Stratēģiskās attīstības komisija: Par Latvijas novadu attīstības veicināšanu

21.maijā notika Stratēģiskās attīstības komisijas sēde akadēmiķa Jura Ekmaņa vadībā. Komisijas locekļi uzklausīja Stratēģiskās attīstības komisijas priekšsēdētāja vietnieka A.Barševska (Cilvēkkapitāla attīstības darba grupas vadītājs) un Policentriskas attīstības veicināšanas darba grupas vadītāja M.Kučinska sagatavoto informāciju.

Cilvēkkapitāla attīstības darba grupa kā virsmērķi izvirza mērķtiecīgu un sistēmisku ilgtspējīgas nācijas izveidi un attīstību, īpaši akcentējot nācijas demogrāfisko atjaunošanos, katra valstspiederīgā labklājību un sabiedrības saskaņotu attīstību, tādējādi sekmējot valsts ilgtspējīgu attīstību.

Policentriskas attīstības veicināšanas darba grupas vadītājs M.Kučinskis, sniedzot pārskatu par paveikto, vērsa uzmanību, ka visām lielajām pilsētām ir būtiski palielinājies to ietekmes funkcionālais areāls. Darba vietas koncentrējas Rīgā (52%) un Rīgas reģionā (67%). Mārupē un Ķekavā ir divas reizes vairāk darba vietu nekā Jēkabpilī, vairāk nekā Valmierā, Rēzeknē un Ventspilī. Lielajās pilsētās koncentrējas 68% no visām darba vietām. Savukārt lauku apvidos, situācijas analīze liecina, ka 50% iedzīvotāji grib palikt laukos, bet vienlaikus 75 tūkstoši mājsaimniecību nespēj nodrošināt sev ienākumus no saimnieciskās darbības.

Diskusijās darba grupā iezīmējas šādi risinājumu virzieni: 1) koncentrēt attīstību teritorijās ar augstāko attīstības potenciālu, 2) izstrādāt lauku novadiem stratēģiju, lai palielinātu ekonomisko atdevi no lauksaimniecības ražošanas, 3) noteikt mehānismus pašvaldību ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai.

Juris Ekmanis aicināja rūpīgi izvērtēt ilgtermiņa risinājumu efektus: "Visām darba grupām aktīvi jāiesaistās informācijas apmaiņā, savstarpēji izmantojot iegūtos rezultātus, sabalansējot piedāvātos risinājumus, jo ieguldījumi demogrāfijas problēmas risināšanā ir būtiski un ilgtermiņa atdeve ne vienmēr ir acīmredzama un tādēļ izskaidrojama sabiedrībai."

Komisijas loceklis J.Biķis vērsa klātesošo uzmanību uz atalgojuma paaugstināšanas un konkurētspējas, kā arī investīciju atbalsta jautājumiem. Piemēram, Igaunijā tās pašvaldības, kuras piesaista lielākas privātās investīcijas, saņem lielāku ES fondu publisko finansējuma atbalstu. Par šādu atbalsta veidu iestājas arī Latvijas Pašvaldības savienības kongresa dalībnieki, sagatavojot rezolūciju kongresā Preiļos.

Darba grupas turpina darbu, lai no daudzajiem piedāvātajiem risinājumiem, idejām izvēlētos iedarbīgākās un reāli īstenojamākās, jau tuvākajā laikā plānojot izmaiņas politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos.

Valsts prezidenta preses dienests