Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Kristīne Jaunzeme. Valsts pārvaldē strādājošo motivācija

Valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošie ir daudz kritizēti par nespēju īstenot pārvaldības funkcijas iedzīvotāju interesēs un publiskās pārvaldes reformas, īstenot uzdevumus un sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem draudzīgā un saprotamā veidā. Šo uzskaitījumu varētu turpināt, un zināmā mērā šai kritikai var piekrist, taču tas nav šīs publikācijas mērķis, un šajā rakstā autore apskatīs un analizēs jautājumu par to, kas motivē dažādu jomu profesionāļus un neprofesionāļus pievienoties publiskā pārvaldē strādājošo pulkam un strādāt publiskajā sektorā, kā arī šo motivāciju ietekmējošos un deformējošos faktorus. Publikācijā autore analizē ārējo motivētāju ietekmi uz publiskā pārvaldē strādājošo motivāciju, kā arī iekšējo motivētāju nozīmi un nepieciešamību ilgtspējīgās motivācijas sistēmās. Tāpat autore analizēs mērķu nenoteiktības un neskaidrības, pastāvīgas pamatotas un nepamatotas kritikas, kā arī pastāvīgu reformu ietekmi uz publiskā pārvaldē strādājošo motivāciju un attiecīgi arī darba rezultātiem.

• Māris Onževs. Likumdevēja tiesības samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību: AS “Latvijas Krājbanka” gadījums

Rakstā AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa administratora atlīdzības apmēra noteikšanas kontekstā visupirms ir izvērtēta Kredītiestāžu likuma 166.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertās tiesību normas juridiskā daba. Savukārt, pamatojoties uz secināto, ir veikta gan Kredītiestāžu likuma iespējamo grozījumu par minētā administratora atlīdzības samazināšanu priekšnoteikumu analīze, gan arī šādu grozījumu spēka laikā izvērtēšana. Raksta nobeigumā piedāvāti risinājumi Kredītiestāžu likuma grozījumu pieņemšanai un tiesiskai attiecināšanai arī uz Krājbankas maksātnespējas procesu. Viena no pēdējā laika nozīmīgākajām aktualitātēm Latvijas ekonomikas un tiesību sfērā ir saistīta ar akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas pasludināšanu. Ņemot vērā, ka pēc aktīvu apjoma Krājbanka bija uzskatāma par vienu no lielākajām Latvijas finanšu iestādēm, sabiedrībā salīdzinoši plašu rezonansi ieguva informācija par maksātnespējas procesa administratora iespējamās atlīdzības apmēru, kuru proporcionāli veido daļa no tā atgūtajiem Krājbankas finanšu līdzekļiem.

• Inese Tenberga. Kā mācīt privātās tiesības 21.gadsimtā

Kā pamatoti savā monogrāfijā norāda profesors A.Maļko, “lai tiesību vide darbotos aktīvi un rezultatīvi, tajā strādājošajiem speciālistiem jābūt apveltītiem ar atbilstošām zināšanām, prasmēm, iemaņām, kompetenci un profesionālismu, jo jurisprudence ir vesela pasaule ar savu valodu, zināšanu sistēmu, tradīcijām, vēsturi, kultūru”. Nav šaubu, ka jurista profesionālismu un kompetenci nevar izmērīt, balstoties uz augstākās mācību iestādes nosaukumu vai piedāvāto lekciju kursu sarakstu. Uzreiz jāatzīmē, ka šo speciālistu sagatavošanas līmenis tīri tehniski nav salīdzināms kaut vai tādēļ, ka juridiskā izglītība ir neatņemama katras valsts nacionālās tiesību sistēmas, pasniegšanas tradīciju un kultūras daļa. Tomēr citu valstu pieredze juridiskās izglītības pasniegšanas metodēs būtu apspriešanas vērta, domājams, ne vien saistībā ar valsts izglītības reformu, bet arī jebkurā no astoņām akreditētajām augstākajām mācību iestādēm, kurās tiek sagatavoti juristi.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv