Saeimas 2012.gada 24.maija sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir deviņi.

Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 24.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.171/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.172/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.165/Lp11, pirmais lasījums) un alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.267/Lp11).

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu?

Pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi!

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz atsaukt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Par atsaukšanu nobalsoja vienbalsīgi visi komisijas deputāti, un šādu viedokli pauda arī uz komisijas sēdi uzaicinātie NEPLP pārstāvji.

Vispirms gribu uzsvērt, ka komisija kopā ar NEPLP pie likuma grozījumiem ir strādājusi ļoti atbildīgi: pārskatīti attiecīgie starptautiskie dokumenti, kā arī apzināta citu valstu pieredze. Un jāteic, ka citu valstu pieredze attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu jeb mediju regulāciju ir ļoti dažāda. Ir ļoti svarīgi, ka ir panākta konceptuāla izpratnes maiņa par to, vai mediju jomā ir iespējama regulācija. Līdz šim Latvijā noteicošā bija nostādne, ka mediju telpā nekāda regulācija nav vajadzīga un nav pat iespējama, un, galvenokārt no šī pieņēmuma vadoties, tapis spēkā esošais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Strādājot kopā ar NEPLP, esam secinājuši, ka šāda galēji liberalizēta pieeja kļuvusi par iemeslu tam, ka dominējošāku lomu Latvijas informatīvajā telpā iegūst ārvalstu retranslētie kanāli, tostarp Krievijas TV kanāli. Tajos ir vieta gan nedraudzīgai propagandai pret mūsu valsti, gan arī vērtībām, kuras ir svešas demokrātiskai, eiropeiskai valstij, kāda ir arī Latvija.

Šobrīd izpratnē ir noticis pagrieziens no izteiktas liberalizācijas uz mediju vides regulēšanu. Izrādās, ka to ļauj, piemēram, arī tās pašas Eiropas direktīvas, kuras līdz šim tika izmantotas par argumentu galējai liberalizācijai. Te varētu minēt gan Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, gan arī Universālo pakalpojumu direktīvu.

Minēšu, piemēram, Eiropas Parlamenta 2006.gada 27.aprīļa rezolūciju, kurā ir teikts, ka kultūras darbībām, precēm un pakalpojumiem ir gan ekonomiska, gan kultūras iedaba, jo tie ir identitātes, vērtību un nozīmes nesēji un līdz ar to pret tiem nevajag izturēties tikai kā pret tirdzniecības vērtību.

Arī Universālo pakalpojumu direktīva nosaka, ka dalībvalstis var noteikt pamatotas saistības, kas jāievēro īpašu radio un televīzijas kanālu pakalpojumu raidīšanai.

Tātad tas, kas līdz šim vai nu tīši nav darīts, vai ko vilcinājušies darīt, Latvijā ir iespējams, un citas valstis rīkojas tā, lai aizsargātu savu mediju telpu. Šajā ziņā komisija konsekventi ies uz priekšu. Tomēr šobrīd komisija lūdz izņemt likumprojektu no darba kārtības, tāpēc ka minētie grozījumi ir saistīti ar nacionālo komerckanālu (TV3 un LNT tajā skaitā) darbību un saistībā ar šiem komerckanāliem un plānoto to apvienošanos nesen pieņemts Konkurences padomes lēmums. Šī lēmuma noteikumi attiecas uz tik būtiskiem jautājumiem kā abu nacionālo komerckanālu atrašanās TV bezmaksas virszemes apraidē, abu uzņēmumu veidoto programmu izplatīšana, ko veic maksas televīzijas operatori; šī lēmuma nosacījumi skar retranslāciju.

Tie ir ļoti būtiski jautājumi, un komisija un NEPLP ir vienisprātis par to, ka minētie grozījumi ir jāaplūko kontekstā ar Konkurences padomes lēmumu. Šis lēmums ir tapis zināms tikai nesen, līdz ar to mēs tātad vēl gribētu arī izskatīt šī lēmuma nosacījumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu, pret to, ka tiktu izslēgti šie likumprojekti? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekti izslēgti no darba kārtības.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteikusies deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt lielu pateicību mūsu kolēģei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai par pamatīgo darbu, ko viņa kā šī likumprojekta referente ieguldīja likumprojekta tapšanā. (Aplausi.)

Otrkārt, es gribu uzsvērt to, ka šis likumprojekts nav tāds likumprojekts, kas attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju radītu komforta zonu politiskajām partijām un deputātu kandidātiem, jo šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai veicinātu daudz tiešāku saziņu starp politiskajām partijām, kandidātiem un vēlētājiem. Mēs zinām, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti augsts neuzticības līmenis – sabiedrība neuzticas politiķiem, Saeimai, valdībai. Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai politiskās partijas un deputātu kandidāti daudz precīzāk, daudz tiešāk sabiedrībai izskaidrotu savas programmas, savas nostādnes, savus pieņemtos lēmumus.

Ja šis likumprojekts tiks pieņemts un kļūs par likumu, tad, cerams, vairs nebūs iespējams ar liela finansējuma palīdzību uztaisīt skaistu, burvīgu, emocionāli pievilcīgu priekšvēlēšanu kampaņu un pēc tam vienkārši sēdēt mīkstā klubkrēslā un skatīties, kā pieaug reitingi.

Šajā likumprojektā ir saglabātas arī ļoti daudzas būtiskas lietas, kas ir jau šobrīd esošajā Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un kas ir saistītas ar tādām demokrātiskām normām kā, piemēram, tā, ka ikvienai partijai, ikvienam deputātu sarakstam, kas kandidē vēlēšanās, ir iespējams saņemt 20 bezmaksas raidlaika minūtes.

Šis likumprojekts paredz arī to, ka 30 dienas pirms vēlēšanām nebūs iespējams izvietot apmaksātu politisku reklāmu televīzijās. Tas ir ļoti būtiski, lai politiskās partijas iesaistītos vienlīdzīgā cīņā, kā es jau sacīju, – daudz vairāk runātu par savām programmatiskajām nostādnēm, skaidrotu cilvēkiem savas nostājas un parādītu savos sarakstos esošās personības.

Likumprojekts ļoti būtiski precizē šīs lietas un precizē kārtību... to, ko deputātu kandidāti var darīt un ko viņiem ir atļauts darīt, un to, kādi ir viņu pienākumi priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.

Es ceru, ka pēc tam, kad Saeima pieņems šo likumprojektu, mums vairs neradīsies tādas situācijas, kāda radās man personīgi. Kad pirms 11.Saeimas vēlēšanām es no rīta stāvēju uz Tērbatas ielas un Lāčplēša ielas stūra, dalīdama savus bukletus, diemžēl pie manis pienāca liela auguma policists, kas man paskaidroja, ka es nodarbojoties ar nelikumīgu aktivitāti neatļautā vietā. Kad es apstrīdēju šo tēzi, policists bija gatavs aizvest mani uz iecirkni.

Es ceru, ka pēc tam, kad šis likumprojekts būs pieņemts šeit, Saeimā, pēdējā lasījumā, tādas situācijas vairs neradīsies nevienam, kam ir bijusi šāda pieredze iepriekš... Policija ir viņus dzenājusi gan Liepājas tirgū, gan arī citās vietās, piemēram, Centrālās stacijas laukumā Rīgā, kad tie sazinājās ar vēlētājiem un dalīja savus bukletus.

Vēl viena būtiska lieta šajā likumprojektā ir tā, ka tas paredz administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu priekšvēlēšanu laikā. Arī tas ir ļoti būtisks solis, lai visas partijas tiktu noliktas uz vienlīdzīgiem pamatiem priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.

Visbeidzot es gribu teikt, ka es tiešām esmu priecīga, ka šī Saeimas komisija, kurā ir pārstāvētas visas frakcijas, protams, ir spējusi vienoties par šī likumprojekta virzību, un es ceru, ka tas iezīmēs jaunu posmu tajā, kā politiskās partijas un deputātu kandidāti sazinās ar vēlētājiem, padarīs vēlētājus informētākus un viņu izvēli kvalitatīvāku.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Irinas Cvetkovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 17.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana” –, ir saņemts vēl viens iesniegums par iespējamām darba kārtības izmaiņām. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdē un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) komisijas izstrādāto likumprojektu „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 14 priekšlikumus un tos rūpīgi izvērtējusi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Reskājs, un komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. – deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Diemžēl nokavēju attiecībā uz savu 1.priekšlikumu. Lūdzu mani atvainot! Un lūdzu ļaut man runāt septiņas minūtes, apvienot pirmo un otro reizi.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, runājiet septiņas minūtes, jā!

V.Reskājs. Paldies.

Tiem, kas varbūt nepamanīja vai varbūt aizmirsa, atgādinu, ka 1.priekšlikums bija par bezdarba mazināšanu jauniešu vidū.

Šobrīd statistika par bezdarbu jauniešu vidū ir graujoša: pēc Eurostat datiem, Latvijā 30 procenti bezdarbnieku ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras dati atšķiras no Eurostat datiem. Uz 2012.gada 30.aprīli NVA uzskaitē bija 127 tūkstoši bezdarbnieku, no tiem 14 tūkstoši jeb 11 procenti – jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Starpība starp Eurostat datiem un NVA datiem ir izskaidrojama galvenokārt ar to, ka ne visi jaunieši bezdarbnieki reģistrējas kā darba meklētāji.

No minētajiem bezdarbniekiem 60 procenti jauniešu, reģistrējoties NVA, neatzīmē, ka viņiem bijusi iepriekšēja darba pieredze. Ja var ticēt Eurostat datiem un pieņemt, ka kopējais jauniešu bezdarbnieku skaits Latvijā ir vienāds ar 30 procentiem, tad to jauniešu bezdarbnieku skaits, kuriem, iespējams, nebija iepriekšējas darba pieredzes, ir vienāds ar 23 tūkstošiem (protams, pie nosacījuma, ka mēs saglabājam NVA piedāvāto proporciju – 40 un 60).

Kā galvenie iemesli, kuru dēļ jauniešiem ir problēmas atrast darbu, tiek minēti pieredzes trūkums un iegūtās izglītības neatbilstība darba tirgus prasībām. Bieži jaunieši paši nezina, ko vēlas, un, savu nākotnes profesiju izvēloties, nepievērš uzmanību tam, vai šī profesija būs pieprasīta darba tirgū.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, daļai jauniešu ir grūtības atrast darbu arī zemo zināšanu dēļ. 65 procentiem no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem ir pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība, 7 procentiem izglītība ir zemāka par pamatizglītību, bet jauniešu ar iegūtu profesionālo izglītību ir 20 procenti un ar augstāko izglītību – 7 procenti.

Eiropas Savienībā notiek aktīvas diskusijas par bezdarba mazināšanas programmām jauniešu vidū. Vēlos atgādināt, ka arī Latvija saņēma vēstuli no Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu, kurā viņš aicina Latviju izstrādāt pasākumu plānu, kas mazinātu bezdarbu jauniešu vidū. Latvija no savas puses apņēmās izstrādāt priekšlikumus līdz 1.aprīlim, un 4.aprīlī šie priekšlikumi tika prezentēti, un šogad jauniešu bezdarbnieku atbalstam ir paredzēti aptuveni 3 miljoni latu. Tomēr es personīgi nekur neieraudzīju tādu mērķi – ne tikai realizēt dažādus pasākumus, bet arī sekmēt to, lai jaunatne tiktu nodarbināta pēc visiem šiem pasākumiem.

Statistikai. 2011.gada dati liecina, ka jaunieši piedalījušies vairākos šādos NVA organizētajos pasākumos. Tomēr to, ka jauniešu bezdarbnieku skaits kopš 2010.gada beigām oficiāli samazinājies par apmēram 2,5 procentiem, viennozīmīgi var sasaistīt arī ar kopējo ekonomiskās situācijas uzlabošanos, nevis tikai vērtēt kā pozitīvu efektu no Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajiem pasākumiem. Tas liecina par to, ka pasākumi ir mazefektīvi un ir nepieciešams tos pilnveidot, izstrādājot nacionālo plānu jauniešu nodarbinātības veicināšanai.

Bieži jaunatnes loma sabiedrībā netiek novērtēta un tiek uzskatīts, ka jaunieši ir jauni un viņiem vēl visa dzīve ir priekšā, tāpēc paši spēs parūpēties par sevi un gan jau kaut kā izsitīsies. Arī politiķu vidū jauniešu politikas tēma ļoti bieži tiek aizbīdīta tumšākajā stūrī dēļ tā, ka tiek uzskatīts, ka jaunieši ir sociāli neaktīvi un reti piedalās vēlēšanās. Tomēr es aicinu attapties un padomāt, jo, attīstoties tehnoloģijām, jaunatnes loma valsts politikas veidošanas procesā ar katru gadu būtiski palielinās. Jaunieši, vismobilākā sabiedrības grupa, ilgi nespēdami atrast darbu, bieži izvēlas pamest valsti un meklēt laimi citur. Tātad ļoti tuvredzīgi rīkojas tie, kuri uzskata, ka labāk būs, ja mēs atbalstīsim pensionārus vai bērnus, bet ignorēsim jauniešus. Vēlos atgādināt, ka tieši jaunatne ir ikvienas valsts nākotne. Tieši no jauniešu vēlmes saistīt savu dzīvi ar savu dzimteni un tieši no jauniešu spējas iegūt konkurētspējīgu izglītību un veiksmīgi iesaistīties darba tirgū ir atkarīgs tas, vai būs valstī bērni un vai būs pensijas pensionāriem.

Šo grozījumu mērķis ir motivēt uzņēmējus pieņemt darbā jaunieti bez iepriekšējas pieredzes. Savukārt jauniešiem tad ir iespēja apliecināt sevi.

Nākamais, bet ne mazāk svarīgais šo grozījumu mērķis ir signāls sabiedrībai, signāls mūsu jaunatnei: valsts domā par jums un vēlas, lai jūs paliekat te – Latvijā!

Izstrādājot šos priekšlikumus, es lūdzu komentārus arī no Nodarbinātības valsts aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Studentu apvienības.

Ko raksta NVA? Jaunieši ir viena no grupām, kuras ekonomiskā krīze ir ietekmējusi visvairāk, jo brīvu darba vietu skaita samazināšanās rezultāts ir tas, ka jauniešiem pēc izglītības ieguves šobrīd ir grūti iekļauties darba tirgū.

Latvijas Pašvaldību savienība kopumā šobrīd nevar atbalstīt šos priekšlikumus, jo tai trūkst informācijas, taču tā uzskata šo problēmu par aktuālu un, kad tai būs pieejams vairāk informācijas, būs gatava to atbalstīt.

Latvijas Jaunatnes padome viennozīmīgi atbalsta šos priekšlikumus. Diemžēl neatsaucās Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. Toties caur Latvijas Jaunatnes padomi atsaucās un savus komentārus iesniedza Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kura kopumā atbalsta šos pasākumus.

Nobeigumā... Es uzskatu, ka, lai atrisinātu jauniešu nodarbinātības problēmu, pirmām kārtām ir nepieciešams sakārtot mūsu izglītības sistēmu, jau no skolas sola sniedzot priekšstatu jaunatnei par tām profesijām, kuras valstij būs prioritāras. To nav grūti izdarīt tad, ja tiek kvalitatīvi izstrādāti un ievēroti vidēja un ilgtermiņa plānošanas dokumenti. Caur budžeta vietām valsts augstskolās ir jākontrolē jaunu speciālistu apmācības kvantitāte, ņemot vērā reālu darba tirgus pieprasījumu, kā arī jāizstrādā valsts līmeņa prakses nodrošināšanas programma.

Ir nepieciešams celt profesionālās izglītības prestižu un atjaunot tās materiāli tehnisko bāzi.

Diemžēl mans uzstāšanās laiks beidzas...

Nobeigumā es... kaut gan balsojums jau notika, tomēr es lūdzu katru deputātu palīdzēt un savu iespēju robežās risināt jauniešu bezdarba problēmas. Esmu pārliecināts, ka Latvija šajā jautājumā noteikti var būt par piemēru visai Eiropas Savienībai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinās debates par 2. – deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Augsti godājamie kolēģi! Es gribu teikt tikai vienu komentāru par pilnīgi visiem šiem ZZS priekšlikumiem. Teikšu diezgan skarbi, ka šī rīcība 11.Saeimā atgādina tādu realitātes šovu „Ekstrēmās pārvērtības”. Iepriekšējā Saeimas sēdē mūs visus brīdināja par to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana būšot katastrofa pašvaldībām, ka tā vispār neesot vajadzīga, ka iedzīvotājiem tā neko nedošot, un tā tālāk. Savukārt vienu dienu vēlāk tika saņemts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegums, ka nodoklis ir jāsamazina no 25 uz 16 procentiem. Tas ir ļoti lielā pretrunā ar jūsu iepriekš teikto!

Man ir liels prieks, ka jūs atbalstāt Reformu partijas ideju par 9 procentiem un... par nodokļa samazināšanu, bet tas ir jādara atbildīgā veidā, un mēs arī turpmāk strādāsim pie tā, lai šo nodokli samazinātu.

Būtiski ir tas, ka mēs nedrīkstam darīt to strauji un mums tas ir jādara atbildīgi.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es neatbalstīšu!

Un strādāsim tālāk! No 25 procentiem uz 20 – šāds iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums šajā brīdī Latvijas ekonomikai ir vispiemērotākais.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šoreiz, lai izvairītos no skarbiem apvainojumiem populismā, kādi varētu sekot, uzreiz par visiem trijiem maniem priekšlikumiem par nodokļiem pateikšu, ka nekas nav manis paša izdomāts. Es esmu vienkārši rūpīgi sekojis koalīcijas partiju programmām, sadarbības memorandiem un redzamāko pārstāvju izteikumiem, un mani priekšlikumi ir vērsti uz to, lai jūs paši izmantotu šo lielisko iespēju pildīt publiskajā telpā dotos solījumus.

Vispirms par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Es piedāvāju to samazināt par 3 procentiem no 2013.gada 1.janvāra un tad nākamajos divos gados vēl tikpat, trīs gadu laikā sasniedzot 16 procentus līdzšinējo 25 procentu vietā.

Kas tad mani pārliecināja? Mani pārliecināja ļoti izsvērts raksts portālā Delfi, no kura es kādu gabaliņu nocitēšu. „Finanšu ministrija prezentē ierosinājumus, kas paredz no šī gada jūlija samazināt PVN no 22 uz 21 procentu, argumentējot, ka tas samazinās pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu, atvieglos cilvēkiem izmaksas par ikdienas tēriņiem un veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju un visādus citus latviešu brīnumpasakām cienīgus scenārijus.

Šī vēlme nav nekas cits kā papildu vēlme nodrošināties Māstrihtas kritēriju izpildei, bet tas nedrīkst būt pašmērķis. Galvenajam mērķim tuvākajiem gadiem ir jābūt iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai, ekonomikas konkurētspējas palielināšanai, ēnu ekonomikas straujai ierobežošanai. Primārais ir samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli ar 2013.gadu par 3 procentiem, kas katram nodokļu maksātājam vidēji katru mēnesi dod papildus 12 latus maciņā. Ja rēķinām no vidējās darba samaksas pēc nodokļu nomaksas, tie ir 324 lati gadā, turpretī PVN samazināšana par 1 procentu dotu maksimums 2 latu ietaupījumu nodokļu maksātāju ikmēneša budžetā.

Tādēļ aicinu neraustīt PVN likmes, bet sākt strādāt pie iedzīvotāju maciņa biezuma palielināšanas, no 2013.gada samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3 procentiem.” Citāta beigas.

To visu ir teicis Reformu partijas deputāts Jānis Ozoliņš, kurš nupat bija tribīnē. (Aplausi.) Un pats viņš šodien acīmredzot... pats balsos par šīm brīnumpasakām, jā!

Savukārt tie paši 9 procenti trīs gados... Tas ir ierakstīts Reformu partijas programmā kā galvenais reformas virziens, un šis pats cipars ir ierakstīts arī Valdības deklarācijas 38.pantā, bet Nacionālā apvienība savā programmā runā par nodokļa pazemināšanu pat līdz 15 procentiem. Piebildīšu vien, ka deklarācijas 38.pantā... punkts Nr.1... paredzēts, ka darbaspēka nodokļu samazināšanas iespējas ir jāizstrādā kopā ar sociālajiem partneriem, kurus arī jūs pārsteidzāt diemžēl nesagatavotus.

Tāpēc aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un sākt pildīt savās programmās dotos solījumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Cienījamie zaļie un zemnieki! Jums vajag vairāk komunicēt savā starpā.

Pirms nedēļas deputāte Dana Reizniece-Ozola izvirzīja to pašu jautājumu: „Kāpēc jūs neierosinājāt samazināt darbaspēka nodokļus par 9 procentiem?” Un es aizgāju uz tribīni un uz to it kā atbildēju, bet tagad man tas jādara vēlreiz. Tātad par 9 procentiem mēs atkal...

Programma... Man ir liels prieks, ka mūsu programma tiek lasīta (No zāles dep. I.Grigule: „Laba programma!”), bet tas jādara uzmanīgāk. Ja jūs uzmanīgāk izlasītu mūsu programmu, tad jūs redzētu, ka no tiem 9 procentpunktiem ievērojama daļa bija plānota no pārlikšanas uz nekustamā īpašuma nodokli. Tas vēl nav noticis, jā... Tad līdz ar to no tiem 9 procentpunktiem, kā sākotnēji arī bija plānots, ap 5–6 procentiem tiks dabūts uz ekonomikas izaugsmes vai uz ēnu ekonomikas mazināšanās rēķina, kā tas arī tagad notiek, un pārējie 2–3 procenti tiks iegūti, pārliekot uz nekustamā īpašuma nodokli to nodokļu slogu... un arī, iespējams, uz patēriņa nodokli, ja mēs runājam par samazinātām PVN likmēm tur, kur ir iespējams to kompensēt.

Es nezinu, varbūt man nākamajā nedēļā vēlreiz vajadzēs kāpt tribīnē un runāt par to pašu. Ja jūs vēlaties, es varētu dot kādu privātu konsultāciju, jā. (No zāles dep. A.Bērziņš un dep. I.Grigule: „Cik maksā? Cik maksā?”) Bez maksas. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Bezmaksas!”)

Tas ir pirmais.

Par otro jautājumu. Par to, ka Jānis Ozoliņš ierosināja samazināt IIN nākamajā gadā par 3 procentpunktiem. Ir arī tāda lieta kā, teiksim, tā fiskālā telpa jeb fiskālās iespējas. Ja mēs arī plānojam atbilstību Māstrihtas kritērijiem, ja mēs runājam par budžeta deficītu, tas nozīmē, ka mēs varbūt diemžēl nevaram izdarīt visu to, ko mēs gribam; mums jāskatās arī uz budžeta deficītu. Tad, ja mēs skatāmies uz fiskālo telpu... Ja mēs nesamazinātu PVN un ja mēs nepalielinātu pēc tam neapliekamos minimumus, ja mēs nepalielinātu nodokļu atlaides apgādājamiem, tad vietas principā pietiktu arī IIN samazināšanai par tiem pašiem 3 procentpunktiem. Bet, tā kā politika tomēr – arī jums (nu, pirmām kārtām!) – es domāju, ir zināms kompromiss, tad... Tad, kad iekšā ir gan PVN samazinājums, gan arī IIN atvieglojumu palielināšana, tad vismaz uz nākamo gadu vieta ir tikai 1 procentpunktam.

Nu esmu gatavs atkal detalizēti izskaidrot visu to matemātiku.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Šis un nākamais mans priekšlikums ir vērsts uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Latvijā. Un es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie priekšlikumi faktiski neparedz nekādu papildu finanšu slogu budžetam.

Jūs zināt, ka pretēji vispārējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas principiem šobrīd likumā ir noteikts, ka pamatā par dividenžu ienākumu gūšanas dienu un attiecīgi par dividenžu ienākumu izmaksas dienu likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes ir aprēķinātas. Savukārt par dividendēm pielīdzināmu ienākumu gūšanas dienu un attiecīgi par to izmaksu dienu uzskata gada pārskata apstiprināšanas dienu individuālā uzņēmuma, kas ir nodokļa maksātājs, maksājumiem.

Nodoklis ir jāsamaksā avansā pirms faktiskās dividenžu izmaksas, un, lai saglabātu apgrozāmos līdzekļus, uzņēmumi nereti ir spiesti atlikt peļņas sadali vai plānot peļņas sadali caur kaimiņvalstīs nodibinātām sabiedrībām. Tā kā Komerclikums pieļauj dividenžu aprēķināšanu ne biežāk kā reizi gadā, arī valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi tiek atlikti vismaz par gadu vai pat neatgriezeniski zaudēti.

Ar nodokli tiek aplikta arī individuālo uzņēmumu nesadalītā peļņa, kas ir reinvestēta uzņēmumu saimnieciskajā darbībā un netiek izmaksāta īpašniekiem. Attiecīgi šī uzņēmumu grupa tiek mākslīgi nolikta sliktākā situācijā nekā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji.

Latvijas uzņēmumi tā rezultātā no naudas plūsmas viedokļa ir sliktākā stāvoklī nekā citu Eiropas Savienības valstu uzņēmumi, jo lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu dividenžu aprēķināšana ir iespējama biežāk nekā reizi gadā vai to aprēķināšana tiek pielīdzināta dividenžu faktiskajai izmaksai.

Kolēģi! Šie likuma grozījumi novērsīs nevienlīdzīgo situāciju attiecībā uz dažādām uzņēmumu kategorijām un ļaus vieglāk plānot uzņēmumu naudas plūsmu, neierobežojot apgrozāmo līdzekļu apmēru, un tiešām uzskatu, ka rezultāts būs tas, ka palielināsies Latvijas uzņēmumu konkurētspēja. Uzlabosies arī valsts un pašvaldību budžetu ienākumu naudas plūsma, jo uzņēmumi nebūs spiesti atlikt lēmumu par peļņas sadali. Tādējādi palielināsies kopējais valsts un pašvaldību budžetu ienākums.

Vēlos uzsvērt, ka piedāvātie grozījumi sagatavoti, konsultējoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

Aicinu atbalstīt šo ļoti labo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es arī piedalījos tajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, un es aicinu kolēģus nebūt greizsirdīgiem un atbalstīt šo priekšlikumu. Tik tiešām, šis priekšlikums būs ar pozitīvu fiskālo efektu un stiprinās mūsu valsts konkurētspēju, kā arī ļaus jauniem uzņēmumiem pārnest savas naudas plūsmas, lai tās būtu šeit, Latvijā, un maksāt nodokļus šeit, Latvijā, nevis domāt, kā izshēmot, lai šī nauda aizietu garām Latvijai.

Es varu apliecināt (es arī biju tajā sēdē!): mūsu rūpnieki arī šādu priekšlikumu atbalsta un karsti iestājas par to.

Tā ka es aicinu: nebūsim greizsirdīgi, atbalstīsim šo priekšlikumu! Tas neko nenodarīs jūsu principiem, tas tikai palīdzēs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs. Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu, neviens nebija greizsirdīgs, jo šis priekšlikums ir no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un no Latvijas Darba devēju konfederācijas; viņi ir vērsušies pie visām Saeimā esošajām frakcijām. Komisija nolēma šo, nākamo un 14.priekšlikumu izdalīt kā atsevišķus priekšlikumus un, veidojot likumprojektu, turpināt konsultācijas ar Finanšu ministriju, turpināt konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību un tad virzīt šos priekšlikumus kā atsevišķus likumprojektus. Jo praktiski šeit regulējums neatrisina jautājumu, jo akcionārs var būt gan uzņēmējs, gan privātpersona. Šis punkts atrisina tikai akcionāra kā privātpersonas jautājumu, bet neatrisina akcionāra kā uzņēmēja jautājumu. Līdz ar to ir nepieciešamas papildu konsultācijas, un tās mēs arī veiksim un veidosim atsevišķu likumprojektu šīs problēmas – kompleksas problēmas! – risināšanai.

Un tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 44, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. – deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 6. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 7. – deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. – Deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 11. – deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Pagājušajā nedēļā pie mums viesojās Ministru prezidents un stāstīja... teica skaistus vārdus par valdības veikumu, arī par valdības prioritātēm – ka tās ir konkurētspējas veicināšana, ēnu ekonomikas mazināšana, sabiedrības nevienlīdzības mazināšana... Un kas man ļoti iepatikās? Šis termins – „tautas ataudzes veicināšana”.

Tad nu, lūk, lai tie nepaliktu tikai kā skaisti solījumi un lai nesanāktu valdībai tā, kā sanāca ar „Pasažieru vilcienu”, – ka ir politiķi ar skaistu apņemšanos, bet pēc tam ir sliktās amatpersonas, kas visu ir sabojājušas –, es esmu sagatavojis savus priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām, un to būtība ir sekojoša: visu šo fiskālo efektu, ko mēs domājam... ko tiek piedāvāts panākt ar šo minimālo likmju samazināšanu, virzīt uz neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamiem palielināšanu. Tātad – to pašu fiskālo ietvaru... Mēs nepārkāpjam valdības izvēlētos parametrus. Bet ko mēs ar to panākam? Mēs panākam, ka tā vietā, lai vienkārši samazinātu šīs likmes, kas nedos šo vajadzīgo efektu – uzņēmējiem nākt laukā no ēnu ekonomikas – un kas konkurētspēju nozīmīgi nepalielinās... Es piedāvāju, ka, ja mēs to novirzām uz neapliekamo minimumu un atvieglojumiem par apgādājamiem, mēs varam panākt jūtamu efektu. Kāpēc? Tāpēc, ka... Ja mēs runājam tagad konkrēti par šo priekšlikumu – 11.priekšlikumu... Kad runa ir par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, tad es piedāvāju no nākošā gada to paaugstināt līdz 60 latiem (vismaz līdz 60 latiem!) un no 2014.gada – vismaz līdz 100 latiem. Tas iekļaujas šajos ietvaros, ko valdība ir nospraudusi. Tas nav populisms. Bet ko tas dos? Tas dos to, ka mazajām algām šī nodokļa likmes – reālās ienākuma nodokļa likmes – samazinājums būs daudz straujāks. Piemēram, 200 latu algai, ja 100 latu ir neapliekamais minimums, reālā ienākuma nodokļa likme nokritīsies līdz 12,5 procentiem, un tas jau ir jūtams samazinājums, kas būs vairāk motivējošs uzņēmējiem – sākt maksāt šīs mazās algas legāli, nodarbināt cilvēkus legāli; tas savukārt nozīmē, ka tas būs atspaids mūsu sociālajam budžetam, jo pieaugs ieņēmumi sociālajā budžetā un samazināsies izdevumi, kas būs vajadzīgi bezdarbnieku uzturēšanai... šo slēpto bezdarbnieku uzturēšanai.

Tāpēc mans priekšlikums ir atbalstīt šo, jo no savas puses opozīcija ir bijusi konstruktīva, un es ceru sagaidīt tādu pašu konstruktīvu attieksmi no koalīcijas puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I.Ribakovs (SC).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Laikam ir vieglāk runāt reizē par visiem trim priekšlikumiem – par 11., 12. un 13.priekšlikumu –, jo tie ir savstarpēji saistīti.

Protams, ja mēs varam atbalstīt 11. un 12.priekšlikumu, tad uzreiz jādomā, kā mēs kompensēsim pašvaldībām; tad uzreiz jārunā par 13.priekšlikumu. Ja mēs gribam palīdzēt tieši tiem cilvēkiem, kam ir tagad grūtības, un ja mēs runājam, ka tomēr ir ekonomikas izaugsme, un ja mēs gribam samazināt problēmas, kuras tagad, tuvākajā laikā, es domāju, būs ar skolotāju algām, mums jāatbalsta visi trīs šie priekšlikumi, tātad arī 12.priekšlikums, ar ko mēs vismaz daļēji varam atrisināt demogrāfisko situāciju mūsu valstī.

Es aicinu atbalstīt mūsu kolēģa priekšlikumus, visus trīs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Godātie kolēģi! Viss likumprojekts kopumā ir atbalstāms. Noteikti! Un arī „Saskaņas Centra” deputāti atbalstīja... gan gatavodamies vēlēšanām, gan pirms tām savās programmās, savas partijas programmās atbalstīja nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu, galvenokārt uz zemi. Uz zemi! Līdz ar to vēlreiz saku, ka likumprojekts ir atbalstāms. Manuprāt, ir svarīgi arī sekot līdzi citai nepieciešamībai – nodrošināt lielāku progresivitāti mūsu nodokļu sistēmā. Un ar deputāta Zariņa konkrēto priekšlikumu mēs izdarīsim nopietnu soli šajā virzienā.

Es saredzu šeit iespēju mazināt nevienlīdzību mūsu sabiedrībā, atvieglot mūsu Latvijas iedzīvotājiem slodzi uz naudas maku pirmām kārtām. Tas ir ļoti svarīgi.

Es gribu piebilst, ka šis priekšlikums nemaz negroza galveno mērķi šim likumprojektam, tas – vēl vairāk! – to padara stiprāku un sabiedrībā cienījamu. Līdz ar to, manuprāt, Ivara Zariņa priekšlikums ir vietā (No zāles: „Un laikā!”) un ir atbalstāms.

Lūdzu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Šodien mūsu opozīcija ir tiešām ļoti konstruktīva. Man patiesībā patīk gan deputāta Reskāja priekšlikums (es domāju, ka bija ļoti sakarīgs, un mājasdarbs pavisam noteikti bija izdarīts), gan arī deputāta Zariņa priekšlikums. Bet pirmām kārtām mēs tomēr runājam par priekšlikumu, kurš attiecas uz likumprojektu, kas tiks pieņemts steidzamības kārtībā. Un tur tomēr nepieciešamas tālākas diskusijas.

Ja mēs runājam konkrēti par atvieglojumiem par apgādājamām personām, tad es... nu mums te iepriekšējās sēdes atkārtojums... es atgādināšu, ka dotajā brīdī kārtība ir tāda, ka tie ir ierakstīti Ministru kabineta noteikumos... Un šobrīd notiek diskusijas par to, kā, cik, ko mēs varam atļauties un tieši kādā kārtībā... kā un kādā proporcijā tiks samazināti gan neapliekamais minimums, gan atvieglojumi par apgādājamām personām. Un, ja cienījamai opozīcijai nav iebildumu, mēs tomēr vēlētos tos saglabāt Ministru kabineta noteikumos. Jā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Iebildumi ir, un iebildumi ir principiāli. Vai nu jūs paši tagad nesekojat līdzi tam, ko jūs taisāties darīt, vai arī spēlējat cirku ar sabiedrību.

Ja jūs pieņemat tagad šos grozījumus, kuri paredz, kā jūs paši sakāt, maksimālo iespējamo likmju samazinājumu ienākuma nodoklim, tad ir jautājums, no kādiem resursiem jūs tālāk domājat panākt šo paaugstinājumu atvieglojumiem vai neapliekamajam minimumam. Un tieši tāpēc šodien es jums piedāvāju manu alternatīvu, kura atbildīs daudz vairāk, daudz precīzāk tam, ko jūs skaisti solāt, runādami par šo sabiedrības nevienlīdzības mazināšanu un par šo iespēju atbalstīt ģimenes ar bērniem, atbalstīt demogrāfiju. Jo šo priekšlikumu ideja ir šāda – pirms jūs izniekosiet visu šo fiskālo efektu uz šo minimālo likmju samazināšanu, virzīt to visu tikai uz atvieglojumu ģimenēm un neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Un mēs neatņemam Ministru kabinetam šo funkciju, mēs vienkārši pasakām, kāds ir šis minimālais līmenis, pie kura... kurš obligāti ir jāievēro. Ministru kabinets... tā, kā jūs arī sakāt... Mēs atstājam šo iespēju, ka viņi var skatīties un lemt, ka varbūt var to pacelt augstāk, tas būs viņu lēmums; mēs vienkārši ar likumu pasakām to, ka tas ir jāizdara. Un arī... Kas ir labs ar šiem priekšlikumiem? Tas atrisina šo problēmu ar pašvaldībām, jo, ja viss šis fiskālais efekts tiek vērsts uz neapliekamo minimumu vai uz atvieglojumiem par apgādājamiem, tad likums paredz, ka, šīs izmaiņas veicot, Ministru kabinetam ir jāparūpējas par to, lai pašvaldību ieņēmumi neciestu.

Tā ka šis, es uzskatu, ir ļoti veiksmīgs risinājums, kas precīzi atbilst valdības prioritātēm, un es aicinu atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Šodien tāda īpaša diena, jo mēs runājam par nodokļu samazināšanu, un rodas tāda situācija, ka... nu, šajās debatēs klausoties, rodas iespaids, ka tas ir slikti.

Es gribētu būt lepns par to, ka mēs to esam uzsākuši un darām pragmatiskā veidā.

Zariņa kungs, runa ir par to, kādā veidā sasniegt mērķi, un mēs esam izvēlējušies šo ceļu iet, deleģējot Ministru kabinetam šo uzdevumu – palielināt atvieglojumus par apgādājamiem un izsvērt, cik liela fiskālā telpa paliek atvieglojumiem saistībā ar neapliekamo minimumu. (No zāles dep. I.Zariņš: „Jūs jau visu naudu būsiet sadalījuši!”)

Fiskālā telpa ir pietiekama, un tas arī ir iemesls, kāpēc es piekrītu attiecībā uz 1 procentu... attiecībā uz nodokļa samazināšanu šogad... no nākošā gada 1.janvāra... un pēc tam, vēlāk... nevis 3 procenti uzreiz. Kā Vjačeslavs Dombrovskis teica, tas ir sava veida kompromiss, kā visefektīvāk to panākt. Ja mēs rēķināsim, no iedzīvotāju puses skatoties, tas efekts ir aptuveni 3 procentu robežās jau no nākošā gada.

Tā ka nevajag jaukt lietas! Es domāju, paliksim pie izvēlētā ceļa, šos priekšlikumus noraidīsim un skatīsimies, kā Ministru kabineta līmenī to jautājumu risināt tālāk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Komisija izanalizēja šo priekšlikumu un sliecās atbalstīt fiskāli izsvērto valdības iesniegto variantu, un neatbalstīja fiskāli neizsvērto, neizanalizēto Zariņa kunga priekšlikumu. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola un dep. A.Bērziņš: „Greizsirdība! Greizsirdība!”)

Tā ka lūdzu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 46, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Arī 12. – deputāta Zariņa priekšlikumu – komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Vispirms replika attiecībā uz iepriekš teikto.

Šis mans priekšlikums ir fiskāli, kā jūs teicāt, izsvērts un aprēķināts, es to izdarīju kopā ar Finanšu ministrijas ierēdņiem. (Tas jūsu informācijai!) Kā jūs to paši arī redzējāt, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē viņi pret to neiebilda... pret maniem priekšlikumiem. Un šo priekšlikumu būtība... es vēlreiz paskaidrošu... Šis efekts ir pat vēl minimālāks. Te ir vienkārši noteikti zemākie sliekšņi, kas būtu jāizdara, atstājot šo papildu manevru iespēju Ministru kabinetam. Arī attiecībā uz 12.priekšlikumu, kur ir runa par atvieglojumu par apgādībā esošajiem... Mans priekšlikums ir, ka nākošgad... tātad atkal doma... Mēs nerunājam par šo likmju samazinājumu, mēs visu šo fiskālo efektu vēršam tur, kur mums tas visvairāk būtu nepieciešams.

Pašlaik mūsu visaktuālākā problēma ir demogrāfija. Tātad palīdzēsim mūsu ģimenēm! Mēs varam visus šos miljonus, kurus jūs tagad gribat ar vienu, ar diviem procentiem nogriezt... varam koncentrēt, lai tie aizietu tur, kur mums tas ir visvairāk vajadzīgs. Tās ir mūsu strādājošās ģimenes, tie, kas rūpējas par bērniem, rūpējas par saviem vecvecākiem, tātad tie, kas dara to, ko lāgā nevar izdarīt valsts.

Tagad ir reāla iespēja to izdarīt!

Ja mēs runājam par aprēķiniem, ļoti konkrētus es varu pateikt kaut vai attiecībā uz nākošo gadu.

Tātad – ko piedāvā mans priekšlikums? Valdības priekšlikums ir tāds, ka šis efekts ir 57 miljoni. Mans priekšlikums – tie ir aptuveni 50 miljoni. Un tad tikai atliek vēl Ministru kabinetam... Vēl 7 miljoni... Atliek tad vēl izdomāt, kur tos likt.

Vēlreiz, kolēģi, atkārtoju: mēs runājam par reālu naudu! Tie ir desmitiem miljonu, kas var nākt uz mūsu ģimenēm, mūsu strādājošo ģimenēm, palīdzēt tām. Es aicinu to darīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!... Lūdzu rezultātu! (Balsojuma rezultāti neparādās. Starpsaucieni: „Tā ir zīme!”, „Atbalstīt!”)

J.Reirs. Nav svarīgi, kā balso, ir svarīgi, kā skaita...

Sēdes vadītāja. Nē, mēs tūlīt...

Nomierinieties! Mēs tūlīt noskaidrosim, vai ir tehniskas problēmas. Tātad tā ir tehnikas kļūda, kā redzat: rezultāta nav nekāda.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 45, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 13. – deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ja tas būtu tīri valsts administrējams un izmantojams nodoklis, nebūtu runa par šāda priekšlikuma nepieciešamību. Bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais pašvaldību ieņēmumu avots. Bija, ir un paliek! Līdz ar to jebkuras fiskāli pamatotas vai fiskāli nepamatotas spēles ar nodokļiem uzliek zināmu nastu uz pašvaldību pleciem.

Jāņem vērā, ka pēdējā laikā valdības politika ir vērsta uz to, lai nodotu valsts realizētās funkcijas pašvaldībām, nenodrošinot tām attiecīgu finansiālu nodrošinājumu. Spilgts piemērs tam ir pēdējie Saeimā izskatītie grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kuri paredz, ka visas rūpes un raizes, kas saistītas ar šo problēmu, ir atdotas pašvaldībām.

Šeit nav nekādas garantijas, ka cīņā, kas starp valdību un pašvaldībām norisinās par katru procentu sadalījumā, atkal nenotiks tas pats, kas notiek katru gadu. Tāpēc tas priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Ivars Zariņš, dod zināmas – ne pilnīgas, bet zināmas! – garantijas, ka pašvaldību intereses netiks skartas, jo tieši pašvaldības ir tās, kas sniedz iedzīvotājiem reālāko un jūtamāko palīdzību, risinot tās problēmas, ko mēs bieži vien radām šeit, šinī zālē.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nav saistīts ne ar vienu no iepriekš izskatītajiem un noraidītajiem vai atbalstītajiem priekšlikumiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Tā. Kāda ir priekšlikuma būtība? Tas skan sekojoši: „Ministru kabinets, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2013.gadam un nākamajiem gadiem, ievēro nosacījumu, ka grozījumi, kas samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, neietekmē ieņēmumu daļu pašvaldību budžetā.”

Manuprāt, tas ir ļoti taisnīgi.

Ja jūs tagad gribat nodemonstrēt, ka jūs esat gatavi rūpēties par tautu, ka jūs gribat samazināt nodokļus, tad, lūdzu, valdība, jūs arī uzņemieties atbildību par šo lēmumu, nevis atkal rīkojieties kā vienmēr: tradicionāli pieņemat kādu lēmumu, bet smagumu par tā izpildi uzliekat uz citu pleciem (šajā gadījumā – uz pašvaldībām).

Šis priekšlikums ir aktuāls neatkarīgi no tā, vai jūs esat noraidījuši tagad manus pārējos priekšlikumus, palikdami pie savējā. Jo šis princips būtu jāsaglabā, ja mēs negribam sagraut pašvaldību darbu. Ko jūs darāt ar savu it kā cēlo gājienu? Vienkārši samazināsim ienākuma nodokļa likmi un neparūpēsimies par pašvaldību ienākumiem? No kurienes tad pašvaldības pēc tam maksās naudu skolotājiem, veiks šīs sociālo pabalstu izmaksas, ja tām vienkārši nebūs naudas? Tātad atkal iznāk, ka kārtējo reizi jūs gribat to risināt uz sociāli visneaizsargātāko cilvēku rēķina.

Mans priekšlikums ir atbalstīt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es šeit aicinātu deputātu Zariņu nebūt greizsirdīgam un atsaukt savu priekšlikumu, jo faktiski Ministru kabinets, pieņemot šo likumprojektu un virzot uz Saeimu, ir ierakstījis protokollēmumā normu, kas paredz, ka, veidojot budžetu 2013.gadam un nākamo gadu budžetus, kur ir šie samazinājumi, Finanšu ministrijai tiek uzlikts par pienākumu kompensēt zaudējumus. Līdz ar to šāda norma jau ir – un vēl agrāk par to, ko jūs iesniedzāt. Tā ka es vēlreiz aicinu nebūt greizsirdīgam un atsaukt šo priekšlikumu. Un vēl gribu informēt mūsu kolēģus, ka, lai sūtītu budžetu uz Saeimu, ir nepieciešams Latvijas Pašvaldību savienības saskaņojums. Un visas 20 valdības... 20 gadus budžeti ir bijuši saskaņoti ar Latvijas Pašvaldību savienību, un vienmēr budžets tiek sabalansēts ar Latvijas Pašvaldību savienības interesēm un valsts interesēm. Nav bijuši tādi gadi, kad Latvijas Pašvaldību savienība neparakstītu vai nepiekristu. Arī šajos krīzes gados samazinājumi ir bijuši proporcionāli un faktiski pašvaldības vienmēr ir saņēmušas lielāku līdzekļu daudzumu, nekā sākotnēji bija plānots.

Es lūdzu arī nemaldināt sabiedrību un nestāstīt, ka tagad, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, cietīs pašvaldības. Un vēlreiz aicinu deputātu Zariņu nebūt greizsirdīgam un atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Nav runa par greizsirdību, par kaut kādām citām emocionālām izpausmēm. Ir runa par to, ka, ja pat eksistē, pieņemsim, – neviens to gan nav redzējis, – Ministru kabineta protokollēmums, tad tas ir pamats tam, lai nostiprinātu šo labo Ministru kabineta vēlmi pārejas noteikumos kā obligātu normu. Jo protokollēmums varbūt šodien ir viens, bet rīt var mainīties.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Man ir tā kā neērti tik pieredzējušam un nopietnam politiķim kā Reira kungs atgādināt, ka ir likums un ir protokollēmums un tiem ir ļoti atšķirīgs juridiskais spēks. Jo pamatlēmumus demokrātiskā valstī tomēr pieņem parlaments. (No zāles dep. J.Reirs: „Parlaments arī pieņem, Cileviča kungs!”) Kāpēc mums vienkārši jāpaļaujas uz to, ka Ministru kabinets pieņem lēmumu, un viss? Tagad, deputāti, varat būt brīvi! Neuztraucieties! (No zāles dep. J.Reirs: „Parlaments arī pieņem!”) Tieši to mēs arī piedāvājam. Bet jūs taču iestājaties pret to, lai parlaments šodien par to nobalso. Nē, piedodiet, Reira kungs, tas ir daudz nopietnāk. Es saprotu, ka jūs izvēlējāties šo ceļu...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli!

B.Cilevičs. ...ka visi nopietnie lēmumi tiek pieņemti valdībā. Tā ir apbrīnojama augstprātība. Nedomājiet, ka tikai jūs esat tie gudrie un ka cilvēki neko neatceras. Jūs, Reira kungs, tikko maldinājāt cilvēkus vairākkārt. Patiešām, valdošā koalīcija ar vairākuma balsojumu parlamentā atņēma pašvaldībām ļoti nopietnus līdzekļus. Jūs labi atceraties, ka tā notika 2009.gada jūnijā, kad tika nogrieztas mērķdotācijas skolotāju algām (No zāles dep. J.Reirs: „Proporcionāli valstij!”), un līdz ar to pašvaldībām bija jāslēdz skolas... Otrkārt, tika atņemtas dotācijas sabiedriskajam transportam, un pašvaldībai bija jāmeklē iekšējie resursi, lai tomēr segtu šos papildu izdevumus. Jūs... valdība jau sen nepiedalās nopietni, pienācīgi un proporcionāli dzīvokļa jautājumu risināšanā. Es jau nerunāju par antikonstitucionālajiem lēmumiem, tādiem kā pensiju samazināšana, kādus pašvaldības atļauties nevar. Jo pašvaldības visus savus sociālos pienākumus, pienākumus sociālās aizsardzības jomā vēl turpina pildīt. Valdība vairākkārt pašvaldībām atņēma šim mērķim paredzēto naudu. Un tagad jūs apgalvojat: protokollēmums ir, valdībai ir visi lēmumi, – esiet mierīgi un neuztraucieties!

Piedodiet, Reira kungs! Nevajadzētu uzskatīt, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir tik īsa atmiņa. Es aicinu tomēr atbalstīt. Ja jūs esat nopietns, runājot par to, ka patiešām tas viss ir izdarīts, tad tas ir pareizi. Ierakstīsim to likumā, un tad jau viss būs skaidrs. Tas, ka jūs negribat to darīt, vieš ļoti lielas aizdomas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Es jau negribēju kritizēt šo priekšlikumu, bet tas ir tāds, kas paredz, ka nākamajos gados... Piemēram, pēc kādiem 3–4 vai 5–6 gadiem, varbūt tad arī kāds no jums būs valdībā (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Nebūs!”), varētu būt krīzes situācija un samazināties ieņēmumi valstī kopumā. Šis priekšlikums paredz, ka valstij vienmēr ir jāgarantē pašvaldībām šie ieņēmumi. Līdz ar to priekšlikums nav korekts. Nekādā gadījumā.

Un Cileviča kungam gribu atbildēt ar to, ka visi samazinājumi tika veikti proporcionāli un valsts budžets ir cietis daudz vairāk, saskāries ar daudz lielākām problēmām, un cēlonis tam ir nevis 2009.gada budžeta samazinājums, bet gan agrākā krīze, kura bija gan pasaulē, gan valstī. Cileviča kungs, jums ir ļoti īsa atmiņa. Es atvainojos, bet tā tas ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Nu, redzat, kolēģi, nav neviena argumenta, kāpēc noraidīt šo priekšlikumu. Tāpēc, ka tas, ko tikko teica Reira kungs, manā priekšlikumā tā nav paredzēts. Ja pasliktinās ekonomiskā situācija, atbilstoši mainās arī pašvaldību budžeti. Tas, par ko es runāju, – tas, ko nedrīkst samazināt pašvaldībām, ir ienākumu daļa, kuru nedrīkst samazināt, jo valdība par to izlēmusi. Ja mainās ekonomiskā situācija uz vienu vai otru pusi, šie grozījumi neko neietekmē. Arī pašvaldības ienākumi mainās līdzi.

Tālāk. Ja mēs runājam par to, vai šeit ielikt vai neielikt. Ja jau jūs esat gatavi to pildīt, tad ielieciet likumā, pierādiet tautai, ka tiešām esat gatavi kaut ko darīt, nevis tikai visu laiku skaisti solīt nākotnē! Visi mani priekšlikumi bija domāti tam, lai jūs varētu izpildīt savus solījumus. Reāli izpildīt to, par ko skaisti runājat. Reāli pierādīt, ka demogrāfija tiešām ir jūsu prioritāte, ka cīņa ar ēnu ekonomiku ir jūsu prioritāte, ka konkurētspēja ir tas, kas vajadzīgs Latvijai, lai mēs varētu augt, lai tauta nebrauktu projām, lai paliktu šeit.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 47, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 14. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jautājumā par PVN šis mans priekšlikums paredz samazināt PVN par 3 procentiem.

Citēšu atkal, protams: „Samazinot PVN likmi par 1 procentpunktu, sešu mēnešu laikā vidējā inflācija varētu pazemināties par 0,4 procentiem. Tā liecina Nordea bankas Latvijā galvenā ekonomista Andra Strazda aplēses. Finanšu ministrija uzskata, ka līdz 0,5 procentiem. Šī viedokļa piekritēji acīmredzot cer, ka šis solis ievērojami palielinās Latvijas izredzes nonākt eirozonā, taču tā diemžēl nav taisnība. Mums jāsaprot, ka, izskatot Latvijas iespēju pievienoties eirozonai, netiks vērtēti inflācijas rādītāji konkrētajā laikposmā, bet gan inflācijas līmeņa ilgtspēja. Tas ir, vai inflācijas līmenis paliks tikpat zems arī nākamajos gados.” To teicis Reformu partijas pārstāvis ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. Tāpēc nolēmu viņam palīdzēt un neizniekot šos grozījumus ar 1 procentu, bet samazināt par 3 procentiem.

Un ko es vēl gribēju, Dombrovska kungs, pieminēt, – mēs ar jums abi politikā esam jauni cilvēki, un ticu, ka neesam arī pārāk sabojāti (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Ooo!”), bet mani politikas vērojumi liecina, ka, jo sīkāka, smalkāka un garāka programma ir kādai partijai priekšvēlēšanu laikā, jo vairāk neizpildītu solījumu šai partijai ir nākošajās vēlēšanās.

Tā ka atbalstīsim!

Un vēl viena lieta – ja jūs palasītu, kādus priekšlikumus savulaik, esot opozīcijā, budžeta procesā gāza iekšā „Jaunais laiks”, jūs vispār paliktu bez valodas. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Baidās no „Jaunā laika”!”) Tā ka es vēl šeit esmu tikai kā bērna šļupsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Nē, pēc šīm debatēm nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. – deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. I.Zariņš: „Bez argumentiem!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Man šis piedāvātais likumprojekts par PVN samazināšanu par 1 procentu visām precēm, droši vien tāpat kā lielākajai daļai no jums, liekas nejēdzīgs, un to arī lielākajai daļai sabiedrības nācies atzīt. Lai atkal gluži vienkārši tukši nekritizētu šādu priekšlikumu, no kura jēgas nebūs gandrīz nekādas, vismaz nebūs sabiedrībai, es konstruktīvi izstrādāju savu priekšlikumu. Lai gan man bija dota tikai viena diena un viena nakts, es pa šo laiku sazinājos ar Finanšu ministriju, dabūju visus nepieciešamos datus un sagatavoju savu priekšlikumu, kurš aizpildīs visus svētos valdības fiskālos ietvarus vienkārši perfekti, nepārsniedzot neko. Plus paralēli jāņem vērā tas, ka valdība visu laiku atrunājas: mēs neko nevaram izdarīt, ja mēs samazināsim PVN pārtikai vai citām grupām, tas nav iespējams, tas ir grūti administrējams, tad atkal nesanāks... Es atradu risinājumu, kā to var izdarīt, kā tas sanāks. Un vispār gandrīz vai nekas nav jādara, jo mums ir vairākas preču grupas, kuras jau ir atsevišķi izdalītas, kuras vairs nav no jauna jāizdala, kuras jau ir atzītas par tādām, kurām ir vērts samazināt PVN.

Mans priekšlikums ir visu šo fiskālo efektu, ko mēs domājam panākt, ko mēs esam gatavi uzlikt budžetam, samazinot PVN par 1 procentu visām precēm, fokusēti novirzīt uz tām preču grupām, kuras ir aktuālas sabiedrībai, lai nevis atkal tikai ar skaistiem vārdiem par sociālo nevienlīdzību runātu, bet reāli palīdzētu un izdarītu to.

Tātad mans priekšlikums ir šāds: medikamentiem samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 5 procentiem; zīdaiņiem paredzētajiem produktiem – līdz 5 procentiem; mācību literatūrai – līdz 5 procentiem; sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē – līdz 5 procentiem; siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem un koksnes kurināmā piegādēm – arī līdz 5 procentiem.

Un, ko es vēl piedāvāju, ko mēs mierīgi varam atļauties un kas šajos fiskālajos valdības ietvaros ietilpst, – līdz 5 procentiem samazināt arī PVN likmi izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, jo tā būs reāla mūsu konkurētspējas veicināšana, jo pēc būtības šie pakalpojumi ir gandrīz kā eksporta produkts, jo tie tiek pārdoti ārzemniekiem, tiem, kas brauc uz šejieni. Līdz ar to paralēli tiks panākts efekts arī citās lietās.

Ko es vēl šeit gribēju piezīmēt, kas ir ļoti svarīgi? Ja mēs pieņemam šo manu priekšlikumu, tad būs nozīmīgi blakusefekti, jo, samazinot likmi, piemēram, medikamentiem, mēs samazinām arī valsts izdevumus, ko tā tagad tērē, iepērkot medikamentus. Jūs visi redzējāt... es domāju, daudzi no jums svētdien redzēja raidījumā „Nekā personīga” sižetu par tiem nelaimīgajiem apmēram 20 tūkstošiem cilvēku, kuriem valdība ir pateikusi: naudas nav un nebūs, un jūs neprotezēs, protēzes nevar nomainīt!

Tad, lūk, kolēģi! Ja jūs šodien pieņemat šos manus priekšlikumus, kas nav populistiski, kas atbilst tiem ietvariem un principiem, par kuriem jūs runājat, tad ar vienu pogas spiedienu jūs varat atrisināt šo cilvēku, cietēju, problēmas, jo, ja medikamentiem PVN tiek samazināts no 12 uz 5 procentiem, tad valsts zāļu iepirkumos rodas ietaupījums – apmēram 5 miljoni gadā. Ar šiem 5 miljoniem mēs varam uzreiz ar pilnu jaudu sākt protezēšanu plus paralēli risināt vēl citas problēmas, kuras mēs zinām, kuras pašlaik ir aktualizējušās, – piemēram, vīrushepatīts C. Arī tam nauda uzreiz atrodas.

Tā ka viss, kas atliek, – lūdzu, nevis skaisti solīsim, bet ņemsim un izdarīsim kaut ko! Prasmīgi rīkojoties, pat ar to rocību, kas mums ir, mēs to varam izdarīt. Tāpēc es aicinu atbalstīt manus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs. Komisija rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu un nolēma neatbalstīt. Lūdzu Saeimu neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 44, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. – deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Tā teikt, labas lietas vienmēr ir trīs. Tāpēc mans 3.priekšlikums – piemērot samazinātu PVN pārtikas produktiem saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu sarakstu, kurā varētu iekļaut produktus ar ļoti īsu realizācijas laiku un tiešām pamatproduktus, kurus... nu, teiksim, pienu, maizi, makšķerniekiem varbūt šņabi... Bet, nopietni runājot, tiešām tikai pamatproduktus – pienu, maizi, dārzeņus un tādus, kas ir ražoti Latvijā.

Kur es šo ideju atradu? Nu, atkal man ir jācitē tātad: „Ir dažādi veidi, kā valdība var uzlabot ekonomisko situāciju mazturīgajiem iedzīvotājiem, tai skaitā pensionāriem. Viens no tiem ir palielināt budžeta izdevumus. Otra iespēja ir panākt, ka šiem iedzīvotājiem samazinātos izdevumi caur cenu pazeminājumu. Savas kopējās nabadzības dēļ mūsu iedzīvotāji vidēji izdod gandrīz vienu trešo daļu algas par pārtiku. Salīdzinājumam: Eiropas Savienībā izdod tikai 13 procentus. Eiropas Savienības direktīvas dod lielu brīvību valstīm pašām noteikt PVN dažādām precēm, tai skaitā pārtikai. Somijā ir 13 procenti, Vācijā – 7, Francijā – 5,5, Itālijā – 4, bet Lielbritānijā, Īrijā un Maltā ir 0 procentu PVN uz ikdienas pārtiku. Šogad valdības budžeta ieņēmumi katru mēnesi pārsniedz prognozēto līmeni. Mūsu valdībai paveras reti izdevīga iespēja padarīt mūsu nodokļu sistēmu daudz taisnīgāku.” To vēstījis Eiroparlamenta deputāts no partijas VIENOTĪBA Krišjānis Kariņš, un viņam var tikai piekrist.

Tā ka beigsim dziedāt tās slavas dziesmas par kritērijiem, rāmjiem, izaugsmēm un beidzot izdarīsim kaut ko labu saviem iedzīvotājiem, kas jau tā ir vispacietīgākie pasaulē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Blumfeldam.

R.Blumfelds (VL–TB/LNNK).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nacionālā apvienība jau iepriekš ir nākusi klajā ar ierosinājumu pazemināt PVN likmi noteiktiem pārtikas produktiem. Tas ļautu pazemināt pārtikas produktu cenas, tādējādi pozitīvi ietekmējot arī iedzīvotāju vai ģimeņu budžetus. Vietējā pārtika... kvalitatīva vietējā pārtika uz ģimenes galda ne tikai ļautu pozitīvi ietekmēt ģimeņu budžetus, bet nāktu par labu arī ģimenes veselībai. Tāpat šis pazeminājums, iespējams, ļautu palielināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomus.

Neraugoties uz šiem un vēl vairākiem pozitīviem momentiem, Finanšu ministrija, izvērtējot mūsu priekšlikumus, konstatēja, ka šobrīd ieviest pazeminātu PVN likmi pārtikai nav iespējams.

Pazeminātas PVN likmes ieviešanu atbalsta neskaitāmas sabiedriskās organizācijas, to skaitā lauksaimnieku, ražotāju un tirgotāju organizācijas. Tāpat šai idejai nepārprotami ir jūtams atbalsts arī iedzīvotāju vidū. Par to liecina kaut vai iniciatīva portālā manabalss.lv, kur parakstu skaits arī nav maziņš. Tādēļ, lai gan šobrīd Finanšu ministrijas atzinums ir negatīvs un mēs to, protams, respektējam, mūsuprāt, diskusijai par pazeminātās PVN likmes ieviešanu noteiktām pārtikas preču grupām ir jāturpinās valdībā. Šajā sakarā varam tikai uzteikt zemkopības ministri Laimdotu Straujumu par šī jautājuma atkārtotu aktualizēšanu un ceram, ka līdztekus vispārējās PVN likmes samazināšanai pēc iespējas drīzāk varēsim iepriecināt Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar samazinātu PVN noteiktām pārtikas preču grupām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Protams, samazināt nodokļus – tas vienmēr izskatās labi un ļoti populāri. Tomēr, kolēģi, neaizmirsīsim, ka mūsu budžetam joprojām ir deficīts, ka joprojām ļoti daudzos sektoros ir ļoti mazas algas un mēs esam apņēmušies algas paaugstināt, piemēram, skolotājiem! Tā ka vajadzības ir ļoti daudzas. Turklāt arī starptautiskā situācija nemaz nav tik spoža. (No zāles starpsaucieni: „Normāla!”) Mēs zinām, kas notiek ārpus Latvijas, bet nezinām vēl, kā tas tuvākajā laikā attīstīsies un kā ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un mūsu nodokļu ieņēmumus. Tāpēc es uzskatu, ka nevajadzēja te ar tādu vairāksolīšanu vai, pareizāk sakot, mazāksolīšanu nodarboties un dalīt gaļu, kamēr zvērs vēl nav nomedīts. Tā ka nesteigsimies! Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, saprātīgiem, un tāpēc arī noraidīsim šos priekšlikumus, kuri, es domāju, nav pietiekami pārdomāti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Seržanta kungs! Par aritmētiku... Pavisam nesen jūs iesniedzāt grozījumus, kuru mērķis bija samazināt IIN vēl par 3 procentpunktiem (apmēram tā, ja es nemaldos). Tagad – samazināt arī PVN likmi, tas būtu 20 procenti. Ja mēs paskatīsimies uz aprēķiniem – tos nemaz nav tik grūti dabūt no Finanšu ministrijas –, tad, ja es nemaldos, fiskālais efekts no samazinātās PVN likmes ieviešanas pārtikas produktiem būtu apmēram tāds pats kā no IIN samazināšanas par 3 procentpunktiem. Bet situācija diemžēl ir tāda, ka tomēr ir budžets, tur ir ieņēmumi un izdevumi un tiem jābūt kaut kādā mērā sabalansētiem. To principā atzina arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, pavisam nesen atbalstot fiskālo paktu jeb līgumu. Vai ne? Jūs taču zināt, par ko balsojāt?! Un tas nozīmē, ka jāizvēlas vai nu viens, vai otrs. Vai nu jūs vēlaties samazināt IIN par tiem 3 procentpunktiem, vai vēlaties ieviest samazinātu PVN likmi pārtikai. Es baidos, ka matemātiski jūs nevarat dabūt gan vienu, gan otru, kā arī atbalstīt gan noteiktu fiskālo disciplīnu, gan fiskālo paktu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs. Jā.

Kolēģi! Komisijā šis priekšlikums tika izvērtēts. Šis priekšlikums ir fiskāli visietekmīgākais, tā svars būtu apmēram 137 miljoni gadā.

Bet kāpēc, kādu apsvērumu dēļ šis priekšlikums tika noraidīts?

Viens no galvenajiem apsvērumiem bija mūsu kaimiņu pieredze. Ir tāds teiciens, ka gudrais mācās no citu kļūdām. Mēs laikam tomēr gribam mācīties... dažreiz būt gudri un mācīties no citu kļūdām. Mūsu kaimiņi lietuvieši ieviesa šādu nodokli, un pēc tam ar lielu troksni, ar lielām problēmām, ļoti nepopulāri, bet nācās atcelt, jo praktiski tajā biznesa vidē – arī mums ir līdzīga biznesa vide – šis nodoklis neiedzīvojās un praktiski nebija administrējams.

Tas bija viens priekšlikums... viens arguments.

Otrs arguments arī ir par fiskālo ietvaru. Komisijā tika atzīmēts, ka šie priekšlikumi mums ļoti palīdzēs, sastādot 2013.gada budžetu. Un tad, kad mūsu cienījamie opozīcijas pārstāvji piedāvās sapņainus papildu izdevumus kādām pozīcijām, nepamatotām, tad, es domāju, mēs atgādināsim par šiem priekšlikumiem, kuri ir tik fiskāli ietekmīgi, ka praktiski neatļautu ne 2013., ne 2014.gadā veidot kādus papildu izdevumus citām pozīcijām.

Tā ka, kolēģi, lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 44, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. – deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā, mans priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi elektrībai uz 12 procentiem bija viena no manas priekšlikumu paketes sastāvdaļām. Mēs varējām atļauties to izdarīt, tas iekļautos tajā fiskālajā ietvarā, ko valdība bija sagatavojusi, piedāvājot samazināt PVN likmi par 1 procentu. Tas būtu bijis priekšlikums, kura rezultātā mājsaimniecībām elektrība kļūtu apmēram par desmito daļu lētāka. Un tas atkal būtu reāls atspaids tām ģimenēm, kurām ir grūti nomaksāt komunālos maksājumus, bet kuras cenšas to darīt.

Bet savu attieksmi pret sociālo nevienlīdzību, par rūpēm par sabiedrību (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Rūpēm par Latvijas nākotni!”) jūs jau esat pauduši, tā ka nodemonstrējiet to arī ar šo balsojumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Runājot par 4.priekšlikumu, jāteic, ka es saprotu Zariņa kungu, kad viņš piedāvā šo priekšlikumu. Es domāju, ka viņš, būdams regulatora vadītājs, tieši atļāva pacelt elektroenerģijas tarifu apmēram par desmito daļu. Un šis ir tas veids, kā viņš varbūt mēģina savu kļūdu labot. Tajā laikā, kad viņš to darīja, viņš slēpās aiz ekonomikas ministra muguras. Ekonomikas ministram praktiski nebija iespēju ietekmēt tarifu, bet Zariņa kungam kā tālaika regulatora vadītājam un astoņus gadus strādājošam regulatorā bija iespēja gan mainīt regulējamo cenu aprēķina kārtību, gan iniciēt likumdošanu, lai mainītu aprēķināšanas kārtību, kura ir izveidota 90.gadu vidū un nav caurspīdīga. Bija iespēja izvērtēt regulējamo cenu, piedāvāto izmaksu pamatotību, bet neko tādu viņš nedarīja. Skaidrs, ka vienkāršāk ir ierakstīt likumā vienu pantu un nedaudz nograut valsts budžetu. Jā, tas ir efektīvāk.

Skaidrs, varētu uzteikt šo priekšlikumu kā Zariņa kunga mēģinājumu labot kļūdas, bet komisija izvērtēja un šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Gribi vai negribi, man uz šo repliku ir jāatbild.

Kā jau Reira kungs pareizi norādīja... Varbūt viņš nav lietas kursā... Regulators jau nav tas, kas paceļ vai nolaiž tarifu uz leju. Regulators ir tas, kas apstiprina, pasaka, vai šis paaugstinājums ir pamatots vai nav pamatots. Ekonomikas ministrs tajā laikā bija VIENOTĪBAS pārstāvis Artis Kampars, kurš bija „Latvenergo”, var teikt, tā saimnieks, atbildēja par šo valsts mantu, par šo valsts uzņēmumu. Un ja ekonomikas ministrs izdomāja atnākt ar šādu tarifa projektu, kuru viņš speciāli turēja kādu laiku, lai, protams, politiskajos procesos varētu izmantot to brīdi, kad tas ir izdevīgāk, un ja viņš atnāca ar šādu priekšlikumu un nolika priekšā uz galda... bet, protams, projekts bija atbilstoši sagatavots, bija pamatots, jo tarifs bija jāceļ jau sen, vienkārši tas politisku iemeslu dēļ netika darīts, bet tobrīd es biju regulatora vadītājs un man kā cilvēkam, kurš godīgi pilda likumu, redzot, ka šāds tarifa projekts ir iesniegts un ir pamatots, ko atzinusi arī tiesa, nācās projektu apstiprināt. Tā ka tas bija jūsu pašu nopelns.

Kāpēc es tagad piedāvāju šo samazinājumu par 10 procentiem? Tāpēc ka to reāli var izdarīt. Tas budžetu negraus. Graus pat mazāk nekā tas, ko piedāvājat jūs. Tā ka šeit nav nekādu objektīvu iemeslu, kuru dēļ šis tarifa projekts būtu jānoraida, šis priekšlikums par PVN likmes samazināšanu būtu jānoraida. Bet es jau esmu sapratis, kāda ir attieksme pret šo priekšlikumu, tā ka – paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, arī šajā gadījumā bija slēpšanās aiz bijušā ekonomikas ministra muguras, bet jautājums ir par tarifa apstiprināšanu un 10 procentiem, kas šeit tiek samazināti. Tātad, Zariņa kungs, ir nepieciešams mainīt regulējamo cenu izskatīšanas kārtību, un jūs zināt vislabāk, kā to var izdarīt, lai tarifs kalpotu sabiedrības interesēm vairāk, bet, astoņus gadus atrodoties tur un saņemot algu, kas ir vismaz par pārdesmit (No zāles dep. I.Grigule: „Skaita naudu!”) procentiem augstāka nekā deputāta alga, jūs astoņos gados nevarējāt sniegt priekšlikumus un saredzēt, kādas ir problēmas tieši regulējamo cenu veidošanā. Līdz ar to, Zariņa kungs, mēs nebūsim greizsirdīgi, mēs visu, ko jūs piedāvāsiet regulējamo cenu samazināšanā, atbalstīsim.

Paldies.

Bet šo priekšlikumu nevaram atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Jā, šo iemeslu dēļ komisija neatbalstīja minēto priekšlikumu un lūdz Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 45, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Un arī 5. – deputāta Zariņa priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: „Kāpēc?!”)

Sēdes vadītāja. Debates uzsāksim pēc pārtraukuma. Tagad ir pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā dzimšanas dienā sveikt deputāti, mūsu kolēģi Dainu Kazāku. Viņai tieši šodien ir dzimšanas diena. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi, es ļoti lūdzu jūs atcerēties, ka pēc dažām minūtēm ir Juridiskās komisijas sēde. Mums ir ieplānots ļoti svarīgs jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Deputātu grupa sadarbībai ar Taivānas parlamentu uzreiz pēc Saeimas sēdes pulcējas Dzeltenajā zālē. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Pie sienas!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Ingmārs Čaklais... nav zālē, Rihards Eigims... nav, Igors Meļņikovs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas 24.maija sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un tikām līdz 5. – deputāta Ivara Zariņa priekšlikumam, par kuru tagad uzsākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jā, skatoties, kā Saeima balsoja par iepriekšējo likumprojektu un likumprojektu, kuru mēs skatām tagad, – „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, man tas atgādina tos laikus, kad „Jaunais laiks” bija opozīcijā un jebkuru balsojumu pret tā priekšlikumiem sauca par „balsošanas mašīnu”.

Tagad mēs runājam par 5. – deputāta Zariņa priekšlikumu. Un, redzot Jāni Reiru (neredzu Vjačeslavu Dombrovski, bet Jānis Ozoliņš ir), man gribētos saprast, kāpēc tika noraidīts deputāta Zariņa priekšlikums. Viņš ierosināja kompensējamiem medikamentiem pievienotās vērtības nodokli samazināt no 12 procentiem uz 5.

Mēģināšu izskaidrot jaunajiem deputātiem. Saprotu to, ka jums vajadzēs laiku, vismaz gadu, lai iedziļinātos šā likumprojekta būtībā.

Valsts ik gadu tērē 70 miljonus kompensējamām zālēm, un tur jau ir iekļauta PVN likme – 12 procenti. Tātad 70 miljonus, kas ietver PVN 12 procentus, tērē valsts, un ārsti izraksta medikamentus atbilstoši diagnozēm, kuras apstiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem. Ja samazināsim uz 5 procentiem, tas nozīmē, ka ekonomēsim to ciparu, ko minēja deputāts Zariņš, – 5 miljonus –, un tas nekādā veidā neskars budžetu, tāpēc ka tā naudiņa, ja Veselības ministrija aizstāvēs, paliks Veselības ministrijas iekšienē, un lai tā pati pēc tam domā, kā ar šo naudiņu rīkoties. Ministrija var apmaksāt to, ko prasa Hepatīta biedrība, to, ko prasa Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca. Es varu jums pateikt, ko nozīmē 5 miljoni: tiks izoperēti visi cilvēki, kuri stāv rindā, kuri gaida 5 gadus... 3 līdz 5 gadus uz operāciju.

Un gribētos, lai tagad „balsošanas mašīna”, pie kuras pieder cienījamā Čepānes kundze un pie kuras pieder Dzintars Ābiķis, nevis vienkārši, bez jebkāda pamatojuma, nobalsotu „pret”... Man gribētos dzirdēt, kāpēc jūs gribat noraidīt šo priekšlikumu, kurš neskar budžetu un kuru atbalsta visi nozares pārstāvji. Kāpēc tas nav atbalstāms?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Jāsaka godīgi, es šodien biju nepatīkami pārsteigts, klausoties Reira kunga argumentus un loģiku, kura izpaužas vienā īsā formulējumā: „Es esmu priekšnieks, tu esi muļķis. Ja tu paliksi par priekšnieku, es palikšu par muļķi.”

Man šķiet, ka šeit jautājums ir drusku dziļāks. Ja mēs runājam par nodokļu grozījumiem, izmaiņām un tā tālāk un vienlaikus runājam par fiskālās disciplīnas stiprināšanu, par budžeta deficīta samazināšanu, tad tie ir tie kritēriji, par kuriem vajadzētu runāt, apspriežot vienu vai otru piedāvājumu.

Ja mēs runājam par šā nodokļa samazinājumu 1 procenta apmērā, tad padomāsim, kam tas ir izdevīgi! Vai tas ir izdevīgi tiem, kas nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem un sakrāj parādus, vai tas ir izdevīgi tiem, kas pērk pienu un maizi un skaita santīmus savos maciņos? Vai tas ir izdevīgi tiem, kas pērk dārgas villas, mašīnas un tā tālāk? Tiem šis samazinājums tiešām ir ārkārtīgi izdevīgs. Tāpēc runa par to, kā mazināt sociālo spriedzi sabiedrībā, bet pēc būtības tieši tāda ir deputāta Zariņa priekšlikuma jēga, – tas ir politisks jautājums, kas liecina par to, kādā virzienā iet mūsu valsts.

Es aicinu tomēr tieši no šā aspekta izvērtēt un atbalstīt Zariņa kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Pie visa, kas jau pateikts, gribu piebilst ļoti svarīgu lietu.

Jautājums ir tāds – kādu efektu galu galā mēs gribam panākt ar šo grozījumu? Tātad, kā jau tika teikts, efekts ir 1 procents. Ir runa par kontrolējamo tirgu un kontrolējamām cenām. Mēs varam kontrolēt tikai tās cenas, kas nāk no valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kur tiešām var izkontrolēt samazinājumu. Brīvajā tirgū mēs nevarēsim izkontrolēt, vai tik tiešām tās cenas būs samazinātas vai – tieši otrādi – vienkārši tie, teiksim, tirgotāji papildus dabūs 1 procentu sev kā peļņu. Tātad mūsu piedāvājumā, frakcijas „Saskaņas Centrs” piedāvājumā, ir ietvertas konkrētas preču grupas un pakalpojumi, kurus ir viegli kontrolēt, un tā ir ļoti būtiska atšķirība. Turklāt arī fiskālais efekts necieš, un efekts tik un tā tiks panākts. Bet es redzu, ka ir vēlme kontrolēt, vai, teiksim, galvenais arguments no valdības puses ir inflācijas mazināšana. Bet inflācijas mazināšana tikpat tiks kontrolēta, ja arī mūsu grozījumi būs pieņemti. Tātad ne no vienas puses es neredzu nekādus reālus argumentus pret „Saskaņas Centra”, pret Ivara Zariņa priekšlikumiem. Nu, nav tādu argumentu!

Tik tiešām pozīcijas partijas daudz tika lūgtas argumentēt konkrēti, kāpēc mūsu piedāvājumi netiek akceptēti. Pagaidām šādu argumentu nebija. Ja tiešām no valdības partiju pārstāvjiem būtu kāds arguments, es būtu ļoti priecīgs to dzirdēt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Es, godājamie kolēģi, runāšu par sava veida tā kā mītiem vai par lietām, kuras tiek saprastas dažādi.

Protams, ir tā, ka PVN likmes ir vienas no visvairāk grozītajām likmēm Latvijas nodokļu politikā, bet jāatceras arī tas, ka likmes tiek grozītas, lai sasniegtu vienu vai otru mērķi. PVN grozīšana galvenokārt ir veids, kā regulēt patēriņa apjomu tautsaimniecībā vai to, cik daudz mēs tērējam kā iedzīvotāji. Šinī gadījumā šis, neapšaubāmi, ir riskants solis no valdības puses, kas tiek piedāvāts, lai īstermiņā samazinātu inflāciju. Valdības pārstāvji – gan finanšu ministrs Andris Vilks, gan Valdis Dombrovskis –, gan arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir publiski pauduši viedokli, ka tas palīdzēs samazināt inflāciju.

Kaut arī es un Reformu partija atbalstīsim šos finanšu ministra izstrādātos grozījumus un neatbalstīsim opozīcijas priekšlikumus, tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka šinī lietā ir arī labās ziņas. Ja budžeta ieņēmumi samazināsies par 16,5 miljoniem šogad un par 40 miljoniem nākamgad, tas reāli nozīmē, ka valsts tēriņiem ir pietiekami daudz naudas, lai palīdzētu iedzīvotājiem tajos sociālajos sektoros, kur tas ir nepieciešams, lai valdība varētu pildīt arī savus solījumus par skolotāju, pedagogu, algu paaugstināšanu, kā arī par policistu algu pārskatīšanu un atalgojuma izmaiņām. Ņemot vērā to, man ir prieks, ka valsts budžetā ir pietiekami daudz brīvu resursu. Jo citādi piedāvājums samazināt nodokļus nemaz nebūtu iespējams.

Protams, ir gan Latvijas Tirgotāju asociācijas teiktais, ka šīs PVN likmes pārprogrammēšana tirgotājiem izmaksās aptuveni 7 miljonus latu, gan apgalvojumi, ka PVN samazināšana var veicināt importu no kaimiņvalstīm un tādā veidā palielināt šo kaimiņvalstu produkcijas patēriņu Latvijā. Tas ir risks, jā. Dzird arī sakām, ka PVN samazināšana nepalīdzēs maznodrošinātajiem cilvēkiem. Tieši pretēji! Vienīgie, kas izjutīs PVN samazināšanu, ir tie cilvēki, kas pirks luksusa preces. Jā, šie ir vieni no galvenajiem argumentiem, kuri ir šajā brīdī, teiksim tā, vērā ņemami. Protams, ir arī uzskats, ka inflācijas samazinājums par 0,5 procentiem vai 0,4 procentiem ir par mazu, ka tas ir nepietiekams un tā tālāk. Kā jau minēju, īstermiņā mēs ceram, ka tas nostrādās, jo mēs ticam, ka Andris Vilks, Valdis Dombrovskis un Ilmārs Rimšēvičs šajā brīdī nekļūdās.

Tāpēc mēs atbalstīsim šos grozījumus un noraidīsim visus pārējos, kas nav ar to saistīti.

Tāpēc, ka galvenais iemesls šo grozījumu virzīšanai ir inflācijas samazināšanas mērķis... Un visi pārējie mērķi, kuri ir atbalstāmi, ir jāskata citādā veidā. Ja mēs skatāmies partiju programmās, tad redzam, ka vismaz Reformu partija nav nekur teikusi, ka mēs atcelsim, piemēram, pievienotās vērtības nodokli.

Tāpēc, godājamie kolēģi, politika ir sava veida kompromisu māksla, kurā mums ir jāuzņemas arī atbildība par savu koalīcijas partneru piedāvātajiem risinājumiem. Un tāpēc mēs ceram, ka viņi tiešām ir rūpīgi šo pārdomājuši.

Paldies. Mēs šo noraidām, bet kopumā atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Man patīkami dzirdēt, ka valsts budžets pildās un ka deputātiem par to ir prieks, ka naudas visam pietiks. Es ceru, ka jūs to pašu pateiksiet arī tiem 20 tūkstošiem cilvēku, kuri cieš smagas sāpes tāpēc, ka joprojām nevar tikt izoperēti un joprojām stāv rindā uz šīm protēzēm, par kurām veselības ministre ir paziņojusi, ka naudas nav un nebūs.

Nu, protams, ir iemesls priecāties. Jūs sakāt, ka svarīgākais mums ir samazināt inflāciju. Redzat, es domāju, ja jūs esat tikpat kompetents ekonomists vai pretendējat uz to, ka saprotat ekonomiskos procesus, tad jums jāatzīst, ka mani priekšlikumi inflāciju slāpētu vēl veiksmīgāk, jo tie attiecas pamatā uz precēm, kurām vai nu cenas ir administratīvi regulējamas, vai arī pieprasījums nav elastīgs. Tas nozīmē, ka tie strādātu krietni efektīvāk. Bet, tā kā nu mēs redzam, ka visiem viss ir skaidrs – tas, kāda ir attieksme un kas būtu jādara, un kādas ir prioritātes, vai tās tiešām ir rūpes par sabiedrību un mēģinājumi izpildīt savus solījumus –, un tā kā mani iepriekšējie priekšlikumi ir noraidīti, tad es atsaucu šo savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums ir atsaukts, bet debates mēs varam turpināt.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam, otro reizi.

J.Ozoliņš (ZRP).

Nākošās 30 sekundes būs veltītas tam, ko darīt ar to nu, teiksim tā, naudu, kas atbrīvosies iedzīvotāju maciņos, ja viņi par precēm maksās mazliet lētāk.

Ļoti nepareizi ir domāt, ka tagad, kad mēs samazināsim cenas, cilvēki nepirks vairāk. Tieši otrādi! Mēs visi esam, nu, tā kā ļoti viegli ietekmējami no reklāmām un no vēlmes patērēt, un to naudu, kas mums paliks pāri pēc cenu samazināšanas, mēs mēģināsim iztērēt.

Un tāpēc jau tagad izstrādes procesā ir nākošais solis, kas veicinās iedzīvotāju, teiksim, uzkrājumu veidošanas filozofijas sākumu. Jo kas tad šajā brīdī notiek? Mēs mazliet atbrīvojam naudu, uztaisām lētākas cenas, bet tajā pašā laikā nekādā veidā neveicinām uzkrājumu veidošanos, jo faktiski ilgtermiņā veicinām patēriņu. Kā īstermiņa risinājums tas ir pieļaujams, kā ilgtermiņa risinājums – ne. Tāpēc strādāsim vienkārši tālāk, lai ekonomiku varētu veiksmīgi uzlabot un pārstāvēt iedzīvotāju intereses, savā veidā teikt viņiem priekšā, kas ir jādara, jo ne jau tikai aizņemšanās iespējama. Latvija kaut kā ir iemācījusies aizņemties, pēc pēdējās krīzes sāk atbildīgāk aizņemties, bet vēl nav iemācījusies aizdot, nav iemācījusies uzkrāt un nav iemācījusies kļūt par investoru.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es, protams, nezinu, kādu iemeslu dēļ kolēģis Orlovs klauvēja pie manas sirdsapziņas šajā sakarā, bet nu, ņemot vērā, ka viņš tā ir darījis, es tomēr arī gribētu jums uzdot dažus jautājumus.

Proti, es... man nav īsti skaidrs, kādēļ šīm preču un pakalpojumu grupām, kurām jau tā ir noteikta samazināta likme – 12 procenti –, jūsu priekšlikumi paredz 5 procentus. Kur šeit ir aprēķini, kāpēc ne tā, ka divpadsmit dala ar divi un iznāk seši? Kāpēc ne septiņi, kāpēc ne desmit?... Katrā ziņā ir ļoti viegli solīt sabiedrībai, ja par to nav jāuzņemas atbildība. Es noteikti gribētu redzēt, jā, un arī lūgtu jūs, lai turpmāk, ja iesniedzat šādus priekšlikumus, tiem apakšā būtu ekonomiskais pamatojums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi. (No zāles dep. I.Grigule: „Neatcel priekšlikumu!”)

I.Zariņš (SC).

Nu, protams, mēs varam turpināt diskusijas par priekšlikumu, ko jūs esat noraidījuši, bet tagad pēkšņi sākat domāt, ka varbūt tam ir ekonomiskais pamatojums... vai arī tāda pamatojuma nav. Ekonomiskais pamatojums tam ir, un tas tika izstrādāts kopā ar Finanšu ministrijas ierēdņiem. (No zāles dep. I.Čepāne: „Cik tas maksā?”) Precīzi tie paši cipari, ko piedāvā valdība, – par 100 tūkstošiem mazāk. Tā ka, lūdzu, Reira kungs var apliecināt – Finanšu ministrijas pārstāvji piedalījās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē un neizteica nevienu iebildumu pret to. Viņi piedalījās, kad mēs apspriedām to; es arī atsaucos uz viņiem. Viņi sēdēja, klusēja un piekrita tam visam. Aprēķini ir, un tieši tāpēc ir šie 5 procenti, kas dod precīzi to pašu fiskālo efektu, ko jūsu priekšlikumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tā kā priekšlikums ir atsaukts, lūdzu, Reira kungs, turpiniet.

J.Reirs. Jā, es gribētu atgādināt, ka Finanšu ministrijai nav obligāti katrs priekšlikums jākomentē un Finanšu ministrija, kā arī pārējie uzaicinātie atbilstoši Kārtības rullim var uzstāties tad, kad priekšsēdētājs vai sēdes vadītājs dod vārdu. Tāpēc argumentēt ar to, ka Finanšu ministrijai nebija iebildumu, ir nekorekti.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā (bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā) likumprojektu „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija izskatījusi likumprojektu un ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija trešajam lasījumam saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi... ir izveidojusi vienu priekšlikumu, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Kredītu reģistra likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Arī šim likumprojektam komisija ir izveidojusi vienu priekšlikumu un to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Kredītu reģistra likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”. Pateicoties komisijas priekšzīmīgajam darbam ar pirmo un otro lasījumu, tagad mums atliek tikai apstiprināt trešo, galīgo, lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 33.laidienā