Saeimas 2012. gada 17. maija sēdes stenogramma (nobeigums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Potapkina, Klementjeva, Tutina, Rubika, Cileviča, Mirska un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka mēs neatbalstījām šīs izmaiņas, lai ātrāk un efektīvāk varētu cīnīties ar narkotiku izplatītājiem. Tiešām, man ļoti žēl. Kas skar argumentāciju, te daudzējādā ziņā es it kā varētu piekrist Ilmai Čepānei. Tam, ko viņa pamatoja, izņemot tikai vienu, - ka balsojot mēs nekādā veidā nepārkāpjam Satversmi. Šis balsojums tāpat kā arī iepriekšējais absolūti nav saistīts ar politiku, bet ir saistīts ar to, lai ātri un efektīvi varētu cīnīties ar narkotiku izplatīšanu.

Arguments, ka pieci deputāti var iesniegt kaut kādus grozījumus un attiecīgi izskatīt, neiztur nekādu kritiku. Tas, ka ierēdņi var nākt uz parlamentu un iesniegt kaut kādus grozījumus, arī neiztur nekādu kritiku, tāpēc ka ir vesela virkne procedūru, atbilstoši kurām šie grozījumi vienā vai otrā likumā nonāk līdz parlamentam.

Un es nesaprotu, kāpēc jūs baidāties, pozīcijas deputāti, ka šīs tiesības noteikt apjomus tiek deleģētas Ministru kabinetam. Opozīcija atšķirībā no jums uzticas Ministru kabinetam vismaz šajā jomā. Ja jūs neuzticaties Ministru kabinetam, mainiet Ministru kabineta vadītāju un sastāvu!

Kāpēc tos pašus lēmumus par narkotiku kaitīgumu un apjomiem Lietuvā pieņem veselības ministrs, bet mēs baidāmies deleģēt šīs tiesības Ministru kabinetam? Tas man absolūti nav saprotams. Es vēlreiz aicinātu deputātus pārdomāt un atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, un par atbildīgo noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Latvijā jautājumā par to, vai darbība ir noziedzīga vai ne, lēmumu pieņem Saeima. Tā ir Saeimas kompetence. Mums ir Krimināllikums, ko pieņem Saeima, un tieši Saeima var noteikt un uzskaitīt pazīmes, kas padara pārkāpumu par noziedzīgu. Tā ir vispārējā kārtība. Mums ir divi likumi, kas saistīti ar krimināltiesībām, proti, pats Krimināllikums un likums "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", un šim likumam ir pielikums, kurā uzskaitītas narkotiskās vielas un norādīts, kādiem apmēriem ir jābūt, lai būtu pamats saukt cilvēku pie kriminālatbildības.

Ko piedāvā attiecīgā priekšlikuma autori? Viņi piedāvā deleģēt valdībai lēmuma pieņemšanu par to, kādi apmēri padara pārkāpumu noziedzīgu. Proti, ja mēs pieņemsim attiecīgos grozījumus, turpmāk nevis Saeima, likumdevējs, noteiks, kāda darbība ir noziedzīga un kāda - nav, bet to darīs Saeima kopā ar valdību.

Vai ir pamats attiecīgiem grozījumiem? Ir jāatzīst, ka problēma pastāv. Mums tiešām ir attaisnojoši spriedumi, kad mēs redzam, ka darbība bija kaitīga, bet, ņemot vērā to, ka speciālajā likumā nav norādīti attiecīgi apmēri, tiesa attaisno cilvēkus.

Bet kā risināt problēmu? Ir iespēja risināt, un process, kas vērsts uz problēmas risināšanu, ir uzsākts. Ļoti grūti, pat nav iespējams uzskaitīt visas vielas, kas būtībā ir narkotiskas. Kāpēc? Tāpēc, ka tie, kas ražo narkotikas, ir gudri cilvēki - viņi izdomā un piedāvā jaunas vielas, viņi ražo jaunas vielas, kurām ir citi nosaukumi, cita, nedaudz atšķirīga formula, un par attiecīgiem atvasinājumiem atbildības nav.

Bet tas nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no pamatprincipa un jāparedz, ka valdība noteiks, kad ir noziedzīgs nodarījums un kad noziedzīga nodarījuma nav. Veselības ministrijai patlaban ir uzdots gatavot grozījumus un izstrādāt jaunu pieeju narkotisko vielu saraksta noteikšanai. Ja patlaban mēs mēģinājām uzskaitīt visas vielas un būtībā sekojām līdzi tiem, kas izgudro jaunas vielas, tad turpmāk ir paredzēts, ka būs saraksts ar ģeneriskiem nosaukumiem, proti, būs formula. Un vienalga, kādi atvasinājumi parādīsies, cilvēku būs iespējams saukt pie kriminālatbildības.

Tātad risinājums ir iezīmēts, un jau tuvākajā laikā, es sapratu, tas tiks izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai. Es domāju, tieši attiecīgu ceļu mums ir svarīgi iet, un tieši te ir risinājums. Bet, ja mēs gribam atteikties no principa, ka Saeima lemj, kas ir un kas nav noziedzīgs nodarījums, mēs ļoti, ļoti riskējam, jo tāda kārtība eksistēja, pastāvēja agrāk: 1935.gadā, piemēram, tieši valdība varēja lemt par to, kāda darbība ir noziedzīga. Es nedomāju, ka mums ir jāatgriežas un jāiet attiecīgs ceļš.

Es aicinu balsot "pret" un noraidīt attiecīgos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kārtība tāpat kā iepriekšējam likumprojektam ir šāda: mums ir divi priekšlikumi, tātad vispirms mums ir jābalso par atbildīgās komisijas maiņu, un pēc tam mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu mainīt atbildīgo komisiju likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" un par to noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 47, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Auguļa, Reiznieces-Ozolas, Seržanta, Vējoņa un Līdakas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! 2011.gada 15.februārī Ministru kabinetā tika apstiprinātas Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, kurās ir konstatēts, ka viena no problēmām, kas kavē ģimeņu labklājību, ir nepietiekamā līmenī esošā ģimenēm paredzētā netiešā atbalsta sistēma. Arī daudzi pētījumi un iedzīvotāju aptaujas rāda, ka ģimenes vēlētos radīt pirmo vai nākamos bērnus, ja valstī būtu pietiekami droša sociālo atbalstu sistēma un droša vide ģimenei. Ņemot vērā neapmierinošo valsts demogrāfisko situāciju, Latvija ir pēdējā vietā Eiropā pēc bērnu skaita uz vienu sievieti, un dzimstības līmenis sasniedzis zemākos rādītājus pēdējo 25 gadu laikā.

Mūsuprāt, šobrīd svarīgāka par simbolisku inflācijas mazināšanu ir sociālā klimata uzlabošana valstī. Lai veicinātu dzimstību un atbalstītu ekonomiski aktīvas ģimenes, nepieciešams paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma likmi par apgādībā esošām personām. Šāds uzdevums ir paredzēts manis minētajās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs, kuras apstiprinātas Ministru kabinetā un kuras paredz paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz 50 procentiem no minimālās mēneša darba algas. Arī šodien Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējā ziņojumā Saeimai, kurš jums arī ir pieejams, jūs varat izlasīt 22.lapaspusē 2.3.punktā to, kas teikts par demogrāfiju, un 67.lapaspusē 2.9.punktā "Nodokļi un ēnu ekonomika" uzsvars ir likts tieši uz šādu priekšlikumu, kāds šobrīd ir sagatavots un iesniegts no Zaļo un Zemnieku savienības Saeimai. Šie grozījumi sniegs reālu atbalstu ģimeņu ar bērniem ienākumu palielināšanai. Likumprojekts pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, jo veicinās aptuveni 500 tūkstošu personu, kuru apgādībā ir bērni, labklājību un uzlabos kopējo demogrāfisko situāciju valstī. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums nenozīmē, ka valsts un pašvaldību budžetos samazināsies šie ieņēmumi par attiecīgo summu, jo ir jāņem vērā, ka šie grozījumi veicinās darba ņēmēju vēlmi pamest pelēko zonu un faktiski dos iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstinājumu, kā arī citu nodokļu paaugstinājumu. Jo, ja mēs paskatāmies statistiku, tad šobrīd dramatiski pieaug to nodokļu maksātāju skaits, kuri veic savas iemaksas no minimālās algas. Bet šie grozījumi varētu dot stimulu cilvēkiem tomēr atgriezties no ēnu ekonomikas vai no pelēkās zonas un sagādāt kopējā tautsaimniecībā lielākus ieņēmumus.

Tā ka es aicinu, cienītie kolēģi, atbalstīt šos priekšlikumus un diskutēt par iespējamo laiku un par šo priekšlikumu tālāko virzību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Lūdzu noraidīt šo likumprojektu! Faktiski tas ļoti nopietni skar budžeta ieņēmumus... budžeta daļu, jo samazināsies ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kā mēs atceramies, mums budžetu sagatavo un iesniedz Saeimā valdība. Pārējiem likumprojektiem, kas skar budžetu, ir nepieciešams Finanšu ministrijas atzinums. Es arī uzskatu, ka tie skaitļi, kas ir norādīti - ka samazinājums būs tikai par 30 miljoniem -, ir nepareizi, un līdz ar to varētu lūgt Saeimu noraidīt šo likumprojektu. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: "Kāds pamats?") Un mēs tādu pašu likumprojektu konkrēti sagatavotu, korekti sagatavotu šodien. Tad arī izskatīsim Saeimā un atvērsim.

Paldies. (No zāles: "Liekuļi!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", viens - "pret". Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 37, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Sigitas Dolnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 10.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Sigitas Dolnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Saeimas Juridiskās komisijas locekļu lielākā daļa atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Sigitu Dolnieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Sigitas Dolnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Ievas Bāliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 10.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ievas Bāliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ievu Bāliņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ievas Bāliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Latkovskis.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Uzmanību dokumentam Nr.884 "Grozījumi Darba likumā"! Likumprojekts otrajam lasījumam.

Sociālo un darba lietu komisija saņēmusi un izskatījusi 11 priekšlikumus.

1.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ievaddaļas redakcija. Priekšlikumu atbalsta komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 2.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums izslēgt likumprojekta 1.pantu. Tas tika pārstrādāts 10.priekšlikumā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 3.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums izslēgt likumprojekta 2.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 4.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 2.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 5.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Redakcionāli labojumi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 6.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 7.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 8.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 9.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums darba sludinājumos aizliegt norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tā ir nepieciešama. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 9. - tieslietu ministra priekšlikumu. Balsosim par 9. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

I.Latkovskis. 10.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums darba līgumā neietvert prasību pārvaldīt svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Grozījumi Darba likumā ir valstiskas nozīmes jautājums. Tie paredz precizēt darba līguma regulējumu un noteikt, ka līgumā neietver darbinieka pienākumu pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Tikko mēs nobalsojām par normu, kas aizliedz norādīt konkrētas svešvalodas prasmi darba sludinājumā, izņemot gadījumus, kad tā ir pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šajā situācijā, nenobalsojot par nākamo priekšlikumu, mēs rīkojamies liekulīgi: ja problēmu neredzam, tad tās nav. Sludinājumā nebūs, un mēs varam mierīgu sirdi dzīvot, jo nevienai apkopējai, nevienam kurinātājam un pirtniekam valodas zināšanas nepamatoti netiek prasītas.

Es domāju, mēs šeit parādām, ka dzīvojam tādā Potjomkina sādžā, kur ar fasādi viss ir kārtībā, bet aiz fasādes ir pilnīgi vienalga, kā jutīsies mūsu cilvēks, paļaujoties, tiesiski paļaujoties uz to, ka sludinājumā nav prasītas konkrētas svešvalodas zināšanas. Bet, tiekoties ar darba devēju, viņam tās prasīs darba līgumā, nepamatojot, kāpēc, un viņa darbs arī neprasīs tās.

Mani pārsteidz darba devēju vienotā fronte šajā jautājumā, vēršanās pret valsts valodas nostiprināšanu. Ir jāsāk apzināties, ka latviska vide darbavietās ir normāla prasība Latvijā, un nav svarīgi, prot vai neprot svešvalodu. Diskriminācija ir tā, ka svešvaloda vispār tiek prasīta, ka nepietiek ar valsts valodu. Valsts pienākums ir rast risinājumu visās jomās un it sevišķi darba tirgū, lai nepieļautu faktiskus kādas citas valodas izplatīšanos veicinošus apstākļus. Un es gribu domāt, ka mūsu darba devējiem ir pietiekoša kapacitāte, lai atšķirtu, kuras ir pamatotas prasības un kuras ne. Un gadījumā, ja ir nepieciešama saskarsme ar ārzemēm un materiāliem citās valodās, es domāju, jebkurš darba devējs, grozot pienākumus amata aprakstā, var jebkuru adītāju nosūtīt uz Vāciju vai Krieviju pieredzes apmaiņā.

Iedomāsimies tādu situāciju, ka Francijā kāds bruģa licējs - pilnīgi pamatoti, Francija ir tūrisma zeme -, pie kura pienāks tūristi un prasīs parādīt ceļu uz Luvru, spēs angliski, spāniski, vāciski, krieviski un varbūt pat latviski norādīt virzienu. Es domāju... Francijā ir gadījumi - es pati esmu saskārusies -, kad apkalpojošais personāls smaidot atbild franču valodā, un zināt, nav svarīgi, cik liela ir valsts un vai tā ir Francija vai Latvija, bet ir svarīgs saimnieka statuss un pašapziņa, tas, kā mēs jūtamies mūsu valstī, un es ļoti ceru, ka darbiniekiem un darba devējiem ir vienotas vērtības.

Un es ļoti aicinu atbalstīt 10. un 11. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs ejam pārtraukumā, vēl ir pieteikušies cilvēki paziņojumam.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi tūlīt, starpbrīdī, šeit pat, Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka sēde būs tūlīt Juridiskās komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav zālē, Irina Cvetkova... nav, Iveta Grigule... nav, Sergejs Potapkins... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 17.maija sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", otrais lasījums. Skatījām priekšlikumus un bijām tikuši līdz 10. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumam, par kuru bijām uzsākuši debates.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu izteikt atzinību, ka Saeima nobalsoja jau par 9.priekšlikumu Darba likumā, un uzskatu, ka tas jau ir pozitīvs solis diskriminācijas novēršanā. Un, runājot par 10. un 11.priekšlikumu, es gribu ar jums padalīties piedzīvotajā pirms 18.februāra referenduma.

Pirms šī referenduma par otro valsts valodu tikos ar Talsu iedzīvotājiem, to skaitā ar Talsu ģimnāzijas vidusskolēniem un skolotājiem, lai aktivizētu viņus kā ļoti latviskas pilsētas iedzīvotājus un viņu tuviniekus piedalīties referendumā.

Kad stāstīju par Saeimas darba novitātēm, minēju, ka ir plānots veikt grozījumus Darba likumā, kas paredzētu, ka darba ņēmējiem nedrīkstēs ne tikai līgumā, bet arī faktiski darba vietās pieprasīt krievu valodas un citu svešvalodu prasmi, ja vien darba pienākumu veikšanā neietilpst kontakti, piemēram, ar Krieviju. Ģimnāzijas zālē pēc šīs informācijas atskanēja skolēnu un skolotāju aplausi. Tie bija arī simboliski aplausi gan no latviski runājošās jaunākās paaudzes, kura skolā neapgūst obligātā kārtā tieši krievu valodu, bet apgūst citas, Eiropas Savienības valstu, valodas, jo galu galā mūsu mērķis taču ir reintegrācija Rietumeiropā, nevis reintegrācija Krievijā, gan arī tie bija aplausi no emigrācijas latviešiem, kuri paši un kuru bērni atgriežas Latvijā un nevar iegūt darbu vien tāpēc, ka pašreizējās likuma normas pieļauj darba devējam nepamatoti pieprasīt krievu un citas svešvalodas prasmi.

Es aicinu Saeimu šodien atbalstīt 10. un 11.priekšlikumu, lai aplausi par Saeimas rīcību - līdzīgi, kā tas bija Talsu ģimnāzijas zālē, - atskanētu visā valstī kopumā.

Paldies par jūsu uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Par visiem Darba likuma grozījumiem bija karstas debates Sociālo un darba lietu komisijā, un tieši šis priekšlikums nav atbalstīts tāpēc, ka komisijas locekļi uzskata, ka darba devējs nav muļķis un nevar prasīt no darbinieka to, kas viņam nebūs vajadzīgs darba pienākumu izpildei. Un viens no argumentiem bija tas, ka, ja mēs tagad likumā ierakstīsim to, ka nevar prasīt konkrētas svešvalodas, nākamais solis būs, ka nevar prasīt datorzināšanas, un tā tālāk.

Līdz ar to uzskatām, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, un lūdzu balsot tā, kā balsoja Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas tribīnē esmu kāpusi, lai aicinātu jūs balsot "par" 10. un 11.priekšlikumu. Un, kolēģi, lūdzu, neizliecieties, ka nesaprotat, par ko šeit ir runa! Te ir runa par latviešu valodas aizsardzību praksē un latviešu aizsardzību darba tirgū. Par to, lai tiktu novērsta nepamatoti lielā krievu valodas dominēšana, tajā skaitā arī darba tirgū. Te ir runa par to, vai mums kā sabiedrībai kopumā ir apziņa, ka dzīvojam nacionālā valstī un uz Eiropas Savienības vērtībām orientētā valstī; vai mēs esam gatavi arī praksē - ne tikai skaistos vārdos - par šo principu iestāties.

Šie grozījumi novērstu divvalodību lielākajās pilsētās un neliktu jauniešiem, kuri skolās krievu valodu nav apguvuši, izbraukt no valsts. Ir tiesa tas, ka Latvijā pastāv diskriminācija un šī diskriminācija darba tirgū izpaužas kā latviešu jaunās paaudzes diskriminācija. Viņi meklē darbu savās pilsētās, taču priekšā ir barjera - nepamatotas prasības zināt krievu valodu. Tad viņi dodas uz Rīgu meklēt darbu, bet šī barjera joprojām ir priekšā. Un tad tie jaunieši, kuri skolās ir mācījušies angļu, vācu, dāņu, norvēģu, franču un citas valodas, balso, tā teikt, ar kājām: sakravā koferus un izbrauc no valsts.

Godātie kolēģi! Vai jūs, ja balsosiet "pret", pēc tam spēsiet atklāti un godīgi paskatīties acīs šiem jauniešiem un teikt viņiem, ka esat izdarījuši visu iespējamo, lai viņi sekmīgi būtu varējuši strādāt Latvijā un stiprināt un celt savu valsti?

Godātie kolēģi! Ja jūs balsosiet pret 10. un 11.priekšlikumu, vai jūs spēsiet godīgi paskatīties acīs saviem vēlētājiem un turpināsiet teikt, ka esat latviskas un uz Eiropas Savienības vērtībām orientētas partijas?

Godātie kolēģi, vēlētāji tam neticēs! Viņus nav iespējams piemuļķot. Lūdzu, ieklausieties! Vēl pirms neilga laika es biju žurnāliste un politikā gāju ar vēlmi aizstāvēt latviešu valodas tiesības un arī to latviešu tiesības, kuri nepamatoti tiek diskriminēti. Es gribu ļoti skaidri šodien šeit, no Saeimas tribīnes, pateikt arī to, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai cilvēki pēc šī balsojuma uzzinātu, kā kurš deputāts ir balsojis. Lūdzu, rēķinieties ar to, ka šī balsojuma rezultāti pēc tam būs skaidri zināmi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Mēs pie šī jautājuma atgriežamies 9., 10., 11.Saeimā.

Šī tendence - nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas un šo prasību ierakstīt darba līgumā - parādījās pirms gadiem pieciem, sešiem, septiņiem, un tagad tā ir jau izvērsusies (mēs daudzkārt esam arī šeit citējuši šos darba sludinājumus), bet liela daļa deputātu tomēr līdz šim nebija īsti sapratuši, ka tā tiešām ir diskriminācija. Tā ir diskriminācija vistiešākajā veidā!

Tas, ko piedāvā tieslietu ministrs, man liekas, ir pilnīgi loģisks priekšlikums, ka darba līgumā nevar būt nepamatota prasība zināt svešvalodas. Pamatota prasība var būt. Nepamatota nevar būt.

Es "Saskaņas Centra" deputātiem gribētu uzzīmēt vienu ainu, varbūt tad viņi labāk sapratīs, kad es pastāstīšu kādu viņiem varbūt tuvāku, redzamāku piemēru. Pieņemsim, ka jūs esat Tālajos Austrumos Krievijā, Krievzemē, kur ir apdzīvotas vietas, kurās jau vairāk nekā 50 procenti iedzīvotāju šodien ir ķīnieši (tas ir oficiāli atzīts, un par to neviens nestrīdas!), un ka šajā Tālo Austrumu apdzīvotajā vietā tagad jums darba līgumā prasa ķīniešu valodas zināšanas, tāpēc ka darba devējs ir sliņķis un negrib iemācīties Krievijā valsts valodu, krievu valodu, bet runā tās valsts valodā, no kuras viņš ir iebraucis. Protams, jūs būsiet diskriminēti un protestēsiet. Un likumdevējs tādu lietu nepieļaus. Tad nu ir jautājums: kāpēc mēs Latvijā pieļaujam nepamatotu svešvalodas prasīšanu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es īpaši vēršos pie kolēģiem no VIENOTĪBAS frakcijas, Reformu partijas frakcijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Es saprotu, ka var varbūt šķist, ka Nacionālās apvienības politiķi kaut kādu iemeslu dēļ ir ieinteresēti paust tādu vai citādu viedokli un ka viņiem personīgi tas šķiet saistoši. Varbūt. Lai tas tā paliek! Šeit es gribētu citēt tikai un vienīgi cilvēku, kas - neatkarīgi no politiskās pārliecības - ikdienā sastopas ar šādu diskriminācijas problēmu. Tas ir Valsts valodas centra vadītājs Antons Kursītis, kurš ir teicis sekojošo: "Man pašam personīgi sāp, ka pamatnācijas pārstāvji, kuri neprot krieviski, spiesti doties meklēt darbu citur Eiropā. Diemžēl ļoti daudzi latviskie politiķi to nespēj un negrib saprast, ka jāaizsargā šī krieviski nerunājošā pamatnācijas daļa, kas šobrīd tiek diskriminēta daudz vairāk nekā okupācijas gados." Vēl viņš saka: "Ja uzņēmumā strādās gan latvieši, gan krievi, arī darba sapulces vismaz daļēji notiks abās valodās. Pagaidām šādos uzņēmumos viss, izņemot lietvedību un dokumentus, notiek krievu valodā. No ārpuses nekāda integrācija nevar notikt, jo latviskā minoritāte ne Rīgā, ne Daugavpilī nevar integrēt krievisko majoritāti." Un viņš uzskata, ka šādi grozījumi būtu lietderīgāki nekā miljonu latu iegrūšana dažādās mistiskās integrācijas programmās.

Mīļie kolēģi! Es aicinu aizdomāties un atbildīgi nobalsot par šiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šajā brīdī, protams, atkal būtu vietā izsauciens "Cik var!". Bet laikam varēs un vajadzēs tik ilgi, kamēr tie, kas nesaprot, sapratīs, tie, kas negribēs saprast, atkāpsies no savām pozīcijām un tie, kas nespēs saprast, nesēdēs parlamentā.

Iepriekšējās sarunās mēs esam minējuši ļoti daudzus argumentus, kādēļ šāda likuma norma ir nepieciešama, kādēļ tā aizpilda "baltos plankumus" mūsu valodas politikā un kādēļ tā ir pilnīgā saskaņā ar mūsu Satversmē noteikto valsts valodas statusu. Būtībā ar Satversmes 4.pantu pietiktu, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka šajā likumā šādi tiek noteikta dabiskā lietu kārtība. Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, ar to viss ir izteikts, jo šī norma ietver arī nostādni, ka citu valodu prasme ir vēlama, nenoliedzami vēlama (es ceru, ka neizskanēs absurdie argumenti par monolingvāla latvieša ideālu), bet tā nav obligāta, it īpaši tad, ja darba pienākumi neprasa saziņu ar citās valodās runājošiem cilvēkiem. To mēs esam pierādījuši ne vienu reizi vien.

Bet šoreiz tikai par vienu konkrētu jautājumu, kas tik tiešām varētu likt aizdomāties arī tiem, kuri visās lietās prasa juridisku precizitāti. Kā zināms, Latvijas likumdošanā ir ļoti precīzi noteikta tā valodas prasmes pakāpe, kas ir nepieciešama tiem, kuri vēlas strādāt vai nu valsts un pašvaldību iestādēs, vai arī pakalpojumu sektorā. Latviešu valodas prasmes prasības ir ļoti stingri reglamentētas (no A1 līdz C2), un nevienam darba devējam nav tiesību prasīt darbiniekam augstāku valsts valodas prasmes pakāpi, nekā tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos.

Bet ko mēs redzam šajā gadījumā? Bieži vien pēc inerces darba sludinājumos, kā arī darba līgumos tiek noteikta visbiežāk angļu un krievu valodas papildprasme, bet nav noteikts līmenis. Tātad darba devēja voluntārismam ir pilnas tiesības izpausties. Viņš var prasīt neadekvāti augstu krievu valodas prasmes līmeni, jo likumdošana tam šķēršļus neliek.

Jautājums nav par to, ka šāda norma it kā būtu ietverta ar domu veicināt latviešu valodas nostiprināšanos. Jā, protams, nenoliedzami, bet šeit ir jautājums pirmām kārtām par valsts valodas statusu kā tādu, tātad par vienīgo obligāto valodu, kas Latvijā jāprot, ja vēlas būt sociāli un ekonomiski aktīvs.

Bet šeit ir jautājums tieši par darba ņēmēju aizsardzību. Es pieļauju, ka Latvijas Darba devēju konfederācija, LIKTA un arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera gluži vienkārši nav iedziļinājusies, par ko tad ir runa. Gluži vienkārši, neiedziļinoties Latvijas Valsts valodas likumā, Ministru kabineta noteikumos, kaut vai valsts valodas politikas stratēģijā, gluži vienkārši jebkurā jautājumā tiek saskatīta darba devēja apdraudētība, nepadomājot, ka šī norma ir darba ņēmēja aizsardzībai. Un šādu darba ņēmēju nemaz nav tik maz. Tie jau tika minēti iepriekšējās runās. Un tieši tādēļ šeit mums ir jāskatās gan no konstitucionālā viedokļa, gan arī no individuālā darba ņēmēja tiesību viedokļa, un tas viss jādara uz Latvijas valsts valodas politikas fona.

Tātad saskatīsim šajā normā to, kas tur tik tiešām ir pateikts, nevis to, kā tur nav un kas ir ietverts citos likumos, pret ko nez kāpēc šīs organizācijas neprotestē, un apzināsimies, ka gluži vienkārši šādi tiek noteikta normāla lietu kārtība! Un tiks novērstas šīs nepamatotās prasības, kas tik tiešām reāli apdraud latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu, jo citādi, piedodiet, konstitūcijas un Valsts valodas likuma norma varētu būt pretrunā ar to, ko mēs reāli redzam savā ikdienā. Novērsīsim šo pretrunu un atbalstīsim priekšlikumu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau vairākkārt par šo priekšlikumu runājām, un vairākkārt eksperti atzīmēja, ka jau šobrīd Darba likuma normās ir ietvertas visas nepieciešamās klauzulas, lai īstenotu diskriminācijas aizliegumu. Es gribu vēlreiz atkārtot to, ko es jau runāju no šīs tribīnes. Jau šobrīd Latvijas likumdošana piešķir visas iespējas apstrīdēt gan administratīvi, gan tiesas ceļā jebkura veida diskrimināciju, tātad arī nepamatotas prasības attiecībā uz svešvalodu prasmi. Joprojām nevienas konkrētas sūdzības tiesās nav.

Es, protams, lasīju "Delfos" tos skaidrojumus, ka... ziniet, man neērti... visādus izgudrojumus... Kāpēc cilvēki, kas uzskata, ka viņi tiek diskriminēti, nevēršas tiesā? Domāju, ka patiesība ir pilnīgi cita: viņi ļoti skaidri apzinās, ka vienkārši zaudēs šo lietu.

No juridiskā viedokļa, protams, tas ir pilnīgi analfabētiski.

Tas, kas tiek darīts... tas ir pilnībā politisks priekšlikums.

Es nekomentēšu tos izteikumus un tos argumentus, tādus kā šantāža... "Redzat, to vārdus, kuri balsos "pret", mēs publicēsim!"... Piedodiet, tas nav nopietni! Cienījamā Mūrnieces kundze, protams, ja jums nav citu argumentu, jūs varat mēģināt šantažēt savus kolēģus. Bet es gribētu runāt par ko citu.

Kolēģi! Šeit mēs runājam par tirgus attiecībām. Jebkurš darba devējs ir uzņēmējs, kas apkalpo klientus. Un ir veca tirgus patiesība: "Klientam vienmēr ir taisnība." Ja klientu vidū ir ievērojama daļa cilvēku, kam ir ērtāk sazināties viņu dzimtajā valodā - vai nu krievu, vai angļu - nav svarīgi! -, tad jautājums ir ļoti vienkāršs. Ja darba devējs ir ieinteresēts sava biznesa panākumos, vai viņam tas jāņem vērā? Vai viņam jārūpējas par to, lai viņa personāls būtu spējīgs sazināties ar klientiem tajā valodā, kura ir ērtāka klientiem? Vai šo situāciju jūs uzskatāt par pamatotu? Vai šādā situācijā, kad klientu vidū ir pietiekoši daudz cilvēku, kam ir ērtāk sazināties kādā citā valodā - svešvalodā vai mazākumtautības valodā -, prasības zināt šo svešvalodu vai mazākumtautības valodu ir pamatotas vai nav? Spriežot pēc jūsu argumentācijas, tieši šo situāciju jūs gribat novērst. Jūs gribat piespiest klientus sazināties ar uzņēmēju valsts valodā, nevis klientu valodā. Un šī ir fundamentāla prasība, un šis ir fundamentāls jautājums, cik daudz valsts var iejaukties privātajā jomā, jo tā ir privātā joma. Protams, es pilnībā piekrītu Druvietes kundzei, bet... Cik es zinu, līdz šim mums likums vēl neprasa valsts valodas zināšanas, lai cilvēks, piemēram, varētu pirkt maizi. Protams, jūs varat plānot to ierosināt, bet es ceru, ka es to tomēr nepiedzīvošu...

Tātad klientam vienmēr ir taisnība, un jebkurš uzņēmējs rūpējas par to, lai arī tie klienti, kas nerunā valsts valodā, tomēr nāktu pie viņa un atstātu savu naudu viņa veikalā vai viņa frizētavā, un tā tālāk. Tas ir pilnīgi likumsakarīgi! It's just business, piedodiet! "Tā ir tikai uzņēmējdarbība!" (Es pārtulkoju, lai nebūtu pārmetumu.) Nekādas politikas! Kāpēc jūs gribat politizēt šo lietu?

Es gribu vēlreiz atkārtot savu priekšlikumu Dzintara kungam: dodiet man konkrētu situāciju, ka cilvēks tiek diskriminēts (No zāles: "Televīzijā ir!"), un es iejaukšos, jo man, paldies Dievam, ir tāda pieredze. Es diezgan daudz nodarbojos ar konkrētām tiesvedībām un diezgan daudzas lietas arī vinnēju neatkarīgi no tā, uz kāda pamata bija tā diskriminācija.

Tas nav politisks jautājums. Nevajag to politizēt!

Latvijas likumdošana pretdiskriminācijas jomā ir diezgan labi izstrādāta. Piemērosim to, bet neuzrīdīsim kārtējo reizi latviešus uz krieviem un krievus uz latviešiem! Tas neveicina integrāciju. Gluži otrādi! Ja jūs tagad patiešām atklāti pateiktu, ka jūsu ierosinājuma būtība ir piespiest klientu runāt valsts valodā - nevis stājoties darba attiecībās, nevis pretendējot uz valsts dienestu, bet pērkot maizi... Nu, piedodiet, tas jebkurā gadījumā ir vērsts uz sabiedrības šķelšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es šeit gribētu izteikt patiesu apbrīnu mūsu kolēģim Borisam Cilevičam, kas dažādās auditorijās spēj runāt pilnīgi, kardināli pretējas lietas. (Aplausi.)

Šodien mēs no Cileviča kunga tikko dzirdējām... tikko mēs no Cileviča kunga dzirdējām, ka viņš sevi uzskata par starptautisku pretdiskriminācijas ekspertu. Viņš mums sacīja, ka viņš pats nav juties diskriminēts uz krievu valodas nezināšanas pamata, tātad arī citiem nav iemesla justies diskriminētiem uz krievu valodas nezināšanas pamata un tātad šādas problēmas Latvijā nav. Tas, protams, ir tāpēc, ka Boriss Cilevičs zina krievu valodu. Viņš šādā situācijā nekad agrāk nav bijis. Tātad tas ir saprotams, ka viņš runā par savu personisko pieredzi.

Tomēr, kad pavisam citā auditorijā pirms diviem mēnešiem publiskā diskusijā kāds cilvēks, kuram krievu valoda ir dzimtā valoda, uzstājās ar runu un sacīja, ka viņš Latvijas valstī jūtas ļoti labi, viņš nekad nav pazemots, nekad nav apspiests, viņa iespējas realizēt sevi profesionāli un personiski sakarā ar to, ka krievu valoda ir viņa dzimtā valoda, nekad nav bijušas ierobežotas, tajā diskusijā Cileviča kungs piecēlās kājās un teica šādu frāzi (es atļaušos citēt precīzi): "Man ir liels prieks par jums, ka jūs jūtaties komfortabli. Jūs nejūtaties diskriminēti. Bet kāpēc jūs domājat, ka citiem ir pilnīgi tāda pati pieredze? Ir problēmas, un cilvēki jūtas tā, kā viņi jūtas, un ne jau tāpēc, ka viņiem kāds ir izskalojis smadzenes, bet tāpēc, ka viņi vadās pēc savas dzīves pieredzes, un tā ir tā problēma." Cileviča kungs, lūdzu, lietojiet vismaz tikpat tolerantu attieksmi arī šajā situācijā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Brīžos, kad gribu izšķirties par kādu lietu, kā rīkoties, es cenšos paskatīties uz to, it kā justos pietiekami nezinošs, pat ja es jūtos zinošs. Un tad es jautāju kādam tādam, kas ir gudrāks par mani. Pēdējā laikā man liekas, ka kļūstu arvien dumjāks, līdz ar to man ir arvien vairāk kam jautāt. Un no šī viedokļa es tiešām nebaidos jautāt par jebkuru lietu. Un, ja es cenšos dzirdēt, tad es cenšos dzirdēt arī tos, kas mani uzrunā. Pirms dažām dienām visi mēs, deputāti, saņēmām šādu vēstulīti uz divām lappusēm no 4.maija Deklarācijas kluba. Tātad, ja mēs tomēr saprotam, ka esam 11.Saeima un neesam visa sākums un beigas, tad mums jāsaprot, ka arī pirms mums ir bijuši cilvēki, un 4.maija Deklarācijas kluba cilvēki man ir autoritātes kaut vai tāpēc vien, ka viņi ir tie, kas pieņēma 4.maija Deklarāciju. Un šajā sakarā, ja nu kāds nav izlasījis, es atļaušos nolasīt, ko viņi raksta jums, mums un visiem: "4.maija Deklarācijas kluba valde ar gandarījumu secina, ka 18.februāra referendumā par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai Latvijas pilsoņi ir skaidri un nepārprotami pateikuši "nē" mēģinājumam uzbrukt mūsu valodai, mūsu pamatvērtībām un mūsu valsts neatkarībai. Tas ir tautas mandāts valsts augstākajam likumdevējam īstenot pilsoņu pausto gribu konkrētos likumdošanas aktos, kas nostiprinātu Latvijas valsts pamatus un novērstu līdzīgu mērķtiecīgi sagatavotu uzbrukumu mēģinājumu nākotnē. Ir politiski tuvredzīgi un naivi cerēt, ka situācijas normalizēšanu varētu panākt ar piekāpšanos Latvijas pārkrievošanas iniciatoru izvirzītajām prasībām. Gluži pretēji - pēc katras piekāpšanās sekos jaunas valsts neatkarību apdraudošas prasības. Mūsuprāt, Latvijas kā nacionālas valsts nostiprināšanai stingri un nepārprotami jāvirzās, pirmkārt, uz latviešu valodas statusa nostiprināšanu un lietojuma paplašināšanu. Otrkārt, uz valstij uzticamu pilsoņu kopuma nostiprināšanu. Treškārt, uz skaidra tiesiskā regulējuma izstrādāšanu pilsoņu demokrātiskai līdzdalībai valstij būtisko jautājumu izlemšanā. Šajā nolūkā steidzami jārisina jautājumi, kuros kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pietrūcis skaidras un nepārprotamas rīcības vai kuri nav risināti vispār." Visu uzskaitījumu es jums nelasīšu, tikai 5.punktu. "Ar likumu jāaizliedz krievu valodas prasmes pieprasīšana amata pretendentiem, ja tā nav nepieciešama tiešo darba pienākumu veikšanai, arī privātajās iestādēs un uzņēmumos." Es domāju tāpat. Un nobeigumā viņi raksta: "Ceram uz Saeimas un valdības drosmīgu un izlēmīgu rīcību šo jautājumu risināšanā." Es arī ceru.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šajā likuma tekstā un priekšlikumā nav neviena vārda par krievu valodu. Ir runa par svešvalodām. Bet es nevaru saprast, kāpēc debatētāji uzliek lielu akcentu tieši uz krievu valodu. Nevienu nesatrauc, teiksim, tas, ka Blaumaņa ielā Rīgā ir zvērinātu notāru birojs, kura izkārtnē vienīgie vārdi latviešu valodā ir tie, ka šis birojs atrodas 3.stāvā. Viss. Tur nav nekādas zīmes... nekādi sodi, nekā cita... Nu, normāla parādība. Mēs runājam par svešvalodām.

Runājot tomēr par juridiskām lietām, jo mēs runājam par likumu, redzat, šeit parādās viens punkts, kuru vajadzēs izvērtēt tiesām gadījumā, ja tādi jautājumi kā darba strīdi tiks skatīti tur. Un šeit ir rakstīts: "Izņemot gadījumus, ka tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai." Nav runa par to, kāda valoda tā ir. Bet ir runa par to, ko nozīmē "pamatoti". Pamatotība. Druvietes kundze diezgan pareizi ieminējās, runājot par šo te problēmu. Kad mēs runājam par valsts valodu, prasības šeit ir definētas pietiekami stingri. Tās var patikt vai nepatikt, bet tās ir formulētas likumā un Ministru kabineta noteikumos. Ir pakāpes, ir tās pakāpes saistītas ar darbu veikšanu un tā tālāk, un tā joprojām. Kas vērtēs šo lietu, ja mēs runājam nevis par kaut kādām teorijām vai par ideoloģiskajām lietām, par pretstatījumu - latvieši un krievi - un tā tālāk, bet gan par konkrētu tiesu praksi? Tieslietu ministrs, ja viņš būtu par to domājis, tad būtu to minējis arī savā anotācijā. Es domāju, ka tas jautājums vienkārši nav atrisināms ne juridiski, ne teorētiski, ne no baltā saprāta viedokļa.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kā mēs visi zinām, likuma mērķis nav tikai sodīt, tā mērķis ir arī ieviest kārtību un veikt profilakses pasākumus. Proti, ar šiem likuma pantiem, kas parādīs, ka nevajag pieprasīt nevajadzīgu svešvalodas zināšanu, mēs novērsīsim to, ka Latvijā vēl arvien ļoti bieži pēc inerces dažādos... ne tikai sludinājumos, bet arī darba līgumos parādās nepamatotas prasības attiecībā uz valodu.

Es varu jums minēt konkrētu, savu piemēru. Es esmu iesaistījusies vienā Latvijas Universitātes projektā par cilvēkresursu piesaisti, starp citu, tā doma bija tieši piesaistīt no ārzemēm atpakaļ mūsu zinātniekus, un šis projekts ir ļoti plašs, tur arī ir literatūrzinātnieces un es kā politoloģe. Un gan literatūrzinātniecei, kura ir studējusi un pēta Latvijas... latviešu literatūru, gan arī manā darba līgumā bija ierakstīts, ka mums ir jāprot krievu valoda. Mēs teicām, ka mēs to neparakstām, mūsu pētījumiem nav vajadzīga krievu valodas prasme. Latvijas Universitāte izņēma ārā. Ko es te gribu uzsvērt? Viņiem tā ir tāda standarta veidlapa - darba līgumu formulārs. Ko es te gribu vēlreiz uzsvērt? Ka šādiem jauniem likuma pantiem ir arī šis novēršanas elements, ka darba devēji pārskatīs savus standarta līgumus un tad attiecīgi rīkosies.

Vēl te minēja, ka it kā neesot daudz tādu gadījumu, kad cilvēks Latvijā ir diskriminēts savas svešvalodu jeb konkrēti krievu valodas nezināšanas dēļ. Es jums varu teikt, ka savu draugu un paziņu vidū - tostarp daudzi ir atgriezušies Latvijā no trimdas - esmu dzirdējusi ļoti daudz piemēru. Viņi varbūt neiesniedz sūdzības, es viņus mudinu rakstīt sūdzības. Tā ir ļoti nopietna problēma, ka atnāk atpakaļ vesela ģimene - piemēram, mana paziņa, māte, viņas bērni un mazbērni, kas visi grib dzīvot un strādāt Latvijā -, bet viņi neprot krievu valodu un viņiem ļoti grūti atrast darbu un ļoti grūti arī iesaistīties konkrētās darba attiecībās.

Tā ka es aicinu atbalstīt tomēr gan 10., gan 11.priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Mani šeit, klausoties šīs debates, arvien vairāk pārņem tāda ļoti nepatīkama sajūta, jo es konstatēju, ka man ir ļoti liela problēma, un tādēļ vēlos ar jums padalīties - varbūt tāpēc, lai saprastu, vai esmu vai neesmu viena šādā situācijā.

Proti, mēs šeit dzirdam ļoti daudz labu politisku argumentu par valsts valodas nostiprināšanu, par mūsu latvietības, mūsu etniskās izcelsmes svarīgumu (No zāles dep. I.Druviete: "Nav par to neviena vārda!"), par paaudžu problēmu arī attiecībā uz svešvalodām. Es tam visam piekrītu, bet mēs šeit runājam par Darba likumu. Un es nespēju sadalīties divās personās - politiķī un juristā, un es ceru, ka to nekad arī nespēšu. Tādēļ šobrīd, domājot par to, ka mēs lemjam par grozījumiem attiecībā uz obligātajām prasībām jeb noteikumiem darba līgumā, es neredzu, kā juridiski ir iespējams šo visādi citādi ļoti labo domu un vēlmi tik tiešām īstenot un realizēt. Ja otrajā lasījumā šo tiesību normu tik tiešām atbalstāt, tad es lūgtu atbildīgo komisiju pirms trešā lasījuma pārliecināties par to, ka juridiski tie cilvēki tik tiešām būs aizsargāti, ka viņi nevis vienkārši varēs neparakstīt darba līgumu un tādējādi pievienoties bezdarbnieku rindām, bet viņiem tiešām būs iespēja panākt šo jūsu apsolīto labo darba vietu bez svešvalodu zināšanām un viņi tik tiešām darba kolektīvā būs aizsargāti, saņems konkurētspējīgu atalgojumu, visas viņu kā darba ņēmēju tiesības tiks ievērotas un mēs, Saeimas deputāti, tik tiešām varēsim ar gandarījumu pateikt, ka esam stājušies darba ņēmēju aizsardzības pusē. Es šobrīd to neredzu. Šis priekšlikums to nenodrošina. Šis priekšlikums ir izkārtne, šis priekšlikums Darba likumam situāciju nerisina, un es nevaru to atbalstīt. Varat to publicēt un, godātie priekšlikuma iesniedzēji, varat mani kaunināt, bet es nevaru atbalstīt neprofesionālus priekšlikumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mazliet pie reālās dzīves, nevis pie teorētiskās.

Es pazīstu vienu jaunieti. Dzimis un audzis Latvijā un, kā daudzi jaunieši, iemācījies angļu un vācu valodu. Es gribētu sākt ar to, ka pateikšu: viņam diezgan grūti bija Latvijā atrast darbu, jo vienmēr visur priekšā bija krievu valoda, arī tur, kur nemaz nevajadzēja krievu valodu. Un tā viņš bija bezdarbnieks divus gadus. Bet tagad, ieklausieties, tās debates, kas te Saeimā notikušas, acīmredzot ir atstājušas savu iespaidu sabiedrībā, īpaši uz darba devējiem, jo tagad, pirms diviem mēnešiem, kad šis jaunais cilvēks, 25 gadus vecs, divus gadus bijis bez darba, iet pie viena liela darba devēja, viņam prasa formāli, vai viņš prot krievu valodu, un viņš parausta plecus un tiek pieņemts darbā. Nu, kas notiek tālāk? Izrādās, ka to krievu valodu vajadzēja tikai tāpēc, ka vienas maiņas priekšnieks ir, nu, krieviski runājošais. Bet viss kolektīvs principā ir latvieši. Agrāk visi runāja ar viņu krieviski, tagad visi runā ar viņu latviski. Piedodiet, tas ir vislabākais integrācijas piemērs, un tā tam mūsu Latvijā ir jānotiek.

Reāli, ka tiešām tu netiec pieņemts darbā tāpēc vien, ka nezini krievu valodu, un tajā ziņā ar šīm debatēm mēs jau esam atstājuši pozitīvu ietekmi: cilvēki tagad var dabūt darbu, un ne vienmēr viņiem tagad... Nu, prasīs varbūt, bet ne vienmēr jāatbild: "Jā, es, protams, zinu krievu valodu." Lietām jānotiek dabiskā kārtā. Tomēr mēs dzīvojam Latvijā, un pirmajā vietā mums Latvijā ir mūsu latviešu valoda. Dabīgi, ka tam tā jābūt.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Es kādreiz rakstīju blogu portālā politika.lv. Bija diezgan interesanti skatīties, no kā ir atkarīgs komentāru skaits, tas ir, cik aktīvi cilvēki komentē. Esmu jau sen, kādu divu gadu laikā novērojis: ja sākšu rakstīt par kaut ko tādu, kas skars starpetniskās attiecības, tad tā ir garantija tam, ka komentāru skaits būs mērāms simtos, nevis būs kādi 10-20, kā tas ir tad, ja ir runa par kaut kādām tīri ekonomiskām problēmām.

Arī šodien, kad mēs esam nupat pieņēmuši to fiskālo paktu jeb līgumu... Nu, padomājiet, cik daudz mēs debatējām par šo patiesībā diezgan kontroversiālo un komplicēto lietu un cik daudz mēs tagad debatējam par šo konkrēto likumprojektu!

Es aicināšu uzmanīgi vēlreiz izlasīt, kur sākas šis konkrētais priekšlikums. Tātad darba līgumā neietver pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama - es uzsvēršu vārdu "nepieciešama" - darba pienākumu veikšanai. Pats par sevi tāds formulējums ir diezgan dīvains: kuram cilvēkam tad varētu ienākt prātā pieprasīt kaut ko tādu, kas nav nepieciešams?! Nu, acīmredzot domstarpības ir par to, kāda svešvaloda ir nepieciešama vai nav.

Nu, skaidrs, ka mēs te runājam par svešvalodām, bet liela daļa no klātesošajiem domā par vienu ļoti konkrētu svešvalodu. Tad no kā darba devējs varētu pieprasīt šīs konkrētās svešvalodas zināšanas? Skaidrs, ka tās varētu būt nepieciešamas tikai tad, ja to vēlas kāds klients, jo, ja mēs runājam par kādu restorānu, piemēram, vai veikalu, tad nu jārēķinās ar to, ka šajā valstī dzīvo diezgan daudz cilvēku, kuriem šī konkrētā svešvaloda ir dzimtā. Līdz ar to ir diezgan liela varbūtība, ka kādu dienu jebkurā stundā šīs konkrētās nacionalitātes cilvēks ienāks veikalā vai restorānā un gribēs runāt savā dzimtajā valodā. Nu, tad rodas šāds jautājums: vai oficiantei vai pārdevējam ir nepieciešams zināt klienta valodu? Acīmredzot tā ir tā mūsu problēmas būtība, ka ievērojama sabiedrības daļa un tie deputāti, kurus ievēlē šī sabiedrības daļa, uzskata, ka šiem cilvēkiem vispār nevajadzētu runāt savā dzimtajā valodā un vajadzētu runāt tikai valsts valodā.

Es te ilustrācijai minēšu vienu piemēru, kuru dažreiz izmantoju savā iepriekšējā dzīvē. Iedomājieties, ka ir tāda sala, uz kuras dzīvo divi cilvēki. Viņi abi grib uzcelt māju. Viens cilvēks ir konformists, viņš grib, lai viņa māja izskatītos tieši tāpat kā citu cilvēku mājas. Bet otrs cilvēks ir neatkarīgs mākslinieks, viņš grib, lai viņa māja izskatītos pavisam savādāk nekā kāda cita māja. Acīmredzot šie divi cilvēki nevar sadzīvot. Te ir viena sala, un viņi nevar vienlaicīgi apmierināt savas vajadzības. Nu, un te arī, kolēģi, problēmas būtība tomēr ir tāda, ka viena sabiedrības daļa vēlas runāt savā dzimtajā valodā, bet otra sabiedrības daļa nevēlas, lai pirmā to darītu.

Es jūs tikai aicinu padomāt par to, ka tas ir ceļš uz nekurieni, tas ir strupceļš - tas, ka divas sabiedrības daļas šādi cīnās savā starpā. Tomēr kaut kādā veidā mums tas jāsaprot un jārod kāds kompromiss.

Līdz ar to es šo priekšlikumu tomēr interpretēšu kā vēl vienu soli šajā, nu, tomēr starpetniskās spriedzes uzkurināšanā.

Es aicinu to neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Vēl tikai pirms pusotras stundas mēs negribējām pat apspriest pirmajā lasījumā to līgumu par stabilitāti, kuru pieņemot, es uzskatu, mēs tieši zaudējam savu identitāti un neatkarību, tāpēc ka tagad mēs pieļaujam, ka mūs no Briseles komandē, kā mums vajag dzīvot un kādiem mērķiem tērēt līdzekļus.

Tagad par valodu, par ko mēs jau runājam 22 gadus, bet process kaut kā neiet uz priekšu, kā vajadzēja būt, un iztērēti, es domāju, vairāk nekā... simti miljonu. Bet mums... mēs esam Eiropas Savienības valsts. Tas nozīmē, ka mēs esam gudri cilvēki, mēs visi esam homo sapiens. Tas nozīmē, ka vajag saprast arī, kad vajag un kad nevajag par to runāt. Latvija vienmēr bija un ir multikulturāla valsts. Gribu atgādināt, ka šeit, šinī ēkā, šinī zālē, līdz Otrā pasaules kara laikam bija oficiāli atļauts runāt četrās valodās un bez nekāda tulkojuma cits citu saprata. Bet, kā teica Dolgopolova kungs, jā, jūs varat pastaigāt pa Rīgas pilsētu un redzēt daudz to uzrakstu, kas ir tikai vienā valodā, un nekā cita. Jūs par to nerunājat. Būsim konsekventi līdz galam. Ja darba devējs pieprasa kādu valodu, nu, viņam tas vajadzīgs. Bet mēs taču nerunājam kopumā šeit tā kā savās valodās. Mēs, pat krieviski runājošie, šeit, Saeimā, arī runājam latviešu valodā. Nerunājam šeit no tribīnes krievu valodā. Tā ka ejam tālāk varbūt! Labāk padomāsim par mūsu ekonomisko attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ar lielu baudu ieklausījos Vjačeslava Dombrovska argumentos, krāšņos salīdzinājumos, un neviļus atmiņā atausa tā diena 10.Saeimā, kad mēs diskutējām par Aināra Šlesera izdošanu kratīšanai. Toreiz arī argumenti, kāpēc nevajadzētu izdot, bija ļoti krāšņi, šķietami pat pārliecinoši, un viens pēc otra no vairākām frakcijām kāpa tribīnē runātāji. Taču, lai arī diskusija šķita nozīmīga, diez vai kāds varēja paredzēt tās sekas. Bieži ir tā, ka konkrēta notikuma sekas mēs redzam tikai pēc kāda laika posma, no zināma attāluma.

Tas, par ko es noslēgumā, kā redzams, gribētu aicināt padomāt, ir tas, ka šim balsojumam noteikti būs sekas. Šis balsojums būs vēsturisks. Un, kā šeit izskanēja, šajā balsojumā nav iespējams dalīties, ir jāizšķiras, kurā pusē tu esi. Vai tu esi par divkopienu sabiedrību, vai tu esi par latvisku Latviju. Šis balsojums to arī precīzi parādīs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam. (No zāles dep. A.Latkovskis: "Tagad citēs Čigāni!" Zālē smiekli.)

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Dzintara kungs ļoti skaidri parādīja: ja nav nopietnu juridisku argumentu, tad jārunā ļoti patētiski. Varbūt jūs vēl ko teiktu par latviešu tautas izdzīvošanu un tā tālāk, jo tie ir parastie argumenti, ko jūs lietojat, kad nav ko teikt pēc būtības.

Cienījamā Čigānes kundze! Es jūtos patiešām pagodināts, ka jūs tik rūpīgi pētāt manis teikto, bet es absolūti nevaru saprast, kāpēc jūs mani aizvainojat. Es vienmēr turos pie tās pašas pozīcijas un neredzu absolūti nekādu pretrunu starp to, ko jūs citējāt, un to, ko es šodien teicu no šīs tribīnes. Man tiešām ir grūti saprast, kur jūs šīs pretrunas varējāt saskatīt. Es nekad neapgalvoju, ka nav cilvēku, kas jūt diskomfortu tāpēc, ka viņi nezina krievu valodu. Tas ir pilnīgi normāli un pilnīgi dabiski, ja cilvēks dzīvo valstī ar lielu krieviski runājošo minoritāti, kura, protams, ir arī koncentrēta zināmās vietās, un tā notiek visās valstīs. Un tieši tāpēc gan Eiropas Padome, gan Eiropas Savienība rekomendē arī vairākumam piederošām personām mācīties mazākumtautības valodu. Tas nav tas, ko būtu izdomājis es vai kāds Maskavā. Tās ir Eiropas Padomes rekomendācijas, ko jūs ļoti labi zināt.

Es runāju par ko citu. Ka šī nav diskriminācijas situācija juridiskā izpratnē. Es arī varbūt gribu būt ārsts vai lidotājs, bet es nevaru, man nav kvalifikācijas. Un cilvēkam, kas, piemēram, pārdod maizi Daugavpilī, arī ir izvirzītas zināmas profesionālās prasības, to skaitā prasība saprast to valodu, kurā runā absolūts vairākums vietējo iedzīvotāju. Es nezinu, kā jūs to varat pārprast, bet stingri iebilstu pret jūsu teikto un vēlreiz apgalvoju, ka jūs varat citēt un lasīt visu ko, es vienmēr visās auditorijās runāju vienu un to pašu. (Starpsaucieni no VL-TB/LNNK frakcijas: "Laiks! Laiks!")

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

B.Cilevičs. Atšķirībā no dažiem citiem kolēģiem es ne... (Izsaucieni no zāles.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tikko bija referendums. 18.februārī. Vienoti balsojām: 820 tūkstoši nobalsoja pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Zatlera Reformu partija, tagad jūs esat to 280 tūkstošu pusē. Jūs teiksiet: bizness ir privātā sektora jautājums. Es teikšu: kam tad ir tāda institūcija kā Valsts darba inspekcija? Valsts darba inspekcija nepārbauda tikai valsts sektorā strādājošos; Valsts darba inspekcijas uzdevumi pamatā ir saistīti tieši ar Darba likuma pārkāpumiem privātajā sektorā! Jūs apzināti jaucat pakalpojumu sektoru, Dombrovska kungs, ar tām nozarēm, par kurām runājam mēs. Kur nav vajadzīga pakalpojumu sniegšana. Mēs nerunājam par pakalpojumu sektoru. Mēs runājam par daudz plašāku profesiju loku. Es piekrītu - jo augstāka kvalifikācija nepieciešama, jo augstākas ir prasības. Bet jūs, Zatlera Reformu partija, balsojot pret šo priekšlikumu, šobrīd aizstāvat nepamatotas svešvalodas prasības visiem, pilnīgi visiem. Jūs aizstāvat slinku darba devēju (No zāles starpsaucieni: "Beidzam runāt! Nu beidzam!"), kurš nevar mūsu valstī - nevis šajā valstī, bet mūsu valstī - iemācīties mūsu valsts valodu, kuru atbalstīja 820 tūkstoši vēlētāju 18.februāra referendumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam. (No zāles starpsauciens: "Par latgalīšu volūdu!")

J.Viļums (ZRP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Mana uzruna šoreiz būs pavisam īsa un, kā dzirdat, otrajā latviešu valodas paveidā. Bet, jo vairāk es dzirdu šīs debates no abām pusēm, jo vairāk nostiprinās mana pārliecība, ka ne tikai Latgales reģionā, bet arī visas Latvijas sabiedrības saliedētībai mums ļoti derētu stiprināt arī pirmo latviešu valodas paveidu jeb Latgales latviešu valodu - tā saukto latgaliešu valodu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāj, labdien, kolēģi! Neatkarīgo deputātu grupai būs brīvais balsojums, jo mums tiešām viedokļi dalās.

Es pamatošu savu balsojumu. Es tiešām balsošu "pret", jo es uzskatu, ka Darba likumā ļoti retos gadījumos vispār mēs liekam iekšā kvalifikācijas prasības, bet mums īsti nav izstrādāti instrumenti, kā tām izsekot līdzi.

Otra lieta. Mēs visu laiku runājam par to, ka mēs diskriminēsim tos darba ņēmējus, kas nezina krievu valodu. Bet runa jau ir arī par konkurenci... par konkurētspēju. Tātad mēs savā ziņā šādā veidā diskriminējam tos, kas zina vairāk valodu. Kāpēc jūs nepaskatāties no tā viedokļa? Un es ļoti ceru, ka darba devējam, mēs, parlaments, tomēr saglabāsim iespēju izvēlēties darbiniekus.

Es gribu vēl vienu piebildi - par to, ka latviešu valodu mēs saglabāsim sirdī un galvā un par to jācīnās... (Zālē dep. J.Kursīte-Pakule u.c. frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē un smejas.) Par to mums ir jācīnās katram pašam ar savu pārliecību. Ar likumu vien un uzrakstītu burtu mēs to neaizstāvēsim tad, ja paši no sirds neticēsim un nedarīsim, un nerunāsim, un neintegrēsim...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 44, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Latkovskis. 11. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijas balsojumā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Sveicināti! Tikai pavisam īsi. Liels paldies visiem tiem deputātiem, kuri tomēr iestājas par latvisku Latviju un iepriekšējā balsojumā atbalstīja 10.priekšlikumu. Es ceru, ka attiecībā uz šo priekšlikumu šis skaits pieaugs, nevis saruks un ka to divvalodības atbalstītāju skaits, kuri dažreiz piesedzas, saruks varbūt līdz vienai frakcijai tur pa kreisi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Es nedaudz arī pievienotos tam, ko teica Vjačeslavs Dombrovskis. Vienkārši vērojot to kopējo diskusiju, to, ka emocijas sakarā ar šo jautājumu, es domāju, ir pārāk sakāpinātas un... taču sliecos vairāk atbalstīt un arī atbalstīju iepriekšējo balsojumu. Man ir bažas vienīgi par to, ka šis ir vairāk tāds formāls un simbolisks balsojums, jo... Es minēšu citu piemēru. Ir noteikts likumā, ka ārvalstnieki nevar iegūt savā īpašumā zemi un mežu līdz 2014.gada 1.maijam, savukārt pirms mēneša es biju konferencē, kur ārvalstu investori lielījās ar ļoti lielām platībām, ko viņi jau nopirkuši.

Līdz ar to mans ierosinājums būtu iet vēl tālāk un papildināt, un varbūt noteikt arī to, ka nedrīkst prasīt nepamatoti... izvirzīt nepamatotas prasības, piemēram, attiecībā uz izglītības līmeni, jo no vairākiem paziņām es esmu dzirdējis par tieši šādu diskrimināciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Latkovskis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 23. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Latkovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, ir saņemts priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektus "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" un "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Vides aizsardzības likumā ", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai - grozījumi Vides aizsardzības likumā. Ar šiem grozījumiem Vides pārvaldības valsts birojam tiek deleģēta atbildība par Eiropas Savienības ekomarķējuma piešķiršanu Latvijas uzņēmumu ražotajiem produktiem.

Atbildīgā komisija izskatīja šo jautājumu un, ņemot vērā, ka tas saistīts arī ar kārtējo Eiropas Komisijas regulu ieviešanu, lūdz (No zāles: "Balsot!") šo likumprojektu izsludināt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vides aizsardzības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Līdaka. Lūdzu arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vides aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Līdaka. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 24.maijam un skatīt Saeimas 31.maija sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs, izskatīšana - Saeimas 31.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" (dokuments Nr.895).

Uz otro lasījumu tika iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. - priekšlikums, ko veselības ministres vietā iesniegusi zemkopības ministre Straujumas kundze. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 2. - priekšlikums, ko veselības ministres vietā iesniegusi zemkopības ministre Straujumas kundze. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 4. - veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 5. - priekšlikums, ko veselības ministres vietā iesniegusi zemkopības ministre Straujumas kundze. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 7. - veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Ir atbalstīts arī 8. - veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 8.priekšlikumu.

V.Orlovs. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs. 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Nav saņemts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Atgādināšu, ar ko šie grozījumi ir saistīti.

Valsts ieņēmumu dienestam tiek deleģēta funkcija - noteiktā kārtībā slēgt vienošanos ar nodokļu maksātājiem par tirgus vērtības vai cenas noteikšanu konkrētajam gadījumam saistībā ar nodokļu aprēķināšanu.

Un otrs galvenais grozījums ir par to, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu.

Lielākoties man rada izbrīnu tas, ka Latvijā vēl joprojām var reģistrēt uzņēmumus, teiksim, patversmēs, cietumos un tā tālāk. Un tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums ir jānodarbojas ar to, lai atrastu veidu, kādā šos uzņēmumus, teiksim tā, slēgt.

Skatoties uz Juridiskās komisijas pusi, man būtu aicinājums paskatīties, vai mēs varam kaut ko lietas labā darīt, lai tādi uzņēmumi vairs nevarētu tikt reģistrēti.

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, tiek uzrunāta Juridiskā komisija. Vai jūs dzirdējāt?

J.Ozoliņš. Mēs vēl joprojām atļaujam reģistrēt, teiksim, patversmēs uzņēmumus. Vajadzētu izdarīt kaut kā tā, lai mums tie nav visu laiku jāslēdz ciet un lai tos nevarētu reģistrēt.

Lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Esam saņēmuši 19 priekšlikumus. Daļu esam atbalstījuši, daļu - ne.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par tā sauktajām riska adresēm jeb definīcija, kur tad ir tā patversme. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsaucieni no zāles: "Balsot! Labs priekšlikums!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 11.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 32, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts. Tas ir rezultāts tam, ka deputāti sarunājas un neseko līdzi tam, kas notiek sēdē. (No zāles dep. V.Agešins: "Jāseko līdzi tam, kas notiek!") Paldies jums.

J.Ozoliņš. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Ozoliņš. 13. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 19. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 26. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 11 priekšlikumus otrajam lasījumam.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un beidzot 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā vienbalsīgi tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Paldies par vienbalsīgo atbalstu.

Komisija piedāvā šādu termiņu: 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēma un izskatīja valdības iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" un konstatēja, ka projekts paredz, ka laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim tiks pakāpeniski samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikme. Darbaspēka nodokļa reformas mērķis būtu Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām izlīdzināt darbaspēka nodokli. Es atgādināšu, mēs atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas attiecīgi par 5 un 2 procentiem attiecībā uz darbaspēka nodokli. Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka darbaspēka nodoklis ir ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet arī sociālais nodoklis.

Un praktiski ar šo soli mēs varētu paaugstināt mūsu uzņēmējdarbības konkurētspēju un samazināt izmaksas uzņēmumiem.

Komisija šo likumprojektu izskatīja, atbalstīja pirmajā lasījumā un lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam. Vai jūs runāsiet par steidzamību? Nē.

Vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Un tātad tagad par pirmo lasījumu mēs uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Godātie kolēģi! Latviju un tās iedzīvotājus pasaules ekonomiskā krīze ir ietekmējusi ļoti smagi. Gan valsts, gan privātajā sektorā strādājošie cilvēki ir piedzīvojuši ienākumu līmeņa dramatisku samazināšanos un ievērojamu darbaspēka nodokļu kāpumu. Un tādēļ šie koalīcijas piedāvātie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir būtisks solis, kas skaidri pasaka Latvijas iedzīvotājiem, ka no šī brīža pozitīvi ekonomikas rādītāji atspoguļosies ne tikai statistikas datos, bet arī katra iedzīvotāja maciņā. Esmu gandarīts, ka Reformu partija kopā ar kolēģiem no valdības koalīcijas ir panākusi ievērojamu darbaspēka nodokļa samazinājumu turpmākajos trīs gados un tas ir neapšaubāmi. Šis nodokļa samazinājums varēja, protams, būt arī lielāks, bet ar kaut ko ir jāsāk.

Šis projekts, kā jau Reira kungs minēja, paredz, ka laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikme tiks pakāpeniski samazināta par 5 procentpunktiem.

Visi tie skeptiķi, kas saka, ka Latvijā neesot iespējama ekonomiskā attīstība vai neesot iespējams kaut kādā veidā paaugstināt iedzīvotājiem atalgojumu vai nodrošināt labākus darba apstākļus, nekādā veidā neiztur kritiku! Šis ir precīzs piemērs, ka mēs jau likumdošanas līmenī parādām, kādā veidā šie nodokļi tiks samazināti.

Augsti godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt valdības piedāvātos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un vienlaicīgi arī, teiksim, apsveikt sevi ar tādu produktīvu darbu, jo vismaz, cik es zinu, iepriekšējos sasaukumos nav bijis tā, ka pusgadu nostrādā un jau ir tik būtiskas izmaiņas nodokļu struktūrā vispār tikušas ierosinātas... un kur nu vēl runāt par to, vai tās vispār ir bijušas pieņemtas!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Tiešām apsveicama ir šī iniciatīva samazināt nodokļus, samazināt arī darbaspēka nodokļus, bet es gribu atgādināt, kādēļ zaļie zemnieki šodien balsoja "pret" likumprojekta steidzamību. Mēs uzskatām, ka ir jāturpina diskusija par kopējo nodokļu politikas samazināšanas principu.

Ja mēs paskatāmies gan Reformu partijas (iepriekš saukta par Zatlera Reformu partiju) programmu, gan arī VIENOTĪBAS programmu, tad redzam, ka plānotais darbaspēka nodokļu samazinājums jeb solītais darbaspēka nodokļu samazinājums ir 9 procenti trīs gadu laikā. Ja mēs skatāmies šo priekšlikumu - tie ir tikai 5 procenti trīs gadu laikā. Tā ka es atgādinu solījumus, kas tika doti vēlētājiem, un ceru, ka nopietni padomāsim arī par iespēju tos pildīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (No zāles dep. A.Latkovskis: "Kodolīgi un īsi!")

V.Dombrovskis (ZRP).

Es arī runāšu īsi, lai man arī aplaudētu. Tā... Liels paldies Danai par to, ka esat izlasījusi mūsu programmu. Es papildināšu par to, kas tur bija rakstīts.

Mūsu sākotnējais plāns ir bijis tāds - tieši 9 procentpunkti. Arī izlasīts... 9 procentpunkti, no kuriem aptuveni 5 vai 6 procentpunktus bija plānots dabūt uz ēnu ekonomikas mazināšanas rēķina, un pārējie - apmēram 2 procentpunkti - tiktu iegūti, pārliekot nodokļu slogu no nekustamā īpašuma nodokļa... piedodiet, no darbaspēka nodokļiem uz nekustamā īpašuma nodokli.

Un beidzot vēl viens procentpunkts, kas ir diezgan kontroversiāls, bet tomēr paredzēts, - samazināto PVN likmju aizvietošana ar tiešiem kompensācijas mehānismiem.

Tātad līdz šim, manuprāt, mēs esam diezgan precīzi izpildījuši savus vēlētājiem dotos solījumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! ZZS kopumā, protams, atbalsta šo priekšlikumu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tajā pašā laikā tomēr mums ir jāpaskatās uz to, kā notiek nodokļu pārdale starp valsti un pašvaldībām. Kā mēs zinām, šajā gadā 80 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa paliek pašvaldībām, 20 procenti paliek valstij.

Samazinot nodokli - nodokļa samazināšana, protams, ir solis pretī iedzīvotājiem! -, tajā pašā laikā samazinās arī ieņēmumi pašvaldībām, jo valdība nav konkrēti nodefinējusi, kādā veidā šis nodokļa samazinājums sadalīsies starp valsti un pašvaldībām. Tāpēc, protams, ļoti būtiski ir meklēt kompensējošos mehānismus... mehānismus, kā kompensēt pašvaldībām, jo... Par piemēru var ņemt kaut vai Līvānu novadu, kur, teiksim, sociālā budžeta vajadzībām... Piecu gadu laikā tur ir piecas reizes pieaugusi tā summa, kas ir nepieciešama, lai palīdzētu trūcīgām ģimenēm. Piemēram, 2009.gadā novadā bija tikai 105 trūcīgas ģimenes, turpretim 2011.gadā - jau 768 trūcīgas ģimenes.

Tas nozīmē to: ja mēs pašvaldībām samazinām naudu, tad, protams, ir jābūt kompensējošiem mehānismiem, jo nav pretī sarēķināts tas, cik šis iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums sekmēs trūcīgo ģimeņu skaita samazināšanos.

Tā ka mēs kopumā atbalstām, bet ir jāmeklē risinājumi, kā kompensēt pašvaldībām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Ļoti īsi. Šodien mums ir diena, kurā ir vesela virkne ar kurioziem: Cileviča kungam te tika pieminēts... un tamlīdzīgi...

Zaļie zemnieki! Pirms apmēram nieka stundas jūs bijāt tribīnē un stāstījāt par to, kā vajag palielināt neapliekamo minimumu, respektīvi, samazināt pašvaldībām ienākumus, un nevienu vārdu neminējāt par to, kā vajadzētu pašvaldībām kompensēt... un tā tālāk, un tā tālāk. (No zāles dep. J.Ādamsons: "Tas bija stundu atpakaļ! Tas bija tik sen!") Paiet stunda - un tagad jūs esat tribīnē un stāstāt to, ka pašvaldībām nebūs naudas. (Aplausi, smiekli.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Protams, mēs arī atbalstīsim to, ka beidzot valdība ir saņēmusies samazināt nodokļus. Tomēr veids, kā valdība to piedāvā darīt, ir viens no tādiem... nu, neveiksmīgākajiem piemēriem.

Sekojot šai diskusijai, kas bija par to, kā varētu sadalīt šos samazinājumus, ir redzams, ka, protams, valdība iet savu klasisko ceļu: ja tā kaut ko izdomā izdarīt, tad domā, kā to izdarīt uz citu pleciem. Jo dotajā gadījumā tā jau nav problēma - visu šo samazinājumu... tomēr, ņemot vērā, ka pašvaldībām šie ienākumi ir ļoti nozīmīgi, pārcelt šo samazinājumu uz valdības budžetu, jo šis samazinājums vismaz šajos pirmajos gados ir mazāks nekā tas ienākumu apmērs, ko valdība saņems no šī nodokļa. Tātad tā jau nav problēma - atrisināt šo jautājumu tā, lai pašvaldības neciestu. Un, ja to atrisina, tad nav problēmas arī pacelt šo neapliekamo minimumu, jo tas būtu principā visefektīvākais un vispareizākais veids, kā sākt darbaspēka nodokļa samazināšanu. Jo pretēji visiem šiem skaistajiem apgalvojumiem, ka šis 1 procents kaut ko mainīšot, ka tas nu, lūk, likšot uzņēmējiem iziet laukā no ēnu ekonomikas... Tas ir vienkārši smieklīgi, un es domāju, ka paši šīs idejas autori tam netic. Ja mēs tiešām gribam radīt kaut kādu motivāciju, tad, koncentrējot šīs nodokļa izmaiņas tieši uz neapliekamā minimuma pacelšanu, mēs varētu panākt šo efektu, ka mazajām algām šie nodokļa samazinājumi jau būtu jūtami. Piemēram, ja mēs paceltu neapliekamo minimumu... Principā, ja mēs visu fiskālo efektu vērstu tieši uz neapliekamā minimuma pacelšanu, mēs to varētu pacelt gandrīz līdz 100 latiem, un tas jau būtu nopietni, tas jau būtu jūtami priekš mazajām algām. Tad mazajai algai, teiksim, šiem 200 latiem, reālā ienākuma nodokļa likme būtu 12,5 procenti, un tas jau būtu kaut kas jūtams, tad tas reāli strādātu.

Tagad atkal tā vietā, lai mēs radītu reālus efektus, lai tiešām reāli dotu kaut kādu motivāciju ekonomikai, mēs atkal taisām kaut kādus bezjēdzīgus priekšlikumus un sauksim tos par reformām. Tās nav nekādas reformas!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Zaķa kungs! ZZS ir ļoti konstruktīva opozīcija: mēs palīdzam pildīt valdības rīcības plānu, kura 12.punktā ir teikts, ka prioritāte ir... noteikt demogrāfiskās situācijas uzlabošanu par prioritāti, veicināt bērna piedzimšanu ģimenē. Un atsauce ir uz Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs paredzētajiem pasākumiem.

ZZS priekšlikums ir tieši saistīts ar šiem paredzētajiem pasākumiem - atbalstīt ģimenes, kurās dzimst bērni, ar lielākiem nodokļu atvieglojumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (ZRP).

Sveicināti, Prezidij! Sveicināti, kolēģi! Gribu teikt, ka ar šā likumprojekta virzību mēs norādām, ka valsts strādā gan ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, gan arī atbalsta tos, kas nodokļus maksā. Un man ir prieks atzīt to, ka koalīcija ir savstarpēji vienojusies un ZRP ir panākusi darbaspēka nodokļu samazināšanu: 2013.gadā - par 1 procentu, 2014. - par 2 procentiem un 2015.gadā - par 2 procentiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es gribu pateikt, ka kompensācija pašvaldībām būs un to risinās Ministru kabinets likumos noteiktā kārtībā, veidojot nākamā gada budžetu, kas iesniedzams Saeimā līdz 1.oktobrim, kā ir noteikts.

Tālāk. Es gribu pateikt, ka neapliekamo minimumu nosaka Ministru kabinets, izvērtējot - nopietni izvērtējot! - budžetu. Un, tā kā esmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, es gribētu kolēģus arī nedaudz brīdināt par eiforiju attiecībā uz tiem 9 procentiem.

Man ļoti patīk, ka zaļie zemnieki mūsu programmu vienmēr piemin. Viņiem laikam nav savas programmas uz vēlēšanām, bet mūsējā vienmēr ieskatās... (Aplausi.) Tur tiešām bija konkrētas apņemšanās. Arī Valdības deklarācijā ir konkrēta apņemšanās, izvērtējot reformas.

Un es gribu atgādināt, kolēģi, ka mūsu darbā jāņem vērā tas, ka budžets sastāv no divām daļām. Budžets sastāv gan no ieņēmumiem, gan no izdevumiem. Ir divas daļas, kolēģi! Demonstrēšu. 2008.gada krīze bija saistīta ar to, ka izdevumu daļā izveidoja nepamatoti augstus izdevumus, turpretim tagad mēs, kolēģi, nonākam pie tā, ka mēs veidojam krīzi, nepamatoti daudz samazinot budžeta ieņēmumu daļu. Kolēģi, es domāju, ka tas nu gan nebūtu pieļaujams! Jebkurš nepamatots samazinājums... Mēs varam mazināt nodokļus ļoti labi, bet varam to darīt tikai tādos apstākļos, kad mūsu skolotāju algas ir konkurētspējīgas, kad mūsu policistu algas ir konkurētspējīgas, kad mūsu mediķu algas ir konkurētspējīgas. Diemžēl pie mums tas tā nav. Mēs izlīdzinām nodokļus ar Baltijas valstīm, bet mums ir arī jādomā par to, lai mēs izlīdzinātu algas pedagogiem, algas policistiem, algas medicīnā strādājošajiem. Un tad mēs varēsim nozīmīgāk samazināt. Līdz ar to mans pienākums ir brīdināt par to... par pārlieku lielo optimismu. Tāpat arī 2007., 2008.gadā bija optimisms, palielinot izdevumus. Es gribētu brīdināt kolēģus no optimisma, samazinot izdevumus.

Šie ir izsvērti priekšlikumi - izsvērti! -, cipariski, aprēķināti, lai mēs varētu virzīties gan uz konkurētspējas uzlabošanu, no vienas puses, gan, no otras puses, arī celt algas tiem cilvēkiem, kuriem tās ir mazākas un kuriem tas ir nepieciešams. Mūsu pienākums ir strādāt ar šīm abām pusēm, kolēģi! Kā jau es teicu, ir jāņem vērā gan ieņēmumu puse, gan izdevumu puse.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim, otro reizi.

R.Vējonis (ZZS).

Es domāju, ka šeit jau nav runa par to, kuram labāka programma. Ir runa par to, kas tiek piedāvāts.

Protams, ir ļoti labi aizbildināties un virzīt priekšlikumus, sakot, ka tās ir rūpes par iedzīvotājiem un tā tālāk. Bet patiesībā... Mēs to publiski nepasakām, bet īstenībā tas ir izmisuma solis, kas tiek sperts, lai mēs 2014.gadā sasniegtu eirozonu. Un ja šie pasākumi, kas pašlaik tiek virzīti... gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas, gan PVN samazināšana... Ja tā netiek veikta, tad īstenībā tā eirozona mums "nespīd". Un īstenībā tas ir valdības izmisuma solis - tagad nākt ar šiem steidzamajiem priekšlikumiem, ka jāmaina nodokļi, jo citādi mums "nespīd" eirozona. Būsim atklāti! Virzot šo priekšlikumu, ne tik daudz mums rūp tie iedzīvotāji, cik tas, ka mēs gribam par katru cenu būt eirozonā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām mūsu plaši pieteiktās debates, es esmu saņēmusi piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Zatlera, Ozoliņa un Bišofas - iesniegumu ar lūgumu turpināt 17.maija sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi tiks izskatīti. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: "Nav!" Dep. J.Urbanovičs: "Ir!") Deputātam Urbanovičam ir iebildumi. Pēc viņa priekšlikuma veiksim balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu Saeimas 17.maija sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26. Tātad piecu deputātu priekšlikums atbalstīts. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma - līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC). (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Nesteidzies, Igor!")

Labdien vēlreiz! Pirmais lasījums vienmēr dod iespēju parunāt garāk, bet diez vai es izmantošu šo iespēju tagad. Bet es vēroju, ka tagad visi tik ļoti noskaņoti līdz vēlam vakaram šeit sēdēt, vēl jo vairāk tāpēc, ka temats, kas ir skarts šajā likumprojektā, ir ļoti svarīgs.

Es ceru, ka mēs visi esam uz laba ceļa tagad un sasniegsim labus rezultātus. Bet es vienīgi gribētu brīdināt un pateikt vēlreiz... par to arī netieši teica arī Reira kungs. Samazinot vienā vietā, vajag kaut kur palielināt, lai tomēr būtu fiskālais efekts mūsu budžetam. Un šeit ir nepieciešama nopietna reforma. Ar vienu likumprojektu mēs nevaram to atrisināt.

Arī "Saskaņas Centrs", es gribētu pateikt, jau trešo programmu pēc kārtas piedāvāja - pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamā īpašuma nodokli, bet vēl precīzāk - uz zemi.

Un līdz ar to, mēģinot grozīt darbaspēka nodokļus (šeit es ietvertu arī PVN), ir nopietni jāpēta, kādā virzienā mēs grozīsim un reformēsim nodokli uz zemi. Tas ir ceļš, kurš prasa papildu laiku un spēkus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst? (No zāles dep. A.Bērziņš: "Nevajag! Tik labi jau pateica!") Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Es domāju, ka Auguļa kungs laikam ir kļūdījies, jo komisijā viņš atbalstīja šo likumprojektu...

Termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00... Un izskatīšana...?

J.Reirs. Nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. 24.maija sēdē?

J.Reirs. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, 17.00, izskatīšana - Saeimas 24.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija ir izskatījusi valdības iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" un ir atbalstījusi to.

Likumprojekta mērķis ir samazināt pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi, kā arī celt konkurētspēju, izlīdzināt šo likmi ar kaimiņvalstīm, jo Igaunijā un Lietuvā PVN ir attiecīgi 20 un 21 procents.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja un lūdz Saeimu atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tātad tagad par pirmo lasījumu mēs varam uzsākt debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Neiet man kaut kā šodien. Vienreiz vārdu neiedod, un tagad likumprojekts parādās... tāds, kuram tā kā nebija jāparādās... Jo es biju tā kā nolēmis... pat parakājos internetā un atradu, ko par šiem likuma grozījumiem bija teikuši, piemēram, Jānis Ozoliņš, Vjačeslavs Dombrovskis - VIENOTĪBAS izcilākais ekonomists! -, Krišjānis Kariņš... Bet nu diemžēl tas man jāatliek uz otro lasījumu, bet nu tad... es apsolos... apsolos, ka... Nu nekas, gan jau es atradīšu, kā parunāt.

Ko es gribu teikt? Šis 1 procents PVN... Vai tas tiešām kaut ko dos vai tomēr īsti neko nedos?

Man ir viena laba paziņa, kura vada nelielu kafejnīcu, kas baro vienas iestādes darbiniekus un kas ir apmēram tikpat liela kā Saeimas kafejnīca. Un viņa man teica tā: "Nu, ja tu satiec Dombrovski, tad pasaki viņam, ka nevajag man to 1 procentu tā PVN." Viņa sacīja: "Lai pārprogrammētu kases aparātu, man vismaz 40, 50 latus vajadzēs un vēl kādu nedēļu vajadzēs rindā stāvēt. Tad nu padomā, kā man šo iztērēto naudu un nervus atpelnīt ar šo te 1 nabaga procentiņu!" Un viņa teica: "Labāk nevajag! Labāk vēlāk, bet drusku vairāk."

Otra lieta, par ko mēs it kā runājam, - ka samazinās cenas veikalos. Nu, nesamazinās! Jāņem vērā, ka paši veikalnieki ir pateikuši, ka cenu samazinājumu varēs varbūt sajust tikai tad, ja preces cena ir virs lata. Tanī pašā laikā viņi paziņoja: "Jā, jā, jā, mūsu veikalā jau 70 procenti preču maksā virs lata." Diemžēl veikalnieki mēra kilogramos, bet cilvēki, kas iepērkas, savus pirkumus mēra gramos - 100 vai 200 gramos (Zālē smiekli un starpsaucieni.), es domāju, un šie viņu pirkumi ļoti reti... Ja kāds nezina, varu pateikt, ka jau gadus padsmit nelietoju vispār, jā... Tā ka es domāju, tas trūcīgais cilvēks diemžēl nekā no šī 1 procenta neizjutīs.

Un trešā lieta, ko es gribu pateikt, - ka tomēr mums joprojām ir milzum daudz iespēju, kā ietaupīt valsts līdzekļus, un varbūt mēs varētu pagaidīt līdz rudenim, pārliecināties, ka tomēr premjers nav "nogulējis" vilcienu iepirkumu un ka mums te nenāksies pēkšņi izvilkt, atrast kaut kur kādus 500 miljonus. Un varbūt tad rudenī mēs šiem cilvēkiem varētu tos procentus tā kā lielākus iedot un iepriecināt viņus vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs. Jā, kolēģi! Tas ir mīts. Anotācijā ir teikts, ka šis solis samazinās inflāciju par 0,4 procentiem, pēc aprēķiniem. Un praktiski... Jā, ir daudzas tādas preces, kas... kur nesamazināsies inflācija, bet inflācijas noteikšanas grozā ir ļoti liels īpatsvars tām precēm, kas ir regulējamās preces, kas ir energopreces, un visām šīm precēm PVN noteikti samazināsies par 1 procentu.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt, nerunājot jau par citām izskanējušām monitoringa lietām un iespējamām citām lietām. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00, izskatīšana - 24.maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00, izskatīšana - Saeimas 24.maija sēdē. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījums Dzelzceļa likumā" (Nr.235/Lp11) otrajam lasījumam". Termiņš tiek pagarināts līdz šā gada 21.maijam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījums Dzelzceļa likumā" (Nr.235/Lp11) otrajam lasījumam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 21.maijam.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, paziņojumam vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos informēt, ka šodien pulksten 14.00 notiks Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde, ko apmeklēs Ungārijas delegācija, kuras sastāvā ir ģimenes lietu ministrs, Ungārijas vēstnieks... Kopumā piecu cilvēku sastāvā būs šī delegācija, un būs iespēja iepazīties ar Ungārijas pieredzi ģimenes valsts politikā un demogrāfijas lietu risināšanā.

Tā ka es laipni aicinu pirmām kārtām, protams, Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātus piedalīties, un arī pārējie kolēģi laipni aicināti! Mūsu telpās, 221.telpā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs reģistrējamies, daru zināmu, ka šodien pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde, jo, kā jūs atceraties, ir jautājumi no iepriekšējās nedēļas. Bija saņemtas rakstiskas atbildes... Uz jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim "Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību", kurš tika pāradresēts ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, tika saņemta rakstiska atbilde, kas neapmierināja iesniedzējus. Tātad ministrs šodien pulksten 17.00 ieradīsies.

Otrs jautājums no iepriekšējās nedēļas ir jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei "Par informāciju saistībā ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Ir labklājības ministres rakstiska atbilde, bet... Ir informācija, ka ministre diemžēl nevar piedalīties. Tātad šī atbilde tiks pārnesta uz 24.maiju.

Par vēl diviem pagājušās nedēļas jautājumiem. Atbildes sniegšana uz jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim "Par Sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību" ir deleģēta ekonomikas ministram Pavļutam. Ir saņemta rakstiska atbilde, kas neapmierina. Ministrs ieradīsies, tātad būs iespējams uzdot papildu jautājumus.

Savukārt ceturtais jautājums ir adresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim - "Par Drošības policijas darbību". Arī uz šo jautājumu saņemtā rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs pulksten 17.00 ieradīsies uz atbildes sniegšanu.

Tā. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aija Barča... nav zālē, Irina Cvetkova... nav, Iveta Grigule... nav, Sergejs Potapkins... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 17.maija sēdi pasludinu par slēgtu.