Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 24.maijā

AM: Par kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību, saglabāšanu un publisko pieejamību

24.maijā Ministru kabineta valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Par kara upuru apbedījumiem”, kas noteiks Latvijas Republikā atrodamo kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību, saglabāšanu un publisko pieejamību.

Likumprojekts nosaka, ka kara upuris ir Latvijas Republikas teritorijā bruņoto konfliktu darbību rezultātā kritusi vai mirusi bruņotajiem spēkiem piederīga persona, karagūsteknis, kaujā kritis vai nogalināts partizāns, pretošanās kustības dalībnieks, masu terora akciju laikā nogalināta persona, kā arī filtrācijas, internēto vai deportēto personu nometnēs mirušais vai nogalinātais.

Par kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšanu atbildīgā institūcija ir Aizsardzības ministrija, kuras uzdevumos ietilps apbedījumu reģistra vešana un uzturēšana, kara upuru kapsētu un kapavietu saglabāšanas uzraudzība, atzinumu sniegšana par jaunas kapsētas vai kapuvietas izveidošanu, lēmumu pieņemšana par atļauju izsniegšanu kara upuru apbedījumu vietu izpētei.

Personām, kuru īpašumā atrodas kara upuru kapsētas un kapuvietas, jāievēro nosacījumi par šo vietu izmantošanu, uzturēšanu un saglabāšanu, jānodrošina piekļūšana kapsētai vai kapuvietai, kā arī jāinformē par bojājumu vai prettiesisku darbību, kas notikusi īpašumā.

Likumprojekts paredz arī nosacījumus pārapbedīšanas veikšanai, nosakot gan pienākumu saņemt atļauju pirms pārapbedīšanas uzsākšanas, gan nepieļaujot kara upuru apbedījumu atrašanos tiem nepiemērotā vietā. Fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā atrodas kara upuru mirstīgās atliekas, ļauj pārapbedīšanai nepieciešamās darbības veikt bez maksas.

Lai nodrošinātu pēc iespējas plašākas un detalizētākas datubāzes – kara upuru apbedījuma reģistra – izveidi, paredzēts, ka fiziskām un juridiskām personām bez maksas jāsniedz ziņas par kara upuru apbedījumiem līdz 2013.gada 31.decembrim. Šie dati tiks iekļauti arī Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

LM: Par rīcības plānu “Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017.gadam” īstenošanai

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi rīcības plānu “Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017.gadam” īstenošanai. Tajā paredzēti konkrēti pasākumi, kurus plānots īstenot līdz 2014.gadam, lai sekmētu atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem un veicinātu tām labvēlīgas vides attīstību.

Rīcības plāna mērķis ir veicināt valsts atbalstu ģimenēm, sekmējot to rašanos, noturīgumu un labklājību, stimulēt dzimstību un mazināt reproduktīvās veselības riskus, sniegt palīdzību esošajām un topošajām ģimenēm krīzes situācijās, kā arī stiprināt laulību un tās vērtību sabiedrībā.

Kā viens no pasākumiem paredzēta materiālā atbalsta palielināšana ekonomiski aktīvām ģimenēm, piemēram, paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu bērnu. Plānots arī izstrādāt priekšlikumus kompleksai pieejai ģimenes mājokļa problēmu risināšanai.

Tāpat rīcības plānā noteikti pasākumi pirmskolas izglītības iestāžu pieejamības veicināšanai no bērna pusotra gada vecuma. Jau šogad plānots pirmsskolas iestādēs iedzīvināt principu “nauda seko skolēnam”, kā arī noteikt, ka pašvaldībām nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina alternatīvas iespējas bērna pieskatīšanai, piemēram, auklīšu dienesti, pakalpojuma pirkšana no privātajiem bērnudārziem u.c.

Vienlaikus tuvākajos gados paredzēts īstenot vairākus pasākumus reproduktīvās veselības risku mazināšanai. Piemēram, sākot ar 2014.gadu, plānots nodrošināt īpaši sagatavotu speciālistu konsultācijas sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu. Tāpat domāts ieviest pasākumu kompleksu (atbalsta grupas, atbalsta personas u.c.) ģimenēm, kuras ir saskārušās ar negatīvu grūtniecības un dzemdību pieredzi vai bērna zaudējumu. Plānā arī paredzēts ieviest valsts atbalsta pasākumus neauglības ārstēšanai.

Rīcības plānā ietverta arī rehabilitācijas programmu izstrāde vardarbības ģimenē novēršanai. No 2014.gada paredzēts ieviest sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušajiem pilngadīgiem cilvēkiem. Tāpat sociālās rehabilitācijas pakalpojumi būs paredzēti varmākām – cilvēkiem, kuri veikuši vardarbību ģimenē. Profesionāli strādājot ar varmāku un upuri, tiktu mazināta vardarbība ģimenē un sabiedrībā.

Noteikti arī vairāki citi tuvākajos gados īstenojami pasākumi, kas paredz ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, laulības institūta stiprināšanu, mājokļu politikas sekmēšanu, ārpusģimenes aprūpes uzlabošanu un adopcijas veicināšanu, atbalstu ekonomiski aktīvajām ģimenēm, infrastruktūras pilnveidošanu, atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti un vardarbībā cietušām personām u.c.

Plāns izstrādāts sadarbībā ar nozaru ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām. Rīcības plānu pamatnostādņu “Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam” īstenošanai 2012.–2014.gadam 24.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar citām institūcijām un jāpieņem valdībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par pievienošanos konvencijai par nelikumīgu darbību novēršanu aviācijā

Latvija pievienosies konvencijai, kuras mērķis ir modernizēt un nostiprināt starptautiskās sadarbības tiesisko regulējumu nelikumīgu darbību novēršanai un apkarošanai civilās aviācijas jomā.

2010.gada 10.septembra Konvencija par cīņu pret nelikumīgām darbībām starptautiskās civilās aviācijas jomā tika pieņemta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Diplomātiskajā konferencē par aviācijas drošību Pekinā, taču spēkā tā stāsies tikai tad, kad to būs parakstījušas un ratificējušas visas ICAO dalībvalstis, tai skaitā Latvija. Tāpēc 24.maijā valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināts konvencijas pieņemšanai un apstiprināšanai Latvijā sagatavotais likumprojekts. Tas paredz kā atbildīgo par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā noteikt satiksmes ministru. Paredzēts, ka satiksmes ministrs arī tiks pilnvarots Latvijas vārdā parakstīt konvenciju.

Konvencija nosaka, kādos gadījumos var uzskatīt, ka persona ir izdarījusi noziegumu, viņas saukšanu pie atbildības, dalībvalsts rīcību nozieguma izdarīšanas gadījumā, konvencijas juridisko spēku attiecībā pret citiem tiesību aktiem, strīdu izšķiršanu, kā arī skaidro dažādus ar civilās aviācijas drošību saistītus terminus. Starptautiskā līguma preambulā pausts ICAO dalībvalstu satraukums par to, ka nelikumīgas darbības pret civilo aviāciju apdraud personu un īpašuma drošību un aizsardzību, būtiski ietekmē gaisa satiksmi, lidostu darbību un aeronavigāciju, kā arī grauj pasaules tautu uzticību civilās aviācijas drošai un pareizai darbībai. Izteikta arī pārliecība, ka šo draudu novēršanas darbību efektivizēšanai steidzami jāstiprina starptautiskās sadarbības tiesiskais regulējums.

24.maija VSS tika izsludināts arī likumprojekts “Par Protokolu papildus Konvencijai par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”. Arī šis protokols tika pieņemts ICAO konferencē Pekinā un vēl nav stājies spēkā. VSS izsludinātais likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu jau minēto protokolu. Savukārt protokola mērķis ir pieņemt noteikumus, kuri papildina 1970.gada 16.decembrī Hāgā parakstīto Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu. Latvija šai konvencijai pievienojās 1998.gada 22.novembrī.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par pārejas perioda pagarināšanu piena produktu izstrādājumu iepakojuma izlietojumam

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.97 “Noteikumi par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām piena produktiem un saliktiem piena produktiem”, ko 24.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas noteikumos paredz pagarināt pārejas periodu iepakojuma izlietojumam piena produktu izstrādājumiem līdz 2014.gada 13.decembrim. Šobrīd noteikumi paredz, ka pārejas periods marķēšanas prasību piemērošanai iepakojumam, kas marķēts ar piena produktu izstrādājumu nosaukumiem, izlietojams līdz 2012.gada 1.septembrim.

Ņemot vērā, ka ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kas paredz regulā noteikto jauno vispārējo marķēšanas prasību obligātu piemērošanu no 2014.gada 13.decembra, tad pārejas perioda pagarināšana ļaus ražotājiem marķējuma nomaiņu atbilstoši prasībām veikt vienreiz, nevis divreiz, tā samazinot iepakojuma nomaiņai nepieciešamās izmaksas.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa