Eiropas Komisija:

Par darba apstākļu uzlabošanu zivsaimniecības nozarē

21.maijā Eiropas Savienības darba devēju un arodbiedrību pārstāvji jūras zvejniecības jomā parakstīja vienošanos, lai zvejniekiem nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus uz zvejas kuģiem, ņemot vērā minimālās prasības par darba nosacījumiem, izmitināšanu, ēdināšanu, darba drošību, veselības aizsardzību, medicīnisko aprūpi un sociālo drošību. Ar šo vienošanos ES līmenī īsteno Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā.

Šī vienošanās apstiprina ES apņemšanos uzlabot zvejnieku darba apstākļus gan Eiropā, gan pasaulē. ES sociālie partneri ir iecerējuši lūgt Komisijai iesniegt vienošanos ES Ministru padomei, lai šo vienošanos īstenotu ar ES direktīvu saskaņā ar Līguma par ES darbību 155.pantu, tādējādi panākot, ka noteikumi kļūst juridiski saistoši ES, un ļaujot ātrāk ratificēt SDO konvenciju.

Vienošanos parakstīja darba devēju pārstāvji zvejnieku savienības Europeche priekšsēdētājs Havjers Garats un ES Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējās konfederācijas (COGECA) vārdā — COPA–COGECA zivju jautājumos kompetentās darba grupas priekšsēdētājs Džampaulo Buonfiļjo. Kā nodarbināto pārstāvis vienošanos parakstīja Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETF) ģenerālsekretārs Eduardo Čagass. Vienošanās tika parakstīta Eiropas Jūras dienai veltītajā konferencē, kas 21.–22.maijā norisinājās Gēteborgā (Zviedrija).

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki, kas piedalījās parakstīšanas ceremonijā, sacīja: “Šī vienošanās ir galvenais solis, lai juridiski saistītu ES dalībvalstis uzlabot zvejnieku darba apstākļus Eiropā. To principā piemēro visiem zvejas kuģiem un visiem zvejniekiem, tostarp starptautiskām apkalpēm. Tā uzliek pienākumu iestādēm uzraudzīt, vai noteikumi tiek ievēroti, un veicina koordināciju starp attiecīgajām iestādēm. Viens no kopējās zivsaimniecības politikas pašreizējās reformas mērķiem ir padarīt zvejošanu drošāku un pievilcīgāku kā profesiju.”

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors piebilda: “Atzinīgi novērtēju šo vienošanos noteikt skaidrus kritērijus, lai uzlabotu zvejniecībā strādājošo darba apstākļus, veselību un drošību. Vienošanās parāda, cik liela nozīme var būt sociālajam dialogam ES regulējuma izstrādē.”

Vispārīga informācija

Globalizācija ir būtiski ietekmējusi zvejniecības jomu, tāpēc zvejnieku tiesību ievērošana ir jāveicina un jāaizsargā. Tādu negadījumu risks, kuru rezultātā rodas traumas vai iestājas nāve, jūras zvejniecībā ir 2,4 reizes lielāks nekā vidēji visās ES ražošanas nozarēs. Zvejniecībā nāves gadījumi veido 7% no visiem nāves gadījumiem darbā pasaulē. Lai gan šajā jomā nodarbināti 355 000 cilvēku, tā veido mazāk nekā 0,2% no ES darbaspēka. Zvejniecība ir galvenais nodarbinātības avots dažās dalībvalstīs (Grieķija – 1,5%), reģionos (piemēram, Galīsija Spānijā – 3%) vai piekrastes reģionos (piemēram, Kilibegsā Īrijā – 68%).

Starptautiskās Darba organizācijas konvencija Nr.188 apkopo un papildina citas jau spēkā esošas SDO konvencijas un nosaka obligātās prasības darbam uz zvejas kuģiem, tostarp par izmitināšanu un pārtiku, veselību un drošību, medicīnisko aprūpi, līguma noteikumiem un sociālo drošību. To papildina SDO ieteikums Nr.199. Lai gan konvenciju pieņēma 2007.gada jūnijā SDO ģenerālkonferencē, tā vēl nav stājusies spēkā, jo konvencija ir jāratificē vismaz desmit parakstītājiem.

ES līgums sniedz ES sociālajiem partneriem pilnvaras pieprasīt, lai to parakstītā vienošanās ar Padomes lēmumu kļūtu par ES tiesību aktu, tādējādi kļūstot juridiski saistoša visām ES dalībvalstīm. Šī vienošanās ne tikai stiprinās SDO konvencijas īstenošanu, bet arī ļaus ES dalībvalstīm konvenciju pilnībā ratificēt līdz 2012.gada beigām, lai tā 2013.gadā varētu stāties spēkā visā pasaulē.

Vienošanās ir rezultāts 2010.gadā uzsāktajām sarunām starp Eiropas sociālajiem partneriem jūras zvejniecības nozarē (Europeche–COGECA pārstāv darba devējus un Eiropas Transporta darbinieku federācija – nodarbinātos).

Lai ratificētu konvenciju, ir jāpieņem gan nacionālie, gan ES tiesību akti. Attiecībā uz ES tiesību aktiem Komisija pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem 2007.gadā uzsāka likumdošanas procesu. Padome 2010.gada 7.jūnijā pieņēma lēmumu, kas dalībvalstīm ES interesēs atļauj ratificēt SDO konvenciju un ar kuru “dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai iespējami drīz, vēlams līdz 2012.gada 31.decembrim, deponētu konvencijas ratifikācijas instrumentus”.

Tas, ka ir izveidots tiesiskais regulējums, ir tikai pirmais solis. ES dalībvalstīm ar pārbaužu un inspekciju palīdzību ir jānodrošina noteikumu ievērošana. Tas nepārprotami attiecas ne tikai uz ES dalībvalsts karoga zvejas kuģiem, bet arī konvenciju neratificējušu valstu karoga kuģiem, kas piestāj ES ostās.

Komisija palīdzēs dalībvalstīm pildīt to pienākumus. Turklāt Eiropas Zivsaimniecības fonds un, sākot no 2014.gada, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds finansiāli atbalstīs zvejas nozari, lai uzlabotu drošību uz kuģiem un darbiniekiem sniegtu iespējas apmeklēt īpašas apmācības kursus.

Nesen veikts pētījums par 24 piekrastes reģioniem Eiropā liecina, ka flotēm ir arvien grūtāk nokomplektēt apkalpi ar vietējām un kvalificētām personām, tāpēc jāpieņem darbā personas, kas nav ES pilsoņi, un mazapjoma flotēs tiek nodarbinātas personas, kas turpina strādāt pēc oficiālā pensijas vecuma sasniegšanas. Pētījums liecina, ka zveja vienkārši nesniedz pievilcīgas karjeras izredzes. Arvien mazāka nozveja un ar to saistītas neskaidras nākotnes izredzes, kā arī salīdzinoši zemas algas ir vainojamas tikai daļēji. Drošības jautājumi un sarežģīti darba apstākļi uz zvejas kuģiem ir otra problēmas daļa.

Par atļauto veselīguma norāžu sarakstu pārtikas produktiem

Iegādājoties pārtiku, patērētāji vēlas saņemt pievienoto vērtību. Viņi pievērš lielu uzmanību veselīgumam un arvien vairāk apzinās kopsakarības starp veselīgu uzturu un pārtikas produktiem, kurus ēd. Tāpēc veselīguma norādes var būt svarīgs informācijas avots, un tās ir kļuvušas par būtisku mārketinga instrumentu, ko izmanto pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi, lai piesaistītu patērētāju uzmanību un ietekmētu viņu izvēli. Bažas par to, ka veselīguma norādes nevilšus vai ar nolūku varētu sniegt nepilnīgu vai maldinošu informāciju, lika apzināties nepieciešamību pēc skaidriem likumiem par atļauju piešķiršanu un stingrāku kontroli.

Tā dēvētā 2006.gada regula par norādēm nodrošina augstu aizsardzības līmeni patērētajiem, vienlaikus nodrošinot arī juridisku skaidrību un godīgu konkurenci pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem. Norādes nedrīkst maldināt patērētājus, tām jābūt precīzām, patiesām, saprotamām un zinātniski pamatotām. Regulas īstenošana paredz, ka jāpieņem atļauto veselīguma norāžu saraksts, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) novērtējumu par norādītās iedarbības zinātnisko pamatotību un atbilstību citām vispārējām un konkrētām regulas prasībām. Komisija 18.maijā pieņēma šo atļauto veselīguma norāžu sarakstu pēc tam, kad to padziļināti pārbaudīja Eiropas Parlaments un Padome, un to publicēs “Oficiālajā Vēstnesī”.

Kāpēc šis saraksts ir svarīgs?

Saraksts ir Komisijas un EFSA padarītā darba rezultāts, apkopojot veselīguma norādes, ko savas valsts pārtikas ražošanas nozares un patērētāju vārdā iesniegušas dalībvalstis. Tajā ietvertas norādes par iedarbību uz ķermeņa funkcijām, pamatojoties uz vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem, un tas ir vienots standarta saraksts.

Tas atšķiras no individuāliem iesniegumiem par funkcionālām norādēm, kas balstītas uz jauniem zinātniskiem datiem un datiem par īpašumtiesībām vai norādēm par slimību riska mazināšanu, bērnu attīstību un veselību. Pēc tam, kad spēkā stājās iepriekš minētā regula par norādēm, šādām individuāli iesniegtām norādēm piemēro atsevišķu atļaujas piešķiršanas procedūru, un tās jau ir iekļautas ES reģistrā.

Kāpēc īstenošana ilga no 2006.gada vidus līdz 2012.gada vidum?

Līdz 2008.gada janvārim dalībvalstis bija iesniegušas 44 000 veselīguma norādes. Vajadzēja konsolidēt šo lielo norāžu apjomu, samazinot to līdz 4600 norādēm, ko iekļāva sarakstā un iesniedza EFSA novērtēšanai un Komisijai un dalībvalstīm izskatīšanai no riska vadības viedokļa.

Kāda bija Eiropas Parlamenta un Padomes nozīme atļauto norāžu saraksta pieņemšanā?

Pēc tam, kad dalībvalstis pagājušā gada decembra pastāvīgajā komitejā bija sniegušas labvēlīgu atzinumu, Komisijas lēmums par atļauto norāžu saraksta pieņemšanu atbilstoši noteikumiem bija padziļināti jāizskata Eiropas Parlamentam un Padomei. Martā Eiropas Parlaments noraidīja rezolūciju par veto uzlikšanu šim pasākumam, un Padome neiebilda. Tādējādi atļauto veselīguma norāžu sarakstu ir atbalstījušas visas Eiropas iestādes.

Sarakstā ir 222 veselīguma norādes –  kas notika ar pārējām norādēm konsolidētajā sarakstā?

Atļauto norāžu sarakstā iekļautās veselīguma norādes atspoguļo apmēram 500 norādes no dalībvalstu iesniegto norāžu konsolidētā saraksta. Atļaujas piešķiršanas procedūra ir pabeigta vēl 1600 norādēm no konsolidētā saraksta, taču šīm norādēm nevarēja piešķirt atļauju. Pērējās norādes (aptuveni 2200, galvenokārt tā dēvētās botāniskās vielas) vēl atrodas atļaujas piešķiršanas procesā.

Kas notiek ar norādēm, kuras netiek iekļautas atļauto norāžu sarakstā?

Norādes, kurām nepiešķir atļauju un kuras neiekļauj sarakstā, tiks iekļautas ES Pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norāžu reģistrā, kur būs skaidri norādīts, kāpēc tās nav atļautas. Sešus mēnešus pēc tam, kad regula, ar kuru nosaka atļauto norāžu sarakstu, stājusies spēkā, šādas norādes uzskatīs par regulas prasībām neatbilstošām un tās būs jāaizliedz, kā paredzēts regulā. Noteikumus tieši piemēros visiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem ES, un par to piemērošanu atbildēs dalībvalstu iestādes.

Ir arī vairākas norādes, par kurām galīgais lēmums vēl ir pieņemšanas procesā. Šādas norādes var izmantot atbilstoši nosacījumiem, kuri bija spēkā līdz atļauto veselīguma norāžu saraksta pieņemšanai. Tas nozīmē, ka tās var palikt tirgū uz pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu atbildību ar nosacījumu, ka tās atbilst regulas prasībām un attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem, kas tām piemērojami.

Kur var atrast skaidru informāciju par katras norādes statusu?

Tagad, kad saraksts ir pieņemts, to publicēs “Oficiālajā Vēstnesī”. ES reģistrs ir atjaunināts, iekļaujot visas norādes, kurām ir pabeigta atļaujas piešķiršanas procedūra, gan atļautās, gan neatļautās. ES reģistrs ir atrodams Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē, kur atrodama arī informācija par katras sākotnēji iesniegtās norādes statusu.

Kā izmantojamas atļautās veselīguma norādes?

Ikviens varēs izmantot sarakstā iekļautās atļautās veselīguma norādes ar nosacījumu, ka tiek ievēroti izmantošanas nosacījumi un pārējās regulas prasības. Izmantošanas nosacījumi nodrošina, ka tiek panākta norādītā iedarbība.

Vai sarakstā iekļautās norādes jāizmanto precīzi pēc apraksta?

Pasākums, ar kuru pieņem atļauto veselīguma norāžu sarakstu, atļauj zināmu elastību norādes formulējumā, ņemot vērā valodnieciskas vai kultūras atšķirības, ar nosacījumu, ka izmantotajam formulējumam ir tāda pati nozīme kā sarakstā iekļautajai atļautajai veselīguma norādei. Galvenais ir, lai norādes formulējums nekļūtu maldinošs.

Kur uzņēmumi var atrast vadlīnijas par noteikumu ievērošanu?

Dalībvalstu kompetentās iestādes atbild par tiesību aktu īstenošanu un var sniegt uzņēmumiem noderīgus padomus par noteikumu ievērošanu.

Vai visas neatļautās norādes ir nepatiesas?

Nē, ne vienmēr. Pirmkārt, tika veikts to zinātnisks novērtējums, pēc tam tika pārbaudīta to atbilstība pārējām regulas prasībām. Šajā novērtējumā EFSA izvērtēja trīs secīgus elementus:

• vai var pietiekami labi definēt norādītās iedarbības subjektu (pārtikas produkts, viela), lai veiktu zinātnisku novērtējumu,

• vai norādītā ietekme patiešām nāk par labu veselībai,

• vai pētījumi, kurus EFSA uzskata par atbilstošiem, ļauj noteikt cēloņsakarību starp pārtikas produktu un norādīto ietekmi.

Nelabvēlīgs EFSA atzinums var būt saistīts ar kādu no šiem trim elementiem. Dažas norādes, par kurām EFSA bija sniegusi labvēlīgu atzinumu, neatbilda citām norāžu regulas prasībām. Neatļautās norādes ir iekļautas ES reģistrā, skaidri norādot iemeslu, kādēļ tām nav piešķirta atļauja.

Kādas norādes atrodas izskatīšanas procesā?

Komisija 2010.gada septembrī nolēma neturpināt novērtēt veselības norādes augu izcelsmes vielām –   tā dēvētajām botāniskajām vielām. Tradicionālās augu izcelsmes zālēs un pārtikā var būt konkrētas augu izcelsmes vielas. Vienai un tai pašai augu izcelsmes vielai, ja tā ir pārtikas produkta vai zāļu sastāvā, var būt atšķirīgs pielietojums un uz to var attiekties atšķirīgas prasības. Tas var radīt diskrimināciju zāļu tirgū un potenciālas neskaidrības patērētājiem. Komisijai un dalībvalstīm nepieciešams vairāk laika, lai izlemtu, kā risināt šo problēmu, tādēļ tika nolemts pagaidām nepieņemt lēmumu par šīm norādēm.

Tāpat arī tika uzskatīts, ka dažas norādes par mikroorganismiem ir nepietiekami raksturotas, jo nav izprasta raksturošanas metodika. Dažas norādes tika arī iesniegtas ar pārliecinošiem, taču nepietiekamiem pierādījumiem, lai EFSA varētu izdarīt secinājumu. Šādos gadījumos tika dota atļauja turpināt novērtēšanu, kas pašlaik ir procesā. EFSA līdz gada beigām sniegs papildu atzinumu par šīm norādēm.

Vairākas citas norādes ir izskatīšanas procesā, jo Komisija un dalībvalstis nespēja vienoties, sīkāk neizpētot atsevišķus elementus, piemēram, izmantošanas nosacījumus un mērķa grupas.

Par ūdens kvalitāti Eiropas Savienības peldvietās

92,1% peldūdeņu Eiropas Savienībā tagad atbilst noteiktajam kvalitātes standartu minimumam. Latvijas peldvietu statistika nav tik rožaina – pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, piekrastes peldvietu skaits ar izcilu ūdens kvalitāti samazinājies par 38%, savukārt iekšzemes peldvietu – par 14,3%.

Šādi rezultāti apkopoti jaunākajā ikgadējā Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Komisijas Peldūdeņu kvalitātes pārskatā, kurā raksturota ūdens kvalitāte pagājušā gadā 46 jūras, upju un ezeru peldvietās Latvijā un vairāk nekā 22 000 peldvietu visā Eiropā.

Ūdens kvalitāte Eiropas iecienītākajās brīvdienu pavadīšanas vietās kopumā bija laba – 92,1% peldūdeņu ES atbilst Peldūdeņu direktīvā noteiktajam kvalitātes standartu minimumam. Ziņojumā konstatēts, ka 77,1% peldvietu Eiropā ūdens kvalitāte ir izcila, t.i., atbilst pašiem stingrākajiem kritērijiem (+3,5% salīdzinājumā ar pērno gadu) Aptuveni 93,1% piekrastes peldūdeņu kvalitāte ir “pietiekama” jeb tāda, kas atbilst obligātajiem kritērijiem (+1%). Mazāk nekā 2% peldūdeņu tika atzīti par kritērijiem neatbilstošiem. Eiropas peldūdeņu kvalitāte kopš 1990.gada ir ievērojami uzlabojusies.

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore profesore Žaklīna Makgleida uzskata: “Ūdens kvalitāte pludmalēs un citās peldvietās ir viens no vides jautājumiem, kas Eiropas iedzīvotājiem rūp visvairāk. Tomēr vairākās valstīs vēl aizvien problēmas rada lauksaimniecības un notekūdeņu izraisītais piesārņojums, tāpēc jāpieliek lielākas pūles, lai sabiedrībai būtu pieejams drošs un tīrs ūdens.”

Kipra, Horvātija, Malta un Grieķija ziņo par izcilu peldūdeņu kvalitāti: visās šajās valstīs vairāk nekā 90% peldvietu ūdens kvalitāte atbilda visstingrākajiem kritērijiem (izcila kvalitāte), bet pārējie ūdeņi – obligātajiem kritērijiem.

Savukārt Nīderlandē, Bulgārijā, Latvijā, Luksemburgā un Beļģijā salīdzinoši maz peldvietu atbilda stingrākajiem neobligātajiem kritērijiem, jo īpaši attiecībā uz iekšzemes ūdeņiem.

Ūdens kvalitāte Eiropas iecienītākajās brīvdienu pavadīšanas vietās kopumā bija laba – vairāk nekā 90% peldvietu atbilda obligātajiem kritērijiem. Spānijā, Itālijā un Portugālē vairāk nekā 80% peldvietu bija izcila ūdens kvalitāte.

Eiropas iedzīvotāji var noskaidrot, kāda ir ūdens kvalitāte iecienītajā peldvietā, izmantojot Eiropas ūdens informācijas sistēmu (WISE). Tīmekļa vietne piedāvā lietotājiem iespēju lejuplādēt datus un apskatīt interaktīvas kartes.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa