Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 22.maijā

SM: Par tiesiskā regulējuma sakārtošanu attiecībā uz dzelzceļa speciālistu kvalifikāciju

Valdībā pieņemti grozījumi trijos Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas sakārtos tiesisko regulējumu attiecībā uz kvalifikācijas prasībām dzelzceļa speciālistiem.

22.maijā valdībā pieņemtie grozījumi MK noteikumos Nr.360 "Noteikumi par dzelzceļa speciālistiem", Nr.236 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kvalifikācijas prasībām un sertifikācijas kārtību", kā arī Nr.873 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu" tika virzīti vienā paketē.

Minētie grozījumi bija nepieciešami, jo vilces līdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanu regulēja divi normatīvie akti – gan noteikumi Nr.360, gan arī noteikumi Nr.873. Lai novērstu tiesību normu dublēšanos, no noteikumiem Nr.360 tiek svītrotas visas prasības, kas attiecas uz vilces līdzekļa vadītāju kvalifikāciju un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu. Minētās prasības tiek iekļautas noteikumos Nr.873. Tāpat noteikumos Nr.873 iekļautas jaunas Eiropas Savienības direktīvu prasības vilces līdzekļu vadītāju apmācībām un zināšanu pārbaudēm, kā arī šo apmācību un pārbaužu veicējiem – Latvijā šīs prasības ir jāpiemēro no 2012.gada 15.maija.

Noteikumu Nr.360 jaunais regulējums paredz, ka vilces līdzekļa vadītāja palīga, dzelzceļa stacijas dežuranta vai vilcienu kustības vadības dispečeru psihofizioloģisko profesionālo piemērotību novērtē akreditēts psihologs. Iepriekš šādu pārbaužu veicēji nebija noteikti.

Savukārt grozījumi noteikumos Nr.236 novērsīs situāciju, kad izglītības prasības vilces līdzekļa vadītāja – instruktora sertifikāta saņemšanai ir noteiktas tādas pašas kā vilces līdzekļa vadītāja sertifikāta saņemšanai.

Tāpat no šiem noteikumiem ir svītrotas normas, kuras zaudēja spēku 2011.gada 1.novembrī. Grozījumos ir vienādota terminoloģija par izglītības prasībām vilces līdzekļa vadītāja – instruktora sertifikāta saņemšanai ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.873.

Pieņemto noteikumu grozījumi attiecināmi uz aptuveni 100 Latvijā sertificētiem strādājošiem vilces līdzekļa vadītājiem instruktoriem, 1700 vilces līdzekļu vadītājiem, 600 vilces līdzekļa vadītāja palīgiem, 10 pārvadātājiem, 50 dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem un 20 personām, kuras pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, kā arī paša dzelzceļa ritošā sastāva būvniecību, remontu, tehnisko apkopi un manevru darbus.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par likumprojektiem komercsabiedrību nelikumīgas pārņemšanas novēršanai

22.maijā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos likumprojektus: "Grozījumi Komerclikumā", "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" un "Grozījumi Civilprocesa likumā". Likumprojekti izstrādāti ar mērķi novērst komercsabiedrību nelikumīgas pārņemšanas iespējas, stiprināt SIA pamatkapitāla daļu atsavināšanas drošību, kā arī stiprināt citu izmaiņu kapitālsabiedrībā izdarīšanas drošību un nodrošināt ātru komersantu iekšējo strīdu izskatīšanu tiesā.

Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā" paredz, ka SIA pamatkapitāla daļas atsavinājuma darījumam ir noteikta obligāta rakstiska forma. Neievērojot šo formas prasību, darījums nav spēkā. Brīvprātīgi personas var noteikt statūtos, ka atsavinājuma darījums slēdzams notariālā formā – šajā gadījumā notārs nodrošinās arī pirmpirkuma tiesību realizāciju un dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā.

Tāpat paredzēts, ka nodrošināt pirmpirkuma tiesību realizāciju un pieteikuma par daļu pāreju iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā var arī zvērināts notārs (ja tas paredzēts statūtos vai pēc dalībnieka lūguma), kā arī daļas ieguvējs (ja daļa iegūta uz tiesas nolēmuma, mantojuma apliecības vai tiesu izpildītāja izdota izsoles akta pamata).

