Latvija sagaida Polijas prezidentu

Šodien, 29. maijā, mūsu valstī darba vizītē ierodas Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis Rīgā 1999.gada 28.jūnijā

Drīz pēc ielidošanas Rīgā Polijas prezidents kopīgi ar Latvijas Valsts prezidenti Rīgas Kongresu namā atklās Polijas nacionālās ekonomikas izstādi. Pēc tam paredzēta abu prezidentu tikšanās Rīgas pilī, kur notiks arī Vairas Vīķes–Freibergas un Aleksandra Kvasņevska preses konference un Latvijas Valsts prezidentes rīkotas darba pusdienas. Pēcpusdienā A. Kvasņevskis Pasaules tirdzniecības centrā atklās semināru uzņēmējiem un piedalīsies tā sākumdaļā. Vēl pēcpusdienā Polijas prezidentam paredzēta ekskursija pa Vecrīgu, bet pievakarē viņš izlidos atpakaļ uz Poliju.

Prezidenta A. Kvasņevska darba vizīte mūsu valstī uzskatāmi apliecina Latvijas un Polijas attiecību ciešo un lietišķi draudzīgo raksturu. Tā organiski iekļaujas pēdējā laikā īpaši intensīvajā abpusēju vizīšu apmaiņā. Pagājušajā nedēļā Polijā oficiālā vizītē bija Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, bet Latvijā pirms pāris nedēļām vizītē bija ieradies Polijas aizsardzības ministrs Broņislavs Komorovskis.

Aleksandrs Kvasņevskis dzimis 1954. gada 15. novembrī Bjalogardā. No 1973. līdz 1977. gadam studējis ārējās tirdzniecības transporta ekonomiku Gdaņskas universitātē. Līdz 1982. gadam aktīvi piedalījies studentu kustībā, no 1976. līdz 1977. gadam bijis Polijas Studentu sociālistu savienības (SZSP) universitātes organizācijas padomes priekšsēdētājs, bet no 1977. līdz 1979. gadam SZSP Gdaņskas vojevodistes organizācijas vicepriekšsēdētājs. No 1977. līdz 1982. gadam darbojies SZSP vadībā. No 1981. gada novembra līdz 1984. gada februārim studentu nedēļas izdevuma “ITD” galvenais redaktors, pēc tam divus gadus dienas laikraksta “Sztandar Mlodych” galvenais redaktors. 1985. gadā bijis viens no Polijas pirmā periodiskā datorzinātnes izdevuma “Bajtek” dibinātājiem. No 1985. līdz 1987. gadam jaunatnes lietu ministrs Zbigņeva Mesnera valdībā, pēc tam līdz 1990. gada jūnijam Jaunatnes un fiziskās kultūras komitejas priekšsēdētājs. Bijis Mečislava Rakovska valdības loceklis, pēc tam no 1988. gada oktobra līdz 1989. gada septembrim valdības Sociāli politiskās komitejas priekšsēdētājs. Astoņdesmito gadu nogalē piedalījies politiski ļoti svarīgajās apaļā galda sarunās un kopīgi ar Tadeušu Mazovecki un Romualdu Sosnovski vadījis darba grupu arodbiedrību plurālisma ieviešanai. No 1977. līdz 1990. gadam Polijas Apvienotās strādnieku partijas biedrs. Viens no Polijas Republikas Sociāli demokrātiskās partijas dibinātājiem un tās priekšsēdētājs līdz 1995. gada decembrim, arī viens no Demokrātiskās kreisās alianses dibinātājiem 1991. gadā. No 1975. līdz 1979. gadam aktīvi darbojies Studentu sporta savienībā, no 1988. līdz 1991. gadam Polijas Olimpiskās komitejas prezidents. 1995. gadā piedalījies prezidenta vēlēšanās ar lozungiem “ Vēlēsim nākotni” un “Kopīgā Polija” un uzvarējis ar 51,7 procentiem balsu (galvenais sāncensis Lehs Valensa ieguva 48,3 procentus). Prezidenta zvērestu devis 1995. gada 23. decembrī, tajā pašā dienā devis arī Polijas bruņoto spēku augstākā komandiera zvērestu. Atkārtoti uzvarējis prezidenta vēlēšanās 2000. gadā, jau pirmajā kārtā iegūstot 53,9 procentus balsu. Pērnā gada 23. decembrī sākusies Aleksandra Kvasņevska otrā prezidentūra. Polijas jaunās konstitūcijas projekta līdzautors. Aktīvi atbalstījis Polijas iestāšanos NATO un sekmējis Viduseiropas un Austrumeiropas valstu reģionālo sadarbību.

Apbalvots ar gandrīz divdesmit ārvalstu ordeņiem, 1997. gadā arī ar mūsu Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni. Precējies, sieva Jolanta (dzimusi Konti), meita Aleksandra dzimusi 1981. gadā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors