Par Latvijas mežu apsaimniekošanu

Latvijas mežu platība pieaug, kopējais mežaudžu veselības stāvoklis ir uzlabojies, un Latvijas meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. To secināja Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti, 9.maijā tiekoties ar Latvijas mežu nozares ekspertiem un speciālistiem, lai iepazītos ar aktuālo situāciju Latvijas mežu apsaimniekošanā.

Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kurā oglekļa dioksīda piesaistes apjoms pārsniedz kopējās valsts radītās emisijas, informējot deputātus par Eiropas mežu nozares Forest Sector Outlook Study II pētījuma rezultātiem, uzsvēra Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Samazinoties gaisa piesārņojumam, uzlabojas arī mežu stāvoklis. Vienlaikus ir būtiski saglabāt līdzsvaru starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, meža kā oglekļa dioksīda krātuves uzturēšanu un koksnes piegādes nodrošinājumu, norādīja A.Ozols.

Komisijas deputāts Klāvs Olšteins interesējās par koksnes resursu potenciālo ieguldījumu Latvijas enerģētikas attīstībā. A.Ozols skaidroja, ka nākotnē, augot pieprasījumam pēc atjaunojamiem energoresursiem, paredzams arī ievērojams pieprasījuma pieaugums pēc koksnes resursiem. Latvijā mežsaimniecības nozare pašlaik ir vienīgā ar pozitīvu importa–eksporta bilanci, taču mūsu valsts lielā apjomā eksportē koksni kā kurināmo, vienlaikus iepērkot arī fosilo kurināmo no citām valstīm. Latvijā ekonomiski izdevīgāk būtu enerģētikas ražošanai izmantot savus resursus, viedokli pauda A.Ozols.

Ivars Zariņš interesējās, vai un kā mež­audžu platību un ekonomiskās vērtības aprēķinā tiek ņemtas vērā sugu īpatnības, jo tām ir dažāda vērtība un izmantošanas iespējas. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis informēja deputātus, ka pētījumos tiek ņemtas vērā sugu atšķirības un tie rāda, ka pastāv problēmas ar enerģētikas ražošanā noderīgo koku nepietiekamību – tikai trešdaļa no mežaudzēm ir ar potenciālu enerģijas ražošanai.

A.Ozols informēja deputātus, ka vairāk nekā puse meža teritoriju pieder privātīpašniekiem. Vidējais meža teritorijas lielums ir astoņi hektāri – tā ir pārāk maza teritorija, lai to varētu apsaimniekot ilgtspējīgi. Viņš pauda viedokli, ka kā atbalsta sistēma jāizveido meža īpašnieku kooperatīvi, kas ļautu, kopīgi ieguldot resursus un infrastruktūru, efektīvāk veikt meža apsaimniekošanas darbus.

Deputāte Elīna Siliņa interesējās par to, vai un kā tiek kontrolēti lauksaimnieki, lai tie vērtīgās lauksaimniecības zemes neapmežotu. A.Ozols skaidroja, ka kontrole tiek veikta, tomēr, regulējot zemes izmantošanu, jāņem vērā būtiskākais – zemes auglība un saimnieciskā izmantojamība. Svarīgi, lai zemes īpašnieki vispār prastu radīt zemei pievienoto vērtību, skaidroja A.Ozols.

Saeimas preses dienests