Ņemot vērā, ka izmaiņas komercsabiedrības pārvaldes institūcijās ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā tiek veikta komersanta pretlikumīga pārņemšana, ir noteikta obligāta prasība par parakstu notariālu apliecināšanu uz pieteikuma Uzņēmumu reģistram par izmaiņām komercsabiedrības valdes, padomes vai likvidatoru sastāvā vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās. Cita starpā ir noteikta obligāta prasība par parakstu notariālu apliecināšanu uz pieteikuma Uzņēmumu reģistram par daļu pāreju (dalībnieku maiņu). Likumprojekts pieļauj, ka parakstu notariāla apliecināšana var tikt aizstāta ar parakstu apliecināšanu, ko veic Uzņēmumu reģistra valsts notārs, vai arī pieteikums var tikt parakstīts ar drošu elektronisko parakstu – abas minētās prasības no drošības viedokļa ir līdzvērtīgas parakstu notariālai apliecināšanai.

Papildus iepriekšminētajām obligātajām prasībām ir paredzēts, ka komersants statūtos var noteikt, ka parakstu notariāla apliecināšana ir nepieciešama arī citiem Uzņēmumu reģistram iesniedzamajiem pieteikumiem (kaut vai visiem pieteikumu veidiem un par visām pieteiktajām izmaiņām).

Tāpat paredzēts, ka dalībnieku (akcionāru) sapulces protokols ir jāparaksta vismaz vienam sapulcē ievēlētam dalībniekam (akcionāram). Statūtos sabiedrība var noteikt, ka paraksti uz protokola ir apliecināmi notariāli.

Likumprojektā noteikts, ka Uzņēmumu reģistram ir iesniedzams dalībnieku (akcionāru) sapulces protokola oriģināls. Ja Uzņēmumu reģistram tiek iesniegts protokola atvasinājums, tā pareizība ir jāapliecina tām pašām personām, kuras parakstīja protokolu (tajā skaitā vismaz vienam sapulcē ievēlētam sabiedrības dalībniekam (akcionāram)).

Savukārt, ja statūtos noteikts, ka paraksti uz protokola ir jāapliecina notariāli, tad, iesniedzot protokola atvasinājumu Uzņēmumu reģistram, parakstiem uz tā jābūt apliecinātiem notariāli;

Tāpat komersantam ir dota iespēja statūtos paredzēt, ka tā dalībnieku (akcionāru) sapulces obligāti protokolē zvērināts notārs. Ja statūtos šāda prasība paredzēta, tad Uzņēmumu reģistram ir iesniedzams notariāla akta izraksts no protokola.

Savukārt likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredz noteikt speciālo tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Plānots, ka būtiskākos iekšējos strīdus varēs izskatīt salīdzinoši īsos termiņos, bet izskatāmo prasījumu loks būs ļoti šaurs, atstājot tikai pašus būtiskākos, kuriem nepieciešams steidzams risinājums tiesvedības kārtībā.

Lietu varēs ierosināt un izskatīt attiecībā uz lēmumiem par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās, par izmaiņām pamatkapitāla apmērā, par grozījumu izdarīšanu statūtos, par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju vai koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

Tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, kas varēs būt aizlieguma atzīmes ierakstīšana komercreģistrā vai aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības. Saskaņā ar grozījumiem, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, to izskata rakstveida procesā.

Likumprojekti vēl jāpieņem Saeimā.

Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas preses sekretāre

VARAM: Par vienotām prasībām ārstniecības iestādēs radīto atkritumu apsaimniekošanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi vienotas prasības ārstniecības iestādēs radīto atkritumu, tai skaitā infekciozo, aso un anatomisko atkritumu, apsaimniekošanai.

To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par ārstniecības iestādēs radīto atkritumu apsaimniekošanu", ko valdība akceptēja 22.maija sēdē.

Noteikumu projekts nosaka prasības ārstniecības iestādēs radīto sadzīves un bīstamo atkritumu savākšanai, priekšapstrādei un uzglabāšanai iestādes teritorijā un to transportēšanai, kā arī definē ārstniecības iestāžu radīto atkritumu grupas.

Īstenojot noteikumos paredzētās prasības, ārstniecības iestādēs tiks veicināta medicīnas atkritumu šķirošana un apstrāde videi un cilvēku veselībai drošā veidā, atdalot bīstamos atkritumus un nodrošinot to neitralizāciju un sterilizāciju.

VARAM: Par veicamajiem pasākumiem ES 2020 pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" īstenošanai

Lai veicinātu digitāla vienotā tirgus, kas balstīts uz ātru un īpaši ātru internetu, izveidi un paplašinātu iedzīvotāju un uzņēmumu iespējas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi priekšlikumus pasākumiem stratēģijas ES 2020 pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" (programma) īstenošanai, pārvaldībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai Latvijā.

To paredz VARAM sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts "Par Stratēģijas ES 2020 pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" ieviešanas Latvijā koordinēšanu", ko valdība akceptēja 22.maija sēdē.

Īstenojot programmas pasākumus, tiks veicināta ekonomikas izaugsme un jaunu darba vietu rašanās, kā arī paplašinātas iedzīvotāju un uzņēmumu iespējas, izmantojot internetu, kas ir nozīmīga saimnieciskās un sabiedriskās darbības vide uzņēmējdarbībai, darbam, izglītībai, saziņai un brīvai pašizpausmei. Tās īstenošana sekmēs inovāciju ieviešanu un ekonomisko izaugsmi, kā arī uzlabos uzņēmumu darbību un iedzīvotāju ikdienu.

Atbilstoši programmā noteiktajam ir izvirzīti septiņi rīcības virzieni, tai skaitā spēcīgs digitālais vienotais tirgus, sadarbspēja un standarti, uzticēšanās un drošība, ātra un īpaši ātra piekļuve internetam, pētniecība un inovācijas, digitālo prasmju, iemaņu un iekļautības uzlabošana, sabiedrības ieguvumi no informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Programmas ieviešanas pasākumu plānā iekļauti uzdevumi gan Eiropas Komisijai, gan dalībvalstīm.

Dalībvalstīm izvirzīti vairāki uzdevumi, piemēram, ātri un saskanīgi īstenot galvenās direktīvas, kas atbalsta digitālo vienoto tirgu, padarīt e-pārvaldes pakalpojumus sadarbspējīgus, izstrādāt un īstenot valsts platjoslas plānu, kā arī ieviest ilgtermiņa e-prasmju un digitālo līdzekļu lietošanas prasmju politiku. Programmā uzstādītie mērķi paredz līdz 2015.gadam nodrošināt, ka internetu izmanto 75% iedzīvotāju, savukārt e-pakalpojumus – 50% iedzīvotāju.

Par atbildīgo institūciju šīs programmas ieviešanai Latvijā noteikta VARAM. Lai noteiktu turpmāko rīcību programmas ieviešanai nākamajā plānošanas periodā, VARAM līdz 2013.gada 1.decembrim jāizstrādā attīstības plānošanas dokuments informācijas sabiedrības jomā 2014.–2020.gadam, ietverot saskaņotu rīcībpolitiku ar programmā, stratēģijā ES 2020 un Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam noteiktajiem politikas mērķiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par grozījumiem likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"

22.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību". Sagatavotie grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" izstrādāti sadarbībā ar Veselības ministriju.

Likumprojektā paredzēts, ka Zāļu valsts aģentūra pieņems lēmumu par tādas farmaceitiskajai vai veterinārfarmaceitiskajai darbībai paredzētas licences izsniegšanu 60 dienu laikā, kurā norādīts, ka darbības ar narkotiskajām un psihotropajām zālēm atļautas, bet par tās pārreģistrāciju – 30 dienu laikā (izņēmuma gadījumos – 90 dienu laikā).

Zāļu valsts aģentūra no narkotisko un psihotropo zāļu importētāja būs tiesīga pieprasīt eksportētājvalsts izsniegtās eksporta atļaujas kopiju, ja no eksportētājvalsts kompetentās iestādes nav saņēmusi eksporta atļauju.

