Par uzņēmējiem, pašvaldībām un Latvijas attīstību

Latvijas Pašvaldību savienības 23.kongress
Ziņojuma/prezentācijas tēzes

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis:

No kongresa līdz kongresam

• Iepriekšējās rezolūcijas – bija vērstas uz attīstību

• Referendums par Saeimas atlaišanu radīja priekšvēlēšanu situāciju, kuras rezultātā attīstība apstājās

• Kritiska situācija ar ceļiem un sabiedrisko autotransportu turpinās

• Ir 1700 pašvaldību deputātu atbalsts attīstības vadības principu maiņai

• Turpinās diskusija par mūsu principa iekļaušanu Nacionālās attīstības plānā

Situācijas vērtējums

Problēmas:

– fiskālās disciplīnas priekšlikumi

– sociālo un demogrāfisko problēmu samilzums

Attieksme:

– attīstībai prioritāte pret taupīšanu

– risināt algu un imigrācijas problēmas

Jāatjauno krīzes gaitā

ierobežotās tiesības

• Pirmskrīzes proporciju starp pašvaldību izdevumiem un valsts izdevumiem

• Aizņemties finanšu līdzekļus attīstībai

• Atjaunot tiesības pašiem lemt par atalgojumu

Kā panākt iespēju attīstīties

Iespēju – katrai pašvaldībai

• Ja nav valsts investīciju iespējas, tad galvenais uzsvars jāliek uz privātā kapitāla piesaistīšanu

• Jāatsakās no stereotipiem un jārada vietējiem uzņēmējiem maksimāli pievilcīga vide

Priekšlikums:

• Kur nepieciešams – pašvaldībām iesaistīties uzņēmējdarbībā:

– dibinot jaunus uzņēmumus ar pašvaldību kapitālu

– attīstot kooperāciju

Priekšlikumi:

• Veicināt atgriešanos darba tirgū:

– paaugstinot minimālo darba algu,

– diferencējot pabalstus atkarībā no līdzdalības apjoma

– ieviešot darbu pašvaldības iedzīvotāju interesēs kā nosacījumu pabalstu saņemšanai,

– ar valsts un pašvaldību atbalstu izveidojot darba vietas,

– izmantojot darba vietas ar sociālu raksturu privātajos uzņēmumos

Kā stabilizēt un uzlabot demogrāfiju

• Ekonomiskā krīze un reformas paātrina emigrāciju

• Vidusskolas absolventu aptaujas rāda, ka vairums nesaista dzīves perspektīvu ar palikšanu Latvijā

• Investoru piesaistīšana pašvaldībās kļūst arvien grūtāka piemērotu cilvēkresursu trūkuma dēļ

Priekšlikumi:

• Nebremzēt atalgojuma pieaugumu, orientēt uzņēmējus uz produktīvu darbu

• Savlaicīgi atklāt sabiedrībā diskusiju par imigrācijas politiku, piesaistīt kvalificētu darbaspēku

• Prioritāri atbalstīt ģimenes ar bērniem

Pašvaldību ieņēmumu principi:

• Saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokli kā galveno pašvaldību ienākuma avotu, kas pierādījis savu stabilitāti gan izaugsmes, gan krīzes periodos

• Ja tiktu samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai palielināta atalgojuma ar nodokli neapliekamā daļa, tad attiecīgi palielināt atskaitījuma likmi no šā nodokļa pašvaldībām

Attieksme pret citiem nodokļiem:

• Lai palielinātu pašvaldību ieinteresētību ekonomiskajās aktivitātēs savā teritorijā, no šīm aktivitātēm atkarīgie nodokļi (uzņēmumu ienākumu nodoklis, PVN) izmantojami kā papildu ienākumu avoti, nesamazinot pašvaldībām pienākošos iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu

Ierobežojumu atcelšana

• Lai aktivizētu saimniecisko rosību pašvaldību teritorijās, jāatceļ ierobežojumi rīkoties ar pašvaldības īpašumu un pašvaldībai veikt uzņēmējdarbību jomās, kurās darbojas privātā sektora uzņēmumi

Darbaspēka nodokļa problēma

• Jēga – atgriezt uzņēmējus legālajā ekonomikā

Tas panākams:

– Būtiski samazinot ienākumu nodokļa un sociālā nodokļa summu

– Skaidri paužot apņēmību sodīt nemaksātājus

Izglītības problēmas:

• Principa "nauda seko skolēnam" lietošana nav veicinājusi ne pieejamību, ne attīstību, jo vispārējās izglītības izmaksas uz vienu skolēnu atkarībā no skolēna īpatnībām un vietējiem apstākļiem ir būtiski atšķirīgas

• Profesionālās izglītības sistēmā līdz šim veiktie pārkārtojumi nenodrošina darba tirgum nepieciešamos cilvēkresursus

• Problēmas savstarpējos norēķinos

Priekšlikumi:

Panākt tādu pedagogu motivācijas sistēmu, kas nodrošina piemaksas:

• par mācību kvalitāti

• par skolotāja kvalifikāciju

• par darbu no attālinātas teritorijas

• par vairāku mācību priekšmetu mācīšanu

Priekšlikumi:

• Profesionālās izglītības reformu veikt atbilstoši darba tirgus prasībām:

• nodrošināt, ka kompetenču centri gatavo speciālistus atbilstoši pašvaldību attīstības programmām un uzņēmēju pieprasījumam

• nodrošināt vidējās vispārējās izglītības iestādēm iespēju realizēt profesionālās izglītības programmas, ja pašvaldības nolēmušas savās vidusskolās īstenot profesionālās programmas

Priekšlikumi:

• Decentralizēti risināt pirmsskolas izglītības problēmas, lai nepieļautu esošās pirmsskolas izglītības iestāžu sistēmas sagraušanu, radot nepamatotas priekšrocības privātajiem bērnudārziem

• Atjaunot atalgojuma nodrošinājumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem

Latvijas pašvaldību savienības attīstība

• Saglabāt viedokļu dažādību

• Spēt līdzsvarot atšķirīgas intereses un vienoties par galveno

• Censties maksimāli ievērot katra LPS biedra viedokli, atklājot nepilnības padarīt organizāciju vēl spēcīgāku

Reformas nav pašmērķis!

• Jaunajām teritoriālajām struktūrām jāļauj pastrādāt un sevi apliecināt

• Centralizēti neuzsākt nekādas jaunas administratīvās reformas

Par kongresu vēl – "Latvijas Vēstnesis" nr.78, 21.05.2012.: Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, Ministru prezidenta Valda Dombrovska, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta uzrunas un pieņemto rezolūciju izklāsts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs:

"Krāslavas novada pašvaldības ģērbonī ir attēlota sena laiva ar pieciem airu pāriem, kas simbolizē piecas tautības, kas strādā kopīgam mērķim un sinhroni airē laivu uz priekšu: latvieši, krievi, baltkrievi, poļi un ebreji. Līdzībās runājot, mēs visi šodien arī esam vienā laivā – novadi, lielās pilsētas, valdība un Saeima. Laivā, kuras kurss ir Latvijas ekonomikas izrāviens. Mums pašiem ir jāatbild sev uz jautājumu: vai spēsim beidzot izvietoties pie airiem un airēt vienā ritmā, lai ikviena pūles tiek pieliktas tuvojoties mērķim, nevis dažiem airējot atpakaļ vai vienu otram apkarojot? Esmu pārliecināts, ka mēs to varam, un no savas puses esmu gatavs uzņemties vadošo lomu reģionālās attīstības īstenošanā. Vēlu mums visiem, lai Latvijas stūrmaņiem pietiek pārliecības par saviem un airētāju spēkiem un mūsu airētājiem pietiek drosmes paļauties uz mūsu stūrmaņiem," savā 18.maija uzrunā Latvijas Pašvaldību savienības kongresam uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Pašvaldībām nepieciešami stabili ienākumi ne tikai savu funkciju, bet arī attīstības plānu īstenošanai. Viens no instrumentiem tā sasniegšanai ir konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide. Tāpēc darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ir jāīsteno, vienlaikus ieviešot darbotiesspējīgus kompensējošos mehānismus pašvaldībām, atzīmēja ministrs. Nākotnē pašvaldību rīcībā esošajam publiskajam finansējumam ir jāpieaug, vienlaikus samazinot pašvaldību atkarību no finanšu izlīdzināšanas modeļa.

Tāpat ministrs vērsa kongresa dalībnieku uzmanību uz to, ka ekonomiski spēcīgas valsts pamatā ir spēcīgi reģioni un vietējā vara, tāpēc būtiska ES fondu un citu attīstības resursu daļa jāpiesaista reģionu un pašvaldību attīstības prioritāšu īstenošanai.

E.Sprūdžs, noslēdzot savu uzrunu, uzsvēra: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir reģionu un pašvaldību ministrija, un es esmu gatavs uzņemties līdera lomu attīstības resursu ieguldīšanā – tieši reģionu līdzsvarotai attīstībai. Šo ieguldīto publisko resursu atdeve nākotnē tiks vērtēta daudz kritiskāk, tāpēc ir svarīgi, lai šie resursi tiktu gudri pārvaldīti un sniegtu skaidru ekonomisku efektu."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa