesības noteikt būtiska kaitējuma apmērus saistībā ar nelikumīgu mežu ciršanu, jo atsevišķas ministrijas to gribēja nodot Ministru kabinetam. Tālaika deputāts Linards Muciņš teica, manuprāt, pamatotus vārdus (citēju): „Cilvēkus tiesāt, apsūdzēt, sodīt, notiesāt ar notiesājošu spriedumu, atzīt par vainīgiem noziedzīgā nodarījumā var pirmām kārtām tikai tiesa. Un otrām kārtām jāuzsver, ka to var darīt, pamatojoties tikai uz likumu.” Citāta beigas.

Ceturtkārt. Iekšlietu ministrijas pārstāvji uzskata, manuprāt, arī šodien, tāpat kā Juridiskās komisijas sēdē... Viņiem pievienojās Veselības ministrijas ierēdņi, ka pašreizējā kārtība apgrūtinot spēju operatīvi reaģēt uz jaunu narkotisko vielu izplatību sabiedrībā.

Anotācijā viņi pat min, ka Latvijā viss likumdošanas process aizņemot gandrīz vienu gadu, bet Lietuvā tas esot 2–3 mēneši.

Ministru kabineta noteikumos grozījumus varot izdarīt operatīvāk nekā likumā. Es tam tomēr nevaru piekrist, jo Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas ierēdņi, ja nepieciešams steidzamības kārtībā grozīt likumu, proti, šo pielikumu, varētu vērsties Saeimā, un komisija, frakcija vai pat pieci deputāti varētu šādus grozījumus iniciēt. Es pēdējā laikā gada laikā neesmu sastapusies ar to, ka viņi būtu ar šādiem priekšlikumiem vērsušies, piemēram, pie Juridiskās komisijas.

Bez tam es teicu, ka par šiem projektiem jārunā kopumā. Anotācijā ir minēts, ka apmēru izvēle esot balstīta tikai un vienīgi uz atbildīgo institūciju ekspertu zinātniski, bioķīmiski pamatotiem slēdzieniem par konkrētās vielas ietekmi uz cilvēka organismu un veselību. Un likumdevēja kompetence mainīt vai apstiprināt šī slēdziena rezultātus, ciparus, tātad esot tikai formāla, jo bez iepriekšminētās riska novērtēšanas procedūras ietvaros izdarītiem šo ekspertu atzinumiem likumdevējs pats neesot spējīgs pietiekami efektīvi regulēt šo jautājumu. Es jautāju, vai visi Ministru kabineta ministri ir tiesīgi... ir spējīgi bez ekspertu atzinumiem noteikt šos jautājumus un vai Ministru kabinetā šī lieta kustētos, ja tā varētu izteikties, ātrāk uz priekšu.

Katrā ziņā Juridiskā komisija noteikti uzklausītu gan ierēdņu, gan ekspertu viedokļus, un, ja būtu nepieciešams, mēs to jautājumu virzītu steidzamības kārtībā. To ir iespējams izdarīt pat vienā Saeimas sēdē... vienas sēdes laikā. Un līdz ar to es aicinu ar šiem priekšlikumiem nepārkāpt Satversmi un gan šo likumprojektu, gan nākamo likumprojektu nenodot komisijām.

Paldies.

Es ceru, ka jūs man piekritīsiet.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”, tātad ir jāpieņem lēmums balsojot, bet saskaņā ar Kārtības rulli tika izteikts arī priekšlikums papildināt jau esošo priekšlikumu par komisijas maiņu. Tātad vispirms ir jālemj par komisijas maiņu un pēc tam par to, vai likumprojektu nodot komisijai.

Tātad vispirms mēs balsosim par to, lai likumprojektu nodotu Juridiskajai komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai mainītu atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, nosakot par atbildīgo komisiju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 47, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts. Komisija netiek mainīta.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Ādamsona, Potapkina, Klementjeva, Tutina, Rubika un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 45, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Zālē starpsaucieni.)

Nav nodots! Nav nodots!

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 31.laidienā