Turpmāk Latvijas pilsonim un pastāvīgajam iedzīvotājam, pārvietojoties uz Šengenas līguma valstīm vai šo valstu teritorijās, būs atļauts pārvadāt narkotiskās un psihotropās zāles, kas vajadzīgas paša ārstēšanai, ja saņemta apliecība par narkotisko un psihotropo vielu nēsāšanu ārstnieciskām vajadzībām, kuru izsniedzis ārsts un apstiprinājusi Veselības inspekcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedību. Bet fiziskai personai, pārvietojoties pār to valstu robežām, kas nav Šengenas līguma valstis, atļauts izvest vai ievest narkotiskās un psihotropās zāles personīgai lietošanai, ja fiziskā persona izpilda šā likuma prasības. Fiziska persona, kura iebrauc no valsts, kas ir Šengenas nolīguma valsts, drīkst personiskai lietošanai ievest narkotiskās un psihotropās zāles, ja ir saņēmusi attiecīgās valsts kompetentās iestādes izsniegtu apliecību par narkotisko un psihotropo vielu nēsāšanu ārstnieciskām vajadzībām.

Likumprojektā paredzēts precizēt to personu loku, kuru darbības ar narkotiskajām un psihotropajām zālēm uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

ZM: Par grozījumiem Farmācijas likumā

22.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Farmācijas likumā.

Sagatavotie grozījumi Farmācijas likumā nosaka veterināro zāļu importa definīciju, skaidrojot, ka imports ir zāļu ievešana no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstis.

Grozījumi paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prasības zāļu importēšanas darbības uzsākšanai. Zāļu vai veterināro zāļu importēšana ir farmaceitiskā vai veterinārfarmaceitiskā darbība, kuras uzsākšanas un atbilstības novērtēšanas kārtība jau ir noteikta ar spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem, tādēļ netiks noteiktas jaunas prasības licences zāļu importēšanai izsniegšanai, importētāju atbilstības novērtēšanai un zāļu importēšanas darbības uzsākšanai.

Likumprojektā noteikts, ka kompetentā iestāde lēmumu par licences zāļu vai veterināro zāļu ražošanai (tostarp pētāmo zāļu), importēšanai vai lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) izsniegšanu pieņem 90 dienu laikā. Bet, ja ražošanas vai importēšanas licences turētājs lūdz mainīt jebkurus licences saņemšanai iesniegtos datus par zālēm, zāļu formām, vietu, kur tās ražos un kontrolēs, kā arī par kvalificēto personu, tad kompetentā iestāde lēmumu pieņem 30 dienu vai izņēmuma gadījumos – 90 dienu laikā.

Turpmāk valsts pārvaldes uzdevums Latvijas Veterinārārstu biedrībai būs izstrādāt un apstiprināt sertifikāta veterināro zāļu izplatīšanai pretendenta kvalifikācijas pārbaudes programmu un novērtēt pretendenta kvalifikāciju.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par grozījumiem pasākumā "Investīcijas akvakultūras uzņēmumos"

22.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.240 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Investīcijas akvakultūras uzņēmumos"".

Noteikumi papildināti ar atsauci uz Eiropas Komisijas tiesību aktiem, lai varētu uzņemties virssaistības pasākumā "Investīcijas akvakultūras uzņēmumos".

Noteikumi precizē atbalsta pretendentam pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu summu programmēšanas periodā (1 390 000 latu), lai tiktu ievēroti virssaistību nosacījumi par attiecināmajām izmaksām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par izmaiņām Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto pakalpojumu cenrādī

22.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos Nr.1231 "Noteikumi par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegto maksas pakalpojumu samaksu".

Grozījumi noteic, ka samaksu par valsts uzraudzības un kontroles darbībām gaļas sadales uzņēmumos turpmāk aprēķinās saskaņā ar Regulu Nr.882/2004.

Tas nozīmē ka uzņēmums maksās par katru gaļas tonnu:

• liellopu, teļa, cūkas, nepārnadžu/zirgu dzimtas dzīvnieku, aitu un kazu gaļu – 2 eiro;

• mājputnu un saimniecībā audzētu trušu gaļu – 1,5 eiro;

• šādu saimniecībā audzētu un savvaļas medību dzīvnieku gaļai:

– medījamo sīkputnu un sīkdzīvnieku – 1,5 eiro,

– skrējējputnu (strausus, emu, nandu) – 3 eiro,

– mežacūku un atgremotāju – 2 eiro par tonnu.

Uzņēmējiem samazināsies maksājumu apjoms par valsts uzraudzību un kontroli gaļas sadales uzņēmumos. Izmaiņas maksājumos atkarīgas no konkrētā uzņēmuma darbības apjoma. Saskaņā ar dienesta veiktajiem aprēķiniem kopējā iekasētā maksa varētu samazināties par 60 procentiem.

Grozījumi precizē veterināro zāļu recepšu veidlapu cenas atbilstoši tām, par kādām Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šīs veidlapas iepērk (saskaņā ar veikto valsts iepirkumu), kā arī nodrošina iespēju nopirkt veterināro recepšu veidlapas un dzīvnieku ārstnieciskās barības pieprasījuma veidlapas pa vienam komplektam.

Grozījumi arī noteic, ka par valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem pakalpojuma ņēmējam būs jāmaksā saskaņā ar PVD sagatavoto rēķinu. Vienlaikus ir dota iespēja uzņēmējam vienoties ar PVD par finanšu līdzekļu iemaksu dienesta kontā pirms valsts uzraudzības un kontroles darbību un pakalpojumu veikšanas un attiecīga rēķina saņemšanas.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā 2012.gada 1.jūnijā.

ZM: Par Meža attīstības fonda jaunu pārvaldīšanas kārtību

22.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Meža attīstības fonda pārvaldīšanas kārtība".

Līdz šim Meža attīstības fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību noteica Ministru kabineta (MK) 2007.gada 8.maija noteikumi Nr.313 "Meža attīstības fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība".

Veiktie grozījumi Meža likumā papildināja likuma 43.panta trešajā daļā noteikto fonda finansējuma jomu (stājās spēkā 01.01.2012.), savukārt 42.pants (stāsies spēkā 01.01.2013.) noteic, ka kompensāciju atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanai pilnā apmērā iekaita valsts pamatbudžetā (Meža attīstības fondā) un to atļauts izmantot mežsaimniecības atbalsta programmu finansēšanai.

Tāpēc bija jāsagatavo minētā likuma deleģējumam atbilstoši jauni MK noteikumi, lai sasniegtu Meža attīstības fonda mērķi – veicināt meža nozares ilgtspējīgu attīstību.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās traktortehnikas novērtēšanas noteikumiem

22.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.535 "Lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi".

Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots, lai dotu iespēju traktoru ražotājiem ar sertifikācijas iestādes atļauju (saskaņā ar elastības shēmu) ierobežotā laika posmā realizēt Eiropas Savienības tirgū noteiktu traktoru skaitu.

Maksimālo traktoru skaitu valstī noteiks noteikumu 7.pielikums, kas izstrādāts no jauna.

Ar Ministru kabineta noteikumu grozījumiem tiek noteikts maksimālais traktoru skaits, kurus drīkst realizēt Latvijas tirgū, ja to motoru izmeši neatbilst III B posma motoru emisijas robežvērtībām, bet atbilst iepriekšējā – III A posma – motoru emisijas robežvērtībām.

Pēc Direktīvas 2011/72/ES pieņemšanas 2011.gada 14.septembrī tika pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra Direktīva 2011/87/ES, ar ko attiecībā uz emisijas posmu piemērošanu traktoriem ar sašaurinātu sliedi groza Direktīvu 2000/25/EK, kas papildināja Direktīvas 2011/72/ES normas.

Tāpēc jāatceļ iepriekš pieņemtie Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumi Nr.881 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.535 "Lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi"", kas ieviesa Direktīvu 2011/72/ES, un jāapstiprina precizētās prasības jaunā redakcijā.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā 2012.gada 1.jūnijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa