Frakciju viedokļi pēc 2012. gada 17. maija sēdes

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA):

Šodien Saeimā izskatījām vairākus jautājumus, bet trīs no tiem bija savstarpēji saistīti.

Pirmais ir tas, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sniedza Saeimai savu ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību. Ministru prezidents uzsvēra, ka kopš 2011.gada oktobra valdības politika bijusi balstīta uz ekonomisko izaugsmi, fiskālo atbildību, ilgtspēju, sociālo solidaritāti un nozaru savstarpējo koordināciju.

Ministru prezidents labi pamatoja, kāpēc šie mērķi ir sasniegti daļēji, jo mēs esam nodrošinājuši valsts finansiālo stabilitāti un esam labā pozīcijā, lai gatavotos iestājai eirozonā 2014.gadā un Eiropas Savienības prezidentūrai 2015.gadā.

Kā liecību Ministru prezidenta sacītajam šodien Saeimā pieņēmām divus ļoti svarīgus lēmumus, kas, manuprāt, apstiprina mērķu sasniegšanu. Pirmais ir tas, ka šodien pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja grozījumus likumos par iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Un līdz ar to, sākot no 1.jūlija, PVN tiks samazināts no 22 līdz 21 procentam.

Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis trijos gados tiks samazināts no 25 līdz 20 procentiem, vienlaicīgi palielinot neapliekamo minimumu līdz 90 latiem.

Tātad pēc triju gadu veiksmīga taupības režīma valdība ir sākusi samazināt nodokļus, lai radītu priekšnoteikumus tālākai izaugsmei.

Un pēdējais lēmums, manuprāt, diezgan vēsturisks lēmums, ir tas, ka Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Tas ir tā saucamais Eiropas Savienības fiskālais kompakts, un tā mērķis ir nodrošināt eirozonas stabilitāti. Līguma puses apņēmās ieviest stingrākas nacionālo budžetu uzraudzības un korekcijas procedūras, lai novērstu pārmērīgu budžetu deficītu veidošanos. Tādējādi tiks veicināta Eiropas Savienības ilgtspējas, izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana. Man liekas, ka attiecībā uz šo fiskālo kompaktu ir vērts atzīmēt: apstiprinot šo līgumu – un mums vēl būs otrais lasījums pēc dažām nedēļām –, Latvija principā nemaina savu politiku, jo mēs jau esam ievērojuši fiskālo disciplīnu trīs gadus, un ar šo līgumu mēs prasām, lai pārējās Eiropas Savienības valstis rīkojas tikpat prātīgi un atbildīgi kā Latvija. Tā ka tas kalpo ne tikai Latvijas iekšējām interesēm, bet arī visas Eiropas Savienības stabilitātei un solidaritātei.

K.Seržants (ZZS):

Nu, acīmredzot es sākšu ar to, ar ko Kalniņa kungs beidza, un proti, ar šo te tā saucamo fiskālās disciplīnas līgumu, ko arī mēs pirmajā lasījumā atbalstījām.

Tiesa gan, mums bija diezgan grūti izšķirties par šo soli. Ne velti mums frakcijā vakar bija tikšanās ar pašu premjeru Valdi Dombrovski, šī tikšanās izvērsās pusotru stundu ilgā spraigā diskusijā. Jāsaka tā, ka pats premjers arī atzina, ka neko kardināli jau šis balsojums nemainīs un nekāda steiga arī it kā neesot vajadzīga. Un šobrīd tas esot vajadzīgs vien kā tāds labs signāls. Nu, mēs gan tā īsti nesaprotam, kam tieši signalizēsim, jo pagaidām šo līgumu Eiropā ir ratificējušas tikai trīs valstis. Tās ir Grieķija, Portugāle un Slovākija – valstis, kurām šobrīd pašām ir ļoti, ļoti nepieciešams Eiropas finansiālais atbalsts. Tāpēc mūsu doma bija tāda, ka varbūt šā līguma ratificēšanu tomēr atlikt līdz rudenim un pagaidīt, kad to izdarīs arī kāda no lielvalstīm, kas mūs it kā aicina uz taupību, bet pašas šo taupību absolūti neievēro.

Mūsuprāt, šim fiskālās disciplīnas līgumam pirmām kārtām vajadzētu disciplinēt arī pašus tās realizētājus tepat mūsmājās, bet mēs redzam, kas notiek Finanšu ministrijā, kur, aicinot visus taupīt, paši sev raduši iespēju palielināt algas. Mēs redzam, kas notiek ar vilcienu iepirkuma līgumu, kas Latvijai var maksāt 500 miljonus. Mēs dzirdam aicinājumus atkal atjaunot uzņēmumu padomes, kuras savulaik tika nosauktas par partiju barotavām. Mēs runājam par to, ka Lietuvas ekonomikā ieguldīsim 1 miljardu latu, pretī saņemot kaut kādu iespēju iepirkt no krieviem brīvu elektrību. Tā ka ir daudz jautājumu un acīmredzot otrajā lasījumā šī līguma ratificēšana neies tik viegli kā pirmajā lasījumā. Tas tikai nozīmē, ka šī diskusija ir sākusies.

Tieši tas pats sakāms arī par likumiem gan par PVN, gan par darbaspēka nodokļa izmaiņām, jo mēs uzskatām, ka 1 procents – tas ir par maz un neko nemainīs. Ja reiz mēs runājam par to, ka mūsu ekonomika iet uz augšu un ka mēs šobrīd esam labākie Eiropā, tad acīmredzot valdībai tomēr vajadzēja būt drosmīgākai un izšķirties par lielāku nodokļu samazinājumu, tieši darbaspēka nodokļa samazinājumu, par ko arī ir runājuši tie paši Zatlera, es atvainojos, Reformu partijas cilvēki un visai pārliecinoši savu viedokli pierādījuši presei.

Pēdējais, ko es gribētu pieminēt, ir tas, ko mums izdevās šodien ar Nacionālās apvienības atbalstu izdarīt. Mēs esam nodevuši komisijai izskatīšanai grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri paredz nodokļa atvieglojumu cilvēkiem, kuru apgādībā un audzināšanā ir nepilngadīgi bērni, – no 2012.gada 11.jūlija viņiem pienāktos nevis 25 procentu kā šobrīd, bet 50 procentu atlaide no noteiktās minimālās algas..

Nu, finansiālajā ziņā tas varbūt nebūtu ļoti daudz, tie būtu varbūt desmiti latu, bet tas tomēr būtu kaut kāds solis uz demogrāfiskās situācijas risināšanu.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK):

Vēlos jūs informēt, ka šodien Saeimā tika pieņemti grozījumi Darba likumā, un mēs patiešām uzskatām, ka tiem ir valstiska nozīme.

Šodien tika pieņemts viens priekšlikums Darba likumam – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz ieviest normu, kura aizliedz sludinājumos pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Diemžēl nākamie soļi uz šīs normas īstenošanu darba līgumos Saeimā netika atbalstīti. Tātad netika atbalstīts darba līguma regulējuma precizējums un noteikts, ka līgumā neietver pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai..

Vēlos citēt valsts valodas inspektora Antona Kursīša teikto: “Latvieši ir ļoti izcili kalpi un vagari jebkuru kungu priekšā, bet vāji saimnieki savā zemē.” Diemžēl arī šodienas balsojums parādīja, ka no Saeimas deputātiem 41 deputāts uzskatīja par nepieciešamu iestāties par latvisku Latviju, atbalstīt latviešu valodas stiprināšanu, bet diemžēl 44 nobalsoja “pret”, četri atturējās un daži pat uzskatīja, ka vispār šajā jautājumā var nebalsot. Mūsuprāt, tas bija ļoti valstiski svarīgs likuma grozījums, bet Nacionālā apvienība noteikti turpinās meklēt iespējas, kā stiprināt latviešu valodu.

Kā jau mans kolēģis Seržanta kungs minēja, Nacionālā apvienība tiešām šodien atbalstīja komisijai nodotos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, jo mēs uzskatām, ka komisijai ir jāizvērtē šie ģimeni atbalstošie pasākumi, lai veicinātu demogrāfijas attīstību un latviešu nācijas stiprumu.

Šodien Saeimas deputāti noklausījās Ministru prezidenta Dombrovska ikgadējo ziņojumu par kabineta paveikto un iecerēto darbību. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tika minēts īpašs atbalsts Latgales reģionam un esot izstrādāts Latgales rīcības plāns. Ļoti vēlos redzēt, kā iecerētā darbība īstenosies.

Un, protams, ļoti svarīgs jautājums ir par lauksaimniekiem – no Eiropas līdzekļiem piešķiramo tiešo maksājumu palielināšanu.

Šajā nedēļā Nacionālās apvienības pārstāve kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende tikās ar kultūras darbiniekiem. Vēlos teikt, ka ir panākta vienošanās, tiks parakstīts sadarbības memorands un kultūras ministre kopā ar kultūras nozares profesionāļiem varēs veiksmīgi strādāt, cīnīties par finansējuma palielināšanu kultūrai un veiksmīgām kultūras procesu norisēm.

Vēlos visus radioklausītājus aicināt rītnakt uz Muzeju nakti un piedalīties visās šajās akcijās, ko piedāvā muzeji gan Rīgā, gan visā Latvijā bez maksas, visu nakti apmeklēt mūsu nacionālās vērtības.

I.Vanaga (ZRP):

Mana šīsdienas runa būs saistīta ar Ministru prezidenta ikgadējo ziņojumu par paveikto darbu, tātad Ministru kabineta paveiktajiem darbiem un turpmākajām iecerēm.

Pirms detalizēti runāšu par vienu no ziņojuma aspektiem, kas vairāk saistīts ar izglītības jautājumiem, es vēlos pateikt to, ka paralēli pienākumu pildīšanai Saeimā, tātad Saeimas deputātes pienākumu pildīšanai, es pildu arī parlamentārās sekretāres pienākumus Izglītības un zinātnes ministrijā. Un tas ir vēl viens iemesls, kādēļ vēlētos savā šīsdienas ziņojumā pastiprināti akcentēt ar izglītību saistītos jautājumus, kurus arī premjers minēja. Mēs ļoti labi saprotam, ka šis ziņojums aptver pilnīgi visu ministriju paveikto, un jāatzīmē tas, ka šajā periodā paveikts ir ļoti daudz, bet gana daudz darba mums vēl ir arī priekšā. Es vēlētos radioklausītājus īsumā informēt par katru no izglītības līmeņiem, tātad ieskicēt aktuālāko katrā no šiem līmeņiem.

Arī šonedēļ Demogrāfijas lietu apakš­komisijā mēs uzklausījām Demogrāfijas lietu darba grupas sagatavoto materiālu pirmsskolas izglītības jautājumos. Vēlos pateikt, ka jau ir nopietnas iestrādes tam, lai princips “nauda seko bērnam” darbotos no pusotra gada vecuma. Mēs zinām, ka virkne pašvaldību jau nodrošina šā pakalpojuma pieejamību bērniem pirms piecu gadu vecuma, bet ir apzinātas iespējas... 23 miljonu apmērā... Tātad ir vienošanās, ka tiks nodrošināta naudiņa, lai varētu nodrošināt arī pedagogiem darba algas samaksu no bērnu pusotra gada vecuma. Un tas, protams, nozīmē, ka mums būs nepieciešamas izmaiņas gan Izglītības likumā, gan Vispārējās izglītības likumā, un tas darbs mums vēl ir priekšā.

Saistībā ar pirmsskolas jautājumiem es arī vēlētos akcentēt, uzteikt vecāku organizāciju aktīvu līdzdalību šo jautājumu virzīšanā. Šīs organizācijas tiešām ir ļoti nopietni un aktīvi sociālie partneri, lai šis jautājums tiktu nostiprināts normatīvajos dokumentos – gan likumos, gan Ministru kabineta noteikumos.

Nākamais, par ko gribētos informēt, ir vispārējās izglītības, tai skaitā pamatizglītības jautājumi. Ministrijā ir vairākas darba grupas, un viena darba grupa strādā pie jautājuma, kas saistīts gan ar mācību saturu, gan ar mācību procesa organizēšanu, tātad arī ar mazo skolu attīstības plāna izstrādi un finansējuma principu “nauda seko”. Tātad tiek domāts par to, kam ir jābūt obligāti, kādi izdevumi jāiekļauj šajā principā un arī, protams, par iekļaujošo izglītības atbalsta sistēmu. Tātad darbs tiek veikts intensīvs, un darba grupas jau prezentē pirmos rezultātus. Par iestrādēm ir runa arī šajā Ministru prezidenta ikgadējā ziņojumā. Bet tas nozīmē, ka Saeimai atkal būs darbs ar likumu grozījumiem, lai šos jautājumus sakārtotu normatīvo aktu līmenī.

Nākamais jautājums ir par profesionālo izglītību. Šeit ir jāuzteic tiešām ļoti lielais valdības atbalsts – saņemtie aptuveni 100 miljoni, lai mēs gan sakārtotu profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūru, gan modernizētu mācību procesu un veicinātu sadarbību ar darba devēju organizācijām, kas arī ir uzteicama. Tātad arī šeit ir gana daudz jau padarīts.

Arī attiecībā uz profesionālās izglītības jautājumiem es vēlētos akcentēt, ka ir izveidota darba grupa, kas rūpējas par profesionālās izglītības kompetences centra kritēriju paaugstināšanu, lai profesionālās izglītības iestādes varētu šādu statusu iegūt. Būtisks ir arī jautājums par šo izglītības iestāžu nodošanu pašvaldību pārziņā, kas atkal no Saeimas, no lēmējvaras prasīs darbu Profesionālās izglītības likuma sakārtošanā.

Jāsaka tā, ka arī augstākās izglītības jomā un zinātnes jomā lieli darbi vēl ir priekšā. Ministrijā šajā virzienā tiek strādāts. Jūnijā mēs sagaidīsim Eiropas sociālā fonda projekta ietvaros īstenojamās studiju virzienu kvalitātes izvērtēšanas rezultātus, un līdz 30.novembrim ir iecerēts izvērtēt arī zinātniskās institūcijas. Tas ir darbs, kas pašlaik tiek aktīvi veikts, un tas nozīmē, ka Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā arī ir gaidāmi papildinājumi. Es vēlētos uzsvērt arī to, ka Latvijā ir vairāk nekā 50 augstākās izglītības iestāžu, kuras īsteno vairāk nekā 900 studiju programmu, un šī projekta ietvaros tiks izvērtēti studiju virzieni, lai tālāk tas būtu kā bāzes materiāls, kas palīdzēs saprast, kuras augstskolas, kuras programmas tiks slēgtas un kurām augstskolām būs iespēja turpināt studiju programmu īstenošanu.

Protams, tiek izstrādāta augstskolu finansēšanas sistēma un šo jautājumu risināšanā tiek piesaistīti eksperti. Un vēl es vēlētos arī uzteikt to, ka darbojas, ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka principus, pēc kādiem tiek veikta iepriekšējā izglītībā sasniegto rezultātu akceptēšana, kā tiek akceptētas iepriekš iegūtās zināšanas, kompetences un prasmes. Tas tātad tiek jau aktīvi izmantots, bet arī iedzīvotāji tiek aicināti sekot un šo iespēju izmantot. Tātad tas būtu par augstākās izglītības aktualitātēm.

Mēs nesen Saeimā izskatījām Izglītības likumu, kuram es sadarbībā ar kolēģi Initu Bišofu iesniedzu priekšlikumus, kas saistīti ar karjeras izglītības jautājumiem, un jāsaka, ka šajā jomā ir panākts ļoti liels progress. Šo jautājumu sakārtošanai ir atvēlēti 2 miljoni. Par to, ka ir iespējams saņemt konsultācijas par karjeras izglītību, ir jāsaka paldies tām pašvaldībām, kas nodrošina jauniešiem šo pakalpojumu par saviem līdzekļiem. Taču mērķis ir panākt, lai ikvienā skolā, ikvienā izglītības iestādē jaunieši var saņemt šo pakalpojumu un lai tas būtu preventīvs darbs, jo mēs saprotam arī, ka šāds pakalpojums ir jānodrošina Nodarbinātības valsts aģentūrai, lai karjeras izglītības konsultācijas tiek savlaicīgāk saņemtas un lai jaunieši, pateicoties tām, var savlaicīgāk orientēties, kādu izglītības ceļu vai darba ceļu tālāk izvēlēties.

Un tad es vēlētos īsumā trīs lietas akcentēt par brīvprātīgo darbu, uz ko arī premjers jau savā runā norādīja. Mēs ministrijā un arī Saeimas deputāti no Reformu partijas esam iesaistījušies priekšlikumu izstrādē par to, kas nepieciešams, lai nopietnāk, valstiskā līmenī reglamentētu šos jautājumus, jo pašlaik ir iestrādes Civillikumā, Darba likumā, Jaunatnes likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā. Bet doma ir tāda, ka brīvprātīgā darba statuss būtu jāatzīst valsts līmenī. Īpaši es vēlētos uzsvērt, ka brīvprātīgajam darbam jābūt pieejamam visām vecuma grupām, akcentējot jauniešu grupu, lai jaunieši šīs neformālās izglītības ietvaros varētu sevi pilnveidot ar dažādām zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Un lai arī darba devējs un sabiedrība kopumā to akcentētu.

Arī par pieaugušo izglītību gribētos bilst kādu vārdu, jo mēs vēlētos stiprināt valsts izglītības iestāžu lomu un veicināt to aktivitāti. Un izglītības iestādēm ir vairākas priekšrocības – sakārtota infrastruktūra un kvalificēti un atzīti mācībspēki, tāpēc mēs vēlētos vairāk strādāt pie tā, lai izglītības iestādes būtu aktīvākas pieaugušo izglītības pakalpojumu nodrošināšanā. Un ļoti nopietnas iestrādes jau ir arī neformālās izglītības atzīšanā, ko reglamentē spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi.

Un vēl par tādiem, var teikt, aktuāliem jautājumiem, kas pēdējā laikā masu medijos ļoti aktualizējušies, tas ir, par atalgojumu pedagogiem. Arī man blakus sēdošais kolēģis Agešina kungs šodien savā runā uzsvēra pedagogu atalgojumu, un es vēlētos informēt, ka pašlaik notiek ļoti aktīvas diskusijas gan ar arodbiedrībām, gan reģionālo vizīšu ietvaros, arī ministrs pats tajās piedalās un diskutē gan ar skolotājiem, gan ar skolu direktoriem, gan ar izglītības pārvalžu vadītājiem, gan ar sociālajiem partneriem. Mēs strādājam pie tā, lai tiktu izstrādāta ilgtermiņa atalgojuma politika, kas balstītos tātad... būtu sasaistīta ar 40 darba stundām, un vēlos akcentēt to, ka tiek strādāts pie tā, lai zemākā likme par slodzi, tātad par 40 darba stundām, būtu 500 lati. Bet zemākā likme, nevis galējā. Tātad pie tā strādājam, bet jūnijā būs precīzi rezultāti, precīzi aprēķini par pedagogu atalgojuma politiku, atalgojuma sistēmu.

Un ļoti aktuāls ir arī jautājums par mācību gada pagarināšanu. Tātad kolēģi lūdza pateikt, ka no septembra nekas nemainās. Lai mums visiem sekmīgas gaitas izglītības procesā.

V.Agešins (SC):

Pēdējo nedēļu laikā visaugstākajā līmenī notiek asas diskusijas par iespējamām izmaiņām nodokļu jomā. Mēs Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” 11.Saeimas frakcijā esam pārliecināti, ka pašreizējā situācijā nodokļu sloga samazināšana ir absolūti nepieciešama un tai jāstimulē valsts ekonomiskā attīstība. Tomēr uzskatu, ka optimismu valdībai vajag tērēt prātīgi, lai pietiktu vismaz līdz gada beigām.

“Saskaņas Centrs” uzskata, ka šobrīd visefektīvākā nodokļu politikas metode valsts ekonomikas konkurētspējas palielināšanai ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana, kā arī ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana nodrošinās reālu iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Īpaši nozīmīgs tas būs cilvēkiem, kuri saņem minimālus ienākumus. Samazinot nodokļu slogu uz darbaspēku, tiks veicināta Latvijas uzņēmumu attīstība, Latvijas uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanās kā vietējā, tā ārējos tirgos. Visiedarbīgākais uzņēmējdarbības attīstības stimuls ir jaunu darba vietu radīšana. Ar darbaspēku saistīto izdevumu samazinājums kļūs par pozitīvu signālu investoriem, bet papildu kapitāla pieplūdums arī veicinās jaunu darba vietu izveidi. Turpretī PVN samazināšanas pozitīvais efekts attieksies kā uz Latvijas ražotāju precēm, tā arī uz importa precēm un PVN samazināšana par 1 procentu var vien kāpināt pieprasījumu pēc importa precēm, tā ka vietējo uzņēmēju iespējas iegūt konkurences priekšrocības ir ļoti apšaubāmas.

Valdība uzstāj, ka jāsamazina tieši PVN, mūsuprāt, tikai viena mērķa dēļ – lai iekļautos Māstrihtas kritērijos, lai Latvijā ieviestu eiro. Lai sasniegtu šo mērķi, valdība bez žēlastības uz sociāli vismazāk aizsargātās iedzīvotāju daļas rēķina, piemēram, uz skolotāju rēķina, uz pensionāru rēķina, samazināja valsts budžeta izdevumus, bet tagad ir gatava samazināt PVN par 1 procentu, lai gan tas no valsts ilgtermiņa attīstības viedokļa dod mazāku labumu nekā tas, ko varētu dot darbaspēka nodokļu sloga samazinājums.

Varu atgādināt, ka apņemšanās būtiski samazināt darbaspēka nodokļus fiksēta Valda Dombrovska Ministru kabineta deklarācijā, un “Saskaņas Centrs” aicina valdošo koalīciju gluži vienkārši pildīt savus priekšvēlēšanu solījumus.