Finanšu ministrija: Par pamatojumu nodokļu samazināšanai

24.maijā Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu politikas jautājumos Juris Stinka tikās ar Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem, lai iepazīstinātu un detalizētāk informētu par ekonomisko pamatojumu valdības lēmumam pakāpeniski no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) pamatlikmi no 25% uz 20% un ar šā gada 1.jūliju noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikmi 21% apmērā.

Valsts sekretāres vietnieks uzsvēra, ka nodokļu samazināšana arī turpmāk nodrošinās pārdomātu un ilgtspējīgu fiskālo situāciju Latvijā. Laikā, kad atsevišķas eirozonas valstis ekonomisko saasinājumu ietekmē plāno nodokļu celšanu, Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kas iet pretēju ceļu, nodokļus pakāpeniski samazinot.

Latvijas ekonomika ir augusi straujāk, un šā gada nodokļu, tai skaitā PVN, ieņēmumu rezultāti un prognozes šim un turpmākajiem gadiem liecina, ka ieņēmumu plāns tiks pārpildīts, radot fiskālo iespēju realizēt papildu ieņēmumu vai izdevumu pasākumus.

Vēstnieki arī tika informēti par plānoto neapliekamā minimuma palielināšanu, ko paredzēts skatīt nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiktu samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas.

Savukārt, nosakot PVN standartlikmi 21% apmērā, likme tiktu tuvināta kaimiņvalstīs piemērotajām likmēm (Lietuvā – 21%, Igaunijā – 20%), kas sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem, tādējādi lielākie ieguvēji būtu iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem.

Jau iepriekš ziņots, ka fiskālā gada ietekme, samazinot IIN standartlikmi 2013.gadā par 1%, būtu 30,5 miljoni latu, par 2% 2014.gadā papildus 64,9 miljoni latu, bet 2015.gadā, samazinot par 2%, fiskālā gada ietekme palielinātos par 69,3 miljoniem latu.

Fiskālā gada ietekme, samazinot PVN standartlikmi par 1%, 2012.gada otrajā pusgadā paredzama 16,5 miljonu latu apmērā, savukārt 2013.gadā un turpmākajos gados ~40,5 miljonu latu apmērā.

Plānots, ka potenciālo ieņēmumu samazinājumu varētu nosegt galvenokārt tālāka PVN administrēšanas uzlabošana, kas mazinātu izvairīšanās no PVN samaksas un krāpniecības apjomu. Tāpat arī samazinājumu nosegtu izaugsmes efekti no Latvijas uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanās.

Sanāksme bija plaši apmeklēta, ierodoties Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Īrijas, Slovākijas, Ungārijas, Vācijas un Anglijas vēstniekiem. Sanāksmē piedalījās arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

Saeima 24.maijā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma gan grozījumus IIN likumā, lemjot ar nākamo gadu nodokļa likmi samazināt uz 24%, gan arī grozījumus likumā par PVN, no 1.jūlija pamatlikmi samazinot no pašreizējiem 22% uz 21%.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa