ASV senatoru acīs Latvija ir nākamā NATO dalībvalsts

27. maijā mūsu valstī oficiālā vizītē uzturējās ASV Senāta delegācija

Valsts prezidentes Jūrmalas rezidencē svētdien, 27.maijā: ASV senatore Barbara Mikuļska, senators Ričards Dērbins, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, ASV senatori Džordžs Voinovičs un Gordons Smits

Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Ādažu mācību centrā

Mobilā strēlnieku pulka mācību centrā Ādažos svētdien, 27.maijā: Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, ASV senatori Džordžs Voinovičs, Gordons Smits un Barbara Mikuļska Foto: USIS

Svētdien, 27. maijā, mūsu valstī oficiālā vizītē ieradās ASV Senāta delegācija — senators Gordons Smits ( Gordon Smith ), republikānis no Oregonas štata, Barbara Mikuļska ( Barbara Mikulski ), demokrāte no Mērilendas štata, Ričards Dērbins ( Richard Durbin ), demokrāts no Ilinoisas štata un Džordžs Voinovičs ( George Voinovich ), republikānis no Ohaio štata.

Trīs Baltijas valstu apmeklējumu sēriju senatori bija sākuši Igaunijā un no Tallinas Rīgā ielidoja ar pāris stundu nokavēšanos, ko bija izraisījuši viņu lidmašīnas tehniski bojājumi. Tūlīt no Rīgas lidostas delegācija devās uz Mobilā strēlnieku pulka mācību centru Ādažos. Kopā ar ASV senatoriem Ādažu apmeklējumā bija Ministru prezidents Andris Bērziņš, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube, ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss, Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis un citas oficiālas abu valstu amatpersonas.

Svētdien, 27.maijā, Valsts prezidenta Jūrmalas rezidencē: ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss, Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, ASV Senāta ārlietu komisijas eksperts Jans Bžezinskis, ASV senators Ričards Dērbins, Imants Freibergs, ASV senatore Barbara Mikuļska, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, ASV senators Džordžs Voinovičs ar kundzi, senators Gordons Smits ar kundzi, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Svētdien, 27.maijā, Ādažos Mobilā strēlnieku pulka apmeklējuma laikā Foto: USIS

Vispirms ASV senatori Mobilā strēlnieku pulka mācību centrā tika iepazīstināti ar karavīru sadzīves apstākļiem — ēdnīcu un guļamtelpām. Pēc tam delegācija devās uz Ādažu poligonu vērot latviešu karavīru militāro iemaņu demonstrāciju.

No īpaša novērošanas laukuma Franču kurgānā augstu pāri poligonam varēja visās detaļās redzēt artilērijas atbalstītu kājnieku uzbrukuma imitāciju nosacītā pretinieka pozīcijām, kurā bija jāparāda atsevišķu ieroču veidu prasme sadarboties. Demonstrējumos piedalījās viens Latvijas kājnieku bataljona (LATBAT) vads, pa trim artilēristu un mīnmetēju ekipāžām no Mobilo strēlnieku mācību centra un Mācību centra sapieri. Komentārus nevainojamā angļu valodā sniedza rotas komandieris, kapteinis Georgs Kerlins, izpelnoties ASV vēstnieka Džeimsa Holmsa atzinības vārdus.

Vispirms poligonā starp retām priežu audzēm atskanēja kājnieku automātu kārtas un parādījās pirmā uzbrucēju ķēde. Prasmīgi maskējušies, karavīri gandrīz pilnīgi saplūda ar poligona zaļpelēki dzelteno smiltāju, sūnām klātu laukumu un priežu puduru veidoto reljefu. Taču jo viegli pamanāmu strēlnieku ķēdi padarīja oranžās vestēs tērptie drošības instruktori pa diviem katrā karavīru vienībā, kas turpat uzbrucēju ierindā, modri uzraugot mācību kaujas norisi, gādāja par maksimālu drošību, jo šauts tika ar īstām kaujas patronām. Ieņēmis ērtas izejas pozīcijas, kājnieku vads sagūla smilšu piekalnē. Kārta artilērijai. Viens pēc otra nodrebēja varenie simt milimetru čehu lielgabali, un kilometru attālie mērķi cits pēc cita ietinās liesmās un dūmu vālos. Senatoru sejās parādījās atzinība — bija skaidri redzama mūsu artilēristu augstā meistarība. Nogaidījuši artilērijas apšaudes beigas, uzbrukumā devās kājnieki. Vēl dažas minūtes, un demonstrējums bija beidzies.

Pulkvedis Graube vedināja senatorus aplūkot Mobilo strēlnieku pulka ekipējumu — amerikāņu ietērpu un uzkabi, čehu lielgabalus, zviedru kāpurķēžu vilcējus... Taču šajā brīdī “uzbrukumā” devās žurnālisti, un senatori turpat Franču kurgānā dalījās iespaidos un pauda savu viedokli.

G.Smits: — Diemžēl Tallinā mums dažādu iemeslu dēļ neizdevās redzēt igauņu karavīru militāro sagatavotību. Tāpēc mums jo nozīmīgāk ir redzēt latviešu bruņotos spēkus, redzēt, cik viņi ir profesionāli pārliecināti un sagatavoti, lai dotu savu ieguldījumu kopīgajā drošībā.

R.Dērbins: — Personīgi uz mani labu iespaidu atstāja tas, ka Latvijas bruņoto spēku vadības uzmanības centrā ir arī karavīru sadzīves apstākļi. Jo nepietiek tikai ar profesionālajiem karavīriem, lai aizstāvētu savu zemi. Ir svarīgi, lai arī regulārā karadienesta karavīri spētu darboties augsti profesionāli. Šeit, Ādažos, runājot ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, mēs redzējām lielās pārvērtības, kas Latvijā notikušas kopš padomju okupācijas laika, izveidojot savus nacionālos bruņotos spēkus. Tie ir ļoti profesionāli, un šis apstāklis ir ļoti iedrošinošs jūsu ceļā uz NATO.

Dž.Voinovičs: — Manuprāt, tas, kā latviešu militārais personāls sevi apliecina Balkānos, rāda, ka Latvija jau de fakto ir NATO dalībvalsts. Jo jūsu karavīri Balkānos veic patiešām lielu un nozīmīgu darbu kopā ar NATO karavīriem. Es domāju, virzībā uz NATO Latvijai un visām trim Baltijas valstīm ir ļoti gaiša nākotne.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Kā jūs vērtējat jauno, aizvien aktuālāko Eiropas Savienības (ES) drošības dimensiju, un kāda varētu būt tās mijiedarbība ar NATO nākotnē?

G.Smits: — Es domāju, tas pirmkārt būs atkarīgs no ES dalībvalstīm. Ja tās vēlēsies attīstīt ES aizsardzības spēkus, tām vajadzēs šim mērķim arī atvēlēt pietiekami daudz naudas. Vārdos drošība ir lēta, taču reālas patronas maksā reālus dolārus.

Jautājums: — Vai, jūsuprāt, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki jau ir gatavi integrēties NATO?

R.Dērbins: — Es to neņemtos izvērtēt viens pats personīgi. Taču varu teikt, ka ļoti daudzi no mums Savienotajās Valstīs grib redzēt NATO uzņemtas visas trīs Baltijas valstis — Igauniju, Latviju un Lietuvu. Mēs ceram, ka tas notiks ļoti drīz. Šodien redzētais ir skaidra liecība tam, ka baltiešu militārais personāls daudz dara, lai tuvinātu šo iespēju.

Jautājums: — Kādus rezultātus jūs paredzat NATO dalībvalstu vadītāju nākamgada apspriedei? Vai šī apspriede varētu būt sekmīga Latvijai?

G.Smits: — Es ceru, ka visas trīs Baltijas valstis tiks uzaicinātas iestāties NATO. Ka šīs valstis, kas nemitīgi nostiprina savu brīvību un vēlas gūt papildu drošības garantijas Rietumos, varēs izmantot arī savu brīvību izveidot šādas ciešas attiecības ar NATO. Protams, dodot arī savu ieguldījumu kopīgajā brīvības aizsargāšanā.

Jautājums: — Kā ASV Senātā mainās Baltijas valstu uzņemšanas atbalstītāju iespaids?

G.Smits: — Es domāju, īstā atbilde ir fakts, ka mēs šeit delegācijā esam divi republikāņi un divi demokrāti. Mēs visi četri atbalstām NATO paplašināšanu. Mēs visi balsojām par to, un visi četri esam šeit, lai atbalstītu turpmāko NATO paplašināšanu, uzņemot NATO arī Baltijas valstis. Protams, abās partijās ir arī izolacionisti un internacionālisti. Mēs piederam pie internacionālistiem un veidojam vairākumu.

Jautājums: — Vai jūs saskatāt iemeslu paralēli aplūkot divus jautājumus — NATO paplašināšanu Baltijas valstīs un Krievijas attieksmi pret ASV raķešu aizsardzības sistēmu, kā arī ASV kontaktus ar Krieviju, kura neatbalsta šo projektu?

G.Smits: — Es domāju, tie ir dažādi lēmumi, kas kopumā vērsti pret NATO paplašināšanu. Lai NATO nodrošinātu savu nozīmīgumu arī turpmāk, tai nepieciešams augt un paplašināties, uzņemot visas valstis, kuras vēlas būt brīvas un dot arī savu ieguldījumu brīvības nosargāšanā. ASV prezidents jau ir ļoti skaidri paziņojis, ka šis process notiks neatkarīgi no tā, vai Krievija vēlas vai nevēlas redzēt Baltijas valstis kā NATO dalībvalstis. Tādēļ arī mēs esam šeit, lai paši savām acīm pārliecinātos, cik nopietni jūs veicat visu nepieciešamo, sagatavojoties integrācijai NATO. Šeit redzētais uz mani atstāja ļoti labu iespaidu. Es domāju, arī latviešu nodokļu maksātājiem vajadzētu būt apmierinātiem, jo daļa viņu nodokļu tiek izlietota valsts aizsardzības spēju nostiprināšanai. Šeit redzētais vēl vairāk nostiprina mūsu pārliecību, ka Baltijas valstīm jākļūst par NATO sastāvdaļu.

Jautājums: — Vai jūs izjūtat grūtības sarunās ar Krieviju par šo jautājumu? Vēl tikai pirms dažām dienām Krievijas Valsts dome pieņēma ļoti negatīvu rezolūciju šajā jautājumā, un tā nav vienīgā šāda Krievijas parlamenta deklarācija.

G.Smits: — Krievijai nav veto tiesību NATO attīstības jautājumos. NATO nodibināja brīvas valstis, kas apvienojās ar mērķi nodrošināt sev labāku aizsardzību. NATO paplašināšanās un Latvijas eventuāla iestāšanās NATO nav Krievijas izvēles jautājums. Tā ir un būs Latvijas izvēle.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Vai jūs nākotnē redzat kādas sadarbības iespējas starp NATO un Krieviju?

G.Smits: — Protams! Es arī biju kopā ar prezidentu Klintonu, kad tika parakstīts NATO un Krievijas sadarbības līgums. Un mēs nekoncentrējam savus aizsardzības apsvērumus uz Krieviju. Krievija nav Padomju Savienība, un mums tas ir jāapzinās. Mums Krievija vairs nav jāuzlūko kā ienaidnieks. Taču mums jābūt sagatavotiem atvairīt reālus un potenciālus draudus.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Senator, mēs visi labi atceramies, ka Padomju Savienība bija ārkārtīgi bīstama superlielvara. Vai jūs uzskatāt, ka Krievija vairs nekādā ziņā nav bīstama?

G.Smits: — Mjā, viņiem joprojām ir ļoti lielas bumbas . Un mēs esam norūpējušies par Krievijas tautu un tās izjūtām. Bet Latvija ir izraudzījusies pati savu nākotni, un jums jāiet savs attīstības ceļš, jādibina pašai savas attiecības ar citām valstīm Rietumos.

Dž.Voinovičs: — Mums visiem noteikti jāatceras, ka NATO ir aizsardzības organizācija, kas nodibināta, lai aizstāvētu savas dalībvalstis pret citu valstu iebrukumu. Krievijai skaidri jāapzinās, ka NATO nav vērsta pret Krieviju. Šī organizācija ir nodibināta, lai aizsargātu savas dalībvalstis.

Jautājums: — Kāpēc daži jūsu Eiropas sabiedrotie nav tikpat pārliecināti par NATO paplašināšanu Baltijas valstīs kā jūs, amerikāņi?

R.Dērbins: — Daļa mūsu sabiedroto NATO atbalsta šo virzību, bet daži vēlas būt skaidri pārliecināti par progresu NATO kandidātvalstīs. Mēs tagad esam par to pārliecinājušies. Mūsu vizītes mērķis bija, lai ASV Senāta locekļi savām acīm pārliecinātos par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gatavību iestāties NATO, redzētu progresu šo valstu virzībā uz NATO. Es domāju, ikvienas NATO dalībvalsts pārstāvji, pēc tā, ko nupat redzējām mēs, izdarītu tādus pašus pozitīvos secinājumus.

G.Smits: — Viļņā NATO Parlamentārās asamblejas konferencē mēs tiksimies ar citu NATO dalībvalstu parlamentāriešiem, un mums būs iespēja dalīties Latvijā un Igaunijā gūtajos iespaidos. Mēs varēsim apliecināt, ka jūsu valstis ļoti nopietni veic visus obligātos sagatavošanās darbus, lai iestātos NATO. Tas ir liels uzdevums, un jūs to veicat ar lielu atbildību.

Svētdienas vakarā ASV senatoru delegācija tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu viņas Jūrmalas rezidencē. Pēc vizītes Latvijā senatori devās uz Viļņu, kur piedalīsies NATO Parlamentārās asamblejas konferencē.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga svētdien, 27. maijā, Jūrmalas rezidencē tikās ar ASV senatoriem Ričardu Dērbinu, Gordonu Smitu, Barbaru Mikulski, Džordžu Voinoviču, kā arī ar ASV Senāta Ārlietu komisijas ekspertu Janu Bžezinski.

Tikšanās laikā pārrunāta NATO parlamentārās asamblejas sēdes Viļņā tematika, diskusijas par NATO paplašināšanos, kā arī Latvijas virzība uz NATO. Senatori pauda Latvijas prezidentei gandarījumu par Latvijas bruņoto spēku progresu, pildot Rīcības plānu dalībai NATO. V.Vīķe-Freiberga vēlreiz uzsvēra, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO vairos stabilitāti un drošību reģionā, kā arī veicinās tā saimniecisko izaugsmi. Prezidente akcentēja ASV vadošo lomu transatlantiskās drošības jomā, kā arī to, ka Latvijai ir ļoti svarīga Savienoto Valstu partnerība. Pārrunāta Baltijas valstu sadarbība kā viena no Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm.

Spriežot par iespējām paplašināt Latvijas un ASV divpusējās attiecības, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka lietderīga būtu ciešāka ekonomisko kontaktu veidošana ar ASV štatu gubernatoriem, kā arī Latvijas un Savienoto Valstu augstāko mācību iestāžu sakaru veicināšana.

Valsts prezidenta preses dienests