Finanšu ministrija:

Par konsolidētā kopbudžeta deficītu janvārī–aprīlī

Sekmīga nodokļu ieņēmumu izpilde un zemāki izdevumi šā gada aprīlī, salīdzinot ar šā gada februāri un martu, nodrošināja pārpalikumu gan valsts konsolidētajā budžetā, gan pašvaldību budžetā. Tā rezultātā šā gada janvārī–aprīlī konsolidētā kopbudžeta deficīts bija gandrīz divas reizes mazāks nekā šā gada pirmajā ceturksnī un veidoja 23,5 miljonus latu, izdevumiem (1730,2 miljoni latu) pārsniedzot ieņēmumus (1706,7 miljoni latu).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, konsolidētā kopbudžeta deficīts šā gada pirmajos četros mēnešos samazinājās par 191,4 miljoniem latu. Deficīta apmēru kopbudžetā šā gada pirmajos četros mēnešos noteica deficīts valsts konsolidētajā budžetā (ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus) 94,7 miljonu latu apmērā, kas bija par 176,2 miljoniem latu mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Savukārt pašvaldību budžetā šā gada janvārī–aprīlī bija 64,6 miljonu latu pārpalikums, kas salīdzinājumā ar 2011.gada attiecīgo periodu ir palielinājies par 18,8 miljoniem latu.

Salīdzinājumā ar 2011.gada pirmajiem četriem mēnešiem kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada janvārī–aprīlī pieauga par 15,2% un kopumā bija 1385,6 miljoni latu. Ekonomiskā attīstība joprojām sekmēja pieaugumu visu nodokļu ieņēmumos, it īpaši pievienotās vērtības nodoklim (par 71,6 miljoniem latu) un iedzīvotāju ienākuma nodoklim (par 26,4 miljoniem latu), kā arī palielinājās ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (par 43,0 miljoniem latu).

Pašvaldību budžetā, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, šā gada pirmajos četros mēnešos bija vērojama labvēlīga situācija un kopš gada sākuma katru mēnesi saglabājās pārpalikums. Lielākais pārpalikums šā gada pirmajos četros mēnešos bija izveidojies Rīgas pilsētas pamatbudžetā, un tas bija 24,1 miljons latu, kas ir par 12,8 miljoniem latu vairāk nekā 2011.gada pirmajos četros mēnešos. Pašvaldību naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums 2012.gada aprīļa beigās bija 294,3 miljoni latu, un kopš šā gada sākuma tas palielinājās par 36,5 miljoniem latu.

Šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ieņēmumus pašvaldību budžetā sekmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu palielinājums. Pozitīvās izmaiņas skaidrojamas ar darba samaksas, kā arī citu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu palielināšanos. Pašvaldību budžeta izdevumi šā gada janvārī–aprīlī saglabājās 2011.gada pirmo četru mēnešu līmenī. Taču jāatzīmē, ka bija vērojamas izmaiņas atsevišķās izdevumu pozīcijās, kur pieauga izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kā arī kapitālajiem izdevumiem, taču samazinājās izdevumi sociālajiem pabalstiem.

Par jauniešu atbalsta programmām Baltijas reģiona valstīs

Finanšu ministrija sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu 22. un 23.maijā Rīgā rīkoja Eiropas Sociālā fonda (ESF) Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības tīkla pasākumus.

Pirmajā dienā notika ekspertu seminārs “Jaunieši, kas agri pamet mācības un neturpina izglītību”, kurā pieredzē dalījās Baltijas jūras reģiona valstu ESF vadībā iesaistīto institūciju, programmas “Jaunatne darbībā” un Mūžizglītības programmas pārstāvji. Semināra dalībnieki diskutēja par jauniešu atbalsta programmām Baltijas jūras reģiona valstīs, kā arī par sadarbību jauniešu integrācijai izglītības sistēmā. Cita starpā tika pārrunātas dažādas ES finanšu avotu savienošanas iespējas sadarbības projektu īstenošanai nākotnē.

Otrajā pasākuma dienā notika kārtējā ESF Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības tīkla sanāksme. Sadarbības tīklu veido Baltijas jūras reģiona valstu ESF vadošo iestāžu un atsevišķu administrējošo iestāžu pārstāvji. Sanāksmes laikā tika pārrunātas ESF starptautiskās sadarbības aktualitātes sadarbības tīkla valstīs. Tāpat tika diskutēts par ESF sniegto atbalstu NVO projektiem, kā arī tika prezentēti labas prakses projektu piemēri.

ESF Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības tīkls darbojas ar mērķi veicināt pieredzes apmaiņu starp ESF administrēšanā iesaistītajām institūcijām un sekmēt starptautisko sadarbību Baltijas jūras reģionā.

Finistrija 2007.–2013.gada ES fondu plānošanas periodā koordinē ESF starptautiskās sadarbības īstenošanu. Sadarbības tīkla pasākumi tiek finansēti no Zviedrijas ESF Padomes projekta līdzekļiem.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa