Labklājības ministrija:

Par ilgstošā bezdarba problēmas pētīšanu Latvijā

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora pienākumu izpildītāja Vivita Pūliņa 25.maijā parakstīja sadarbības līgumu ar Pasaules Banku par zinātniska pētījuma “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?” veikšanu.

Pētījumā analizēs ilgstošā bezdarba iemeslus, nabadzības slazdus, pabalstu un darbaspēka nodokļu sakarību, pašlaik īstenotos atbalsta pasākumus. Tā veicēji sagatavos priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

Pētījuma rezultāti būs publiski pieejami 2013.gada sākumā.

Labklājības ministre Ilze Viņķele norāda: “Šajā pēckrīzes periodā, kurā saskaramies ar demogrāfiskajiem un nodarbinātības izaicinājumiem, Latvijai ir ļoti būtiski rūpīgi izsvērt katru pieņemto lēmumu, lai tie tik tiešām būtu virzīti uz valsts turpmāku attīstību. Ekspertu atzinumos balstīti lēmumi – tā ir prakse, kura būtu jāievieš ikdienas lēmumu pieņemšanā. Esam pateicīgi par iespēju saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem un Pasaules Bankas, kuras ekspertu kompetence ir vairākkārt apliecināta Latvijas valstij izšķirīgos brīžos.”

Pasaules Bankas (PB) reģionālais vadītājs Polijā un Baltijas valstīs Havjers Deviktors atzīst: “Latvija ir parādījusi, ka stingra apņemšanās un veselīga politika var palīdzēt valstij ātrāk atgūties no smagas ekonomiskās krīzes. Atgriežoties straujākai ekonomiskajai izaugsmei, tagad izaicinājums ir samazināt krīzes atstāto mantojumu, īpaši būtiski ir ieviest sistēmas, kas ļaus ilglaicīgajiem bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū. Pasaules Banka ir ļoti gandarīta kopā ar Latvijas valdību strādāt pie šādu jautājumu risināšanas.”

Zinātnisko pētījumu veiks ar saskaņā Papildu saprašanās memorandā starp Eiropas Komisiju un Latviju noteikto saistībā ar 2012.gadā sagatavojamo sociālās palīdzības sistēmas reformu un aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pilnveidošanu. Pētījuma īstenošanu nodrošinās PB, piesaistot starptautiski atzītus ekspertus.

Zinātniskajā pētījumā plānots analizēt šādus procesus:

1) darba tirgus stāvoklis un situācijas attīstība pēckrīzes periodā;

2) cilvēku bez pieejas vai ar ierobežotu pieeju darba tirgum profilēšana;

3) izdevumu un snieguma analīze bezdarbnieku atbalsta programmām Latvijā;

4) Latvijas nodokļu un pabalsta sistēmas savstarpējā mijiedarbība un tās radītā finansiālā motivācija iesaistīties darba tirgū;

5) nodarbinātības politikas ietekme;

6) citu valstu pieredze, sasaistot sociālos pabalstus ar aktivizācijas pasākumiem;

7) iespējas veidot tādas ienākumu un nodarbinātības atbalsta programmas, kas sniedz optimālu līdzsvaru starp dalības darba tirgū veicināšanu un pietiekama sociālā atbalsta sniegšanu.

3.aprīlī valdība apstiprināja LM ierosināto papildu atbalstāmo darbību (izmaksu pozīciju) NVA īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi atbalsta pasākumi” ietvaros, lai īstenotu zinātnisku pētījumu “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?”.

Pētījuma veikšanas darba uzdevums ir sagatavots un saskaņots ar Eiropas Komisijas dienestiem, kā arī citām iesaistītajām pusēm. Sagaidāmās pētījuma izmaksas ir 200 tūkstoši latu, ko apmaksās NVA īstenotajam Eiropas Sociālā fonda projektam piešķirtā finansējuma ietvaros. Pētījuma īstenošanu 30 tūkstošu ASV dolāru apjomā līdzfinansēs arī PB.

Par cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugumu

Pēdējo četru gadu laikā Latvijā būtiski – par 30 tūkstošiem cilvēku – pieaudzis cilvēku ar invaliditāti skaits. Šāda tendence krīzes un pēckrīzes periodā daļēji skaidrojama ar sociālās aizsardzības un atbalsta pasākumiem, ko valsts piedāvā cilvēkiem ar invaliditāti, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Pēc LM rīcībā esošās statistikas, 2011.gada decembrī Latvijā bija 148 919 cilvēki ar invaliditāti, bet 2008.gada decembrī tikai 118 898 cilvēki. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ik gadu veic invaliditātes ekspertīzi aptuveni 55 tūkstošiem cilvēku. Cilvēku ar invaliditāti skaits palielinās kopš 2008.gada, kad pieaugums bija 10,1%; 2009.gadā – 14,4%. Kopš 2010.gada pieaugums samazinājies līdz 4,2% un līdz 5,1% 2011.gadā.

Kopš 2008.gada strauji pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem invaliditāte noteikta pirmreizēji, īpaši I un II invaliditātes grupā, kā arī pensijas vecuma cilvēku vidū. Proti, invaliditāte noteikta daudziem cilvēkiem, kuri jau iepriekš sasnieguši pensionēšanās vecumu, bet kuriem ir pietiekami smagi funkcionālie traucējumi un grūtības veikt pašaprūpi. Šādu pieaugumu LM skaidro ar 2008.gada janvārī ieviesto invalīda kopšanas pabalstu 100 latu apmērā. To ieviesa, lai materiāli atbalstītu cilvēkus, kuriem nepieciešama īpaša kopšana un ir papildu izdevumi aprūpes, medikamentu vai citām vajadzībām.

Savukārt bērna invalīda kopšanas pabalsta ieviešana ir palielinājusi materiālo atbalstu bērnu invalīdu ģimenēm, bet nav veicinājusi bērnu invalīdu skaita pieaugumu.

LM uzsver, ka invalīdu skaita pieaugums krīzes un pēckrīzes gados vērojams arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā pasliktinās cilvēku finansiālā situācija, kas negatīvi ietekmē iespējas rūpēties par veselību, laikus apmeklējot ārstu un saņemot medicīnas pakalpojumus.

Atgādinām, ka Latvijā kopš 2010.gada 31.marta ir spēkā ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Tas nozīmē, ka Latvija ir apņēmusies virzīties uz konvencijā noteikto saistību pilnīgu izpildi, orientējoties uz pakalpojumu un atbalsta pasākumu nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, nodrošinot iespēju būt ekonomiski patstāvīgiem, nevis pasīvi saņemot sociālo palīdzību no valsts.

Jaunus atbalsta pakalpojumus Latvijā ievieš divējādi:

• tos paredzot specifiskai mērķa grupai un situācijai ar noteiktiem kritērijiem (piemēram, surdotulka pakalpojums izglītības programmas apguvei, pabalsts īpašas kopšanas nodrošināšanai, personīgo transportlīdzekļu pielāgošana invalīdu vajadzībām u.tml.);

• paredzot atbalstu visiem cilvēkiem ar invaliditāti vai atbilstoši invaliditātes grupai (piemēram, subsidētās darbavietas, ar ienākuma nodokli neapliekamais ienākums, atlaides sabiedriskajā transportā u.c.).

Valsts atbalstu cilvēki ar invaliditāti saņems arī turpmāk. Piemēram, sākot ar 2012.gada 1.septembri, paredzēts nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti tiesības vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai.

Cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas ir aktīvas LM sadarbības partneres, kas līdzdarbojas invaliditātes politikas uzdevumu formulēšanā, jaunu pakalpojumu ieviešanā, kā arī problemātisko situāciju risināšanā. Nevalstiskās organizācijas vienlaikus ir pozitīvs piemērs valsts funkciju deleģēšanai: kopš 2010.gada Latvijas Neredzīgo biedrība īsteno valsts pasūtījumu cilvēkiem ar redzes invaliditāti, savukārt Latvijas Nedzirdīgo savienība – cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Par ģimenei draudzīgākajiem komersantiem

Godinot tos darba devējus, kuru darbības politika un pakalpojumi ir draudzīgi bērniem un ģimenēm, “Ilgstpējas indeksa 2012” noslēguma pasākumā 25.maijā labklājības ministre Ilze Viņķele pasniedza apliecības par ģimenei draudzīga komersanta statusu.

Šogad ģimenei draudzīga komersanta statusu saņēma 11 uzņēmumi: AS “Latvenergo”, SIA “Grifs AG”, SIA “Statoil Fuel & Retail Latvia”, SIA “VTU Valmiera”, Ceļu satiksmes drošības direkcija, SIA “Neste Latvija”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, AS “SEB banka”, SIA “Rimi Latvia”, “Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle, AS “Swedbank”.

Labklājības ministre Ilze Viņķele uzsver: “Šogad ģimenei draudzīga komersanta statusa piešķiršana svin pirmo nozīmīgo jubileju – to piešķir jau piekto reizi. Neesmu pārsteigta, ka statusa saņēmēju vidū dominē tieši skandināvu uzņēmumu pārstāvniecības Latvijā. Šīs valstis tradicionāli ir īpaši domājušas par to, kā padarīt maksimāli ērtu dzīvi ģimenēm ar bērniem un arī apkārtējo vidi veidot tādu, kurā labi jūtas ikviena vecuma iedzīvotājs. Mums ir uz ko tiekties, un mans novēlējums ir, lai ar katru gadu pieaug gan to darba devēju skaits, kam tiek piešķirts šis statuss, gan darbinieku skaits, kuriem nepieciešams elastīgs darba laiks ģimenes pieauguma dēļ.”

Atlasītie uzņēmumi saņēma īpašu apliecību un uzlīmi, kas apstiprina, ka šajā uzņēmumā īsteno ģimenei draudzīgu politiku. Uzņēmēji ieguvuši tiesības ģimenei draudzīga komersanta statusa logotipu gadu izmantot savā interneta vietnē, plašsaziņas līdzekļos un darba sludinājumos.

Uzņēmumus, kuri ieguvuši ģimenei draudzīga komersanta statusu, apzināja un izvērtēja sadarbībā ar Ilgtspējas indeksu, kopīgi izstrādājot un indeksa aptaujas anketā integrējot atbilstošus kritērijus par ģimenei draudzīgas politikas īstenošanu uzņēmumā. Statusu labklājības ministrija piešķir uzņēmumiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, gan plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus un nodrošinot atbilstošu vidi.

Viens no kritērijiem statusa piešķiršanai ir uzņēmuma orientācija uz efektīvu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, piemēram, nodrošinot attālinātā darba iespējas, elastīgu darba laiku. Tāpat vērtē arī nodarbināto veselības aizsardzību darba vietā, uz klientu orientētu pakalpojumu sniegšanu, atbalsta nodrošināšanu bērniem un ģimenēm veltītiem pasākumiem, iesaistīšanos labdarībā. Vērtē arī uzņēmuma telpu un aprīkojuma atbilstību bērna vajadzībām. Ne mazāk būtiskas ir rūpes par klientiem. Tās veicina lojalitāti uzņēmumam, kā arī sekmē tā reputāciju, īpaši starptautiskajos tirgos.

2011.gadā ģimenei draudzīga komersanta statusu saņēma 12 uzņēmumi. Pirmoreiz konkurss “Ģimenei draudzīgs komersants” norisinājās 2007.gadā. Īstenojot ES politiku par darba un ģimenes dzīves apvienošanu, to aizsāka Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Par Ilgtspējas indeksa iniciatīvu

Balstīts uz starptautiski atzītu metodoloģiju, Ilgtspējas indekss ļauj izvērtēt uzņēmumu darbību piecās jomās – uzņēmuma stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, ietekme uz vidi un sabiedrība. Ilgtspējas indeksa iniciatori ir nacionālā līmeņa sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. Indeksa metodoloģiju un projekta vadību nodrošina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts.

Aktivitāte tiek īstenota ESF projekta “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” ietvaros.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa