Eiropas Parlaments:

Par stingrāku finanšu darījumu nodokļa sistēmu

Topošajai finanšu darījumu nodokļa sistēmai jāaptver plašāks darījumu loks, un tās apiešanai jākļūst finansiāli neizdevīgai, uzsver Eiropas Parlaments 23.maijā pieņemtajos direktīvas ierosinājumos. Deputāti prasa arī to, lai finanšu darījumu nodokļa ieviešanu uzsāktu pat tad, ja dažas dalībvalstis to nevēlas. Deputāti piekrīt, ka nodokli nepiemēro vienīgi pensiju fondiem, un atbalsta Komisijas ierosinātās finanšu darījumu nodokļa likmes (0,1% akcijām un obligācijām un 0,01% atvasinājumiem).

Parlaments jau gandrīz divus gadus uzstājis uz finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, un Komisija iesniedza atbilstošo direktīvas priekšlikumu 2011.gada beigās. Jaunākā “Eirobarometra” aptauja liecina, ka minētā nodokļa ieviešanu atbalsta 66% Eiropas iedzīvotāju.

Par Parlamenta nostājas sagatavošanu atbildīgā deputāte Anna Podimata debatēs norādīja: “Finanšu darījumu nodoklis ir daļa no mūsu krīzes pārvarēšanas plāna. Tas ļaus taisnīgāk sadalīt krīzes slogu un, pretēji tam, ko apgalvo skeptiķi, neizraisīs uzņēmumu pārcelšanu ārpus ES, jo tas izmaksās daudz dārgāk nekā nodokļa nomaksa Eiropas Savienībā.”

Plašāks “pārklājums”

Parlamenta pieņemtais teksts ierosinās direktīvā paredzēt arī “emisijas principu”, kas nosaka – pat ja finanšu iestāde darbojas ārpus ES, tai ir jāmaksā finanšu darījuma nodoklis, ja vērtspapīri, ar kuriem tā veic darījumus, sākotnēji emitēti ES.

Piemēram, ja ASV finanšu iestāde iegādājas Vācijā emitētas “Siemens” akcijas no Honkongas finanšu iestādes, darījuma veicējām ir jāmaksā nodoklis Eiropas Savienībā. Atbilstoši Komisijas priekšlikumiem šādam darījumam nodoklis nebūtu uzlikts, jo tie attiecas vienīgi uz iestādēm teritorijā, kurā ir spēkā finanšu darījumu nodoklis.

Parlaments atbalsta Komisijas ierosināto “rezidences principu”, proti, nodoklis attiecas arī uz vērtspapīriem, kas emitēti ārpus ES, ja tā darījumā iesaistīta vismaz viena iestāde, kuras rezidence ir ES.

Jānovērš nodokļa apiešana

Deputāti vēlas ievērojami samazināt nodokļa apiešanas risku, to padarot neizdevīgāku nekā tā nomaksu, tāpēc rezolūcijā ierosināts “īpašumtiesību princips”, saistot nodokļa nomaksu ar vērtspapīra īpašumtiesību maiņu. Proti, ja vērtspapīra pircējs nav samaksājis nodokli, viņš juridiski netiek atzīts par tā īpašnieku. Tā kā plānotās nodokļa likmes ir zemas, izvairīšanās no nodokļa maksāšanas iestādēm izmaksās daudz vairāk nekā pats nodoklis.

Nodokļa piemērošanas teritorija

Parlaments uzsver: ja nav iespējams nodokli jau sākotnēji piemērot visā ES, jāparedz “ciešākas sadarbības iespēja” dalībvalstīm, kas vēlas to ieviest. Rezolūcijā arī teikts, ka nodokļa ieviešana nelielā dalībvalstu grupā varētu būtiski kropļot konkurenci ES iekšējā tirgū, tādēļ jāpieņem visaptveroši pasākumi, lai nodrošinātu, ka šāds solis neatstāj negatīvu ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Deputāte A.Podimata norāda: “Tā kā ES ir lielākais finanšu tirgus pasaulē, tai ir jāsper pirmais solis. Nevajadzētu pieļaut, ka dažas dalībvalstis ierobežo mūsu progresu.”

Citi nozīmīgi punkti

• Parlaments nepieprasa, lai ieņēmumi no finanšu darījumu nodokļa nonāktu ES budžetā, tomēr norāda, ka tad, ja tas tomēr notiktu, samazinātos dalībvalstu iemaksas Savienības budžetā, pat līdz 50%.

• Parlaments atbalsta Komisijas ierosināto direktīvas piemērošanas grafiku – līdz 2013.gada 31.decembrim dalībvalstīm jāievieš vajadzīgās izmaiņas savos tiesību aktos un līdz 2014.gada 31.decembrim attiecīgajiem tiesību aktiem jāstājas spēkā.

Deputātes A.Podimatas paziņojums

“Parlaments ar šodienas balsojumu apliecina, ka tā vārdi atbilst darbiem. Mēs rīkojamies atbilstoši tam, ko vēlas ES iedzīvotāji. Sabiedrība vēlas, lai finanšu nozare uzņemas atbildību par krīzi, kuru tā izraisījusi. Es ceru, ka Padome arī atbalstīs mūsu nostāju un “nebloķēs” lēmumus, ko prasa iedzīvotāju vairākums.

Par Ķīnas negodīgās tirdzniecības prakses ierobežošanu

Eiropas Savienībai ir jārīkojas kopīgi, lai ierobežotu Ķīnas negodīgo tirdzniecības praksi, kas kropļo konkurenci, un atjaunotu ES un Ķīnas tirdzniecības līdzsvaru, uzsvērts Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā. Deputāti uzsver, ka jāsāk ar skaidru pārskatu par to, cik liela ir Ķīnas ietekme uz ES ekonomiku. Tāpēc jāizveido iestāde, kas uzrauga Ķīnas ieguldījumus ES uzņēmumos un tās aktivitāti dalībvalstu parādu iepirkšanā.

“Mēs vēlamies līdzsvarotas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, un jāmaina abu reģionu partnerības modelis. Mums jāaizsargā ES uzņēmumi no Ķīnas tirdzniecības šķēršļiem, viltotām precēm un monetārā dempinga,” pirms balsojuma norādīja Parlamenta nostājas izstrādātāja Mariella de Sarnēza.

Pieņemtajā tekstā deputāti norāda uz ievērojamo līdzsvara trūkumu Ķīnas un Eiropas tirdzniecībā (2010.gadā – 168,8 miljardi eiro par labu Ķīnai) un problēmām, ar ko sastopas ES uzņēmumi, kuri vēlas eksportēt vai veikt ieguldījumus Ķīnas tirgū. Īpaši problemātiskas ir banku, apdrošināšanas un telekomunikāciju nozares.

Jāizveido ES līmeņa uzraudzības iestāde, kas, tāpat kā līdzīga iestāde ASV, iepriekš novērtētu visus ārvalstu stratēģiskos ieguldījumus ES tirgū. Deputāti arī vēlas, lai Eiropas Centrālā banka sadarbībā ar dalībvalstīm apzinātu eirozonas valstu parāda īpašniekus.

Parlaments uzsver Ķīnas negodīgo praksi, kas rada netaisnīgas konkurences priekšrocības. Lai arī Ķīna ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībniece, tā neievēro noteikumus un piešķir saviem uzņēmumiem valsts subsīdijas un eksporta kredītus.

Deputāti arī uzsver, ka Ķīna bloķē ES uzņēmumu piekļuvi valsts iepirkuma līgumiem, lai arī ES sniedz piekļuvi savam valsts iepirkuma tirgum. Viņi aicina Komisiju, ja iespējams, jau šogad ierosināt pasākumus, kas šajā jomā nodrošina vienlīdzīgu pieeju.

Par austrumeiropiešus diskriminējošām Šveices kvotām

Parlaments 24.maijā pieņemtajā rezolūcijā aicina Šveices valdību atcelt “diskriminējošo un pretlikumīgo” lēmumu ieviest kvotas ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām attiecībā uz Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Slovēnijas, Slovākijas, Čehijas un Ungārijas pilsoņiem.

Parlaments rezolūcijā pauž “ārkārtīgu nožēlu” par to, ka Šveices varas iestādes ir nolēmušas no jauna izveidot kvantitatīvus ierobežojumus ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām, tādējādi ierobežojot personu brīvu pārvietošanos, kura ir paredzēta 1999.gada nolīgumā ar ES.

Parlaments uzskata, ka šis lēmums ir diskriminējošs un pretlikumīgs, jo vēršas pret ES iedzīvotājiem, tos diskriminējot pēc valstspiederības, uzsver deputāti, uzsverot, ka nav nekāda juridiska pamata to ieviest, ņemot vērā spēkā esošos ES un Šveices līgumus.

Deputāti ir nobažījušies par Šveices Federālās padomes apsvērumiem noteikt vēl papildu ierobežojošus pasākumus un uzskata, ka tā vietā abām pusēm būtu jāstrādā, lai atvieglotu personu brīvu pārvietošanos. Parlaments arī aicina Komisiju steidzami sākt šā jautājuma apspriešanu ar Šveices varas iestādēm.

Vācijas un Austrijas taksometri

Parlaments atkārtoti pauž bažas par Šveices varas iestāžu aizliegumu Vācijas un Austrijas taksometriem uzņemt pasažierus Šveices lidostās un mudina Komisiju pārbaudīt, vai šis lēmums ir savienojams ar 1999.gada nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos.

Par selektīvu taisnīguma piemērošanu Ukrainā

Parlamenta deputāti 24.maijā pieņemtajā rezolūcijā kritizē Ukrainas Augstākās tiesas lēmumu atlikt spriedumu Jūlijas Timošenko pārsūdzības lietā par viņai piespriesto septiņu gadu cietumsodu. Deputāti nosoda cietumsargus, kas lietojuši spēku pret J.Timošenko un atgādina, ka Ukrainai ir pienākums nevilcinoties un objektīvi izskatīt ikvienu sūdzību par cietsirdīgu izturēšanos.

Parlaments uzsver, ka ir jānosūta medicīnas personāls J.Timošenko ārstēšanai, kā arī apelācijas un kasācijas procesu un turpmāko tiesas prāvu pret bijušo Ukrainas premjerministri J.Timošenko tiesisku kontroli jāveic autoritatīvai un kompetentai personai no ES – atbilstoši tam, par ko nesen vienojās Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs.

Rezolūcijā Ukrainas iestādes aicinātas izveidot neatkarīgu starptautisku juridisku darba grupu, kas ziņotu par iespējamiem pamattiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem pret J.Timošenko un citiem opozīcijas politiķiem. Tā mudina Ukrainas varas iestādes nodrošināt pienācīgu medicīnisko aprūpi, neierobežotu piekļuvi juridiskajai palīdzībai un atļaut apmeklēt visus politieslodzītos.

Parlaments prasa izbeigt selektīvu tiesiskuma piemērošanu politiskajiem un citiem oponentiem un uzsver, ka demokrātiskai cīņai par politisku lēmumu pieņemšanu ir jānotiek parlamentā un to nedrīkst iznīcināt personisku vai politisku motīvu rosināta kriminālvajāšana un iejaukšanās krimināltiesu darbā.

2012.gada Eiropas futbola čempionāts

Deputāti aicina Eiropas politiķus, kuri vēlas apmeklēt 2012.gada Eiropas Futbola čempionāta spēles Ukrainā, skaidri paust sabiedrībai savu viedokli par politisko situāciju valstī un rast iespēju apmeklēt politieslodzītos ieslodzījuma vietās (vai to darīt privātpersonas, nevis priviliģētas amatpersonas statusā).

Ukrainas parlamenta vēlēšanas un ES–Ukrainas attiecības

Deputāti prasa, lai Eiropas Parlaments piedalītos starptautiskajā vēlēšanu novērošanas misijā, kas vēros nākamo Ukrainas parlamenta vēlēšanu norisi, un uzsver, ka izšķiroša nozīme ir brīvām, godīgām un pārredzamām vēlēšanām.

Deputāti atgādina par problēmām ES un Ukrainas attiecībās, kuras var atrisināt vienīgi, ja Ukrainas varas iestādes apņemas veikt vispārējas reformas. Viņi uzsver, ka neatkarīgai tiesu varai ir jābūt vienam no ES un Ukrainas attiecību stūrakmeņiem.

Par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību mazināšanu

Parlaments mudina Eiropas Komisiju iesniegt jaunus priekšlikumus, kā likvidēt atšķirības sieviešu un vīriešu saņemtajā atlīdzībā par vienlīdzīgu darbu, un uzskata, ka jāievieš stingrākas sankcijas darba devējiem. 24.maijā pieņemtajā rezolūcijā uzsvērts, ka darba samaksa vīriešiem un sievietēm ES joprojām atšķiras aptuveni par 16,4% un dažās dalībvalstīs atšķirība pat palielinājusies.

“Mums aiz muguras ir gandrīz 40 gadu acīmredzamu neveiksmju šīs problēmas risināšanā ar tiesību aktu palīdzību, un dalībvalstis ieviesušas vien nelielas izmaiņas savos likumos. Darba devējiem līdz šim vēl nav piemērotas nekādas sankcijas,” pirms balsojuma uzsvēra par rezolūciju atbildīgā Parlamenta deputāte Edita Bauere.

Rezolūcijā deputāti aicina Komisiju ierosināt jaunus pasākumus, lai mazinātu darba samaksas atšķirības, minētos pasākumus īstenojot visās ar šo jautājumu saistītajās ES politikas jomās un dalībvalstu programmās. Deputāti aicina arī dalībvalstu valdības ciešāk sadarboties un strādāt pie jaunām idejām, kā novēst darba samaksas atšķirības starp dzimumiem.

Vislielākā nevienlīdzība darba samaksas ziņā valda Austrijā, Kiprā, Čehijā, Vācijā un Slovākijā, bet mazākā tā ir Beļģijā, Itālijā, Maltā un Slovēnijā (atbilstoši Eurostat datiem).

Vajadzīgas stingrākas sankcijas

Tiesību akti šajā jomā dažādu iemeslu dēļ nav īpaši efektīvi, tādēļ Parlaments aicina dalībvalstis papildināt pašreizējos tiesību aktus ar atbilstošām, samērīgām sankcijām, kas atturētu darba devējus noteikt atšķirīgu samaksu, tostarp kompensācijas maksājumus, administratīvo sodu un aizliegums attiecīgajiem darba devējiem saņemt valsts pabalstus un subsīdijas.

Vienlīdzīgu iespēju direktīvā, kas stājās spēkā 2008.gadā, bija iekļauti soda pasākumi, bet tiesību eksperti uzskata, ka dalībvalstu tiesību aktos tie nav pietiekami ieviesti un pret darba devējiem nav vērstas nekādas sankcijas.

Kāpēc atšķiras vīriešu un sieviešu algas?

Sievietes Eiropas Savienībā vidēji pelna par 16,4% mazāk nekā vīrieši, un attīstība šajā jomā ir ārkārtīgi lēna, dažās dalībvalstīs atšķirība ir pat palielinājusies, uzsvērts tekstā.

Tā iemesli ir sarežģīti, daudzējādi un bieži vien savstarpēji saistīti – diskriminācija, darba tirgos ievērojamā segregācija, sieviešu darba nepietiekams novērtējums, kā arī tradīcijas un stereotipi, tostarp izglītības virzienu izvēlē.

Par homofobijas apkarošanu Eiropas tiesību aktos un ielās

ES dalībvalstīm ir jākļūst par paraugu homofobijas apkarošanā, uzsver Parlaments ar vairākumu pieņemtajā rezolūcijā, kurā nosoda homofobiskus tiesību aktus un homofobijas izraisītu vardarbību un aicina ES dalībvalstis izskatīt iespēju ļaut homoseksuālistiem, biseksuāļiem un transpersonām slēgt reģistrētas partnerattiecības vai laulību.

Eiropas valstīm, arī tām, kas nav ES dalībvalstis, kā Krievija, Ukraina un Moldova, jānodrošina aizsardzība pret naidīgiem izteikumiem un vardarbību un jānodrošina cilvēkiem, kas dzīvo viendzimuma partnerattiecībās, tāda pati cieņa kā citiem sabiedrības locekļiem, norādīts rezolūcijā, ko iesniegušas piecas politiskās grupas un kas pieņemta ar 430 balsīm par, 105 pret un 59 atturoties.

ES dalībvalstīm jākļūst par paraugu

Parlaments “stingri nosoda jebkādu diskrimināciju dzimumorientācijas vai dzimumidentitātes dēļ un pauž dziļu nožēlu par to, ka Eiropas Savienībā lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu pamattiesības ne vienmēr tiek pilnībā ievērotas”.

Deputāti pauž bažas par nesenajiem notikumiem, kas ierobežojuši vārda un pulcēšanās brīvību, balstoties uz nepareiziem pieņēmumiem par homoseksualitāti un dzimuma maiņu, un uzskata, ka ES dalībvalstīm ir jārāda piemērs pamattiesību piemērošanā un aizsardzībā Eiropā.

Rezolūcijā deputāti aplūko vairākus piemērus par tiesību aktiem vai lēmumiem, kas pieņemti vai izskatīti sešās valstīs – Krievijā, Ukrainā, Moldovā, Lietuvā, Latvijā un Ungārijā.

Deputāti arī pauž nožēlu, ka minētie tiesību akti homofobiju un dažkārt arī vardarbību padara likumīgu un ka tiesību aktus izmanto, lai arestētu iedzīvotājus un piemērotu viņiem naudassodus, vēršoties arī pret heteroseksuāliem iedzīvotājiem, kas pauž atbalstu lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām vai ir iecietīgi pret viņiem.

Tiesības uz kopdzīvi, partnerattiecībām vai laulību

Deputāti uzskata, ka minēto iedzīvotāju “pamattiesības tiks vairāk aizsargātas, ja šiem cilvēkiem būs pieejamas tādas likumīgas iespējas kā kopdzīve, reģistrētas partnerattiecības vai laulība”, un aicina tās dalībvalstis, kas pašlaik nenodrošina šīs iespējas, apsvērt šādu rīcību.

Aicina Komisiju un dalībvalstis “ierosināt pasākumus, lai civilstāvokļa dokumentu spēkā esamība tiktu savstarpēji atzīta, pamatojoties uz savstarpējās atzīšanas principu”.

Nosodījums vardarbībai Sanktpēterburgā un Kijevā

Deputāti nosoda homofobisko vardarbību un draudus Sanktpēterburgā un Kijevā šā gada maijā. Viņi atgādina, ka ES nolīgumos ar trešajām valstīm ir iestrādāti nosacījumi par pamattiesību ievērošanu.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā