Tautsaimniecības padome: Par nodarbinātības un fiskālo politiku un ekonomikas izrāvienu

"Industriālajai, nodarbinātības, izglītības, kā arī valsts fiskālajai politikai jābūt tādām, kas sekmēs ekonomikas izrāvienu Latvijā, īpaši domājot par ekonomiskās aktivitātes veicināšanu reģionos. Tautsaimniecības padome (TSP) atbalsta valdības mērķus pārnozaru nodarbinātības politikas izstrādē, akcentējot pašvaldību lomu uzņēmējdarbības sekmēšanā un jaunu darba vietu izveidošanā reģionos, kā arī darba tirgus prasībām atbilstošas izglītības sistēmas izveidi. Savukārt fiskālās politikas 2013.–2015.gada ietvaros TSP uzsver, ka atzinīgi vērtējama uzsāktā diskusija par nodokļu samazināšanu, vienlaikus aicinot valdību vairāk koncentrēties uz darbaspēka nodokļu samazināšanu. Iedzīvotāju labklājības pieaugumu Latvijā un motivāciju atgriezties dzimtenē var veicināt tikai mērķtiecīga rīcība, īstenojot konkrētus pasākumus, bet reizē nodrošinot kompleksu pieeju," pēc 21.maijā notikušās Tautsaimniecības padomes sēdes uzsvēra tās priekšsēdētājs, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

"Atbalstot Nacionālā attīstības plāna vadmotīvu "ekonomikas izrāviens", valdība pauda nepārprotamu apliecinājumu, ka mūsu prioritāte ir ekonomiskā attīstība. Mūsu mērķis ir radīt apstākļus un priekšnoteikumus, lai ekonomika augtu ilgtspējīgā veidā, vairojot nacionālo labklājību un dzīves līmeni. Un ne tikai Rīgā, bet ikvienā Latvijas reģionā. Uz jautājumiem, kas, kad un kā tiks darīts, lai nodrošinātu ekonomikas izrāvienu, atbilde ir – Nacionālā industriālā politika. Tā kalpos par galveno ekonomiskās politikas pārnozaru dokumentu, integrējot valsts atbalsta instrumentus, nodokļu politiku, uzņēmējdarbības vides uzlabojumu plānu, nodarbinātības politiku un arī izglītības sistēmas reformas," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

21.maijā Ekonomikas ministrijā notika kārtējā TSP sēde, kuras laikā tika pārrunāti trīs būtiski jautājumi – Finanšu ministrija prezentēja Fiskālās politikas vadlīnijas 2013.–2015.gadam, Ekonomikas ministrija iepazīstināja ar provizoriskajām darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm, savukārt Labklājības ministrija informēja par paveikto Pārnozaru nodarbinātības politikas ietvara izveidē.

Iepazīstinot TSP ar Fiskālās politikas vadlīnijām 2013.–2015.gadam, Finanšu ministrija uzsvēra, ka valdības mērķis ir nodrošināt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju Baltijā, turpinot budžeta deficīta samazināšanu un valsts parāda ierobežošanu, kā arī prioritāri strādājot darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas virzienā. TSP aicināja valdību aktivizēt diskusiju par darbaspēka nodokļu samazināšanas iespējām, kas vēl vairāk sekmētu ekonomisko izaugsmi. Vienlaikus TSP sēdē tika nolemts tuvākajā laikā rīkot plašāku diskusiju par pašvaldību lomu uzņēmējdarbības sekmēšanā un valdības iespējām mērķtiecīgāk motivēt pašvaldības uz investīciju piesaisti, piemēram, ar fiskālajiem instrumentiem.

Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš prezentēja provizoriskās darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes. Latvijas ekonomiskā izaugsme šobrīd ir straujākā Eiropā, var prognozēt, ka tuvāko gadu laikā tā saglabāsies tikpat strauja, ja nenotiks būtiskas izmaiņas Latvijas galvenajos eksporta tirgos.

Savukārt darba tirgū situācija uzlabosies mērenāk, jo ekonomikas izaugsme vairāk balstīsies uz produktivitātes kāpumu, bet mazāk uz nodarbinātības pieaugumu. Atbilstoši prognozēm laika posmā līdz 2020.gadam saglabāsies samērā augsts pieprasījums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību un vidējo profesionālo izglītību, savukārt samazināsies pieprasījums pēc mazkvalificētā darbaspēka. EM sagatavotās darba tirgus prognozes tiks atspoguļotas informatīvajā ziņojumā, kas nākamo divu nedēļu laikā tiks iesniegts Ministru kabinetā.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka izglītības, industriālajai un nodarbinātības politikai kopā Latvijā jāveido efektīvi funkcionējošs darba tirgus, kurā valsts intervence pieļaujama tikai atsevišķos sektoros, piemēram, kā sekmēt darbaspēka pārkvalifikāciju un darba vietu izveidi reģionos, kā veicināt jauniešu nodarbinātību. Valdības mērķis ir pāriet no bezdarba apkalpošanas politikas uz darba tirgus attīstību veicinošu politiku. TSP atbalstīja valdības mērķus, papildus aicinot domāt pārnozaru kategorijās un rast instrumentus, kā sekmēt darbaspēka mobilitāti no vienas nozares uz citu, kurā vērojams akūts darbaroku trūkums.

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padome ir tās dibinātāju organizāciju – Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas – izveidota konsultatīva institūcija, kas darbojas kopš 1999.gada. Tās darbības mērķis ir veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu un sekmēt valsts ilgtspējīgas attīstības procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa