Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2012. gada 17. maijā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2012.gada 17.maijā pulksten 17.00:

1. Deputātu U.Auguļa, R.Vējoņa, A.Bērziņa, I.Grigules un D.Reiznieces-Ozolas jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.8/J11)

“Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību”
(pilns jautājuma teksts pielikumā) (atbildes dok. Nr.887).

2. Deputātu I.Zariņa, S.Potapkina, J.Urbanoviča, S.Mirska, J.Ādamsona, S.Dolgopolova, M.Zemļinska, V.Jakovļeva un V.Orlova jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei (jautājumu reģistra Nr.9/J11)

“Par informāciju saistībā ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”””
(pilns jautājuma teksts pielikumā) (atbildes dok. Nr.888).

3. Deputātu D.Reiznieces-Ozolas, R.Vējoņa, I.Līdakas, K.Seržanta un U.Auguļa jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam (jautājumu reģistra Nr.10/J11)

“Par Sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu B.Cileviča, N.Kabanova, A.Rubika, Ņ.Ņikiforova, J.Ādamsona, V.Nikonova, I.Meļņikova, J.Lazarevas, J.Tutina, S.Potapkina u.c. jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (jautājumu reģistra Nr.11/J11)

“Par Drošības policijas darbību”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Rīgā 2012.gada 14.maijā Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Pielikums

Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 119.pantu, lūdzam sniegt atbildi uz jautājumu par turpmāko rīcību valstij piederošās tehnoloģiskās naftas, kas atrodas SIA “LatRosTrans” maģistrālajā naftas cauruļvadā.

Kā izriet no Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011.gada 9.decembra sprieduma lietā C12307410 motīviem, tiesa faktiski ir konstatējusi, ka tehnoloģiskā nafta pieder Latvijas valstij. Lai arī minētais spriedums nav stājies likumīgā spēkā, tomēr tajā paustās atziņas loģiski liecina par tehnoloģiskās naftas piederību Latvijas Republikai. Uzskatot, ka šādā situācijā ir būtiski nosargāt valsts īpašuma aizsardzību, lūdzam sniegt atbildi par to, kādus konkrētus pasākumus šajā (it īpaši turpmākās tiesvedības) sakarā plāno veikt Ministru kabinets?

11.Saeimas deputāti: U.Augulis, R.Vējonis,
Rīgā 2012.gada 2.maijā A.Bērziņš, I.Grigule, D.Reizniece-Ozola

Par informāciju saistībā ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””

Saeimā ir iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” un tā anotācija, kurā nav minēti dati, kas dotu iespēju izdarīt secinājumu par virzītā likumprojekta un tā anotācijā izdarīto secinājumu pamatotību.

Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt šādu papildu informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem:

I. Izejas datus Excel formātā ar izmantotajiem datu masīviem (norādot datu avotus un datu iegūšanas laiku, balstoties uz kuriem tika iegūti ziņojumā un vēstulē Nr.15.2-08/824 uzrādītie atvasinātie dati (skat. nr.2.-10.), iesniedzot arī šo atvasināto datu iegūtās vērtības (par katru gadu) Excel tabulas veidā:

1. Iedzīvotāji darbspējas vecumā (laika periodam līdz 2060.gadam);

2. Iedzīvotāji līdz darbspējas vecumam (laika periodam līdz 2060.gadam);

3.  Iedzīvotāji virs darbspējas vecuma (laika periodam līdz 2060.gadam);

Pie 2.-4. lūdzam norādīt arī izvēlētās darbspējas vecuma robežas konkrētajam laika periodam. Ja izvēlētās vecuma robežas atšķiras no likumdošanā paredzētajām darbaspēju vecuma robežām, lūdzam pamatot, kāpēc ir atšķirības, kā arī iesniegt aprēķinu metodiku, ar kuru tiek nodrošināta atvasināto datu atbilstība reālajām darbspējas vecuma robežām, konkrētajā laika periodā, pievienojot klāt arī veiktos aprēķinus.

4. Summārais dzimstības koeficients (laika periodam līdz 2060.gadam);

5. Dzimstības dinamika (laika periodam līdz 2060.gadam);

6. Dzimstības/mirstības saldo (laika periodam līdz 2060.gadam);

7. Migrācijas dinamika (laika periodam līdz 2060.gadam);

8. Migrācijas saldo (laika periodam līdz 2060.gadam);

9. Paredzamais mūža ilgums vīriešiem un sievietēm (laika periodam līdz 2060.gadam), kā arī mūža ilgumu ietekmējošie faktori, pieņēmumi, pētījumi ir attiecināmi uz Latvijas iedzīvotājiem.

II. Lūdzam iesniegt iepriekšminēto atvasināto datu aprēķināšanas metodiku (ar aprēķina piemēriem), kā arī faktorus un pieņēmumus, kuri ir izmantoti datu sagatavošanā un prognožu ticamības nodrošināšanā.

III. Ziņojumā ir norādīta Sociālās apdrošināšanas budžeta akumulētā budžeta rezerve laika posmam līdz 2060.gadam. Lūdzam iesniegt budžeta izdevumu un ieņēmumu aprēķinu, balstoties uz kuru ir iegūta deklarētā akumulētā rezerves vērtība.

Lūdzam iesniegt šo aprēķinu izejas datus, aprēķinu metodiku (ar aprēķina piemēru) un izmantoto pieņēmumu pamatojumus. Atsevišķi lūdzam norādīt: pie kādiem tautsaimniecības izaugsmes parametriem, ēnu ekonomikas īpatsvara, bezdarba līmeņa, sociālo apdrošināšanas izmaksu un iedzīvotāju ienākuma līmeņa, dzimstības, migrācijas, iedzīvotāju demogrāfiskās struktūras, ir veikti šie aprēķini. Lūdzam iesniegt pamatojumu izvēlēto parametru vērtībām, kādu faktoru ietekme tika ņemta vērā tās nosakot/prognozējot.

IV. Saeimas sēdē, izskatot piedāvātos grozījumus, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs informēja deputātus, ka ministrijas priekšlikums ir sagatavots, balstoties uz aprēķiniem, kas veikti, izmantojot ministrijas rīcībā esošo matemātisko modeli. Lūdzam iesniegt šo modeli un aprēķinu piemēru. Kā arī lūdzam iesniegt šī matemātiskā modeļa izmantošanas metodiku un noviržu analīzi.

V. Lūdzam iesniegt detalizētas demogrāfijas prognozes metodiku, detalizēti aprakstot pieņēmumus un ekonomikas izaugsmes tendences – IKP pieaugumu, bezdarba līmeni, ēnu ekonomikas samazinājuma/palielinājuma koeficientu, algu līmeņa tendences, inflācijas prognozes, globālo procesu ietekmi u.c.

Saistībā ar iepriekšminēto, papildus lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir izstrādāta ilgtermiņa demogrāfijas pārvaldīšanas politika, kas aptvertu dzīves līmeņa paaugstināšanos, pabalstu paaugstinājumu, stabilas darba iespējas jaunajām māmiņām, atgriežoties darba tirgū?

2. Vai iedzīvotāju dzīves ilguma ietekmē ir ņemti vērā tādi faktori kā veselīga uztura ietekme, veselīgs dzīvesveids un medicīniskā aprūpe? Lūdzam sniegt šo faktoru ietekmes izvērtējumu!

3. Vai, izstrādājot piedāvātos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, lai nodrošinātu Sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspēju, tika izskatītas iespējas un sagatavoti priekšlikumi ne tikai budžeta izdevumu samazināšanai, bet arī ieņēmumu palielināšanai? Lūdzam pievienot šo priekšlikumu izvērtējumu un to piedāvāto realizācijas mehānismu.

4. Vai sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādātas ekonomikas izaugsmei labvēlīgas reformas, kas veicinātu iedzīvotāju palikšanu Latvijā, kas veicinātu jaunu darba vietu radīšanu pēc iespējas lielākam iedzīvotāju lokam, kas savukārt veicinātu Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus, tādējādi nodrošinot budžeta ilgtspēju? Lūdzam pievienot šo reformu priekšlikumus un piedāvāto realizācijas mehānismu.

11.Saeimas deputāti: I.Zariņš, S.Potapkins, J.Urbanovičs,
S.Mirskis, J.Ādamsons, S.Dolgopolovs, M.Zemļinskis, V.Jakovļevs, V.Orlovs

Rīgā 2012.gada 2.maijā

Par Sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību

Eiropas Komisija (EK) 17.11.2010. apstiprināja dokumentu “Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020.gadam un pēc tam. Projekts integrētam Eiropas enerģētikas tīklam”, kurā sašķidrinātā dabasgāze ir noteikta kā viena no līdzekļiem apgādes drošuma paaugstināšanai gāzes tirgos.

Kopš 17.06.2009., kad tika parakstīta vienošanās par Baltijas valstu starpsavienojuma plāna (BEMIP) ieviešanu, reģionā tika ieviesti vairāki nozīmīgi infrastruktūras objekti elektroenerģijas un gāzes tirgu savienošanai. Sašķidrinātās dabasgāzes importa terminālis (SDGT) reģionā ir paredzēts kā viena no prioritātēm. Ņemot vērā, ka SDGT mērķis ir paaugstināt apgādes drošumu (security of supply) reģionā, EK atbalsts būs pieejams tikai tādam projektam, kuru atbalstīs visas trīs Baltijas valstis. Tomēr līdz pat šim brīdim Baltijas valstu vadība nav spējušas panākt politisku vienošanos par šāda projekta realizācijas vietu.

Katra no Baltijas valstīm joprojām strādā pie sava projekta:

• Lietuva: Klaipēdas SDGT;

• Latvija: SDGT Rīgā vai Ventspilī (atbilstoši publiskajā telpā izskanējušai informācijai a/s “Latvenergo” priekšizpētē pētītas kopumā 22 dažādas iespējamās projekta atrašanās vietas);

• Igaunija: SDGT Paldiski vai Muuga ostā.

Lietuvā Klaipēdas SDGT (jauda 2-3 miljardu m³ gadā) darbību plānots uzsākt jau 2014.gadā. 2011.gada beigās uzsākts tā būvniecības uz vidi novērtējums.02.03.2012. ar Höegh LNG noslēgts līgums par peldošās regazifikācijas iekārtas (FSRU) piegādi. Papildus 10.02.2012. pabeigta Polijas-Lietuvas gāzes savienojuma būves biznesa modeļa (Business case analysis) izpēte.

Igaunijā 02.03.2012. noslēgts līgums par sadarbību starp Elering un Tallinas ostu par SDGT projekta attīstību Muugas ostā, kas iekļauj plānošanas procesa uzsākšanu, ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu un ekonomiskās iespējamības izvērtējumu ne tikai SDGT būvniecībai, bet arī sašķidrinātās dabasgāzes kuģu bunkurēšanai.

Tikmēr Latvijā joprojām nav pieņemta pamatota, uz objektīvas tehniskās un finansiālās priekšizpētes balstīta nacionālā pozīcija par optimālu SDGT atrašanās vietu.

Enerģētikas ģenerāldirektorāts (DG ENER), ņemot vērā Baltijas valstu nespēju panākt vienotu viedokli par SDGT projekta realizāciju, pretēji sākotnējam plānam par trīs Baltijas valstu sadarbības koordinatoru, ir uzņēmies iniciatīvu un š.g. sākumā noslēdzis līgumu ar starptautisku konsultāciju kompāniju, kas veiks neatkarīgu izpēti par optimālo SDGT atrašanās vietu Baltijā. Pētījums kalpos par pamatu lēmuma pieņemšanai par projekta realizācijas vietu, ņemot vērā tādus apstākļus kā potenciālo gāzes tirgus apjomu, esošo savienojumu infrastruktūru, sagaidāmās izmaksas, ietekmi uz patērētājiem, ieguvumus no projekta realizācijas, kā arī iespējamos alternatīvos risinājumus (jauni gāzes starpsavienojumi u.c.).

Lai spētu aizstāvēt Latvijas intereses SDGT projekta realizācijā un kvalificētos EK atbalsta saņemšanai, jābūt gatavam valsts piedāvājumam un jāsniedz skaidra informācija par iepriekš minētajiem jautājumiem, vienlaikus ievērojot jau iepriekš EK paustos priekšnosacījumus SDGT projekta realizācijas kontekstā (Avots: BEMIP ziņojums Implementation o fan Entry/Exit Model for the East-Baltic Gas Market, http://ec.europa.eu/energy/infrastructure/doc/2011_study_east_baltic_gas_market.pd:

• SDGT palielina apgādes drošumu, diversificējot reģiona primāros enerģijas resursus un piegādātājus un nodrošinot pilnīgu neatkarību no esošajiem gāzes piegādātājiem;

• SDGT tiek nodrošināta pilna trešo pušu pieeja gāzes pārvades tīkliem un sašķidrinātajai dabasgāzei;

• SDGT atbilst vides un tehniskās drošības prasībām;

• SDGT kalpo Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas (ja tiek uzcelts Polijas–Lietuvas savienojums) gāzes apgādes drošumam.

• Terminālis atbilst infrastruktūras un piegādes standartam, kas noteikts Direktīvā Nr.994/2010 of the European Parliament and of the Council of 20 October 2010 concerning measures to safeguard security of gas supply and repealing Council Directive 2004/67/EC.

Lai gūtu pārliecību par atbildīgo amatpersonu efektīvu darbu un gatavību aizstāvēt Latvijas intereses stratēģiski svarīgā SDGT projekta virzībā, atbilstoši LR Saeimas kārtības ruļļa 119.punktam lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kad plānots apstiprināt Latvijas pozīciju par stratēģiski un ekonomiski izdevīgāko SDGT atrašanās vietu Latvijā, kas balstīta uz iespējamo alternatīvo SDGT projektu pamatotu tehniskās un finanšu priekšizpētes datu salīdzināšanu?

2. Kāds ir SDGT projekta Latvijas interešu aizstāvības ārpolitisko aktivitāšu plāns – EK BEMIP sanāksmes, Baltijas valstu ministru prezidentu un atbildīgo ministru un speciālistu tikšanās?

3. Kāda ir Latvijas sarunu taktika (t.sk. kādas ir Latvijas projekta priekšrocības – izmaksas, tehniskie risinājumi u.c., salīdzinot ar kaimiņvalstu projektiem), lai panāktu Latvijas interešu optimālu aizstāvību, pārliecinot Lietuvu un Igauniju par Latviju kā vēlamo SDGT atrašanās vietu?

4. Ņemot vērā, ka 2011.gada jūlijā pēc LR Ekonomikas ministrijas iniciatīvas a/s “Latv­energo” ir veikusi pētījumu par SDGT projekta realizāciju Latvijā, kā arī publiskajā telpā izskanējusi informācija par Rīgu kā izdevīgāko SDGT atrašanās vietu un Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanu projekta realizācijā, lūdzam sniegt informāciju par šādiem jautājumiem:

4.1. kāda ir plānotā SDGT jauda, nodrošinot alternatīvu reģiona gāzes piegādes avotu;

4.2. kāds ir plānotais SDGT projekta realizācijas grafiks, t.sk. indikatīvais termināļa darbības uzsākšanas datums;

4.3. kāda ir optimālā SDGT atrašanās vieta Latvijā, īsi pamatojot tās priekšrocības;

4.4. kādas ir Latvijas piedāvātā SDGT projekta realizācijas plānotās izmaksas un finansējuma piesaistes mehānisms, t.sk. nepieciešamais atbalsts no ES, privātā investora piesaiste, nepieciešamais valsts atbalsts;

4.5. kāda ir SDGT projekta realizācijas iespējamā ietekme uz patērētāju gāzes tarifu;

4.6. kā plānots nodrošināt nepārtrauktas gāzes pegādes (ja SDGT atrašanās vieta plānota Rīgā), ņemot vērā ostas aizsalšanas periodus ziemā;

4.7. vai SDGT projektā plānots izmantot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (IPGK);

4.8. ja SDGT projektā plānots izmantot IPGK, kāda ir tās faktiskā pieejamība (esošās jaudas un nepieciešamie IPGK paplašinājumi SDGT projekta realizācijai) un plānotā pieejamība pēc 2015.gada, ņemot vērā plānoto tirgus liberalizāciju, līdz 2017.gadam spēkā esošo privatizācijas līgumu, kas a/s “Latvijas gāze” paredz krātuves lietojuma tiesības, un esošā gāzes piegādātāja IPGK izmantošanas plānus.

11.Saeimas deputāti: D.Reizniece-Ozola, R.Vējonis,
I.Līdaka, K.Seržants, U.Augulis

Rīgā 2012.gada 3.maijā

Par Drošības policijas darbību

Drošības policijas 2011.gada darbības publiskajā pārskatā vairākas Latvijas mazākumtautību kultūras aktivitātes ir klasificētas kā apdraudējums Latvijas Republikas konstitucionālajai iekārtai, tai skaitā:

- Krievu kultūras telpas paplašināšana Latvijā;

- Krievu kultūras popularizēšana latviešu vidū;

- Krievu kultūras dienu organizēšana;

- Krievu centru izveidošana pie Baltijas starptautiskās akadēmijas un Daugavpils universitātes;

- Apmaiņas braucieni starp Latvijas un Krievijas jauniešu organizācijām;

- Publiskās informācijas rakstīšana ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā;

- Jaunās krievu sabiedriskās un politiskās elites izglītošana.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka pie Latvijas Republikas konstitucionālās iekārtas, pirmkārt, pieder Latvijas Satversmē nostiprinātie demokrātijas un cilvēktiesību principi. Valsts drošības iestāžu likuma 4.pants paredz, ka Satversme ir drošības iestāžu darbības tiesiskais pamats. Satversmes 114.pants paredz, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Tāpēc izraisa izbrīnu, ka tā vietā, lai rūpētos par iespēju brīvi un netraucēti baudīt šīs konstitucionālās garantijas, Drošības policija savā publiskajā pārskatā klasificē mazākumtautību tiesību īstenošanu kā apdraudējumu Latvijas konstitucionālajai iekārtai. No minētā pārskata izriet, ka, sekojot šādām nostādnēm, Drošības policija veic operatīvos un pretizlūkošanas pasākumus pret Latvijas iedzīvotājiem, kas popularizē un attīsta krievu kultūru Latvijā.

Nacionālās drošības likuma 1.pants pieskaita pie nacionālās drošības sabiedrības brīvības attīstības perspektīvu. Taču sabiedrības brīva attīstība nav iedomājama bez cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma garantijām. Ja pēc plašai publikai nezināmiem kritērijiem mazākumtautību tiesību īstenošana tiek kvalificēta kā apdraudējums nacionālajai drošībai un pret to īstenotājiem tiek veikti operatīvie un pretizlūkošanas pasākumi, tad sabiedrības brīva attīstība tiek traucēta un iedzīvotājos rodas bailes īstenot Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības.

Tāpēc Drošības policijas 2011.gada publiskā pārskata atziņas izraisa dziļu uztraukumu par tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu Drošības policijas darbībā. Šai sakarā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Kāds ir Iekšlietu ministrijas novērtējums 2011.gada Drošības policijas pārskatam un tam, ka Latvijas Republikas Satversmē garantēto cilvēktiesību īstenošana pārskatā tiek kvalificēta kā apdraudējuma Latvijas Republikas konstitucionālajai
iekārtai?

2) Kādā veidā Latvijas iedzīvotāju interese par krievu kultūru, kontakti ar krievu kultūras centriem Krievijas Federācijā, kā arī darbības Latvijas krievu kultūras attīstībai ir uzskatāmi par apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai? Vai tika izvērtēta šo kritēriju atbilstība Latvijas Republikas Satversmei un saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies, ratificējot Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību?

3) Vai Drošības policijas darbiniekiem tiks organizēti izglītojoši pasākumi par Latvijas konstitucionālo iekārtu un cilvēktiesību būtību, tai skaitā par mazākumtautību tiesībām saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību?

11.Saeimas deputāti: B.Cilevičs, N.Kabanovs,
A.Rubiks, Ņ.Ņikiforovs, J.Ādamsons, V.Nikonovs,
I.Meļņikovs, J.Lazareva, J.Tutins, S.Potapkins

Rīgā 2012.gada 9.maijā