Ekonomikas ministrija:

Par Konkurences padomes priekšsēdētāja amata kandidāti

Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja amatam virzīs ilggadējo KP darbinieci Skaidrīti Ābramu, kuru par piemērotāko kandidāti šim amatam vienbalsīgi atzinusi konkursa atlases komisija.

S.Ābramai ir maģistra grāds vadības zinātnē Latvijas Universitātē. Zināšanas viņa papildinājusi Šveices institūtu “Akad” un “IMAKA” pēcdiploma studijās ekonomikas zinātnēs, Austrijas Ekonomikas palātas Ekonomikas veicināšanas institūta menedžmenta kursos, kā arī vairākos kursos apguvusi grāmatvedību un finanšu rādītāju analīzi. S.Ābrama no 2004.gada līdz 2009.gadam pildījusi KP padomes locekles amata pienākumus, bet līdz 2011.gada oktobrim bijusi KP vecākā ekonomiste. Pirms darba KP S.Ābrama bija Vācijas “Internationaler Bund” valodu un sociālās pedagoģijas institūta direktora vietniece.

No 2011.gada oktobra S.Ābrama vada Austrijas Ekonomikas ministrijas projektu “Austrijas investīciju veicināšanai Baltijā”, kas ietver pētījuma izstrādi par aktuālo transporta un loģistikas situāciju Latvijā un Lietuvā.

Tāpat S.Ābrama bijusi lektore Latvijas tiesnešu apmācības semināros par konkurences tiesību piemērošanu un Eiropas Komisijas starptautiskajā tiesnešu apmācības seminārā “Codacons”. Viņa bijusi arī Eiropas Komisijas finanšu instrumenta TAIEX (Technical Assistance and Information Exchange) eksperte dažādās valstīs, kā arī Eiropas Komisijas programmā “Twinning” izstrādājusi projektu un sagatavojusi aktivitātes konkurences politikas ieviešanai Moldovas konkurences iestādē.

S.Ābrama par galvenajiem uzdevumiem KP priekšsēdētājas amatā saka: “Konkurences padomes galvenie uzdevumi paliks nemainīgi – nesaudzīga konkurences pārkāpumu apkarošana un konkurences veicināšana tirgus segmentos, kur tā ir nepietiekama. Lai to īstenotu vēl sekmīgāk, ir konsekventi jāturpina pilnveidot izmeklēšanas un ekonomiskās analīzes metodes lietu izpētē un tirgu uzraudzībā. Tāpat ir jāattīsta arī Konkurences padomes administratīvās spējas, lielāku uzmanību veltot personālpolitikai, lai novērstu pieredzējušu ekspertu aiziešanu no KP un veicinātu darbinieku profesionalitāti un motivāciju, kā arī mazinātu birokrātisko slogu iestādē, veidojot sistēmisku sadarbību ar klientiem.”

“Latvijai kā salīdzinoši nelielai ekonomikai godīga un vienlīdzīga konkurence ir ļoti svarīga. Konkurence ir ne vien virzītājspēks un atslēgas vārds uzņēmumu attīstībai, bet arī ikvienam patērētājam, jo tas, cik sekmīgi funkcionē tirgus un kādi tajā ir konkurences apstākļi, ietekmē mūsu ikdienas tēriņu un izdevumu apjomu. Konkurences padomei tāpēc ir ļoti liela atbildība, īstenojot konkurences attīstības un aizsardzības politikas jautājumus. Tāpēc mums kopīgiem spēkiem ir jāpaaugstina Konkurences padomes kapacitāte, nostiprinot tās pozīcijas kā institūcijai, kuru ciena tās profesionālā, kompetentā, operatīvā un taisnīgā darba dēļ,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

KP priekšsēdētāju pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets uz pieciem gadiem. Pēc atbilstoša Ministru kabineta lēmuma S.Ābrama darbu KP priekšsēdētājas amatā sāktu pildīt 26.jūnijā.

KP priekšsēdētāja amata konkursā, kas tika izsludināts, jo iepriekšējā KP vadītāja Ieva Jaunzeme kļuva par Labklājības ministrijas valsts sekretāri, pieteicās pieci kandidāti, no kuriem trīs tika izvirzīti konkursa otrajai kārtai.

Konkursa kandidātu atlases komisiju vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, bet tajā darbojās arī Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa, ekonomikas ministra padomniece Inese Druviete un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Atklāts konkurss uz KP priekšsēdētāja amatu tika izsludināts 12.aprīlī. Konkursā pretendentiem tika izvirzītas šādas prasības: augstākā izglītība jurisprudencē, ekonomikā, vadības zinībās vai citā pielīdzināmā jomā, izpratne par konkurences tiesību jomu, to regulējošiem normatīvajiem aktiem Latvijā un Eiropas Savienībā, zināšanas par to piemērošanu, izpratne par ekonomikas procesiem Latvijā, ne mazāk kā trīs gadu pieredze vadošā amatā.

Tāpat pretendentiem tika prasītas labas analītiskās spējas un stratēģiskās plānošanas prasmes, augsta atbildības sajūta, precizitāte un labas komunikācijas prasmes, teicamas latviešu un labas angļu valodas zināšanas (citu valodu prasme tiks uzskatīta par priekšrocību), atbilstība Valsts civildienesta likuma prasībām, nevainojama reputācija.

KP priekšsēdētājs plāno, vada un organizē iestādes darbu un nodrošina tās darbības tiesiskumu, rīkojas ar iestādei piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un atbild par to izlietojumu, vada un organizē padomes sēdes un sanāksmes.

Daiga Grūbe, ekonomikas ministra preses sekretāre

Par tiešu un netiešu atbalstu biodegvielas nozarei

Pēdējo nedēļu laikā sabiedrībā noris aktīva diskusija par un ap biodegvielas nozari Latvijā. Tas, kas ir noticis ar biodegvielas nozari mūsu valstī, ir liels visu iesaistīto pušu panākums. Tas ir panākums valstij kopumā, jo tikušas radītas darba vietas, maksāti nodokļi un esam palielinājuši zaļo enerģiju izmantošanu transporta sektorā.

Biodegvielas nozare Latvijā ir izveidota ar ievērojamu valsts budžeta atbalstu – 67,3 miljoniem latu piecu gadu periodā. Līdz šim nozare saņēmusi gan tiešo atbalstu no valsts budžeta, gan netieši atbalstīta akcīzes nodokļa atlaides un obligātā piejaukuma fosilajai degvielai veidā. Valsts līdzšinējais tiešais atbalsts, mūsuprāt, ir bijis pietiekams un palīdzējis nozarei izveidoties. Tik liels atbalsts no valsts budžeta nav bijis nevienai citai nozarei.

Ekonomikas ministrijas ekspertu veiktā analīze un ierobežotās valsts budžeta iespējas liecina, ka nozares turpmākai attīstībai ir jāturpina līdzšinējie netiešā atbalsta instrumenti, vienlaikus atsakoties no tiešām subsīdijām.

Par Krievijas skujkoku apaļkoku importu

Saistībā ar 2012.gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem jau tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.

Uzņēmumi, kas 2004. vai 2007.gadā no Krievijas importējuši priedes un egles apaļkokus kopā vismaz 5000 m³ apmērā (vēsturiskie importētāji) un tuvākajos divos trīs gados varētu atjaunot importu, ir aicināti līdz maija beigām informēt Ekonomikas ministriju par iespējamo interesi iegūt tradicionālo importētāju tiesības.

Tradicionālās tiesības nodrošinās būtiskus ieguvumus vēsturiskiem importētājiem, garantējot iespējas ar 2012.gada rudeni par ievērojami zemākiem eksporta tarifiem no Krievijas ievest vēsturiskiem importa apjomiem pielīdzināmus daudzumus. Turpretim jaunajiem importētājiem būs iespēja rindas kārtībā pieteikties uz daļu no kvotas ietvaros pieejamā Krievijas skujkoku apaļkoku importa.

Tradicionālo tiesību pieteikšana ir svarīga ES kvotas sistēmas izveidošanai, un tādēļ uzņēmumu pieteikšanās būs jāveic 20 kalendāro dienu laikā pēc Eiropas Komisijas regulas stāšanās spēkā (2012.gada jūnija sākumā), ar ko tiks izveidots kvotas darbības mehānisms.

Plānots, ka jaunā regula stāsies spēkā 2012.gada jūnija sākumā, un pēc Krievijas iestāšanās PTO ar 2012.gada augustu/septembri nodrošinās mehānismu Krievijas priedes un egles apaļkoku importam ES ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. Šobrīd piemēroto 25% (bet ne mazāk kā 15 eiro/m³) vietā tarifu kvotas ietvaros 3,5 milj. m³ priedes apaļkoku importam tiks piemērots 15% Krievijas eksporta tarifs, bet 6 milj. m egles apaļkoku importam 13% eksporta tarifs.

Noteiktie kvotu apjomi ir balstīti uz ES vēsturiski lielākajiem Krievijas koksnes importa rādītājiem, un, ņemot vērā vispārējo situāciju starptautiskajos tirgos, tuvākajos gados tie būs pilnībā pietiekami ES kokrūpniecības nozares importa vajadzībām.

Zīmīgi, ka pirms 2008.–2009.gadā Krievijas īstenotās eksporta tarifu paaugstināšanas Latvijas kokrūpniecības nozare ar teju 15% bija viena no lielākajām Krievijas skujkoku apaļkoku importētājām ES (2.vietā aiz Somijas). Tādējādi Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem ir būtiskas vēsturiskās intereses Krievijas apaļkoku importā.

Līdztekus jāatzīmē, ka līdz ar Krievijas dalību PTO tā samazinās eksporta tarifus arī citu sugu, t.sk. bērza un apses, apaļkokiem.

Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa