Par valsts turpmākās attīstības veicināšanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs 24.maijā piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā augstu valsts pārvaldes amatpersonu un uzņēmēju diskusijā “NAP vadmotīvs – ekonomikas izrāviens: VAI un KĀ izrausimies?”. Diskusijas laikā amatpersonas un uzņēmēji aktīvi diskutēja par valsts turpmākās attīstības veicināšanu un Nacionālās attīstības plāna 2014.–2020.gadam lomu tajā, uzsverot cilvēkkapitāla nozīmību darba tirgū un izglītības nozīmi sabiedrības un valsts attīstībā.

Tāpat diskusijas dalībnieki apmainījās viedokļiem par iespējamiem risinājumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un nodokļu sistēmas optimizēšanai atbilstoši valsts un uzņēmēju interesēm, kā arī mēģināja identificēt Latvijas konkurētspējas prioritātes, to potenciālu un priekšrocības.

Diskusijā E.Sprūdžs uzsvēra: “Nozīmīga loma Latvijas reģionu, tātad arī valsts kopējā ekonomiskajā izaugsmē turpmāk būs efektīvas pārnozaru un teritoriāli orientētas uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveidošanai, Rīga nevar būt sākums un beigas valsts izaugsmei, mēs varam paveikt daudz vairāk, ja ekonomiskajā izrāvienā kopā iet Latvijas pilsētas un novadi, sākot ar pierobežu un beidzot ar piejūras teritoriju.”

Viens no risinājumiem šādas sistēmas izveidei ir reģionālo attīstību aģentūru izveidošana, kur, no vienas puses, valsts piedāvātais atbalsts uzņēmējdarbībai būs jaunā kvalitātē, balstoties uz iesaistīto valsts institūciju sadarbību, bet, no otras puses, īstenojot atvērtu pieeju, tiktu efektīvāk izmantots vietējais potenciāls un caur sabalansētu valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju iesaisti pārvaldē nodrošināta kontrole, lai nepieļautu politikas procesa monopolizāciju. Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Latgales reģiona rīcības plāns būs kā pilotprojekts pārejai uz integrētu un maksimāli atvērtu pieeju plānošanā un pakalpojumu sniegšanā, piemēram, izveidojot uzņēmēju konsultantu tīklu.

Tāpat ministrs vērsa diskusijas dalībnieku uzmanību uz to, ka būtisks ir pašu pašvaldību sniegtais atbalsts un interese piesaistīt uzņēmumus savās teritorijās. Pašvaldībām šobrīd ir minimāli netieši ieguvumi no uzņēmumu darbības, īpaši, ja tie nerada jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka jāveic izmaiņas nodokļu politikā un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelī, kā arī jāatceļ ierobežojumi attiecībā uz pašvaldību iespējām rīkoties ar savu mantu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa