Par grozījumiem Kriminālprocesa likumā

Saeima 24.maijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz vairākus uzlabojumus, kas paātrinās krimināllietu iztiesāšanu.

Jaunā Krimināllikuma redakcija paredz, ka visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas iztiesās apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts. Šāda kārtība ir viens no soļiem, lai paātrinātu krimināllietu izskatīšanu. Tāpat lietas vairs netiks skatītas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā, kas patlaban kā otrā instance izskata atsevišķu kategoriju krimināllietas. Uz lietas uzskatīšanu palātā nereti jāgaida gadiem, bet atlikto lietu skaits sasniedz pat 40 procentus.

Ar likuma grozījumiem plānots ierobežot līdz šim novēroto tiesu praksi kavēties ar pilna tiesas sprieduma sastādīšanu. Jaunā likuma redakcija sašaurina iespējas atlikt pilna sprieduma sastādīšanu – to varēs darīt tikai lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ. Tāpat pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu varēs atlikt tikai vienu reizi.

Patlaban likums nosaka, ka tiesa var sagatavot saīsinātas formas spriedumu, bet pilnu spriedumu sagatavo 14 dienu laikā. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ pilns tiesas nolēmums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.

Pašlaik ir gadījumi, kad pilns tiesas spriedums tiek sastādīts pat pēc vairākiem mēnešiem, tādējādi kavējot lietas virzību un šajā laikā padarot neiespējamu apelācijas vai kasācijas sūdzības iesniegšanu. Par šādu tiesību aizskārumu notiesātie var vērsties ar sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Lai mazinātu tiesu noslodzi un saīsinātu lietu izskatīšanas ilgumu, likuma grozījumi paredz tiesām iespējas plašāk izmantot rakstveida procesu. Tāpat, lai samazinātu atlikto lietu īpatsvaru, lietas vairs neatliks, ja lietas iztiesāšanā iesaistīti vairāki prokurori un uz sēdi nav ieradies kāds no viņiem. Lieta nebūs jāatliek arī tad, ja uz sēdi nebūs ieradies kāds no apsūdzētā aizstāvjiem.

Tāpat likuma grozījumi paredz, ka arī lieciniekam, kurš neattaisnoti nav ieradies uz tiesas sēdi, varēs piemērot ne tikai procesuālās sankcijas, bet arī piespiedu atvešanu.

Krimināllikuma grozījumos atbilstoši Eiropas Savienības prasībām precizētas arī vairākas tiesību normas, kas saistītas ar starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā. Tās regulē gan ārvalstī notiesātās personas pārņemšanu soda izciešanai Latvijā, gan Latvijā notiesātas personas nodošanu soda izciešanai citā valstī. Šis regulējums attiecas arī uz vienā valstī piespriestu sodu, Eiropas Savienībā piemēroto finanšu sodu un mantas konfiskācijas izpildi citā valstī.

Kriminālprocesa likuma grozījumi stāsies spēkā 1.jūlijā.

Saeimas preses dienests